Quantcast

Jaunākais izdevums

Noteikti starp attīstītājiem ir tādi, kuriem pietiek finansiālās kapacitātes, lai turpinātu attīstīt projektus, taču mēs sagaidām, ka būs daudz attīstītāju, kuri pārvilks svītru saviem plāniem. Diemžēl, visdrīzāk, sagaidāmi arī attīstītāju bankroti.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums prognozē nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Vai nekustamā īpašuma tirgū ir novērojams cenu kritums? Daļa cilvēku cer, ka cenas kritīsies, tādēļ nogaida ar īpašumu iegādi. Vai tuvākajā nākotnē varam sagaidīt korekciju?

Situācija, kurā esam šobrīd, ir unikāla, tādēļ ir grūti prognozēt, kas notiks nākotnē. Par Latviju pagaidām nav datu, taču Bloomberg apkopotie dati uzrāda, ka trešdaļa ASV iedzīvotāju šobrīd nevar samaksāt ne par mājokļa kredītiem, ne īri. Situācija ir bezprecedenta, un grūti pateikt, kā tas ietekmēs nekustamā īpašuma cenas un tirgu. Turklāt, kad pienāks brīdis, kad mūsu valsts kredītreitings būs tāds, ka vairs nevarēsim aizņemties un finanšu ministram nāksies paziņot, ka naudas vairs nav, tad tikai sāksies reālā situācija.

Kas notiek ar tiem projektiem, kurus attīstītāji bija iesākuši? Vai jaunu projektu plānošana vispār ir apstājusies?

Domāju, ka projektu attīstītāji patlaban ļoti nopietni analizē pēdējos datus un, pēc mūsu novērojumiem, ir ļoti samazinājies gribētāju skaits iegādāties jaunos projektus. Normāls dzīvokļu attīstītājs, ņemot vērā pērnā gada rādītājus, bija plānojis pārdot 10 dzīvokļus mēnesī, taču, ja viņš šobrīd pārdod vienu dzīvokli mēnesī, tad tas ir ļoti labi. Neredzu iespēju, kā baņķieri varētu būt laimīgi par šādu situāciju, un sarunas bankās noteikti šobrīd ir ļoti smagas - es negribētu būt tas cilvēks, kuram jāveido pārdošanas plāni nākotnei.

Varbūt nepieciešami kādi papildu atbalsta pasākumi no valsts puses?

Kamēr valstij ir labs kredītreitings un iespēja aizņemties, tikmēr varam cerēt uz šiem atbalsta pasākumiem, taču neviens nezina, kas notiks ar mūsu spēju aizņemties nākotnē.

Smags jautājums ir novecojušais dzīvojamais fonds - aizvien vairums ēku ir celtas padomju laikā. Kādi faktori varētu veicināt to atjaunošanu?

Gandrīz 65% no mūsu dzīvojamā fonda ir padomju laika sērijveida dzīvokļi, un, ja man pirms 30 gadiem kāds pateiktu, ka 2020.gadā vēl tik liels īpatsvars cilvēku dzīvos šāda veida mājokļos, es neticētu. Diemžēl šeit ir vieta diskusijām un analīzei, kādi ir iemesli, kādēļ esam šeit iesprūduši. Kas mūs sagaida tuvākajos gados? Mājokļu būvniecība un renovācija varētu būt tas dzinējs, kas izvelk tautsaimniecību no bedres. Ne viena vien valsts pasaulē paļaujas uz iekšējo pieprasījumu kā ekonomikas dzinējspēku, un, piemēram, ASV 75% no ekonomikas apjomiem veido iekšējais pieprasījums. Latvijā šis dzinējspēks pagaidām netiek iedarbināts.

Nezinu, vai nākotnē šī situācija mainīsies, taču tas, ka 45% mūsu sabiedrības nekvalificējas ne kredītam, ne kādam valsts atbalstam, ir baisi un rada jautājumus, kā to risināt.

Es uzskatu, ka šo defektu varētu pārvērst par efektu un būtu nepieciešama jaudīga programma ekonomikas saglābšanai, lai izvilktu to no bedres, tādēļ būtu nepieciešams kārtējais miljardu projekts.

Visu interviju lasiet Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.

Speciālizdevumus drukātā versijā var saņemt, abonējot Dienas Biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskatītais īpašums reģionos bieži vien tā arī paliek tikai tāls un neaizsniedzams sapnis, jo bankas aizdevumus īpašumiem ārpus Rīgas izsniedz nelabprāt. Kā variantu tās piedāvā aizņemties daudz dārgāko patēriņa kredītu.

Banku politika attiecībā uz aizdevumu izsniegšanu nav īpaši atsaucīga, un liela daļa plānu iegādāties īpašumu reģionos kredītu atteikumu dēļ tā arī paliek sapnis. Daļa banku, jau piesakoties kredīta konsultācijai, uzsver, ka tālākus reģionus nekreditē vispār, daļa apgalvo, ka aizdevumus reģioniem izsniedz, taču realitātē tā ir neliela daļa no saņemto pieteikumu apjoma.

“Pieprasījums pēc nekustamā īpašuma reģionos pēdējos gados ir bijis stabili mērens,” situāciju raksturo AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs, piebilstot, ka vienlaikus ir tikpat stabili augsts atteikumu skaits aizdevumiem, it īpaši banku sektorā. Līdz ar to reģionos darījumu ar nekustamo īpašumu, kuros tiek piesaistīts finansējums no trešās puses, ir maz gan dzīvokļu, gan privātmāju segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šogad 9 mēnešos pārdevuši 66 valsts pārvaldei nederīgus īpašumus par kopējo summu - 2,68 miljoni eiro, dodot iespēju tiem iegūt jaunu elpu. VNĪ nekustamo īpašumu atsavināšanas ieņēmumi, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, pieauguši par 43,6%, informē VNĪ.

"Kopumā šobrīd vērojama augoša interese par valsts īpašumu iegādi konkrētā segmentā - mūsu gadījumā redzam, ka tirgus ir joprojām aktīvs," komentē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ievērojamākie VNĪ šogad pārdotie nekustamie ir biroju ēka Mucenieku 3, Vecrīgā (678 600 eiro), vēsturiskās mūzikas skolas ēka Pils ielā 38, Ventspilī (99 700 eiro), īpašums ar vēsturisku koka apbūvi Dzelzceļa ielā 3, Jūrmalā (86 140 eiro), administratīvās ēkas Akadēmijas ielā 3, Jelgavā (530 480 eiro) un Liepājas ielā 26, Kuldīgā (157 660 eiro), kā arī nekustamie īpašumi Dubultu prospektā 142, Jūrmalā (188 200 eiro), nī Juglas ielā 14, Rīgā (149 000 eiro) un "Lēnu" pils Skrundas novadā (70 300 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušo Līgatnes dzemdību namu pavārs Ēriks Dreibants pārvērtis par satikšanās vietu gardēžiem – Pavāru māju.

“Tas notika pavisam netīšām, tas nebija kaut kas ļoti plānots,” par bijušā Līgatnes dzemdību nama iegādi saka Ē.Dreibants. Pirms aptuveni pieciem gadiem viņš pārdeva dzīvokli Rīgā un pārcēlās uz laukiem. Bija finanšu līdzekļi, bet ne konkrēts mērķis, kur tos ieguldīt. Kopā ar domubiedriem viņš uzsāka rīkot festivālu Pārceltuve un nolēma, ka par festivāla mājvietu varētu kļūt Līgatne.

“Braukājām pa Līgatni un skatījāmies vietas, kur festivāls varētu notikt. Mums parādīja šo māju, kas stāvēja tukša, un tāpat vien piebilda, ka būtu forši, ja kādreiz te būtu kafejnīca. Ēka bija ļoti bēdīgā stāvoklī - izsisti logi, plastmasas jumts, apkārt čūskulājs. Logos bija uzraksts, ka to tirgo, un pēc pāris dienām nolēmu, ka jāapskata, cik šī ēka maksā. Apskatījos un - johaidī, tieši tik, cik man ir naudas, un pat nedaudz paliek pāri. Notika impulsīvs lēmums – pērku šo māju! Bez vīzijas un stratēģijas. Pārdodot dzīvokli, nauda kontā stāv, un tā viegli tērējas. Kaut kādā mirklī saproti - ja neiztērēsi naudu saprātīgi, tad tā arī izkusīs, pērkot konfektes un skaistas mantiņas,” atklāj Ē.Dreibants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB, 19.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Slēgtās robežas ar tālākām Eiropas Savienības valstīm ir Latvijas sabiedrotais iedzīvotāju noturēšanai valstī. No peļņas ārzemēs mājās ir atgriezušies iedzīvotāji, kuri, robežām atveroties, var steigties atpakaļ uz valstīm, kur varēs labāk nopelnīt.

Iepriekšējās krīzes laikā iedzīvotāju došanās peļņā bija valsts un daudzu ģimeņu glābiņš.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 19. maija numurā:

  • viedokļi - darbaspēks, kas atgriezies Latvijā
  • viedokļi - globālais mārketings jeb kā iekustināt pasauli savā tirgū
  • aktuāli - valdības parādi pārsniegs pusi no IKP
  • tēma - robežu atvēršana Latvijai draud ar emigrācijas vilni
  • intervija - Jānis Ošlejs, ekonomists un uzņēmuma "Primekss" vadītājs Jānis Ošlejs
  • nekustamais īpašums - biroju loma mainās
  • nekustamais īpašums - gada 25 lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā
  • tehnoloģijas - cīņa par kapitāla piesaisti
  • veselības aprūpe - Latvija kā galamērķis medicīnas tūristiem
  • komercija - pārdošanas prasmes šobrīd īpaši svarīgas
  • brīvdienu ceļvedis - Raimonds Butkāns, SIA "Klips-B" tirdzniecības vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tet izsolīs vairākus nekustamā īpašuma objektus

Db.lv, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatot uzņēmuma pamatdarbībai nepieciešamo nekustamo īpašumu portfeli, tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" elektroniskā izsolē piedāvās iegādāties nekustamos īpašumus Rīgā un Jūrmalā.

Izsolē ar augšupejošu soli tiks piedāvāti trīs objekti Rīgā – Zemgaļu ielā 8, Citadeles ielā 9 un Barona ielā 69, kā arī viens objekts Jūrmalā, Lienes ielā 16/18.

"Pateicoties biznesa procesu uzlabošanai un jaunāko tehnoloģiju attīstībai, uzņēmuma pamata darbības nodrošināšanai ir nepieciešams arvien mazāks nekustamo īpašumu apjoms. Tādējādi varam pārdot ēkas un zemes gabalus, ko paši vairs neizmantojam, un neplānojam to izmantošanu arī nākotnē. Savukārt, citiem uzņēmumiem tie var kļūt par jaunu attīstības vietu," saka "Tet" valdes locekle, Cilvēku un vides dienesta direktore Ingrīda Rone.

Nekustamais īpašums Zemgaļu ielā 8, Rīgā (kadastra numurs 01001152029) sastāv no piecām nedzīvojamām ēkām un zemes gabala 5753 m² platībā. Īpašumā ir divstāvu biroja ēka, vairāki garāžu bloki un liels zemes gabals ar attīstības potenciālu. Izsoles sākumcena ir 490 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdod Latvijas krājbankas bijušajiem valdes locekļiem Bondaram un Ovčiņņikovai piederošus īpašumus

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesā ienākot robotiem un dažādiem robotiskiem risinājumiem, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to izmantošanas juridiskajiem un ētiskajiem izaicinājumiem.

Šā gada notikumi pasaulei varētu likt mainīties vairākos veidos, un viens no virzieniem ir vēl lielāka dažādu darbu automatizācija.

Mūsdienās tehnoloģijas strauji attīstās, un daudzos uzņēmumos tās aizstāj vai būtiski atvieglo cilvēku darbu.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 9. jūnija numurā:

  • viedokļi - administratīvi teritoriālā reforma
  • viedokļi - kāpēc negribam savus sezonas strādniekus
  • aktuāli - pandēmija kā maksātspējas tests visiem
  • numura tēma - roboti

- roboti rada juridiskus un ētiskus jautājumus

- pandēmija kā automatizācijas paātrinātājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas pievārtē uzbūvētā pirmā koka līmēto paneļu māja Latvijā divu gadu ekspluatācijas laikā ir attaisnojusi uz sevi liktās cerības, pierādot gan energoefektivitāti, gan salīdzinoši nelielās uzturēšanas izmaksas.

SIA IKTK 2018. gada rudenī uzbūvēja pirmo koka līmēto paneļu māju Latvijā, un tā arī joprojām ir šāda veida vienīgā dzīvojamā māja. Pērn pēc šādas pašas tehnoloģijas uzņēmums uzbūvēja arī savu biroja ēku. Tas bija eksperiments – saražot liela izmēra līmētos koka paneļus, jau ražotnē tajos veikt visa veida nepieciešamos izgriezumus un jau montāžai gatavu sienas/jumta daļu nogādāt uz vietu, kur notiek mājas montāža.

Trīs kārtās līmētās koksnes sienas (detaļas) tika saliktas kā lego klucīši, kas notiek ātrāk, nekā ja māju būvētu no ķieģeļiem vai dažādiem blokiem. Mājas montāžas darbi tika veikti dažu nedēļu laikā. Tas nozīmē, ka lielais darbs jāpaveic ražotnē, kur visām detaļām un konstrukcijām jābūt gatavām, pirms sākas montāžas darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē tika nosolīta par 70,3 tūkstošiem eiro, par 45,4 tūkstošiem pārsniedzot sākuma cenu, informēja VNĪ Nekustamo īpašumu Nomas un pārdošanas direktore Anita Feldmane.

Nosolītais īpašums – muižas komplekss sastāv no 31 006 kvadrātmetru liela zemes gabala, uz kura atrodas piecas būves ar kopējo platību - 1459,1 kvadrātmetri. Īpašums atrodas Ventas upes ielejā. Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvākā mēneša laikā.

"Esam gandarīti par saņemto interesi par šī īpašuma iegādi, kas dos iespēju tā jaunai attīstībai. Pārdošanā iegūtos līdzekļus ieguldīsim valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā. Šobrīd redzam, ka, neskatoties uz pandēmijas radīto situāciju, nekustamo īpašumu tirgū rosības netrūkst. Kamēr vieni savelk jostas, tikmēr citi mērķtiecīgi īsteno ilgtermiņa plānus par nekustamā īpašuma iegādi. Īpaši aktīvas ir tieši fiziskās personas, kas, baidoties no naudas vērtības zuduma, šobrīd meklē, kur ieguldīt savus brīvos līdzekļus," norāda A. Feldmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti 

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc neveiksmīgas izsoles savulaik spožā zīmola, bet tagad maksātnespējā nonākušā uzņēmuma "Dzintars" zemi, ēkas un iekārtas potenciālajiem pircējiem tiek piedāvāts iegādāties individuāli.

Nekustamā īpašuma uzņēmuma "Immostate", kam uzticēts veikt vēsturiskā objekta pārdošanu, vadītāja Ilze Mazurenko stāsta, ka objekts ir unikāls ne tikai labi atpazīstamā vārda, bet arī īpašā izvietojuma un tajā esošā nekustamā īpašuma dēļ.

"Mums uzticēts ļoti atbildīgs uzdevums - veiksmīgi pārdot šo ne vien Latvijā, bet daudzviet citur pasaulē zināmo uzņēmumu. Visi priecātos, ja rūpnīcā tiktu turpināta ražošana. Ēkas ir labā stāvoklī ar labu attīstības perspektīvu," stāsta I.Mazurenko.

Par īpašumu interesi izrādījis kāds Francijas smaržu ražotājs, taču tas vairāk interesējies par paša zīmola "Dzintars" iegādi, ne ražotni.

"Dzintars" ražotne atrodas Ziepniekkalna apkaimē, pilsētas Dienvidrietumu daļā, kas jau vēsturiski bijusi ražošanas teritorija. Īpašums Mālu ielā 30 izvietots 6,5 hektāru platībā. Arī turpmākajā Rīgas attīstības plānā šī vieta vairāk atvēlēta industriālajai produkcijas ražošanai un komercdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieli izaicinājumi ekonomikai nozīmē, ka vērojama augoša vēlme pasargāt savu jau esošo bagātību.

Jau ziņots – ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Šajā ziņā var krietni pacelt latiņu un uzzināt ekspertu domas arī par to, kur šobrīd labāk nobāzēt līdzekļus miljona ASV dolāru apmērā. Interesanti ir tas, ka finanšu eksperti uz pārējo fona izceļ ieguldījumus zeltā, zemē, antīkajās monētās un pat vīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas radītās krīzes ietekmē mājokļu tirgū varētu pieaugt interese par privātmājām, ceturtdien secināja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" publicētās diskusijas par nekustamo īpašumu tirgus nākotni dalībnieki.

"Latio" Vērtēšanas nodaļas vadītājs Roberts Ardavs secināja, ka trīsistabu dzīvoklis Rīgas mikrorajonā maksā virs 100 000 eiro, bet arī privātmāja 30-40 kilometru attālumā no Rīgas maksā virs 100 000 eiro.

"Ja tagad cilvēki būs sapratuši, ka var strādāt no mājām, kāpēc lai maksātu līdzīgu cenu par dzīvokli mikrorajonā, ja var par to pašu cenu iegādāties privātmāju, kurai nāk klāt daudzi plusi - svaigs gaiss, iespēja bērnus izlaist pagalmā, kamēr jāstrādā, un citi," sacīja Ardavs.

"Latio" Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte norādīja, ka patlaban neviens nevar prognozēt, vai šīs krīzes ietekmē mājokļu cenas augs vai samazināsies. Tomēr, viņasprāt, tiks novērota tendence, ka cilvēki no lieliem dzīvokļiem pārceļas uz privātmājām vai rindu mājām. Ardavs pieļāva, ka būs vairāk attīstītāju, kas būvēs privātmāju ciematus un piedāvās mājas īrēt cilvēkiem, kuri varbūt nav pārliecināti par vēlmi māju iegādāties īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Šīns: Nekustamā īpašuma nodokli varētu piemērot tikai zemei

LETA, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nodokli varētu piemērot tikai zemei, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

"Sabiedrībai būtu ļoti tīkami (...), ja šis avots jeb apliekamais objekts būtu zeme, lai cilvēkam nebūtu sajūtas, ka viņš uzbūvē sev māju, nopērk dzīvokli un tad katru gadu atpērkas no pašvaldības," pauda "Latio" vadītājs.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti daudz neizmantotu teritoriju. "Ja varētu šo samaksu par infrastruktūru un pakalpojumiem attiecināt uz zemi, domāju, ka liela daļa sabiedrības to uzskatītu par taisnīgāku", sacīja Šīns.

Tieslietu ministrija trešdien, 29.jūlijā, nosūtījusi Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes - no 1,5% līdz 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas ieguldīšana ir bijis aktuāls jautājums jebkuros laikos. Ikviens no mums ir vēlējies atrast labākos veidus, kā ieguldīt naudu, lai tā nestu peļņu. Mūsdienās ir pieejami dažādi veidi, kā to iespējams īstenot, tāpēc noteikti ir vērts tos izvērtēt un atrast sev piemērotāko veidu, kā ilgtermiņā iegūt papildus naudas līdzekļus. Zinoši investori regulāri meklē dažādus veidus, kā iegūt papildus naudu līdztekus jau esošajiem ienākumiem, tāpēc noteikti ir vērts iepazīties ar iespējām, ko mums var sniegt investīcijas.

Investīcijas uzņēmumu akcijās

Akciju tirgus vienmēr ir vilinājis cilvēkus no visas pasaules. Iegādājoties akcijas par zemāku cenu, ilgtermiņā ir iespējams iegūt gan maksājumus no dividendēm, gan arī pārdot akcijas, tādā veidā gūstot peļņu. Izvēloties labākās akcijas, kurās ieguldīt naudu, noteikti ir vērts pievērst uzmanību konkrētā uzņēmuma reputācijai. Izvēloties labu uzņēmumu, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, vai tā peļņa katru gadu pieaug, vai uzņēmums ir inovatīvs, tam ir daudz sekotāju. Izcili piemēri ir Apple un Google, kuri attīstās, veidojot jaunus produktus. Tādā veidā pieaug arī šo uzņēmumu vērtība un līdz ar to arī akciju vērtība. Cilvēki, kuri ieguldīja naudu šī uzņēmuma akcijās, kad tās maksāja niecīgu summu, šobrīd iegūst apjomīgas naudas summas. Izvēloties uzņēmumus, kuru akcijas iegādāties, noteikti ir vērts pievērst uzmanību arī jūsu ikdienas interesēm. Piemēram, ja ikdienā regulāri patērējat Netflix saturu vai arī jūsu iecienītākie mobilie telefoni ir no Apple uzņēmuma, iespējams, ir vērts iegādāties šo uzņēmumu akcijas un sekot līdzi šo uzņēmumu izaugsmei, papildus arī nopelnot. Savukārt, ja dodat priekšroku izklaidei internetā, ir vērts pievērst uzmanību interneta spēļu akcijām. Lielākā daļa sporta pasākumu šobrīd nenotiek, līdz ar to krītas arī šo uzņēmumu akciju vērtība (dažās gan joprojām ir iespējams droši investēt, jo tajās pieejams online totalizators, kas ļauj sekot līdzi, piemēram, e-sporta pasākumiem). Brīdī, kad šie sporta pasākumi atsāksies, augs arī akciju vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB, 14.07.2020

Dalies ar šo rakstu

100 miljoni eiro Latvijas lielajiem uzņēmumiem – šādai summai devusi akceptu Eiropas Komisija, apstiprinot Latvijas plānu izveidot fondu, kas veiks ieguldījumus Covid-19 krīzes skartajos lielajos Latvijas uzņēmumos.

Tiek lēsts, ka investīcijas nonāks aptuveni 30 uzņēmumos un maksimālais ieguldījuma apjoms vienā uzņēmumā nepārsniegs desmit miljonus eiro. Fonda mērķis būs atbalstīt lielos uzņēmumus, kuriem Covid-19 dēļ ir radušās īstermiņa finanšu grūtības.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 14. jūlija numurā:

  • viedokļi - Ekonomikas ministrijas krīzes radīto seku mazināšanas plāns
  • aktuāli - sašķidrinātās dabasgāzes tirgus regulējums
  • numura tēma - Latvijas plāns veidot 100 miljonu eiro fondu
  • tēma - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsts skaitļos
  • finanses - konkurence par atbalsta instrumentiem pieaug
  • investīcijas - neesoši procenti vai lielāks risks
  • nekustamais īpašums - pirms pandēmijas vēlējās mazākus dzīvokļus, intervija ar Paolo Mikeloci, AS "Pro Kapital Group" vadītāju
  • IT nozare - padara uzņēmumus digitāli gudrākus
  • dzīvesstils - Jānis Kaļķis, Latvijas Vīnziņu asociācijas prezidents
  • auto - Latvijas elektroauto parks palielinās
  • pie stūres - elektroauto pret iekšdedzes dzinēju auto
  • brīvdienu ceļvedis - Viesturs Tīle, starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir uzsākti sagatavošanās darbi Valsts drošības dienesta ēkas (VDD) būvniecībai Brīvības gatvē 207, Rīgā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

"Ņemot vērā, ka valdība 2017. gada 3. augustā pieņēma lēmumu par VDD ēkas būvniecības nepieciešamību Brīvības gatvē 207 un Saeimas rekomendācija bija turpināt ieceres realizāciju, mums jāuzsāk projekta izpilde. Spēkā esošais valdības lēmums, projekta termiņi un valsts drošības intereses VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistoši," informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš informē, ka teritorijā tiks maksimāli saglabāti esošie koki - tiks saglabāti vismaz 25 koki, tai skaitā ozols un liepu stādījuma rinda gar Ropažu ielu, kā arī plānoti papildus apzaļumošanas pasākumi.

"Ņemot vērā to, ka Teika ir rajons ar blīvu apbūvi, VNĪ saprot sabiedrības vēlmi pēc parka. Respektējot aktīvistu lūgumu un sabiedrības intereses, VNĪ pildīja doto solījumu nesteigties ar būvniecības uzsākšanu, līdz jautājums atkārtoti tiks izskatīts valdībā un Saeimā. VNĪ kā atbildīga kapitālsabiedrība rīkojas atbilstoši pieņemtajam lēmumam – apstiprinātā Saeimas, valdības lēmuma un pilsētas plānojuma ietvaros. Veiksim darbības objektā atbilstoši saskaņotam būvprojektam, par ko saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, un valsts drošības interesēm," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB, 07.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Kas ir universālais pamatienākums, vai tas pandēmijas laikā ir piemērots Latvijai – uz šādiem jautājumiem "Dienas Bizness" kopā ar ekspertiem meklē atbildi 7. aprīļa numurā.

Viena no nozarēm, kas pandēmijas laikā turpina strādāt, ir meža nozare, kura atšķirīgi izjūt koronvīrusa radītās sekas. Meža nozare ziņo – būtiskākais ir iesaldēto līdzekļu samazināšana visos posmos, jo kavējas apmaksas termiņi.

Tikmēr uzņēmumu īpašnieki ārkārtas situācijas laikā atstāti aiz borta.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 7. aprīļa numurā:

- viedokļi - dīkstāve nav variants

- viedokļi - vai interaktīvās azartspēles ir jāaizliedz

- viedokļi - auto ar gāzi kā zelta vidusceļš

- aktuāli - banku sektors skaitļos

- investīcijas - darījumu tirgus uz pauzes

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl grūti paredzēt, cik ilgu laiku prasīs ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas, bet ir skaidrs, ka mūsu ikdienā ienāk dažādi paradumi, kas, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Vienā mirklī viss notiek tiešsaistē – mācības, ārstu konsultācijas, komunikācija ar kolēģiem un biznesa partneriem. Finanšu tehnoloģiju kompānijas "Twino", riska kapitāla fonda "Expansion Capital" un "Dienas Biznesa" organizētajā diskusijā "FinTech talks by "Twino". Tech revolution: Covid-19" "Twino" grupas dibinātājs Armands Broks pauž pārliecību, ka turpmāk daudz kas mainīsies. Šis brīdis parāda, ka ir iespējams strādāt attālināti, un viņš paredz, ka būs cilvēki, kuri izmantos iespēju strādāt ārpus pilsētas, būt tuvāk dabai un iegūt lielāku līdzsvaru starp privāto un darba dzīvi, notiks aizplūšana no pilsētām.

"Agrāk vajadzēja ieplānot tikšanos, lai apspriestu nopietnus jautājumus, bet tagad attālināta saziņa ir parādījusi savu potenciālu, var ieplānot zvanu, nevis pielāgoties lidojumu laikiem. Šis ieradums varētu palikt arī turpmāk. Daudz kas no šī brīža paradumiem saglabāsies, piemēram, attālināta pārtikas iegāde," teic A. Broks. Arī eņģeļinvestors un riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Jānis Krūms spriež, ka cilvēki sapratīs, ka ne vienmēr ir liela nozīme speciāli lidot uz vienu tikšanos klātienē, jo šobrīd attālinātā komunikācija ir pierādījusi savu spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB, 21.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē, kurā vienmēr kāds apvainosies un, šķiet, neizbēgami tiks aizskartas kādas arvien marginālāko grupu jūtas, uzņēmējiem jāstaigā pa plānu ledu. Turklāt izskatās, ka veselu kampaņu pret jebkuru uzņēmumu gluži vai jebkurā mirklī var vērst politiskie ideologi un to līdzskrējēji.

Uzņēmuma "Rūjienas saldējums" "Melnītis" jeb "Blacky" izraisīja ažiotāžu sabiedrībā. Saldējuma ražotājs tika kaunināts par tik "rasistiski izdomātu nosaukumu".

Kopš ažiotāžas ir pagājis nedaudz vairāk nekā mēnesis, un uzņēmums nolēmis nākamo šī saldējuma partiju ražot ar nosaukumu "Black".

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 21. jūlija numurā:

  • viedokļi - ažiotāža ap "Rūjienas Saldējums" produktu "Melnītis"
  • aktuāli - briti neraujas uz vienošanos ar ES
  • tēma - saldējums nav politiska prece
  • izglītība - intervija ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā izglītības ekspertu Klaudio Riviera
  • izglītība - cer mainīt doktorantu skaitu
  • izglītība - izveido mācībspēku glābējkomandu "Mācītspēks"
  • izglītība - Latvijas Universitāte atver jaunu maģistra programmu "Epidemioloģija un medicīniskā statistika"
  • demogrāfija - iedzīvotāju skaita statistika
  • nekustamais īpašums - nekustamā īpašuma starpnieku likums stājas spēkā 1. augustā
  • elektromobilitāte - "Blue Shock Race" rada elektrokartingus
  • biznesa psiholoģija - krīze kā attīstības iespēja
  • pie stūres - "Ford Puma"
  • Pēteris Senkāns, SIA "Piche" valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Koronakrīze traumējusi teju visas nozares

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 31.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa laikā visspēcīgāk iedragājusi privāto patēriņu. Pārsteigums nav upura izvēle, bet gan postījumu apjoms.

CSP dati rāda, ka krīze spējusi aizslaucīt piektdaļu no mājsaimniecību patēriņa. Nozaru pusē vīrusa krīze nav bijusi izvēlīga – 2. ceturksnī saudzēta nav teju neviena nozare. Labā ziņa ir tā, ka daudzās jomās sākotnējais atkopšanās straujums ir iespaidīgs. Līdz ar to 3. ceturkšņa rādītāji jau būs acij daudz tīkamāki. Tālāku atkopšanos gan Latvijā, gan pasaulē ietekmēs vīrusa vadības veiksmes un neveiksmes.

Galvenie iemesli patēriņa kritumam – būtiski sarukuši izdevumi transportam, atpūtas un kultūras pasākumiem, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Jautājums – cik strauji patēriņš no šī trieciena spēs atgūties? Swedbank karšu dati rāda, ka tēriņi ēdināšanas pakalpojumiem 3. ceturkšņa laikā jau sasnieguši pagājušā gada līmeni. Transportā, ja neskaitām aviobiļešu iegādi, kur joprojām aina ir ļoti bēdīga, tēriņi atguvušies lēnāk, bet jau augustā sasnieguši iepriekšējos līmeņus. Patēriņš izklaidei un mākslai kā arī izmitināšanas pakalpojumiem gan visdrīzāk vēl ilgstoši būs zem iepriekšējiem līmeņiem. Varam secināt, ka, pateicoties straujajiem atgūšanās tempiem daudzās jomās, lielu daļu no iepriekš zaudētā patēriņa atgūsim trešā ceturkšņa laikā, taču, lai pārvarētu visu kritumu, nāksies pacīnīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #15

DB, 14.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un iedzīvotāju pirktspēja un paradumi mainās, un to izjūt lieli un mazi uzņēmumi, vietējam tirgum ražojošie un eksportējošie. Problēmas pašlaik apsteidz risinājumus - šāds secinājums "Dienas Biznesam" ir radies, pētot, kas notiek eksportā.

Latvijas uzņēmējus pandēmijas laikā visvairāk satrauc apgrozījuma kritums un kavējumi norēķinos. Pandēmijas apstākļi ir liels izaicinājumus arī globālajām piegāžu ķēdēm un loģistikai - arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 14. aprīļa numurā:

  • viedokļi - digitalizācija vairs nav luksusa prece
  • aktuāli - parādniekus ar maksātnespēju nevar nobiedēt
  • tēma - eksportā zemais starts
  • finanses - kopējā parāda dažādās šķautnes
  • nekustamais īpašums - gada 25 lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā
  • reklāmas nozare uz pauzes
  • atkritumu apsaimniekošana - kurš vedīs kartonu
  • atkritumu apsaimniekošana - dod riepām otro dzīvi
  • sociālais bizness - sociālo uzņēmumu nozīme pieaug
  • bizness reģionos - Zoltners drošības spilvens
  • brīvdienu ceļvedis - #DienasBizness galvenā redaktore Anita Kantāne

Komentāri

Pievienot komentāru