Ekonomika

Kariņš pauž skepsi rosinājumu būtiski paaugstināt Covid-19 saslimstības rādītāju, no kura jāievēro pašizolācija

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) šodien notikušajā valdības sēdē pauda skepsi par Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu celt slieksni, no kura ārvalstu ieceļotājiem ir jāievēro pašizolācija, to palielinot no 16 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem izceļošanas valstī līdz 25.

Viņš atzīmēja, runa nav par politisku, bet gan par epidemioloģisku jautājumu. "Ja mēs par to lemtu politiski, es varētu jautāt - kāpēc ne 50 vai 100. Epidemiologiem šis skaitlis ir tieši saistīts ar saslimstības riska ierobežošanu," atzīmēja premjers. EM priekšlikumam piekrita iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kurš atzīmēja, ka ministriem nepieciešams aplūkot visas jomas, ne tikai tās, kuras tie pārvalda.

Ministrs uzsvēra, ka lielākajā daļā Eiropas valstu minētais rādītājs ir ap 18 vai 19, tādēļ nepieciešams mainīt Latvijas noteikto slieksni, lai valsts netiktu izslēgta no vispārējās konkurences. Viņš gan atzina, ka nepieciešams arī domāt par epidemioloģisko drošību. Abu "KPV LV" ministru rosinājumam gan kategoriski nepiekrita veselības ministre Ilze Viņķele (AP), norādot, ka cīņā ar Covid-19 katru nedēļu stratēģijas kļūst sarežģītākas.

"Šobrīd svaru kausos neatrodas tikai tūrisma un iepirkšanās segments, bet gan visi Latvijas biznesi," atzīmēja ministre.

Viņa uzsvēra, ka būtiskāk par pierobežas tūrisma industrijas darba nodrošināšana vēl uz pāris nedēļām, ir valsts iekšienes biznesu nodrošināšana un klātienes mācību veiksmīga norise. Partijas biedrei piebalsoja arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), kurš arī norādīja, ka Latvijā noteiktie pārvietošanās ierobežojumi ir līdzīgi tiem, kas noteikti arī citās valstīs.

"Labāka instrumenta par starpvalstu pārvietošanās ierobežojumu noteikšanu pagaidām nav. Mēs arī redzam, ka tas ir nesis rezultātus Latvijā," atzīmēja Pūce.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) šo ierosinājumu pamatoja ar to, ka stingrie pasākumi Covid-19 vīrusa ierobežošanai šogad negatīvi ietekmējuši praktiski visas tautsaimniecības nozares. Savukārt pēdējo mēnešu tendences apstrādes rūpniecībā, jūnijā un jūlijā vērojamais mazumtirdzniecības kāpums, reģistrēto bezdarbnieku skaita samazinājums vasaras mēnešos un konfidences rādītāju uzlabošanās vairumā nozaru liecina, ka Covid-19 krīzes smagākie mēneši ir aiz muguras, pārliecināts Vitenbergs.

Ministrs valdības sēdē norādīja, ka dati liecina, ka ekonomika sāk atgūties, izņemot atsevišķas nozares, kuru darbība joprojām ir stingri ierobežota, piemēram tūrisma un izklaides nozare. Taču, ņemot vērā saslimstības rādītāju kāpumu un valdības pieņemtos lēmumus, Latvija faktiski arvien vairāk tuvojas ārkārtējā stāvokļa laikā spēkā esošajiem ierobežojumiem, proti, ierobežojumu apjoms "de facto" ir pielīdzināms vispārējam starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegumam, kas bija spēkā ārkārtējās situācijas laikā.

"Nenoliedzot valdības primārās rūpes par iedzīvotāju veselību, uzskatu, ka vienlaikus mums jārod risinājums, lai neapstādinātu Latvijas ekonomiku otrreiz," uzsvēra Vitenbergs. Attiecīgi Vitenbergs, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) sniegtās rekomendācijas dalībvalstīm, kā arī citu valstu piemēroto praksi, aicina pārskatīt Latvijas noteikto kumulatīvo saslimstības rādītāju ierobežojumu piemērošanai, - piemērot ierobežojumus vismaz no rādītāja 25. Risinot īstermiņa krīzi, tiek rosināts izvērtēt priekšlikumu noteikt paaugstinājumu 10% apmērā, proti, ieviest ierobežojumus no 17,6.

Kā ziņots, turpinoties saslimstības ar Covid-19 pieaugumam Eiropā, no sestdienas 14 dienu pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 27 ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru un Sanmarīno jeb kopumā 30 valstīm.

Minēto 27 ES vai EEZ valstu vidū ir Slovēnija, Itālija, Slovākija, Luksemburga, Lihtenšteina, Vācija, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Dānija, Lielbritānija, Īrija, Grieķija, kā arī Norvēģija un Ungārija. Attiecībā uz valstīm, kas ir ārpus ES un EEZ vai Apvienotajās Karalistes, pašizolācija jāievēro, ceļojot no Kanādas.

Ministru kabinets aizvadītajā trešdienā arī vienojās atļaut avioceļojumus uz valstīm, kurās divkārtīgi pārsniegts vidējais 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs ES, vienlaikus nosakot, ka pēc atgriešanās no šīm valstīm būs obligāti jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam politiskie uzskati ir vienaldzīgi, tāpēc Covid-19 ierobežošanā un apkarošanā jāiet straujiem soļiem uz priekšu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra. Tomēr par ārkārtējās situācijas izsludināšanu politiķu vidū valda atšķirīgi viedokļi.

Uz jautājumu, kā premjers vērtē kolēģu piesardzību šajā jautājumā, Kariņš atbildēja, ka pašlaik ir dažādi viedokļi un viņš saprot nozaru ministru bažas par to, kas notiks nozarē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija. "Tomēr mums ir jāsaprot, ka šajā situācijā spert pakāpeniskus ierobežojošus soļus mēs nevaram, jo spēkā esošais reglaments ir nepietiekams, lai atslogotu veselības sistēmu cīņai ar Covid-19," sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kariņš 10 miljardus eiro Latvijai ES daudzgadu budžetā vērtē kā ļoti labvēlīgu iznākumu

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro, pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņa vērtējumā, budžeta sarunu iznākums Latvijai ir ļoti labvēlīgs, jo mūsu valsts turpmākajos gados no ES daudzgadu budžeta saņems par vairākiem miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējā posmā, tādējādi laikā, kad faktiski visā Eiropā samazinās ES fondu finansējums, Latvijai tas pieaugs.

Darbs pie maksājumu izlīdzināšanas turpinās  

Lauksaimnieki ir pateicīgi Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam par padarīto darbu daudzgadu...

Kariņš skaidroja, ka pēc četru dienu garām diskusijām ir panākta vienošanās gan par Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, gan arī par daudzgadu budžetu.

"Latvijai tas nozīmē nākamajos septiņos gados vairāk nekā 10 miljardus eiro, kas ienāks ekonomikā," sacīja politiķis.

Kariņš uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīga ir kohēzijas pozīcija. Lai arī visā Eiropā Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ kohēzijas fondu apjoms samazinās, Latvijai kohēzijas līdzekļu būs nedaudz vairāk.

"Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% - tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā - 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā," norādīja premjers.

Nākamais uzdevums ir saplānot gudru naudas ieguldījumu, uzsvēra Kariņš. Tas tiks īstenots saskaņā ar jauno Nacionālās attīstības plānu, kas kā ceļa karte iezīmē ieguldījumu virzienus. Kariņš pastāstīja, ka ir virkne konkrētu iestrāžu līdzekļu izlietojumam.

"Mērķis ir elementārs - izmantot iespēju, ko mums dod dalība ES, un gudri ieguldīt, lai mūsu ekonomika augtu," pauda politiķis, akcentējot, ka Eiropas nauda ir investīcijas, kas palīdzēs Latvijai attīstīties

Kariņš skaidroja, ka vienošanās par abām pozīcijām Eiropas valstu līderu vidū bijusi vienprātīga. Saistībā ar principu ES fondus saistīt ar likumu varu Kariņš akcentēja, ka valstis ar to apstiprinājušas Eiropas pamatvērtību.

"Pilnveidojot kopīgo likumisko bāzi, stiprināsim demokrātiju, tiesas neatkarību, kas ir kodols mūsu vērību sistēmā," skaidroja amatpersona.

Raksturojot savu lomu notikušajās sarunās, Kariņš pauda, ka viņš piedalījās sarežģītās sarunās, kurās tika mēģināts vienoties par likuma tekstu, palīdzot pārvarēt grūtības šajā jomā.

Ārzemju mediji iepriekš vēstījuši, ka Kariņš bijis tas, kurš piedāvājis nosacījumus par ES fondu saistīšanu ar ES pamatnoteikumiem, tai skaitā likuma varas ievērošanu.

"Piedāvājums nāca no Eiropas Komisijas. Tās bija ilgstošas debates. Nekādā veidā negribu teikt, ka es esmu viens kaut ko piedāvājis," norādīja Kariņš.

Kā ziņots, šorīt ES dalībvalstu līderi beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes vadības padomes sēdē spriedīs par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka otrdien, 3.novembrī, viņš ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.

"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," teica premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pārskatīšanas, kas valdībā paredzēta nākamnedēļ, ārkārtējo situāciju valstī varētu saglabāt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka jaunais koronavīruss nekur nav pazudis un vēl kādu laiku arī nepazudīs, tāpēc noteiktos ierobežojumus atvieglot varēs tikai ļoti pakāpeniski, turpinot stingri ievērot piesardzības pasākumus. Lai mazāk ciestu ekonomika, cīņai ar Covid-19 nāksies meklēt ilgtspējīgākus risinājumus, skaidroja valdības vadītājs.

Viņš norādīja, ka valdībai būs divas iespējas - pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pakāpeniski mīkstinot atsevišķus tās ierobežojumus, vai arī atcelt ārkārtējo situāciju, pārceļot daudzus ierobežojumus uz citiem normatīvajiem aktiem. "Tagad mums speciālisti un juristi strīdas, kas būtu labāk, bet ir skaidrs, ka mums vajadzēs soli pa solim kaut ko palaist un skatīties, kāds ir efekts," skaidroja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļu no Covid-19 dēļ ieviestajiem ierobežojumiem varētu mīkstināt, cilvēkiem uzliekot pienākumu publiskās vietās obligāti lietot sejas maskas, kas pasargātu no saslimšanas citus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa domām, vērtējot citu valstu pieredzi, sejas masku lietošana būtu atbilstošākā Latvijas situācijai, jo tā ļautu ikvienam aktīvāk kustēties un pārvietoties, vienlaikus samazinot riskus aplipināt citus ar vīrusiem.

Varētu uzlikt par pienākumu sejas maskas valkāt noteiktās publiskās vietās, kur praktiski nav iespējams ievērot divu metru distanci, piemēram, sabiedriskajā transportā, minēja valdības vadītājs, piebilstot, ka neredz vajadzību sejas maskas valkāt, piemēram, atrodoties brīvā dabā.

Kariņš uzsvēra, ka sejas masku valkāšanas mērķis būtu nevis pasargāt no saslimšanas sevi, bet apkārtējos. "Ja, piemēram, autobusā būs viens saslimis cilvēks un viņš izšķaudīsies vai klepos, tad tie pilieni paliks viņa sejas maskā un neaplipinās citus. Es domāju, ka šī ir daļa no atslēgas," iespējamos risinājumus Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšanai komentēja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju paredzēts pagarināt par mēnesi.

Kā šodien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), esot "viena laba ziņa" - Covid-19 izplatība faktiski tiek kontrolēta.

"Redzam, ka saslimstība ar katru dienu neiet strauji uz augšu, pat ir neliels kritums. Tas nozīmē, ka kolektīvi pieņemtie un ievērotie mēri darbojas. Tas gan diemžēl nenozīmē, ka viss ir pārvarēts. Vēl esam epidēmijas vētrā, un kādu laiku būs jāturpina strādāt, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu epidēmiju," teica premjers.

Kariņš pastāstīja, ka koalīcijas sanāksmē panākta politiska vienošanās par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.

"Lai arī patlaban situācija tiek kontrolēta, krīze un pandēmija vēl nav beigusies, tāpēc ārkārtējā situācija būs jāpagarina vēl uz četrām nedēļām," skaidroja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība otrdien konceptuāli vienojās ieviest ārkārtējo situāciju, bet gala lēmumu plānots pieņemt piektdien, 6.novembrī.

Pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka šobrīd eksperti gatavo dokumentus par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī un atbalsta mehānismiem ekonomikai. Tos plānots izskatīt piektdien.

Premjers uzsvēra, ka visas valdības kopīga atbildība ir savlaicīgi pieņemt lēmumu, lai samazinātu Covid-19 izplatību Latvijā.

Kariņš jau pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes pauda nostāju, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Tobrīd vairākas citas koalīcijas partijas nesteidza atbalstīt premjera nostāju.

"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," pirmdien teica premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sejas aizsargmasku valkāšana iekštelpās Latvijā varētu kļūt par obligātu prasību

LETA, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal viens no ierobežojumiem Covid-19 izplatības pieauguma apstākļos varētu būt sejas masku obligāta valkāšana visiem Latvijas iedzīvotājiem arī iekštelpās, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš stāstīja, ka, izskatot jautājumus par ierobežojumiem Covid-19 apstākļos, galvenais ir saprast, kā mēs varam sevi pasargāt no saslimšanas ar vīrusu.

"Man kā valdības vadītājam viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nepieļaut situāciju, ka Latvijā atkārtojas Covid-19 uzliesmojumi, kas liktu veikt krietni stingrākus ierobežojošus pasākumus un būtiski ietekmētu ekonomiku. Tāpēc pieļauju, ka noteikt sejas masku valkāšanu par obligātu prasību arī iekštelpās būtu labs instruments, kā Latvijas iedzīvotājiem sevi pasargāt no Covid-19," sacīja Kariņš.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ saīsina sabiedriskās ēdināšanas vietu darba laiku 

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību un novērstu arvien jaunus slimības uzliesmojumus, Ministru kabinets...

Viņš piebilda, ka valstis, kurās saslimušo skaits ir krietni lielāks nekā Latvijā, var kalpot par piemēru, jo, piemēram, Francijā un vēl citās Eiropas valstīs sejas masku valkāšana ir noteikta kā obligāta prasība. "Arī starptautiskās veselības organizācijas un epidemiologi nepārtraukti atgādina, ka divu metru distances ievērošana un sejas masku valkāšana darbojas kā efektīvs līdzeklis, lai cilvēki varētu sevi pasargāt no saslimšanas ar Covid-19," piebilda premjers.

Tāpēc, runājot par citiem piesardzības pasākumiem, premjers minēja, ka tuvākajā nākotnē varētu nepārskatīt skaitu, cik daudz cilvēku var pulcēties iekštelpās Covid-19 apstākļos.

Jau ziņots, ka no 1.jūlija sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā nebūs obligātas, paredz Ministru kabineta akceptētie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Līdz ar to sejas aizsargmasku nēsāšanai sabiedriskajā transportā tiek saglabāts rekomendējošs raksturs.

Toreiz veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādīja, ka šie atvieglojumi ir iespējami, pateicoties labajiem epidemioloģiskās situācijas rādītājiem un zemajai saslimšanai ar Covid-19 Latvijā.

Tomēr viņa arī pauda savu personīgo viedokli, ka, pieredzot Covid-19 iekšējās transmisijas kritumu, masku obligātu valkāšanu sabiedriskajā transportā varēja atcelt vēl ātrāk.

"Tas ir mans viedoklis, ne [Ministru] kabineta kopumā," piebilda Viņķele. Viņas ieskatā, atbrīvojoties no šīs prasības jau ātrāk, netiktu devalvēta nozīmīga "pretepidēmijas norma", pēc kuras tajā brīdī nebija vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iekštelpās pulcēties varēs līdz 1000 cilvēkiem; mazinās ierobežojumus ēdinātājiem un kultūrai

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz otrdien valdības atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000. Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem. Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kariņš: Pilnīgi skaidrs, ka izmaiņas NĪN patlaban nav iespējamas

LETA, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pilnīgi skaidrs, ka izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī (NĪN) patlaban nav iespējamas, pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem medijiem norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Politiķis skaidroja, ka diskusijas par dažādām izmaiņām nodokļos koalīcijā ilgst vairāk nekā gadu.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka nekādas izmaiņas šajā nodoklī šobrīd iespējamas nav. Grūtība ir, ka te ir divas sastāvdaļas - aprēķināts jauns iespējamais kadastrs un pēc tam seko aprēķināmais nodoklis. Pirmais solis ir izdarīts, bet otrais nav sperts, jo tā ir diskusija plašākā sabiedrībā, nevis tikai piecu partiju koalīcijā," teica Kariņš, uzsverot, ka plašā diskusija ir vēl priekšā.

Kariņš pieļauj, ka, ja nebūtu uznākusi Covid-19 krīze, kas atņēma valdībai vairākus mēnešus laika, tad, iespējams, tagad šim procesam varētu iziet cauri un būtu skaidrība jau rudenī. "Bet es to nesaredzu, jo mums nav šis jautājums izskatīts," pauda premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Covid-19 eksperimentālās vakcīnas Latvijai būs pieejamas vienā laikā ar pārējām ES dalībvalstīm

LETA, 11.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" izstrādātās eksperimentālās Covid-19 vakcīnas Latvijai būs pieejamas viena laikā ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai gan konkrēts laiks to piegādei nav zināms, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš stāstīja, ka jaunums par vakcīnas efektivitāti pret Covid-19 ir ļoti svaigs, tāpēc uz visiem jautājumiem arī premjeram nav atbildes, lai gan zināms, ka Eiropas Komisija (EK) ir jau noslēgusi sarunas ar uzņēmumiem par vakcīnas piegādi Eiropai.

"Tas ir viens no būtiskākajiem jaunumiem pēdējā pusgada laikā, bet vēl ir tik daudz procedūru, kas jāveic, lai vakcīna nonāktu līdz cilvēkiem. Tāpēc ir jābūt pacietīgiem un Latvija vakcīnu saņems vienā laikā ar pārējām ES valstīm, jo arī mēs kopā ar EK piedalāmies kopīgajā zāļu iegādes kampaņā," sacīja premjers.

Uz jautājumu, vai ir zināms konkrēts laiks, kad vakcīna varētu nonākt Latvijā, Kariņš atbildēja, ka tas nav zināms, jo līdz tās saņemšanai tāls ceļš ir ejams, proti, vakcīnai ir jāsaņem visi drošības sertifikāti, tad jāatrisina jautājumi par tās piegādi un uzglabāšanu, jo tā jāuzglabā mīnus 80 grādu temperatūrā. Lai gan sadales mehānisms visiem ir vienāds, nepieciešamais apjoms ir milzīgs, it sevišķi, ja zināms, ka vienam cilvēkam nepieciešamas divas jaunās vakcīnas devas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ietekmes mazināšanai uz ekonomiku valsts dažādu finanšu instrumentu veidā uzņēmumiem atvēlēs līdz miljardam eiro, piektdien žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers piektdien tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku un nozaru ministriem, lai spriestu par Covid-19 ietekmes mazināšanu uz Latvijas tautsaimniecību.

Premjers uzsvēra, ka Covid-19 negatīvā ietekme uz pasaules un arī Latvijas ekonomiku, ticamākais, būs īslaicīga, proti, vienu līdz divus mēnešus. Vienlaikus Kariņš atzina, ka patlaban notiekošais nav salīdzināms ar finanšu krīzi, kādu piedzīvojām pēc 2008.gada. "Salīdzinot ar 2008.gadu, patlaban esam labā situācijā, jo šī nav strukturāla krīze ar pārmērīgiem parādiem," piebilda premjers.

Tāpat Kariņš paziņoja, lai palīdzētu uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ietekmējusi Covid-19 izplatība, valsts būs gatava palīdzēt, dažādiem finanšu instrumentiem veltot līdz miljardam eiro. Daļa šo Valsts kasē esošo līdzekļu uzņēmumiem būs pieejami caur "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" ("Altum") un banku programmām, piemēram, kā kredītu garantijas, lai palīdzētu uzņēmumiem ar īslaicīgu apgrozījuma kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš skeptisks par ideju pārskatīt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir skeptisks par ideju pārskatīt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju.

Piektdien preses konferencē Kariņš uzsvēra, ka Latvijas valdība līdz šim ir ieklausījusies ekspertu ieteikumos, kā rezultātā valstī patlaban ir viens no zemākajiem Covid-19 inficēšanās rādītājiem pasaulē.

Vienlaikus premjers pauda skepsi par iespēju palielināt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, jo tādējādi valdība dotu signālu sabiedrībai, ka "Latvijā jāsāk vairāk slimot".

"Tas ir lēmums, kam neesmu gatavs, ja vien pretī nebūs citi ierobežojoši pasākumi. Nedomāju, ka sabiedrība ir gatava atļaut vairāk ieceļot Latvijā, tajā pašā laikā mums pašiem atņemot rīcības brīvību," uzsvēra Kariņš. Vienlaikus premjers piebilda, ka gadījumā, ja eksperti argumentēs par labu kumulatīvā saslimstības robežkritērija maiņai, tad viņš būs gatavs šajā viedokļi ieklausīties, bet līdz šim neviens eksperts šādu piedāvājumu nav izteicis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Rosina no jaunnedēļas ļaut iekštelpās pulcēties līdz 1000 cilvēkiem

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) rosina no 17.augusta ļaut iekštelpās vienlaicīgi pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī mazināt ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, liecina tās sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.

Ministrija rosina mazināt ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem arī rosināts ļaut strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem.

Legāli tikai līdz pusnaktij 

Latvijā noteiktie darba laika ierobežojumi bāriem, naktsklubiem, azartspēļu namiem un izklaides...

Arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām plānots ļaut strādāt līdz plkst.2 - par divām stundām ilgāk. Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka šādas vietas pamatā ir organizētas un var nodrošināt cilvēku plūsmas kontroli un to, kā tiek ievēroti Covid-19 ierobežošanas noteikumi.

Tāpat rosināts samazināt uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmo nepieciešamo platību - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem. Savukārt prasība ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiktu saglabāta.

Vienlaikus rosināts saglabāt nosacījumu, ka cilvēku skaits, kas vienlaicīgi pulcējas konkrētā vietā, nedrīkst pārsniegt 50% no konkrētās vietas kapacitātes.

Ņemot vērā šīs izmaiņas, kā arī to, ka no 1.augusta brīvā dabā vienlaicīgi var pulcēties 3000 cilvēku, rosināts arī pārskatīt normu, kas nosaka pienākumu pasākuma organizatoriem vai pakalpojuma sniedzējiem, kuru telpu platība pārsniedz 1000 kvadrātmetrus, izstrādāt pasākumu plānus, lai ieviestu Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietā vai pasākuma norises vietā.

Jaunā norma paredz, ka pasākumu plāns Covid-19 izplatības ierobežošanai, paredzot cilvēku plūsmu plānošanu un citus pasākumus, būs jāizstrādā saimnieciskā pakalpojuma sniedzējiem un pasākuma organizētājiem, kuru pasākuma norises laikā vai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas laikā var pulcēties vairāk nekā 500 cilvēku - gan iekštelpās, gan brīvā dabā.

Tāpat VM rosina noteikt, ka jaunais valstu saraksts, no kurām atgriežoties, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija stājas spēkā dienu pēc tā publicēšanas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā, proti sestdien. VM skaidro, ka SPKC šo sarakstu savā tīmekļa vietnē publicē piektdienā, un atbilstoši esošajam regulējam saraksts uzreiz stājas spēkā. Līdz ar to sabiedrībai ir grūtības to piemērot, jo nav iespējams izsekot, no kura brīža jānodrošina attiecīgo nosacījumu ievērošana. Tādēļ tiek rosināts noteikt konkrētu brīdi, kurā SPKC publicētais valstu saraksts tiek piemērots.

Ņemot vērā to, ka ir iespējamas situācijas, kad Latvijas robežu šķērso persona, kas Covid-19 jau ir pārslimojusi un nevar inficēt citus cilvēkus, tiek rosināts noteikt, ka šie cilvēki var neievērot pašizolāciju, ierodoties no valsts, kas ir publicēta SPKC tīmekļa vietnē kā valsts attiecībā, uz kuru ir attiecināmi īpaši piesardzības vai drošības pasākumi. Šādos gadījumos personas rīcībā būtu jābūt ārsta slēdzienam par pārslimotu Covid-19, kuru persona var uzrādīt ģimenes ārstam. Nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts šīm personām var nozīmēt Covid-19 antivielu testu, lai pārliecinātos par slimības gaitu.

Ņemot vērā to, ka atsevišķās situācijās personām, kurām ir pozitīvs Covid-19 tests, ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi ārstniecības iestādē, piemēram, nepieciešams veikt antivielu testu, lai pārliecinātos, vai tiešām persona ir infekcioza, rosināts ieviest iespēju, ka persona, kurai ir apstiprināts Covid-19, var pamest dzīvesvietu, lai ar ārsta norīkojumu apmeklētu ārstniecības iestādi.

Šādā gadījumā persona uz ārstniecības iestādi dotos, maksimāli ievērojot piesardzības pasākums - lietojot medicīnisko sejas maksu, neizmantojot sabiedrisko transportu un ievērojot citus piesardzības pasākumus saskaņā ar ārsta norādījumiem.

VM tāpat rosina noteikt izglītības iestādēs atbildīgās personas par Covid-19 ierobežojošiem pasākumiem. Atsākoties klātienes mācību procesam, ministrijas ieskatā, ir svarīgi, lai šīs personas varētu pēc iespējas operatīvāk atklāt saslimšanas gadījumu izglītības iestādē, spētu operatīvi rīkoties un informēt SPKC. Šai personai, saskaņā ar ministrijas piedāvājumu, nav jābūt sertificētai ārstniecības personai, bet šādus pienākumus varētu veikt jebkura reģistrēta ārstniecības persona.

Pēdējo nedēļu laikā Covid-19 izplatība pasaulē, tai skaitā arī Eiropas Savienībā (ES) pakāpeniski palielinās. ES Covid-19 saslimstības rādītājs palielinājies par 19%. Arī Latvijā novērojama neliela kumulatīvā Covid-19 14 dienu saslimstības rādītāja palielināšanās no 1,7, kas bija reģistrēts 27.jūlijā uz 2,9 - 3.augustā. Pagājušajā nedēļā apmēram 35% saslimšanas gadījumu saistīti ar uzturēšanos ārvalstīs. Vietējas izcelsmes Covid-19 saslimšanas gadījumi ir saistīti ar vietējiem perēkļiem.

Tādēļ, ministrijas ieskatā, Latvijā Covid-19 izplatība tiek kontrolēta un ir iespējas mazināt atsevišķus ierobežojumus.

Ministrijā skaidro, ka, lai nodrošinātu sabiedrības līdzestību ieviestajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, ir jāveic to pakāpeniska mazināšana, situācijā, kad ir zemi Covid-19 izplatības riski valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kariņš: Finanšu sektoram jāpārorientējas uz risku vadību, nevis tikai jāizvairās no riskiem

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu sektoram būtu jāsāk vairāk koncentrēties uz risku vadību, nevis jāizvairās no jebkādiem riskiem, taču tas ir banku un to uzraugu sadarbības jautājums, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš salīdzināja - var uzskatīt, ka visdrošākais veids, kā neiekļūt ceļu satiksmes negadījumā, ir vispār nekāpt automašīnā, bet tad arī nevar nekur aizbraukt. "Labāk ir kāpt automašīnā un braukt ar prātu - ievērot ātrumu, skatīties spoguļos, lietot virzienrādītāju un tā tālāk."

Premjers stāstīja, ka pēdējā Finanšu sektora attīstības padomē viņš nācis klajā ar skaidru un stingru aicinājumu finanšu sektoram un tā uzraugiem mainīt darbības virzienu. "Mums ir jābeidz tikai meklēt melnās naudas, (..) un mums ir jāsāk pildīt attīstības funkcija, [jādomā], kā varam attīstīt finanšu sektoru un to audzēt," sacīja Kariņš.

Viņš pauda bažas, ka vairāku banku īpašnieki aizvien domā, ka Baltijas valstīs notiek naudas atmazgāšana, lai gan tas sen jau vairs neatbilstot patiesībai. "Bet tā domāšana vēl ir nevis vadīt risku, bet izvairīties no riska," problēmas būtību akcentēja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kariņš: Plānojam vairs nepagarināt ārkārtējo situāciju pēc 9.jūnija

LETA, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā noteikto ārkārtējo situāciju patlaban nav plānots pagarināt ilgāk par 9.jūniju, taču arī pēc šī datuma vienalga varētu tikt saglabāti dažādi ierobežojumi, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Ārkārtējo situāciju plānojam līdz 9.jūnijam, tad mēs arī plānojam to atcelt. Protams, skatīsimies, kādi vēl pēc tā datuma būtu nosakāmi ierobežojumi," norādīja premjers.

Viņš atzina, ka, domājot par ierobežojumu pagarināšanu, tiek mēģināts tos harmonizēt ar pārējām Baltijas valstīm, starp kurām pilsoņi var brīvi pārvietoties, tomēr galvenais, ko valdība ņems vērā, pagarinot vai atceļot ierobežojumus, būs Latvijas epidemiologu ieteikumi. "Galvenokārt mēs skatīsimies, kā mums [Latvijai] liekas vislabāk, un, kā mēs no pirmās dienas ieklausījāmies epidemiologu ieteikumos par to, kā vajadzētu rīkoties, tā arī mēs, es domāju, turpināsim to darīt," klāstīja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nākamnedēļ valdība sāks pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus

LETA, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ, 7.maijā, Ministru kabinets sāks pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus, otrdien pēc valdības sēdes atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš informēja, ka otrdien valdība uzklausījusi Krīzes vadības padomes sagatavoto informatīvais ziņojumu, kas savā ziņā esot "riska analīze par iespējamu izeju no ārkārtējās situācijas".

"Nākamnedēļ plānojam pārskatīt pieņemtos lēmumus par noteiktajiem ierobežojumiem ārkārtējās situācijas laikā. Skatīsimies, kurus ierobežojumus pakāpeniski atcelt, vienlaikus ņemot vērā cilvēku veselības un drošības aspektus. [Covid-19 krīze] nav īslaicīgs pasākums, bet jāiemācās atgriezties tuvāk normālai dzīvei, ļaujot attīstīties arī ekonomikai," uzsvēra Kariņš.

Premjerministrs atzina, ka sabiedrībā lēnām veidojas apziņa, ka kaut kādā veidā būs jāiemācās sadzīvot ar Covid-19, jo šī slimība tik drīz nepazudīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš: Jebkuri lēmumi par Covid-19 ierobežojumu pārskatīšanu būs pakāpeniski

LETA, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkuri lēmumi par Covid-19 ierobežojumu pārskatīšanu būs pakāpeniski, šodien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers akcentēja, ka, pateicoties mūsu kopīgai sadarbībai, izdodas turpināt kontrolēt Covid-19 gaitu. "Ja salīdzinām sevi ar citām valstīm, mēs ļoti labi izskatāmies. Tas ir pateicoties visu kopīgai sadarbībai. Mūsu pūles nes zināmus augļus," vērtēja politiķis.

Kariņš piekrita, ka daudzus interesē jautājums par to, kā pasaule un valsts spēs iziet no Covid-19 radītās krīzes. Tāpēc politiķis uzdevis Krīzes vadības padomes sekretariātam rīt valdībā nākt ar scenārijiem, ceļa karti, kā iziet no krīzes.

"Sagaidām ceļa karti turpmākajām rīcībām. Jaunnedēļ tad būtu jāpieņem arī konkrēti lēmumi, lai visi varētu saprast, kas notiks pēc 12.maija," teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz nākamā gada beigām Latvijā varētu būt pieejamas vairāku ražotāju vakcīnas pret Covid-19, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.

Pirmās vakcīnas pret Covid-19, pēc Līviņas prognozēm, Latvijā varētu nonākt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Vadoties pēc VM pārstāves paustā, primāri šīs vakcīnas tiks piedāvātas ārstniecības iestāžu darbiniekiem, sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem, kā arī senioriem, hronisko slimību slimniekiem un operatīvo dienestu darbiniekiem.

Patlaban esot pāragri spriest, cik vakcinācija pret Covid-19 varētu izmaksāt. Līviņa norādīja, ka tāpat ir jāņem vērā, ka katram ražotājam ir savas izmaksas.Tikmēr Imunizācijas valsts padomes

priekšsēdētāja Dace Zavadska pavēstīja, ka vakcīna pret Covid-19, visticamāk, novērsīs pacientu nāvi vai smagu slimības gaitu, kā arī nepieciešamību šos cilvēkus hospitalizēt, tomēr patlaban vēl nav iespējams izteikt prognozes par to, vai vakcīna pret Covid-19 novērsīs vieglas slimības formas. Tāpat neesot zināms, vai ar šīm vakcīnām varēs veidot pūļa imunitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš: Pāragri spriest par valdības lēmumiem krīzes mazināšanai, bet uz Eiropas fona Latvija neizskatās slikti

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir pāragri spriest par valdības pieņemtajiem lēmumiem Covid-19 krīzes mazināšanai, bet uz Eiropas fona Latvija neizskatās slikti, otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Otrdien Latvijas Banka pavēstīja, ka tā ir samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi šim gadam līdz 4,7% pretstatā jūnijā prognozētajam kritumam 7,5% apmērā. Kariņš pauda gandarījumu, ka IKP kritums tiek lēsts mazākā apjomā, nekā tika prognozēts vasaras vidū, tāpat viņš norādīja uz bezdarba līmeni, kas krīzē sasniedza 9%, bet nu jau ir zem 8% jeb nedaudz vairāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

"Tas norāda, ka ekonomika atkopjas," secināja premjers. Aicināts vērtēt valdības pieņemto lēmumu ietekmi uz salīdzinoši labajiem ekonomikas rādītājiem, Kariņš atzina, ka patlaban ir pāragri spriest, kas valdības lēmumos bijis pareizs vai nepareizs. Vienlaikus Ministru prezidents piebilda, ka Latvijas epidemioloģiskā situācija uz pārējās Eiropas fona ir labākā pozīcijā, tāpat arī Latvijas ekonomika Eiropā nebūs zemākajā galā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām netiek izskatīta iespēja Latvijā atkārtoti ieviest ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19 straujo izplatīšanos, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atzina, ka pašreizējā situācijā ir divi virzieni, kā rīkoties - vēlreiz ierobežot ekonomisko aktivitāti un cilvēku kustību vai arī iespēju robežās turpināt strādāt, ievērojot pastiprinātus drošības pasākumus, tai skaitā distancējoties, mazgājot rokas, lietojot sejas aizsegus un dezinfekcijas līdzekļus. "Ja mēs visi šo ievērojam, vīrusam būs daudz grūtāk izdzīvot un tas vairs tik plaši neizplatīsies," sacīja Kariņš.

Jautāts, vai Covid-19 izplatības dēļ valdība neplāno atkārtoti ieviest ārkārtējo situāciju, premjers atbildēja, ka patlaban šāda iespēja netiek vērtēta. "Es jebkurā gadījumā nevēlētos, ka mēs atkal ejam arkārtējā situācijā. Mums, gribot negribot, ir jāiemācās kaut kādā veidā dzīvot pēc iespējas normāli šajos vīrusa apstākļos," sacīja premjers, uzsverot, ka ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp sabiedrības garīgo veselību un ekonomisko aktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstus nodarbinātajiem, kuru uzņēmumus skārusi "Covid-19" pandēmija, plānots sākt izmaksāt jau šonedēļ, pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

24.martā valdībā tiks uzklausīta informācija par to, kā sokas ar dīkstāves programmas izstrādi.

"Šonedēļ plānotas pirmās izmaksas saistībā ar šo programmu," pavēstīja premjers, uzsverot ka, iespējams, otrdien būs arī ierosinājumi, kā paplašināt krīzes skarto nozaru loku.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) sacīja, ka ar katru dienu bezdarbnieku rindas palielinās. Lai saglabātu darbiniekus un darba vietas, nepieciešams, lai uzņēmēji pēc iespējas ātrāk varētu piedāvāt dīkstāves pabalstu.

Premjers akcentēja, ka tiek aktīvi strādāts pie jautājumiem, kas skar ekonomikas un uzņēmējdarbības atbalstu Covid-19 pandēmijas apstākļos, diskutējot par to, kādas nozares vēl varētu tikt iekļautas atbalstāmo lokā. Vienlaikus Kariņš norādīja, ka īpaši atbalstāmo Covid-19 pandēmijas skarto nozaru loks varētu tikt papildināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Analizēs Covid-19 tendences un domās par nepieciešamību pārskatīt ierobežojumus

LETA, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Veselības ministrijā tiks analizēts šīs nedēļas Covid-19 inficēto pieaugums, tendences, prognozes un atbilstīgi tam tiks piedāvāts valdībai pārskatīt noteiktos ierobežojumus, iepriekš sociālajā tīklā "Twitter" pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (JV).

"Atgādinu, ka valsts apmaksā Covid-19 testus un aicinu iedzīvotājus aktīvi izmantot šo iespēju," uzsver ministre, vienlaikus arī aicinot lietot aplikāciju "Apturi Covid".

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādījis, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatības pieaugumu pēdējo dienu laikā, pēc informācijas saņemšanas par situāciju no veselības ministres, tiks lemts par tālāko rīcību.

"Esam gatavi ātri reaģēt un apturēt plašāku izplatību," uzsvēra premjers.

Premjera birojā informēja, ka gadījumā, ja veselības ministre iesniegs priekšlikumus par Covid-19 ierobežojumu pārskatīšanu, kam nepieciešama pārējo ministru piekrišana, Kariņš esot gatavs jau šodien sasaukt valdības ārkārtas sēdi, lai šo jautājumu izvērtētu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Premjers: Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums, piektdien pēc tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Nostājas dokumentā par nodokļu politiku un administrēšanu ĀIPL norāda, ka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana ir sarežģīta, rosinot valdību noteikt fiksētu neapliekamo minimumu vai vienkāršot algu aprēķinu, atceļot diferencēto neapliekamo minimumu un ieviešot vairākas progresivitātes pakāpes.

Kariņš pauda, ka viņš idejiski atbalsta šādu priekšlikumu. "Mums jāatrod veids, kā aiziet no tā [diferencētā neapliekamā minimuma] prom. Bet tas nebūs 2021.gada un 2022.gada jautājums. Tas jāskata plašākas nodokļu reformas kontekstā, ko varētu skatīt nākamā Saeima," atzina Kariņš.

Premjers norādīja, ka viņa mērķis bija līdz šī gada pavasarim panākt politisku vienošanos par nodokļu reformu, tomēr Covid-19 pandēmija šos plānus izmainīja.

Komentāri

Pievienot komentāru