Jaunākais izdevums

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi ēkas Gaujas ielā 15 atjaunošanas projekta izstrādi ar mērķi optimizēt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes telpas un pielāgot ēku Valsts policijas vajadzībām.

Projekta iecere paredz Valsts policijas struktūrvienības, kas pašlaik atrodas septiņās dažādās ēkās, pārvietot uz divām blakus esošām ēkām vienā adresē, un policijas darbiniekiem nodrošināt mūsdienīgus un energoefektivitātes prasībām atbilstošus darba apstākļi, uzlabot struktūrvienību sadarbību un komunikāciju, informē valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projekta izstrāde uzsākta ar mērķi Valsts policiju centralizēt divās blakus esošās ēkās vienā adresē iepriekšējo septiņu ēku vietā trīs adresēs. Ēkās, kuras šobrīd lieto valsts policijas iestādes – Stabu ielā 89, Gaujas ielā 15 k-1 un Klusā ielā 12, 12 k-1, 12 k-2, 12 k-3 ir zema energoefektivitāte un to vidējais nolietojums ir 40%.

Plānots, ka pēc ēkas Gaujas ielā 15 atjaunošanas kopējā Valsts policijas izmantotā platība samazinātos par 24%, kas ilgtermiņā ļaus ietaupīt līdzekļus ēku uzturēšanai. Plānots, ka ēkā Gaujas ielā 15 tiks koplietotas sanāksmju, pārrunu (pratināšanas) telpas, noliktavas un citas specifiskas telpas. Vienlaikus, atjaunojot ēku Gaujas ielā 15, tiks samazināts VNĪ pārvaldībā esošo degradēto būvju skaits Rīgā.

Pašlaik valsts budžeta finansējums 145 000 eiro (ar PVN) piešķirts ēkas tehniskajai izpētei, 3D lāzeruzmērīšanai un būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei. Ēkas 3D lāzeruzmērīšanu veic VNĪ, savukārt par ēkas tehnisko izpēti un būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi 2022. gada jūnijā par 87 360 eiro (bez PVN) noslēgts līgums ar SIA “JaunRīga ECO” ar izpildes termiņu līdz 2022. gada decembrim.

Pēc būvprojekta minimālā sastāvā izstrādes tiks veikti aprēķini par nepieciešamajām investīcijām ēkas atjaunošanai un pielāgošanai.

“Biroju centralizāciju un optimālu telpu izmantošanu redzam kā vienu no ilgtspējas kritērijiem – VNĪ mērķis ir visām valsts iestādēm ilgtermiņā nodrošināt mūsdienīgu, labi pārvaldītu un energoefektīvu darba vidi. Pēdējo gadu laikā darba vide ir piedzīvojusi straujas izmaiņas, arī publiskajā sektorā, un VNĪ pati ir piemērs tam, kā pielāgojot darba apstākļus mūsdienu prasībām, tiek ietaupīti resursi, uzlabojas darba efektivitāte, pieaug darbinieku labsajūta un iesaiste, par ko esam pārliecinājušies un pilotprojekta ietvaros ļaujam iepazīt publiskā sektora darbiniekiem VNĪ aktivitātēs bāzētajā birojā Talejas ielā 1. Ēkas Gaujas ielā 15 atjaunošanas projekta izstrādē tiks ievērotas VNĪ publiskā sektora biroja izveides vadlīnijas un Valsts policijas specifiskās prasības,” norāda Griškevičs.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks: “Stājoties Valsts policijas priekšnieka amatā, kā vienu no svarīgākajām prioritātēm noteicu Valsts policijas infrastruktūras un darba vides uzlabošanu. Mūsdienīgiem, cilvēcīgiem darba apstākļiem un nodrošinājumam ir jābūt normai, jo policisti ir pelnījuši strādāt sakārtotā un motivētā vidē. Tāpēc ir patiess prieks, ka gada un astoņu mēnešu laikā, kopš esmu amatā, plānotais beidzot sāk virzīties pozitīvā gultnē un nākotne raugās mazliet pozitīvāka. Vienlaikus jāsaka paldies Iekšlietu ministrijai, Nodrošinājuma valsts aģentūrai un VNĪ par ieguldījumu un mērķtiecīgu problēmas risināšanu. Šī projekta īstenošana ir svarīga arī policijas pārmaiņu kontekstā. Tikai kopā sadarbojoties, varam būvēt un stiprināt mūsdienīgu policiju.”

Iekšlietu ministrijas vajadzībām VNĪ pēdējos 10 gados ir īstenojusi projektus vairāk nekā 18 miljonu eiro apmērā – starp tiem Iekšējās drošības biroja ēka Kr. Valdemāra ielā 1A, Rīgā, Valsts policijas Latgales Reģiona pārvaldes ēkas Komandanta ielā 7, Konstantīna ielā 8 un Hospitāļu ielā 3, Daugavpilī, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu depo. Šobrīd paralēli darbam pie Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu telpu uzlabošanas un optimizācijas VNĪ strādā pie Ģenerālprokuratūras ēkas Kalpaka bulvārī 6 atjaunošanas. Savukārt 2020. gadā prokuratūras telpu centralizācijas ietvaros VNĪ nodeva lietošanai atjaunoto, prokuratūras vajadzībām pielāgoto bijušo policijas namu Aspazijas bulvārī 7, kur no šā gada sākuma mājo deviņas iestādes struktūrvienības, kuras iepriekš atradās piecās dažādās adresēs Rīgā, vienuviet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apgrozījums 2022.gadā ir sasniedzis 46,28 miljonus eiro, savukārt neauditētā tīrā peļņa – 4,38 miljonus eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ sasniegtais 2022.gada apgrozījums 46,28 miljoni eiro ir par 10,8% jeb 4,5 miljoniem eiro lielāks nekā pērn. EBIDTA ir sasniegusi 16,74 miljonus eiro, bet tīrā peļņa – 4,38 miljonus eiro. Tīrā peļņa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājusies par 28,8%.

“Aizvadītais gads VNĪ kā lielākajam būvdarbu pasūtītājam publiskajā sektorā bija izaicinājumiem pilns. Būtiskākais – uzņēmumam veiksmīgi, vien ar dažiem izņēmumiem, izdevās pārvarēt būvdarbu un materiālu sadārdzinājuma radītos ārkārtējos apstākļus. Mēs patiesi ceram, ka jau šogad varēsim nodot lietotājiem vairākus Latvijas drošībai un kultūras nozarei svarīgus objektus. Līdztekus tam 2022.gadā VNĪ sāka praktiski realizēt ideju par mūsdienu prasībām atbilstošiem birojiem, tostarp kopstrādes telpām publiskā sektora strādājošajiem,” stāsta Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2023.gada divpadsmit mēnešu finanšu pārskata datiem VNĪ apgrozījums pārsniedzis budžeta plānu par 3%, savukārt tīrās peļņas ieņēmumi pārsnieguši budžeta plānu par 12%, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gada finanšu pārskats parāda nelielu apgrozījuma samazinājumu un tīrās peļņas kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, tomēr būtiski, ka rezultāti pārsniedz budžeta plānu. Apgrozījums 2023.gadā ir 46 miljoni eiro, kas pārsniedz budžeta plānu par 3%. Savukārt neauditētā tīrā peļņa 2023.gadā ir sasniegusi 1,805 miljonus eiro, kas budžeta plānu pārsniedz par 12%, bet ir 59% samazinājums salīdzinot ar 2022.gada rezultātiem, kad tīrā peļņa bija 4,39 miljoni eiro. EBITDA pērnā gada divpadsmit mēnešos sasniedzis 16,7 miljonus eiro.

"Prognozējām apgrozījuma un tīrās peļņas kritumu, bet rezultāti izrādījušies optimistiskāki, nekā plānojām. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, būtiski saglabāt mūsu stratēģisko virzību un koncentrēties uz efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību. Šogad turpināsim uzņēmuma attīstību ar mērķi nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu īpašumu pārvaldību un projektu attīstību," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brasas tilta būvdarbu dēļ no 18. jūlija tiks slēgts 11. tramvaja maršruts. Līdz būvniecības darbu beigām pasažieru pārvadājumus organizēs ar 11T maršruta autobusiem.

Brasas tilta būvniecības laikā pašvaldība seko līdzi, lai tilta šķērsošana ar sabiedrisko transportu būtu droša. Brasas tiltam regulāri veikta drošības un dinamisko svārstību novērtēšana, lai savlaicīgi konstatētu iespējamos riskus un nepieciešamības gadījumā tiltu slēgtu arī sabiedriskā transporta satiksmei.

“Šā gada 19. maijā pašvaldība jau informēja ka gadījumā, ja tiks konstatēts, ka būvniecība var radīt riskus sabiedriskā transporta drošībai un to izmantot nevarēs, tiks slēgta kustība pār tiltu un nodrošināti aizvietojošie maršruti. Tā kā tuvākajā laikā būvniecības darbi tiks intensificēti, lai novērstu drošības riskus, esam pieņēmuši lēmumu Brasas tiltu slēgt visa veida satiksmei. Satiksmes dalībnieku un būvdarbu drošība ir prioritāte,” skaidro Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamajā īpašumā “Rajas”, kas atrodas 2.8 kilometru attālumā no Carnikavas centra un 4.4 kilometru attālumā no Ādažu centra, uzsākta saules paneļu uzstādīšana lielā platībā, informē pašvaldībā.

Darbi paredz kabeļu montāžu, kas tiks ierakti 0.6 metru dziļumā, kā arī saules bateriju “LG 365 QIC-A5 Neo R Black” uzstādīšanu. Saules paneļu uzstādīšana un tiem nepieciešamo pamatu izbūve iecerēta 4.8 hektāru platībā. Darbi uzsākti pirms vairākām nedēļām un tos plānots noslēgt nākamā gada pavasarī.

Saules paneļu parks būs viens no lielākajiem pat Latvijas mērogā, norāda projekta attīstītāji. Kopumā plānots uzstādīt 14 000 paneļu. Paredzētā invertora nododamā jauda būs 6 MW, bet nododamā jauda gadā – aptuveni 3350MWh.

Ādažu vidusskola 2021. gadā patērējusi 758.95MWh elektroenerģijas, tātad ar plānoto saules paneļu parka jaudu elektroenerģijas pietiktu vairāk nekā četrām šāda tipa ēkām. Savukārt pašvaldības ēka Gaujas ielā 33, kur atrodas gan dome, gan Kultūras centrs un Mākslu skola, gadā patērē nepilnas 500 MWh elektroenerģijas (482.45).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzvaras parka Rīgā pirmā pārbūves kārta, sakopjot teritoriju pēc okupekļa nojaukšanas, varētu izmaksāt 5 līdz 6 miljonus eiro, 6.martā Latvijas Radio stāstīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Parku iecerēts veidot kā aktīvas atpūtas vietu, un, pēc M.Staķa teiktā, tuvākajā laikā sabiedrība tikšot iepazīstināta ar detalizētājiem attīstības plāniem.

M.Staķis atzīmēja, ka jau pavasarī būvnieki parkā sāks darbus, attiecīgi uz 9.maiju tur "ar garantiju" joprojām būs būvdarbus ierobežojošs žogs.

Savukārt runājot par Rīgas Pieminekļu padomes 3.marta rekomendāciju demontēt vai pārvietot sešus pilsētā esošus pieminekļus, tostarp 1982.gadā Kronvalda parkā uzstādīto pieminekli rakstniekam Andrejam Upītim, skulptūru "staļinisma perioda rakstniecei" Annai Saksei Gaujas ielā un krievu dzejnieka Aleksandra Puškina pieminekli Kronvalda parkā, jo tie esot saistāmi ar padomju laiku slavināšanu, Staķis solījās, ka uz pieminekļu jautājumu skatīšoties "ar vēsu prātu".

Komentāri

Pievienot komentāru