Nekustamais īpašums

Gatavojas koka daudzstāvu biroja ēkas būvniecībai

Māris Ķirsons, 06.01.2022

Idejas autors Mārtiņš Štrauss (no labās), arhitekti Fricis Vilnis, Kārlis Mičulis,

Dāvis Markus un būvnieks Mārtiņš Zaķis cer, ka Zelt koka daudzstāvu biroja ēkas

būvniecība varētu sākties 2022.gadā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Piecstāvu koka konstrukciju biroja ēku Zelt 1200 m2 platībā varētu sākt būvēt 2022. gadā, lai jau 2023. gadā tajā varētu ierasties pirmie nomnieki.

Šādu potenciālo laika grafiku Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums atklāj ieceres pasūtītājs, betona grīdu kompānijas Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss. Viņš atzīst, ka Covid-19 pandēmija un arī būtiskais koksnes produktu sadārdzinājums ir piespiedis atlikt iecerētā projekta realizāciju.

“Pašlaik darbojamies Altum programmā, kurā detalizēti pētām siltumtehniskās īpašības — ēkas uzsilšanu un arī atdzišanu, akustiku, kā arī konstrukciju savienojumu risinājumus,” stāsta M. Štrauss. Iecerētajā projektā kokam ir lielas priekšrocības, jo nav nepieciešami siltumizolācijas materiāli, kādi būtu vajadzīgi, ja šādu pašu biroja ēku būvētu no betona. “Varu būvēt arī no betona, taču visā Eiropā arvien vairāk būvē no koka, turklāt nereti šīs daudzstāvu koka ēkas ir saražotas Latvijā,” norāda M. Štrauss.

Rīgā plāno uzbūvēt augstāko koka ēku Baltijā 

Rīgā, pie Šmerļa meža plānots uzbūvēt augstāko eksponētā koka konstrukcijas ēku Baltijā....

Viņu arī ļoti iespaidojusi būvniecībā esošā 85 m augstā koka ēka Norvēģijā, kā arī koka daudzstāvu ēku arhiteka Hermana Kaufmana un koka konstrukciju būvkonstruktora Štefana Vintera darbi. “Ja Parīzē ir noteikts, ka jau no 2024. gada noteiktam procentam konstrukciju jābūt tieši no koka, tad kāpēc nevaram darīt tieši tāpat Latvijā, it īpaši, ja mums ir gan meži, gan attiecīgi koksnes konstrukciju ražotāji,” piemetina arhitekts Kārlis Mičulis. Viņš norāda, ka arvien vairāk pilsētu un pat valstu cenšas noteikt minimālo koka izstrādājumu izmantošanas procentu dažādās būvēs. Jāatgādina, ka tikai kopš 2017.gada 1.maija Latvijā spēkā ir būvnormatīvi, kas ļauj projektēt un būvēt koka nesošās ēku konstrukcijas un karkasa kolonnas līdz sešu stāvu jeb 18 metru augstumam. Iepriekš maksimālais augstums bija astoņi metri jeb trīs stāvu augstums.

Koka konstrukcijas no Latvijas

M. Štrauss atzina, ka vēlas, lai koka biroju mājas koka konstrukcijas būtu Latvijā ražotas. “Koka lielizmēra līmētās kolonnas un sijas varētu ražot SIA IKTK, savukārt pārsegums būs no CLT (krustā līmētām) koka plātnēm, kuras ražo SIA Cross Timber System,” stāsta M. Štrauss. Viņš atzīst, ka līdz šim Latvijā nav šāda tipa būvju un tāpēc daudzas nianses tiek gūtas ar zināšanu pārnesi no ārzemēm uz Latviju, kā arī eksperimentējot. “Rīgā piecu stāvu koka biroja ēka ir kaut kas nebijis un jauns, bet tepat netālu — Stokholmā – tā būtu tikai kārtējā,” norāda K. Mičulis.

Visu rakstu lasiet Dienas Biznesa jaunākajā speciālizdevumā Nekustamais īpašums!

Žurnālu pērciet lielākajās preses tirdzniecības vietās Latvijā vai lasiet elektroniski.

Dienas Biznesa abonenti zīmola izdevumus Nekustamais īpašums, Miljonārs un TOP500 saņem bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Covid-19 situāciju Latvijā un pasaulē, daudzās nozarēs šobrīd vērojama izteikta piesardzība, arī lauksaimniecības sfērā. Ja ir iespēja noslēgt sezonu, iztiekot ar saviem spēkiem un līdzekļiem, jautājums par papildu finansējuma piesaisti nākotnes ieceru realizēšanai visai bieži tiek atlikts. „Bet ir arī gadījumi, kad, tieši otrādi, – tiek izmantotas esošās situācijas radītās iespējas! Piemēram, tiek nopirkta zeme par ļoti izdevīgu cenu no saimniecības, kas nonākusi grūtībās. Tāpat šajā laikā vērojamas cenu svārstības, tāpēc daudzi, kamēr ir laba cena, vairumā iepērk liellopus. Tā kā šādu spontānu soļu speršanai nereti nepieciešams papildu finansējums, talkā var nākt aizdevums pret zemes ķīlu,” stāsta Lande.lv kredītspeciālists Mārtiņš Geidels.

Viedās lauksaimniecības tehnoloģijas – zemnieku nākotne

Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs manāma līdzīga attīstības stratēģija un klimatiskie apstākļi, neizbrīna, ka arī lauksaimniecības ražīguma ziņā Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Lai gan uz kaimiņvalstu fona efektivitātes ziņā Latvija īpaši neizceļas, iezīmējas kāda pozitīva tendence – liela daļa mūsu zemnieku saimnieko gudri, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, jaunu traktortehniku u. tml., tā arvien vairāk paaugstinot saimniecību ražīgumu. „Automatizācija ir neizbēgama,” norāda M. Geidels. „Droni, robottehnika, GPS sistēmas un citi tehnoloģiskie risinājumi ilgtspējīgai lauksaimniecībai jau šobrīd dod milzīgu pienesumu, ja runājam par saimniecību izaugsmi. Viedie palīgi ļauj strādāt daudz efektīvāk, ar mazāku piepūli un, kas nav mazsvarīgi – videi draudzīgāk. Kopējā valsts ekonomika no tā tikai iegūst. Arī uztraukumam par to, ka roboti varētu pilnībā aizstāt cilvēkus, nav pamata. Darba rokas laukos joprojām būs vajadzīgas, mainīsies tikai veicamie uzdevumi, kam būs nepieciešams adaptēties.”

Komentāri

Pievienot komentāru