Mērķis nav aizbaidīt uzņēmējus 

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Jānis Goldbergs, 2019. gada 21. oktobris plkst. 6:43

Foto: LETA

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

Cik vien atceros, vienmēr ir bijis stāsts par to, ka policistiem algas ir mazas. Kā ir šobrīd? Kā ministrijai izdodas sabalansēt Iekšlietu ministrijas iestāžu darbinieku algas un sabiedrības drošības jautājumus?

Domājot par iekšlietu sistēmā strādājošajiem, princips ir tas pats, kā domājot par visu tautu, – uzlabot materiālo labklājību, dot cienīgus dzīves apstākļus. Lielākā daļa no izcīnītajiem finanšu līdzekļiem 2020. gada budžetā ir novirzīti atalgojuma palielināšanai, jo man ir svarīgi, lai cilvēki paliktu dienestā un būtu motivēti un apmierināti.

Veiksmīgi izdodas piesaistīt jaunus darbiniekus?

No papildus izcīnītajiem 18,9 miljoniem eiro esmu panācis atalgojuma palielināšanu kadetiem. Pavisam ir 444 kadeti, kuriem atalgojums palielināsies no 455 eiro uz 588 eiro.

Drošību cilvēki vislabāk izjūt, ja smagie noziegumi tiek atklāti. Kā ar algām speciālistiem?

Vairāk nekā 4 miljoni eiro tiek novirzīti noteiktas kategorijas izmeklētāju darba algas palielināšanai. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām ir noteikts pienākums veikt izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, atalgojums ne tikai teorētiski, bet praktiski palielinās un pielīdzinās pilsētas prokurora mēnešalgai.

Otra darba puse ir ierindas darbinieki. Drošība ikdienā! Kā ar algām ugunsdzēsējiem, policistiem?

Aptuveni 5,6 miljonus eiro novirzām Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes, kopumā 6268 amatpersonu, darba algu palielināšanai, lai mēnešalga bruto sasniegtu minimumu, kas nav mazāks par 832 eiro. Tas ir ievērojams darbinieku skaits.

Kā tad patlaban cilvēki nopelna nepieciešamo?

Dienestā esošie darbinieki, kuriem dienests pieļauj maiņas darbu, paralēli dienestam strādā otrā darbā vai vasarās brauc uz ārzemēm piepelnīties, tādā veidā papildus nopelnot atlīdzību pamatalgai dienestā.

Viena no pēdējā laika tēmām ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbs. Termiņuzturēšanās atļaujas, darba vīzas. Pirmkārt, kāds ir stāsts par termiņuzturēšanās atļaujām kā sava veida valsts ienākuma avotu? Otrkārt, stāsts par darbaspēka problēmu, kas Latvijā ir aktuāla, un viens no veidiem ir ievest cilvēkus. Viss ir kārtībā?

Publiski tika sacelta ažiotāža, ka Latvija tirgo termiņuzturēšanās atļaujas. Tas viss ir stereotips un blefs! Pirmkārt tas attiecas uz termiņuzturēšanās atļaujām ārzemniekiem vai trešās valsts pilsoņiem kontekstā ar nekustamā īpašuma iegādi, kura tirgus vērtība nedrīkst būt mazāka par 250 tūkstošiem eiro un ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā - šādas programmas eksistē vairākās ES dalībvalstīs, un noteikumi ir pat izdevīgāki nekā mums. Šādas kategorijas izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits ir būtiski samazinājies, jo citu Eiropas dalībvalstu vidū neesam pievilcīgi.

Amerikas Savienotajās Valstīs arī pastāv green card programma. Gribu teikt, ka nevajag Latviju uzskatīt par kaut kādu termiņuzturēšanās atļauju tirgotāju lielvalsti.

Par darbaspēku?

Sakarā ar nodarbināšanu, zinātnisko sadarbību, studijām izsniegto termiņuzturēšanās atļauju skaits konstanti palielinās, jo uzņēmējiem trūkst vietējā darba spēka. Nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu. Savukārt Latvijas augstskolu studiju programmas, kā, piemēram, medicīna, ir eksporta prece.

Vai līdz ar AML noteikumiem ir sagaidāmas arī kādas Valsts policijas aktivitātes Latvijas iekšienē? Būtu par kaut ko cilvēkiem jādomā? Vai ir kas jāliek aiz auss?

Valsts policija strādās, kā strādāja, atbildīgi un pildot savas funkcijas. Manā pārvaldībā ir Iekšlietu resors, un es nevaru iekāpt katra VID nodokļu inspektora galvā, precīzāk, es nedrīkstu skaidrot viņiem, kas un kā būtu jādara, jo Valsts ieņēmumu dienests pakļaujas citam resoram. Man, godīgi sakot, ir pretenzijas par VID darbu. Man astoņu mēnešu garumā pārbaudīja visus bankas kontus un manu ģimenes locekļu bankas kontus. Es te nerunāju par kaut kādiem nesaprotamiem īpašumiem, transportlīdzekļiem vai vēl kaut ko nesaprotamu. Banku konti, kas atbilda deklarācijā norādītajam. Man radās jautājums, kādēļ VID tērē tādus resursus informācijas pārbaudei, kas acīmredzami nerada šaubas un nerada riskus valsts drošībai. Vēl pirms laika žurnālisti norādīja, kādas VID amatpersonas par kādiem deklarētajiem līdzekļiem dzīvo. Kādēļ nepārbauda to, kur acīmredzami ir riski? Kādēļ nepārbauda dārgu jahtu vai automašīnu, kas reģistrēti SIA bez ieņēmumiem, īpašniekus? Kopumā es gribēju pateikt, ka ne viss, kas ir ar nosaukumu inspektors vai policija, ir pie Iekšlietu ministrijas, un tādēļ nevaru atbildēt par VID darbinieku paveikto līdz šim un rīcību nākotnē, bet sarunās ar finanšu ministru norādīju uz to, ka pastāv nepieciešamība uzlabot Valsts ieņēmumu dienesta darbu.

Muļķīgi, ja cilvēkiem jāsāk šķirot, kura policija ir pie kuras ministrijas, vai ne?

Patiesībā nav svarīgi, kuram resoram pakļaujas dienests, būtiski ir, ka visiem jāstrādā cilvēkiem, nevis jādomā, ka cilvēki eksistē dienestu vajadzībām. Iekšlietu ministrijā strādā cilvēkiem. Pakalpojumam, ko mēs sniedzam, ir jābūt ar kvalitāti. Uz to tiecamies. Nav Latvijā nekādi 90-tie un represiju laiks, kad reketieri braukāja sarkanos mundieros un kratīja cilvēkus. Mūsu mērķis nav aizbaidīt uzņēmējus! Mērķis nav radīt riebumu maksāt nodokļus!

Visu rakstu lasiet 21. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

No šīs sadaļas
2019. gada 17. oktobris plkst. 19:36

Iekšējās drošības birojs (IDB) aizdomās par kukuļošanu aizturējis trīs personas - Valsts...

2019. gada 17. oktobris plkst. 17:54

Šodien ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru vienā no tā sauktajām...

2019. gada 17. oktobris plkst. 17:13

VSIA Dailes teātris valdes loceklis Andris Vītols pēc tikšanās ar kultūras ministru...

2019. gada 16. oktobris plkst. 11:38

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) otrdien demonstrēja divu jaunu kosmosa...

2019. gada 11. oktobris plkst. 17:08

Krievijas vēstniecība Latvijā paziņojusi, ka šodien noticis hakeru uzbrukums tās e-pasta sistēmai....

2019. gada 11. oktobris plkst. 16:07

Piektdien kādā Mančestras tirdzniecības centrā Lielbritānijas ziemeļos sadurti pieci cilvēki,...

2019. gada 10. oktobris plkst. 16:36

Spānijas policija aizturējusi jahtu, uz kuras atklāta vairāk nekā pustonna kokaīna un...

2019. gada 10. oktobris plkst. 7:38

Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem darba devējus varēs...

2019. gada 10. oktobris plkst. 6:49

Vissmagākās debates, nododot grozījumus Krimināllikumā un kriminālprocesa likumā Saeimai, 9....

2019. gada 10. oktobris plkst. 6:16

Lai gan Latvijas filmu budžets aizvien ir niecīgs, kino industrijas pārstāvji cer,...