Latvijā ir radīta ļoti laba jaunuzņēmumu (start-up) ekosistēma, kas pēdējo gadu laikā ļāva būtiski piesaistīt zinošus, talantīgus speciālistus no ārzemēm, it īpaši no Krievijas, kas pēc Imigrācijas likuma grozījumiem, kuros noteikts apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu līdz 2023. gada 1. jūlijam, šo gudro cilvēku plūsmu, visticamāk, pārvirzīs uz citām valstīm.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Luksemburgā dibinātā investīciju fonda The Untitled Ventures direktors Konstantīns Sinjušins, kurš no Krievijas uz dzīvi Latvijā pārcēlās pirms dažiem gadiem, turklāt pirms tam vairākus gadus dzīvojot un strādājot Portugālē.
Viņaprāt, ļoti lielā steigā pieņemtās izmaiņas nedrīkstētu attiecināt uz start-up nepieciešamajiem, bet vēl nepiesaistītajiem un arī jau piesaistītajiem speciālistiem, kuriem kaut kad beigsies iepriekš izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņš.
Fragments no intervijas
Kāda ir pašreizējā situācija?
Man kā cilvēkam, kurš lielāko sava mūža daļu ir dzīvojis Krievijā, nav pieņemama šīs valsts invāzija Ukrainā. Šāds pats viedoklis ir ļoti daudziem Krievijas iedzīvotājiem, jo viņi nevēlas karot un vēl jo vairāk būt par iebrucējiem. Protams, tikai neliela daļa savu pozīciju pauž publiski, jo savu uzskatu dēļ var saņemt ļoti bargu sodu. Tā kā šāda pilsoniskā pozīcija ir daudzu jomu zinātniekiem, IKT nozaru speciālistiem, jo īpaši programmētājiem, kuru darba valoda ir angļu, tad viņi meklē iespējas emigrēt no Krievijas.
Tajā pašā laikā visā pasaulē jau daudzus gadu desmitus notiek gudro cilvēku (smadzeņu) medības – piesaiste. Viņiem tiek radīti ļoti labvēlīgi nosacījumi, tikai lai viņi savas idejas un pētījumus attīstīta konkrētās valstīs, kuras savukārt šo izgudrojumu, inovāciju ieviešanas rezultātā iegūst ne tikai jaunas tehnoloģijas, bet arī iespējas, tostarp ekonomisko izaugsmi, jaunas darba vietas utt. Ne vienas vien šodien turīgas un ekonomiski attīstītas valsts pamatā ir jaunas, līdz tam nebijušas tehnoloģijas, inovācijas, kuras izpētījušas, izstrādājušas ne tikai šo valstu gudrās galvas, bet arī piesaistītās smadzenes no citām valstīm un pat kontinentiem. Un tā nav tikai pagātne, bet tā arī notiek mūsdienās, kad notiek cīņa par tehnoloģiskajiem jauninājumiem, kuri rada priekšrocības kaut vai uz īsu brīdi.
Lai arī droši vien Latvijā daudzi vīpsnās par valsts iespējām piesaistīt zinošus cilvēkus, kuri savus pētījumus, izstrādes un projektus realizētu šeit, jo ir taču daudzas citas valstis, kurām ir labāka nosacījumu pakete, bet tieši tā ir sagadījies ar jaunuzņēmumu jeb start-up segmentu. Latvija bija Eiropas TOP trīs valstu vidū ar vislabāko – jaunuzņēmumiem draudzīgāko – regulējumu, arī attiecībā uz darba atļaujām no trešajām valstīm – Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas.
Termiņuzturēšanās atļaujas jaunuzņēmumu piesaistītajiem augsti kvalificētajiem speciālistiem tika izsniegtas ļoti raiti. Par to, ka Latvija ir pievilcīga jaunuzņēmumu darbībai un izaugsmei, laika gaitā pārliecinājās ļoti daudzi ārzemnieki, tai skaitā uzņēmīgi cilvēki – lielākoties IKT pārstāvošie programmētāji no Krievijas – izvēlējās pārcelties strādāt uz Latviju. Tā kā Latvija atrodas tuvu Krievijai, bija tiešie avioreisi uz Maskavu un arī dzīves vide kaimiņvalsts cilvēkiem ir saprotama, tad nav pārsteigums, ka daudzi start-up projekti pārcēlās uz Rīgu. Un, ja nebūtu Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteikto dažādu ierobežojumu un liegumu, šādu projektu un cilvēku būtu bijis vēl vairāk.
Visu rakstu lasiet 26.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!l
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
