Izdienas pensijā no šodienas nolēmis doties Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Pēc 30 gadu dienesta VP, ņemot vērā likumā noteiktā vecuma sasniegšanu, Krapsis nolēmis atstāt dienestu. Dienesta gaitas VP Krapsis sāka 1992.gadā un ieņēmis dažādus amatus kārtības policijas struktūrvienībās, kas lielākoties saistīti ar satiksmes uzraudzību un kontroli.

No 2020.gada februāra Krapsis ieņēma VP priekšnieka vietnieka, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amatu, taču maija sākumā pamatojoties uz Iekšējās drošības biroja (IDB) piemēroto drošības līdzekli viņš no amata pienākumu pildīšanas atstādināts.

Krapsis teica, ka iemesli dienesta pamešanai ir divi. Pirmkārt, pēc viņa sūdzības izmeklēšanas tiesnesis nav grozījis IDB piemēroto drošības līdzekli. Otrkārt, Krapsim ir svarīgs policijas tēls un prestižs, tāpēc viņa formālā atrašanās amatā var nesekmēt VP priekšnieka Armanda Ruka iecerētās policijas reformas.

Turpinot izmeklēšanu tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā, Valsts policija 9. augustā Rīgā aizturējusi vēl vienu personu.

Ņemot vērā, ka izmeklēšanā aizvien notiek aktīvs darbs, Valsts policija aizvien atturas no plašākiem komentāriem, tostarp par aizturēto personu un izmeklēšanas niansēm.

Vienlaikus Valsts policija aizvien aicina arī tās personas, kuras šīs lietas izmeklēšanas saistībā nav sniegušas visu tām zināmo informāciju, vai personas, kuras var vēl ko liecināt, pieteikties pašām labprātīgi un sadarboties ar policiju un negaidīt, kad šajā lietā kriminālpolicija pieklauvēs pie jūsu durvīm. Valsts policija garantē anonimitāti.

Maijā tika vēstīts, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas četrus gadus veiktā izmeklēšana tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā vainagojusies panākumiem - ir gan noskaidrota noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēde sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam, gan šodien rūpīgi plānotas operācijas laikā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Policijai maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir izdevies noskaidrot faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, un otrdien šajā lietā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs, informēja Valsts policijā.

Policija patlaban atturas komentēt konkrētu personu skaitu, dzimšanas gadus un lomu sadalījumu noziegumā. Izmeklēšana lietā turpinās.

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Romāns Jašins norādījis, ka šī viennozīmīgi ir viena no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kas guva arī plašu rezonansi sabiedrībā un nemitīgu interesi par policijas darba progresu.

Izmeklēt šāda līmeņa lietas ar tik intensīvu publisko interesi nav vienkāršs uzdevums un nereti policija arī atteica sniegt plašāku ieskatu par paveikto, lai netraucētu tās virzībai, norāda Jašins.

"Bet nu izmeklēšana ir tajā stadijā, kad varam droši teikt - tā vainagojusies panākumiem. Esam noskaidrojuši gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un šodien, 24.maijā, Valsts policija rūpīgi plānotas operācijas laikā veikusi aizturēšanas," norādījis Jašins.

Līdz šim Latvijā anulēts tikai viens viltus vakcinācijas pret Covid-19 sertifikāts, bet piektdien policija atbildīgajām iestādēm nosūtīs informāciju par vēl 11 šādām personām, ceturtdien vēstīja TV3.

Pēdējās nedēļās Valsts policija ir atklājusi trīs grupas, kas nodarbojās ar viltus sertifikātu tirgošanu. Samaksājot vairākos simtos mērāmas summas, pie Covid-19 drošības sertifikātiem nepamatoti tikuši vairāki simti cilvēku, iepriekš lēsa policija.

Pieķertās personas organizējušas vakcinācijas imitāciju vairākiem simtiem iedzīvotāju 

Valsts policijas (VP) aizturētās personas, tostarp divas medicīnas māsas, organizējušas vakcinācijas...

Kā atzīmē TV3, kad Valsts policija aizturēja pirmās divas organizētās noziedzības grupas par vakcinācijas fakta imitēšanu, esot iegūti saraksti ar vārdiem un uzvārdiem par vairāk nekā 200 viltus ceļā vakcinācijas sertifikātu ieguvušajiem, tomēr līdz šim policija Nacionālajam veselības dienestam nosūtījusi informāciju tikai par vienu cilvēku, kura sertifikāts jāanulē.

Kā skaidro Valsts policija, lai arī kratīšanu laikā izņēma sarakstus ar vārdiem un uzvārdiem, kam it kā veikta vakcinācijas fakta imitēšana, tas vēl automātiski nenozīmējot krāpniecību. Tālāko pārbaužu process esot laikietilpīgs, jo policija visas procesuālās darbības jāveic atbilstoši kriminālprocesa likumam.

Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Nacionālā references laboratorija ieviesusi jaunu sistēmu, lai izķertu iespējamos krāpšanas gadījumus, proti, slimnīcā dots rīkojums katram hospitalizētajam Covid-19 slimniekam, kurš datos parādās kā vakcinēts, veikt specializētās analīzes.

"Ir iespējams konstatēt, vai cilvēkam ir antivielas pret Covid-19 vīrusu, ir iespējams atšķirt vakcinācijas antivielas no antivielām, kas veidojas pēc pārslimošanas. Par katru no šiem gadījumiem būs atsevišķs ārstu konsīlijs," skaidrojis laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šogad ceļu satiksmes drošības jomā uzsvaru liks uz pakāpenisku vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu, informē Satiksmes ministrija.

Balstoties uz iepriekšējos gados veiktā darba rezultātu analīzi, Ceļu satiksmes drošības padomes sēdes dalībnieki lēma atbalstīt vidējā ātruma kontroles ieviešanu kā vienu no galvenajām 2021.gada aktivitātēm. Padomes locekļi vienojās 2021. gadā atbalstīt 26 ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses projektus un pasākumus par kopējo summu 1,8 miljoni eiro. Padome vienojās lūgt iekļaut ceļu satiksmes drošības tematiku sabiedriskajā pasūtījumā sabiedriskajiem medijiem.

“Viens no galvenajiem pasākumiem 2021. gadā ir plānotais vidējā ātruma kontroles ieviešanas projekts, ko realizēs VAS “Latvijas valsts ceļi”. Citu valstu, kā arī Latvijas prakse liecina, ka sistemātiski veikta ātruma kontrole ievērojami samazina ceļu satiksmes negadījumu skaitu un seku smagumu. Šo ņemot vērā, plānojam sākt izvietot uz Latvijas ceļiem vidējā ātruma kontroles mērierīces, kas kopīgi ar stacionārajiem radariem nodrošinās arvien plašāku kontroles klātbūtni ceļu satiksmē," norādīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Aizvadītajā piektdienā Valsts policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi, pastiprinātu uzmanību pievēršot tieši ēdienu piegādātājiem.

Kopā tika pārbaudīti vairāki simti automašīnu - par transportlīdzekļa neatbilstību tehniskajām prasībām vairākām automašīnām tika noņemtas numurzīmes un anulētas tehniskās apskates. Tāpat policija kopumā uzsāka vairāk nekā 30 administratīvā pārkāpuma procesu - gan par braukšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, gan bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas, gan citiem noteikumu pārkāpumiem. Likumsargi konstatēja arī pāris autovadītājus reibuma stāvoklī.

Pagājušās darba nedēļas izskaņā, 26.janvāra vakarpusē, Valsts policijas darbinieki kopā ar CSDD Rīgā, pie Vanšu tilta veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi. Gandrīz četru stundu laikā pārbaudīti aptuveni 900 automašīnu, no kurām vairākas bija tehniski katastrofālā stāvoklī, līdz ar to nedrīkstēja turpināt piedalīties ceļu satiksmē - astoņām automašīnām noņemtas numurzīmes (gan Latvijas Republikas, gan Somijas numurzīmes), sešām automašīnām anulētas tehniskās apskates.

Valsts policija par cilvēku tirdzniecību un viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt saldumu biznesa uzņēmēju Jāzepu Zukulu, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts policija paziņojumā presei atgādina, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ziņojuši par piespiedu darbu.

Reaģējot uz saņemto informāciju, 2020.gada aprīlī policijā sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, nemaksājot viņiem algu par darbu pilnā apmērā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības.

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais Mihails Uļmans atcelts no daudznozaru kompānijas SIA "Mono" valdes priekšsēdētāja amata, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas reģistrētas no otrdienas, 5.jūlija.

Uļmana vietā valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Germans Savickis.

"Mono" valdē turpina darbu valdes loceklis Biomins Kajems.

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Daudznozaru kompānija "Mono" izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu. Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā apsūdzības celtas trijām personām, šodien preses konferencē informēja Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis.

Divām personām celtas apsūdzības par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu. Vienai no šīm personām apsūdzība celta arī par slepkavības atbalstīšanu.

Šajā kriminālprocesā apsūdzība celta arī pret personu, kura izdarīja šāvienus, kuru rezultātā Bunkus mira. Savukārt apsūdzība pret slepkavības organizētāju nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē.

Valsts policija tāpat informē, ka izmeklēšanas laikā arestēti līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā. Izmeklēšanas laikā aptaujātas 300 personas un 200 nopratinātas.

Jau ziņots, ka policija nesen lietu nodeva apsūdzību celšanai prokuratūrā. Kriminālprocesā par aizdomās turētajām tika atzītas četras personas - trīs Latvijas un viens Krievijas pilsonis. Policija norādīja, ka izmeklēšanas laikā ir gūta skaidra aina par nozieguma apstākļiem un iesaistītajām personām, tostarp lomu sadali - no pasūtītāja līdz slepkavības organizatoram un izpildītājam. Lieta apkopota 121 sējumā.

Valsts policija rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt vienu esošo un vienu bijušo Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonu par pienākumu nepildīšanu saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK), aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Viena no divām aizdomās turētajām personām patlaban vairs EM nestrādā, bet otra turpina ieņemt amatu šajā ministrijā, norādīja policijā.

13.maijā lieta nodota Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, kurai drīzumā būs jāizlemj vai personām celt apsūdzību.

2018.gada aprīlī Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē tika sākts kriminālprocess par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.

Saskaņā ar 2005.gada 5.maija Elektroenerģijas tirgus likuma normu, publiskajam tirgotājam ir pienākumi iepirkt koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Komersantiem bija tiesības pārdot par noteiktu cenu tikai saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām.

Valsts policijas veiktā izmeklēšana maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā vainagojusies panākumiem un šī gada 24. novembrī tā nodota Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pret četrām personām – trīs Latvijas Republikas un vienu Krievijas Federācijas pilsoni.

Izmeklēšanas laikā ir gūta skaidra aina par nozieguma apstākļiem un iesaistītajām personām, tostarp lomu sadali – no pasūtītāja līdz slepkavības organizatoram un izpildītājam.

Šī gada 24. novembrī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļa pabeigusi izmeklēšanu vienā no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kuras šķetināšana un noziegumā iesaistīto personu noskaidrošana prasījusi mazliet vairāk par 4 gadiem aktīva policijas darba, kas, izmeklēšanu noslēdzot, apkopota 121 sējumā.

Izmeklēšanas laikā Valsts policija guvusi un nostiprinājusi pierādījumus, kas ļāvuši kriminālprocesā par aizdomās turamām atzīt četras personas – trīs Latvijas Republikas un vienu Krievijas Federācijas pilsoni. Kriminālprocess kvalificēts pēc vairākiem krimināli sodāmiem nodarījumiem, kas personām inkriminēti atbilstoši nodarījumiem:

Valsts policija (VP) rosinājusi prokuratūrai uzrādīt apsūdzību kādai amatpersonai par prettiesisku labuma došanu vakcinācijas centra darbiniekiem apmaiņā pret fiktīvu vakcināciju pret Covid-19.

VP paziņojumā presei atgādina, ka 21.jūlijā pēc saņemta signāla no ārstniecības personāla Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes sākts kriminālprocess par to, ka kāds vīrietis piedāvāja vakcinācijas centra darbiniekiem kukuli.

Saistībā ar notikušo tika aizturēts 1974.gadā dzimis vīrietis, kurš izteica prettiesisku labuma piedāvājumu vakcinācijas centra darbiniekiem par to, lai viņu nevakcinējot, tiktu veikti nepatiesi ieraksti Covid-19 vakcinācijas dokumentācijā Covid-19 vakcinācijas sertifikāta saņemšanai. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks augustā žurnālistiem apliecināja, ka minētais vīrietis ir amatpersona, taču amatpersonas darbavietu policijā neatklāja.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors tiesai ir nodevis krimināllietu, kurā par cilvēku tirdzniecību organizētā grupā - apsūdzētas trīs personas, tai skaitā saldumu biznesa uzņēmējs Jāzeps Zukuls.

Neminot personu vārdus, Latvijas Ģenerālprokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe sacīja, ka viena no šīm trim personām apsūdzēta arī par tīšu vieglu miesas bojājumu nodarīšanu, kā arī uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai.

Iepriekš vēstīts, ka izmeklēšanā noskaidrots, ka par iespējamās cilvēktirdzniecības upuriem kļuvuši ne mazāk kā septiņi Indijas pilsoņi.

Krimināllikums par cilvēku tirdzniecību paredz brīvības atņemšanu no pieciem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Lieta nosūtīta izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Jau ziņots, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ziņojuši par piespiedu darbu.

Pirms teju trim gadiem, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s.

Šogad, 21.martā, izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un pieņemts lēmums nodot kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai pret piecām personām, informē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Saskaņā ar policijas iepriekš sniegto informāciju, no piecām personām trīs ir Latvijas iedzīvotāji, bet divi – Čehijas iedzīvotāji. Aizdomās turētajiem inkriminēts krāpšanas, kas izdarīta lielā apmērā organizētā grupā, mēģinājums, bet vienam no aizdomās turētajiem arī pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana mantkārīgā nolūkā.

Lai arī policija iepriekš neatklāja aizdomās turēto personu vārdus, Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka šīs aizdomās turētās personas varētu būt Olainfarm akciju atsavināšanas shēmā iesaistītie – bijusī Olmafarm un Olainfarm valdes locekle Milana Beļeviča, bijušie Olainfarm padomes locekļi Kārlis Krastiņš un Haralds Velmers, kā arī ar uzņēmumu Black Duck Invest saistītie Vojtehs Kačena un Tibors Bokors.

Latvijas tiešsaistes aizdevumu kompānija "Sun Finance Group" gatavojas aiziešanai no Vjetnamas tirgus, komentējot "Sun Finance Group" pārstāvja Aigara Plivča aizturēšanu Vjetnamā, sacīja "Sun Finance Group" investoru attiecību vadītāja Zanda Apine.

Viņa skaidroja, ka "Sun Finance Group" vienmēr ir darbojusies vietējās likumdošanas ietvaros, tajā skaitā Vjetnamā. Vjetnamas medija "Saigon News" izplatītā informācija par "Sun Finance Group" Vjetnamā piemērotajām gada procentu likmēm neatbilst patiesībai, uzsvēra Apine.

Viņa norādīja, ka "Sun Finance Group" darbības pamatā vienmēr ir bijis atbildīgs un godīgs darbs vietējās likumdošanas ietvaros. Uzņēmumam nav informācijas, ka Plivčs būtu rīkojies pretēji šiem uzņēmuma darbības pamatprincipiem.

Apine atzīmēja, ka "Sun Finance Group" Vjetnamā ir licencēts pakalpojuma sniedzējs.

Līdz 2022.gada izskaņai uzņēmumam un nozarei kopumā bijusi konstruktīva sadarbība ar vietējām uzraugošajām institūcijām. Tās bija iepazinušās ar visiem "Sun Finance Group" procesiem, produkta parametriem un uzņēmējdarbības modeli, kas to ieskatā bija pilnībā atbilstošs likumdošanai, norādīja Apine.

Tā dēvētās Olainfarm reiderisma lieta, kurā par mēģinājumu izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus eiro vērtu kontrolpaketi aizdomās tiek turētas piecas personas, tiesā varētu nonākt dažu mēnešu laikā, prognozē lietu uzraugošais Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Māris Trušelis.

Teju trim gadiem, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija (VP) uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest.

Šogad 21. martā izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un pieņemts lēmums nodot kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai pret piecām personām. "Tāda apmēra un juridiskas sarežģītības lietām nepilnu trīs gadu izmeklēšanas process nebūtu uzskatāms par pārmērīgi ilgu. Jāņem vērā, ka kriminālprocesā ir sūtīti Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kas pats par sevi ir laikietilpīgs process. Tāpat jāņem vērā izmeklēšanā noskaidrojamo apstākļu kopums, iesaistīto personu skaits un virkne veikto izmeklēšanas un procesuālo darbību, līdz ar ko nepilnu trīs gadu izmeklēšana tiešām nav daudz," Dienai skaidroja M. Trušelis.

Iespējamā cilvēktirdzniecībā iesaistītais uzņēmējs Jāzeps Zukuls ir iemaksājis piektdien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas noteikto 50 000 eiro drošības naudu, līdz ar to varēs pamest cietumu, noskaidroja aģentūra LETA.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma pagarināt drošības līdzekli apcietinājumu Zukulam. Viņam gan bija dota iespēja divu mēnešu laikā samaksāt 50 000 eiro drošības naudu, lai izkļūtu brīvībā.

1955.gadā dzimušais Zukuls tika apcietināts pagājušā gada novembrī.

Jau ziņots, ka abi pārējie šajā lietā aizdomās turētie jau iepriekš samaksājuši katrs 5000 un 10 000 eiro lielo drošības naudu, līdz ar to pērn novembrī no apcietinājuma atbrīvoti.

Zukulu novembra sākumā policija aizturēja un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietināja aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā.

Valsts policija iepriekš paziņojumā presei rakstīja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Konditorejas uzņēmumā "Adugs" konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts", intervijā Latvijas Radio sacīja inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Valsts darba inspekcija ierosinājusi administratīvo lietu par situāciju uzņēmumā.

Lūsis teica, ka daudz komentēt nevar, jo lieta vēl ir procesā. Tomēr viņš pauda, ka tas ir "smagāko pārkāpumu komplekts", kas konstatēts šajā uzņēmumā.

Iepriekš LETA vēstīja, ka inspekcija veiks pārbaudi uzņēmumā, ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju. 20.novembrī Inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadošā eksperte datu analīzes un statistikas jautājumos Ilze Kalniņa aģentūrai LETA teica, ka inspekcijas rīcībā līdz šim nav bijusi informācija par darba tiesību vai darba aizsardzības pārkāpumiem minētajā uzņēmumā.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

Jau ziņots, ka aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" valdes priekšsēdētājs.

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien vēl nepaspēja pilnībā izskatīt sūdzību par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu Zukulam. Tiesā informēja, ka nākamās sēdes datums būs zināms piektdien, 4.decembrī.

Adugs Production nācies pirms termiņa atdot kredītus 

Konditorejas uzņēmumam "Adugs Production" saistībā ar valdes priekšsēdētāja Jāzepa Zukula apcietināšanu...

Valsts policijā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot tiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības.

SIA Adugs Production: turpinām ražošanu, lai saglabātu darbavietas 

Tā kā uzņēmums SIA "Adugs Production" pēdējās dienās mediju telpā iekļuvis interpretāciju...

10.novembrī Valsts policijas amatpersonas veica kratīšanas un personu aizturēšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā ir pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda - apmēram 150 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Tajā pašā datumā policisti aizturēja arī organizētās grupas trīs dalībniekus, vīriešus, kas tiek turēti aizdomās par minētajiem noziegumiem - 1955.gadā dzimušo grupas līderi un uzņēmuma īpašnieku, kā arī 1974. un 1986.gadā dzimušus līdzdalībniekus.

Pēc policijā paustā, grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā. Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem - izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.

Grupas līderim tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Savukārt pārējiem grupas locekļiem tiesa piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - ar iespēju aizstāt to ar drošības naudu. Aģentūrai LETA zināms, ka 1955.gadā dzimušo Zukulu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājusi 11.novembrī un tagad tiesas lēmums pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā.

"Adugs Production" advokāte Viktorija Jarkina aģentūrai LETA iepriekš pieļāva, ka notiekošais varētu būt reiderisma mēģinājums un konkurentu cīņa par iespēju piegādāt preces lielveikaliem "Maxima" un "Rimi". Tāpat viņa neizslēdza iespēju par nepatiesa ziņojuma sniegšanu un centieniem Indijas pilsoņiem ilgāk palikt Latvijā.

"Ar visiem darbiniekiem no Indijas bija noslēgti darba līgumi un saņemtas uzturēšanas atļaujas, viņiem tika maksāta darba alga un nodokļi, kā arī tika nodrošināta izmitināšana. Atbilstoši citu uzņēmuma darbinieku sniegtajai informācijai darbiniekiem netika ierobežota brīvība un bija iespēja izbeigt darba tiesiskās attiecības," pauda Jarkina.

Vienlaikus advokāte minēja, ka, pēc viņas rīcībā esošas informācijas, darbinieki vairākkārt ir kavējuši darbu, kā arī bijuši gadījumi, kad viņi atteikušies strādāt. Tāpat konstatēti gadījumi, kad darbinieki no Indijas bojājuši uzņēmuma īpašumu, par ko sastādīti attiecīgie akti un veikti ieturējumi.

Uzņēmums inkriminējamo nodarījumu kategoriski noliedz, un atzīst, ka pastāvēja strīds starp darba devēju un darba ņēmējiem par disciplīnas jautājumiem un kaitējuma nodarīšanu uzņēmumiem. Vienādas higiēnas, drošības un disciplīnas prasības ir pret visiem nodarbinātajiem. Ar Indijas viesstrādniekiem tika noslēgti darba līgumi, aprēķinātas un izmaksātas darba algas un nodokļi, saskaņā ar normatīviem, kā arī nokārtotas uzturēšanās atļaujas.

Pēc "Firmas.lv" datiem, Zukuls ir īpašnieks kompānijās SIA "Adugs Production", SIA "Adugs Latvija", SIA "Adugs", SIA "Astar", SIA "Ražošanas komercfirma "Vidzus"", SIA "Debess ūdens zeme" un SIA "Asond". Tostarp lielākā kompānija ir konditorejas izstrādājumu ražotājs "Adugs Production", kuras apgrozījums 2019.gadā samazinājās par 1,4% un bija 12,842 miljoni eiro. Kompānija pēdējos trīs gadus strādājusi ar zaudējumiem, kas pārsniedz 500 000 eiro, tostarp 2019.gadā "Adugs Production" zaudējumi bija 523 134 eiro, 2018.gadā - 590 242 eiro, bet 2017.gadā - 547 831 eiro.

Valsts policija rosina prokuratūru uzrādīt apsūdzības divām personām par iespējamu cilvēku tirdzniecību kādā zivju pārstrādes uzņēmumā, vismaz trīs cilvēkus pakļaujot darba ekspluatācijai, informē policija.

Policijas rīcībā bija nonākusi informācija par kādu zivju pārstrādes uzņēmumu, kurā, iespējams, darba ekspluatācijai tika pakļauti vairāki nodarbinātie. 2021.gada 23.novembrī sākts kriminālprocess.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka uzņēmumā darba ekspluatācijai tika pakļautas trīs personas - sieviete un divi vīrieši vecumā no 40 līdz 55 gadiem. Divas no šīm personām izmitinātas uzņēmumā ofisa telpās, kurās bija iespējams nakšņot, nomazgāties un pagatavot ēst. Darba laikā personas uzņēmuma cehā tika ieslēgtas.

Izmeklēšanā gūtā informācija liecina, ka cietušās personas savervētas, izmitinātas un nodarbinātas uzņēmumā bez darba līguma un darba samaksas, izmantojot viltu un manipulējot ar šo personu grūto materiālo stāvokli. Cietušajiem nav bijušas "citas reālas un pieņemamas izvēles, kā vien pakļauties ekspluatācijai", vērtē izmeklētāji.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.

Valsts policija, "saņemot signālus", veiks informācijas pārbaudi, vai darba devēji "nepiever acis", ļaujot padotajiem darbavietās ierasties bez Covid-19 drošības sertifikātiem, stāstīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Andris Zellis.

Valdība šonedēļ pieņēma jaunu Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas paredz, ka no oktobra vidus faktiski jebkur iekštelpās vajadzēs Covid-19 drošības sertifikātus un vairākās profesijās ir paredzēts vakcinācijas pienākums. Savukārt darba devējam būs iespēja noteikt, kuriem amatiem nepieciešama vakcinācija pret Covid-19.

Zellis skaidroja, ka saskaņā ar valdības pieņemto regulējumu darba devēja pienākums ir veikt kontroles pasākumus par to, vai darbā neierodas padotie bez Covid-19 sertifikāta. Tas pats attiecas arī uz prasību par vakcinācijas pienākumu vairākās profesijās. Ja policija saņems signālus, ka normatīvu prasības tiek ignorētas, tad likumsargi ieradīsies konkrētajā darbavietā un veiks pārbaudi.

Atlūgumu aizvadītajā nedēļā iesniedzis ilggadējais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, pret kuru rudenī tika ierosināta disciplinārlieta saistībā ar iespējamiem noziegumiem viņa vadītajā struktūrvienībā, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Patlaban uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādinātā Podiņa pēdējā oficiālā darbdiena VID būšot 10.janvāris.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns intervijā "Nekā personīga" arī izteicās, ka saistībā ar iespējamām VID Nodokļu un muitas policijā izdarītām pretlikumīgām darbībām kriminālprocesu izmeklēšanā tiek pārbaudīta uzraugošā prokurora līdzatbildība.

Jaunzeme pieķertos neļāva ne atstatīt, ne rotēt 

Lai noskaidrotu, cik operatīva un adekvāta bijusi VID vadības reakcija uz pēdējo...

"Tāpēc tiek vērtēta esošu kriminālprocesu situācija, lai saprastu gan no izmeklēšanas puses, gan no prokuratūras puses, vai esam pietiekoši iesaistījušies un vai nav jāuzņemas kaut kur arī kādam prokuroram atbildība," sacīja Stukāns.

Kā ziņots, iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pērn septembrī ierosināja disciplinārlietu un atstādināja no amata VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, kā arī uzdeva lemt par Podiņa atbildību un atstādināšanu uz pārbaudes laiku, ņemot vērā notikušās aizturēšanas VID Nodokļu un muitas policijā.

Reirs norādīja, ka ir aizturēta organizēta noziedzīga grupa, kas sastāv no augsta līmeņa VID darbiniekiem. Aizturētie, kuriem tiesa piemērojusi apcietinājumu, neesot nekādi zema līmeņa inspektori vai kāds atsevišķs muitnieks, bet ļoti augsta līmeņa amatpersonas, kas strādā tiešā pārvaldes direktora vadībā, kurš savukārt pakļaujas tieši ģenerāldirektorei.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn augusta izskaņā veica kriminālprocesuālās darbības vairākos objektos, tostarp VID. Šīs izmeklēšanas darbības tika veiktas jūnijā sākumā sāktajā kriminālprocesā aizdomās par iespējamu kukuļņemšanu lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Kriminālprocesa laikā tika aizturētas trīs personas, bet vēl divām personām tika noteiktas tiesības uz aizstāvību. Divām no šīm personām tika piemērots apcietinājums.

KNAB sīkāku informāciju par šo lietu nesniedza, bet aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka lietā tika apcietināts VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes kādas nodaļas vadītājs Intars Štālbergs.

"Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka 2021.gada rudenī kokrūpnieks, uzņēmuma "Stiga RM" īpašnieks Andris Ramoliņš saņēmis signālus, ka pret viņu tiekot gatavota pasūtījuma krimināllieta. Pēc dažiem mēnešiem Ramoliņu tiešām uzmeklējusi Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja un informējusi, ka pret uzņēmēja ģimenes uzņēmumiem esot sākts kriminālprocess.

"Man visus tos nosacījumus izstāstīja - arestēt visu, kas pieder mums, nevis kā juridiskām personām, bet kā fiziskām personām. Obligāti ir jāaiztur mani uz 48 stundām, tas ir pats, pats mazākais. Un lai pasūtījuma izpildes brīdī viss būtu nopludināts presei. Tas pats lielākais uzsvars bija uz šo maksimālo publicitāti. Jo tas var kaitēt mums kā uzņēmējiem," viņa rīcībā esošo informāciju izklāstīja Ramoliņš.

VID amatpersona uzņēmējam izteikusi piedāvājumu - ja viņš samaksāšot, varēšot vienoties par aizturēšanas laiku un kratīšanām un tām sagatavoties. Par to pieprasīti 100 000 eiro.

Pēc raidījuma rīcībā esošajām ziņām, apcietinājumā saistībā ar kukuļņemšanas lietu nonākusi arī VID darbiniece Inita Lūre, kura Finanšu policijā strādājusi no 2005.gada. VID viņa bijusi arī Pirmās izmeklēšanas daļas vadītāja vietniece.

Štālbergs dienestā strādājis kopš 2018.gada. 2022.gada augustā īsi pirms aizturēšanas viņu paaugstināja amatā par Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Pirmās izmeklēšanas nodaļas vadītāju. Pēc aizturēšanas gan viņš no amata pienākumu pildīšanas tika atstādināts.

KNAB kratīšanas notikušas arī vēl vienas VID amatpersonas - Jāņa Akmentiņa - mājās. Šis kādreizējais Valsts drošības dienesta darbinieks Nodokļu un muitas policijā strādāja par izmeklētāju.

Savukārt uzņēmējam esot zināms, kas stāvot aiz šī pasūtījuma - to esot atklājusi pati VID darbiniece, sakot, ka darbojas pie varas esoša politiskā spēka pazīstama "pelēkā kardināla" uzdevumā. Konkrētā pasūtītāja vārdu uzņēmējs tomēr nav atklājis, atsaucoties uz izmeklēšanas noslēpumu.

Prokuratūra ir apstiprinājusi, ka pret uzņēmēja Ramoliņa ģimenes uzņēmumiem patiešām bijis ierosināts safabricēts kriminālprocess. Prokurors šo Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja nelikumīgo lēmumu divus mēnešus vēlāk atcēlis.

Tikmēr lēmums attiecībā par atstādināto VID ģenerāldirektori Jaunzemi joprojām nav pieņemts - tas tikšot izdarīts piektdien, 13.janvārī, aģentūrai LETA sacīja jaunais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt 42% zāļu ražotājas AS "Olainfarm" akciju Valsts policija (VP) aizturējusi divus Čehijas pilsoņus un bijušo uzņēmuma valdes locekli Milanu Beļeviču, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā ziņots, "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis 10.maijā paziņoja, ka, pateicoties VP operatīvam darbam, ir ticis novērsts mēģinājums izkrāpt "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, taču plašāku informāciju viņš nesniedza.

"Nekā personīga" skaidroja, ka jau trīs gadus notiek cīņa par kontroli "Olainfarm" un kāds Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas. "Nekā personīga" rīcībā esoši dokumenti liecinot, ka kopā ar šo čehu firmu pie akcijām plānojuši tikt arī "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.