Jaunākais izdevums

Vakantajam Valsts policijas (VP) priekšnieka amatam nolemts virzīt Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieku Armandu Ruku, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ruku minētajam amatam izraudzījies iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV). Ruks nebija starp trim līdz šim publiski vērtētajiem kandidātiem uz Valsts policijas priekšnieka amatu.Valdību veidojošās partijas šodien diskutē par minēto jautājumu, plānojot to Ministru kabinetā izskatīt nākamajā nedēļā. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka koalīcijā nav īpašu iebildumu pret šo kandidatūru.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Ruks tikai šovasar kļuva par Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieku. Pirms tam viņš VP dienestā ieņēmis plašākai sabiedrībai neizpaužamu amatu. Patlaban viņš ir arī lektors Valsts policijas koledžā.

Šovasar iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka viņam ir 70 842 eiro parādsaistības, viņa īpašumā ir 2006.gada auto "BMW", dzīvoklis Ādažu novadā, kā arī zeme un ēkas Grundzāles pagastā.

Kā ziņots, Ģirģens bija solījis savu lēmumu par izraudzīto VP priekšnieka amata kandidātu paziņot šonedēļ - pēc tam, kad par to būs informējis premjeru un koalīcijas partnerus.

TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka konkursu ministrs izbeigs bez rezultāta un virzīšanai uz VP priekšnieka amatu nosauks vēl kādu ceturto kandidātu, ko piedāvās apstiprināt valdībā. Šādi Ģirģens nolēmis rīkoties, jo uzskata, ka neviens no trim izskanējušajiem kandidātiem netiks galā ar ilgstošiem trūkumiem policijas iekšējā kontrolē, iepirkumu sistēmā un personāla atlasē.

Konkursā uz VP priekšnieka amatu bija pieteikušies trīs policijas virsnieki - VP Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks, pulkvedis Normunds Grūbis un policijas dienestā esošie vienīgie ģenerāļi - pašreizējais VP priekšnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte.

Kandidātiem konkursā bija jāiesniedz redzējums par VP attīstību tuvākajos piecos gados, darba prioritātēm un nepieciešamajām reformām, kā arī to īstenošanas procesu. Amata kandidāti savu redzējumu komisijai prezentēja 13.jūlijā.

Konkursa laikā kandidātu novērtēšanai bija piesaistīts arī uzņēmums "Eiro personāls" par kandidātu kompetenču novērtēšanu. Eksperti izmantojuši padziļinātu kompetenču interviju un analītisko spēju un personības novērtējuma testu "ProfilesXT", norādīja ministrijā.

Ņemot vērā minēto, pretendentu vērtēšanas komisija "ir pieņēmusi lēmumu ieteikt iekšlietu ministram kandidātus, kuri atbilst VP priekšnieka amatam izvirzītajām prasībām, kandidatūras sagrupējot prioritārā secībā". Secību IeM neatklāja.

Konkursa dokumenti paredz, ka iekšlietu ministrs pēc iepazīšanās ar komisijas rakstisku ieteikumu pieņems lēmumu par komisijas izvirzītā kandidāta vai kandidātu virzīšanu apstiprināšanai amatā uz pieciem gadiem Ministru kabineta sēdē.

Tāpat iekšlietu ministram pirms lēmuma pieņemšanas par kandidāta virzīšanu iecelšanai amatā bija tiesības uzaicināt komisijas ieteikto kandidātu uz individuālu sarunu.

Pagājušā gada nogalē iepriekšējais VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis pieņēma lēmumu par amata atstāšanu. Ķuzim 10.februāris bija pēdējā darba diena VP priekšnieka amatā. No 11.februāra līdz konkursa beigām par VP priekšnieka pienākumus izpildītāju tika nozīmēts Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu veikt Valsts policijas augstākā līmeņa amatpersonu rotāciju, informē VP.

No 2020.gada 26.oktobra dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā tiek pārcelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns, savukārt līdzšinējā koledžas direktore Dina Tarāne tiek pārcelta Valsts policijas koledžas direktora vietnieka amatā. Savukārt no 2020.gada 1.novembra dienesta interesēs uz trīs gadiem tiek veikta rotācija starp Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes un Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšniekiem Andreju Sozinovu un Juri Staļģevicu.

Saskaņā ar "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma" 12. panta pirmās daļas 1. punktu, lai nodrošinātu efektīvu Valsts policijas koledžas uzdevumu un darba organizācijas uzlabošanas pasākumu realizāciju, kā arī ņemot vērā Valsts policijas attīstības koncepciju un, vērtējot situāciju Valsts policijas koledžā, kontekstā ar Valsts kontroles veiktajā revīzijā konstatēto, dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā no 2020.gada 26.oktobra līdz 2022.gada 16.janvārim tiek iecelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns (pārvaldes priekšnieka vietnieks). Ģ. Zalānam ir ne tikai ilggadēja praktiskā darba pieredze Valsts policijā, bet arī gūta pedagoģiskā darba pieredze Valsts policijas koledžā, Rīgas Stradiņa universitātē un biznesa augstskolā "Turība".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvalde satiksmes uzraudzīšanai ir iegādājusies vienu bezpilota lidaparātu jeb dronu, kas sevi pierādījis jau tā darbības pirmajās dienās – vakar aptuveni stundas laikā ir fiksēti seši agresīvie braucēji.

Bezpilota lidaparāts ir iegādāts ar mērķi uzlabot kopējo autovadītāju braukšanas kultūru, jo ar to tiks veikta periodiska ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu kontrole. Uzsvars tiks likts uz agresīvas braukšanas, piemēram, automašīnu kolonnu apbraukšana, nepamatota joslu mainīšana, zīmju neievērošana u.c., pārkāpumu fiksēšanu.

"Šis ir viens no tehniskajiem līdzekļiem, kas paplašina policijas iespējas uzlabot un kontrolēt satiksmi – ar tā palīdzību var veikt arī satiksmes kontroli vietās, kur policijas ekipāžai var būt grūtāka pārredzamība. Šobrīd satiksmes uzraudzīšanai tiks izmantots viens drons, lai sākotnēji saprastu visas tā iespējas ceļu satiksmes dalībnieku braukšanas kultūras uzlabošanā," informē Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības kontrolē Latvijā darām par maz, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, komentējot, kāpēc Latvijā neizdodas samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu.

Krapsis skaidroja, ka minētajam esot objektīvi iemesli, kas saistīti ar policijas nepietiekamo kapacitāti - ja cilvēki neredz policiju ielās, pārkāpumu ceļu satiksmē kļūst vairāk. Visvairāk cilvēku ceļu policijai trūkstot Rīgas reģionā, kur esot vakanti līdz pat 30% štata vietu. Policijas pārstāvis pastāstīja, ka ceļu policija izmanto 100 stacionāros un 14 pārvietojamos fotoradarus, taču tehniskos palīglīdzekļus vajadzētu vēl.

Policija ir sākusi izmantot dronu, lai fiksētu agresīvus autovadītājus. Kā ziņots, no šodienas nedēļas garumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla (Roadpol) organizētā akcija "Roadpol Drošības dienas", kurā policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmes drošību, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks rosina Langstiņos uzlabot videonovērošanas sistēmas

LETA, 30.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Langstiņu ciemā, kur notikušas vairākas zādzības un advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība, nepieciešams uzlabot videonovērošanas sistēmu kapacitāti, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izteicās Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Armands Ruks.

Ruks skaidroja, ka pēdējā laikā nav novērojams mājokļu apzagšanas gadījumu skaita pieaugums, taču tās joprojām ir aktuālas. Zagļi uzdarbojas, piemēram, Rīgas apkārtnē, tostarp, Langstiņos.

Vietas Rīgas apkārtnē, kur visvairāk uzdarbojas privātmāju apzadzēji 

Šā gada novembrī, salīdzinot ar šā gada iepriekšējiem mēnešiem, ir vērojams zādzību...

Langstiņos, kur nesen notika advokāta Rebenoka aplaupīšana un slepkavība, ir vairāki piebraucamie ceļi. Ruks nekomentēja, kurās vietās izvietotas videonovērošanas kameras, bet vērtēja, ka videonovērošanu šajā ciematā varētu uzlabot. Viņš atgādināja, ka videonovērošana nebija ierīkota arī paša upura mājā.

Ruks uzskata, ka policijai jābūt ātrākai piekļuvei videonovērošanas sistēmām, lai efektīvāk varētu apstrādāt videonovērošanas ierakstus. Policija plāno iegādāties speciālu programmatūru, lai efektīvāk analizētu videonovērošanas materiālus.

"Videonovērošanas trūkums krīt ļaundariem acīs. Ir jāsaprot, ka par īpašumu ir jārūpējas. Privātajam sektoram kopā ar valsts iestādēm jārūpējas, lai noziegumu padarītu sarežģītāk izdarāmu, jo visas videonovērošanas kameras un sistēmas iedarbojas preventīvi," izteicās Ruks.

Jau ziņots, ka naktī uz 20.septembri Langstiņos tika nogalināts zvērināts advokāts Rebenoks, bet viņa partneris Ingus Balandins ievainots.

Policija informēja, ka trīs maskās tērpti noziedznieki advokāta Rebenoka mājā iebrukuši, uzlaužot durvis, un savus upurus tie situši ar rokām, kājām un turpat atrastiem dēļiem, bet no notikuma vietas aiznesuši līdzi dārgus rokaspulksteņus un juvelierizstrādājumus.

Laupītāji upurus pārsteiguši, nezvanot pie durvīm, bet ielaužoties no pagalma puses. Policija vēl skaidros, vai ielaušanās pa durvīm notikusi pirms saimnieku atgriešanās vai jau pēc tam. Policija notikuma vietā ieradusies pēc tam, kad noziegumā cietušais Balandins vērsies pēc palīdzības pie kaimiņiem, jo viņam pašam telefons ticis atņemts.

Lai arī policija izvirzījusi un strādā pie divām galvenajām versijām, proti, noziegums paveikts laupīšanas nolūkā vai arī saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību, policija norādījusi, ka patlaban noziegums neizskatās pēc pasūtījuma slepkavības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visbiežāk epidemioloģiskās drošības pasākumus pārkāpj "čupojoties automašīnās", otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē informēja Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks.

Viņš informēja, ka pagājušajā nedēļā kopumā VP konstatēja 1225 pārkāpumus, no kuriem 752 saistīti ar pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumiem.

VP sodījusi iedzīvotājus par pulcēšanās pārkāpumiem - kopumā 752 pārkāpumi. Pēc Ruka skaidrotā, galvenokārt pulcēšanās pārkāpumi konstatēti, kad iedzīvotāji no vairākām mājsaimniecībām pārvietojas vienā transporta līdzeklī.

Savukārt 215 gadījumos personas sodītas par neaizpildītu anketu "Covidpass" sistēmā.

Komentējot raksturīgākos pārkāpumus, Ruks norādīja, ka galvenokārt pārkāpumi saistīti ar "draudzīgu čupošanos automašīnās", jauniešu pulcēšanos pie degvielas uzpildes stacijām un citās vietās.

Ruks secināja, ka lielākā daļa epidemioloģiskās drošības pasākumu pārkāpēju ir jaunieši, bet VP pārkāpumus konstatē arī citu vecuma grupu rīcībā.

Komentāri

Pievienot komentāru