Ekonomika

Kariņš pauž skepsi rosinājumu būtiski paaugstināt Covid-19 saslimstības rādītāju, no kura jāievēro pašizolācija

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) šodien notikušajā valdības sēdē pauda skepsi par Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu celt slieksni, no kura ārvalstu ieceļotājiem ir jāievēro pašizolācija, to palielinot no 16 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem izceļošanas valstī līdz 25.

Viņš atzīmēja, runa nav par politisku, bet gan par epidemioloģisku jautājumu. "Ja mēs par to lemtu politiski, es varētu jautāt - kāpēc ne 50 vai 100. Epidemiologiem šis skaitlis ir tieši saistīts ar saslimstības riska ierobežošanu," atzīmēja premjers. EM priekšlikumam piekrita iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kurš atzīmēja, ka ministriem nepieciešams aplūkot visas jomas, ne tikai tās, kuras tie pārvalda.

Ministrs uzsvēra, ka lielākajā daļā Eiropas valstu minētais rādītājs ir ap 18 vai 19, tādēļ nepieciešams mainīt Latvijas noteikto slieksni, lai valsts netiktu izslēgta no vispārējās konkurences. Viņš gan atzina, ka nepieciešams arī domāt par epidemioloģisko drošību. Abu "KPV LV" ministru rosinājumam gan kategoriski nepiekrita veselības ministre Ilze Viņķele (AP), norādot, ka cīņā ar Covid-19 katru nedēļu stratēģijas kļūst sarežģītākas.

"Šobrīd svaru kausos neatrodas tikai tūrisma un iepirkšanās segments, bet gan visi Latvijas biznesi," atzīmēja ministre.

Viņa uzsvēra, ka būtiskāk par pierobežas tūrisma industrijas darba nodrošināšana vēl uz pāris nedēļām, ir valsts iekšienes biznesu nodrošināšana un klātienes mācību veiksmīga norise. Partijas biedrei piebalsoja arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), kurš arī norādīja, ka Latvijā noteiktie pārvietošanās ierobežojumi ir līdzīgi tiem, kas noteikti arī citās valstīs.

"Labāka instrumenta par starpvalstu pārvietošanās ierobežojumu noteikšanu pagaidām nav. Mēs arī redzam, ka tas ir nesis rezultātus Latvijā," atzīmēja Pūce.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) šo ierosinājumu pamatoja ar to, ka stingrie pasākumi Covid-19 vīrusa ierobežošanai šogad negatīvi ietekmējuši praktiski visas tautsaimniecības nozares. Savukārt pēdējo mēnešu tendences apstrādes rūpniecībā, jūnijā un jūlijā vērojamais mazumtirdzniecības kāpums, reģistrēto bezdarbnieku skaita samazinājums vasaras mēnešos un konfidences rādītāju uzlabošanās vairumā nozaru liecina, ka Covid-19 krīzes smagākie mēneši ir aiz muguras, pārliecināts Vitenbergs.

Ministrs valdības sēdē norādīja, ka dati liecina, ka ekonomika sāk atgūties, izņemot atsevišķas nozares, kuru darbība joprojām ir stingri ierobežota, piemēram tūrisma un izklaides nozare. Taču, ņemot vērā saslimstības rādītāju kāpumu un valdības pieņemtos lēmumus, Latvija faktiski arvien vairāk tuvojas ārkārtējā stāvokļa laikā spēkā esošajiem ierobežojumiem, proti, ierobežojumu apjoms "de facto" ir pielīdzināms vispārējam starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegumam, kas bija spēkā ārkārtējās situācijas laikā.

"Nenoliedzot valdības primārās rūpes par iedzīvotāju veselību, uzskatu, ka vienlaikus mums jārod risinājums, lai neapstādinātu Latvijas ekonomiku otrreiz," uzsvēra Vitenbergs. Attiecīgi Vitenbergs, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) sniegtās rekomendācijas dalībvalstīm, kā arī citu valstu piemēroto praksi, aicina pārskatīt Latvijas noteikto kumulatīvo saslimstības rādītāju ierobežojumu piemērošanai, - piemērot ierobežojumus vismaz no rādītāja 25. Risinot īstermiņa krīzi, tiek rosināts izvērtēt priekšlikumu noteikt paaugstinājumu 10% apmērā, proti, ieviest ierobežojumus no 17,6.

Kā ziņots, turpinoties saslimstības ar Covid-19 pieaugumam Eiropā, no sestdienas 14 dienu pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 27 ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru un Sanmarīno jeb kopumā 30 valstīm.

Minēto 27 ES vai EEZ valstu vidū ir Slovēnija, Itālija, Slovākija, Luksemburga, Lihtenšteina, Vācija, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Dānija, Lielbritānija, Īrija, Grieķija, kā arī Norvēģija un Ungārija. Attiecībā uz valstīm, kas ir ārpus ES un EEZ vai Apvienotajās Karalistes, pašizolācija jāievēro, ceļojot no Kanādas.

Ministru kabinets aizvadītajā trešdienā arī vienojās atļaut avioceļojumus uz valstīm, kurās divkārtīgi pārsniegts vidējais 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs ES, vienlaikus nosakot, ka pēc atgriešanās no šīm valstīm būs obligāti jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam politiskie uzskati ir vienaldzīgi, tāpēc Covid-19 ierobežošanā un apkarošanā jāiet straujiem soļiem uz priekšu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra. Tomēr par ārkārtējās situācijas izsludināšanu politiķu vidū valda atšķirīgi viedokļi.

Uz jautājumu, kā premjers vērtē kolēģu piesardzību šajā jautājumā, Kariņš atbildēja, ka pašlaik ir dažādi viedokļi un viņš saprot nozaru ministru bažas par to, kas notiks nozarē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija. "Tomēr mums ir jāsaprot, ka šajā situācijā spert pakāpeniskus ierobežojošus soļus mēs nevaram, jo spēkā esošais reglaments ir nepietiekams, lai atslogotu veselības sistēmu cīņai ar Covid-19," sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits šodien "Jaunās vienotības" (JV) politiķi, pašreizējo premjeru Krišjāni Kariņu oficiāli nominēs Ministru prezidenta amatam.

Levits par Kariņa nominēšanu šodien paziņoja preses konferencē, piebilstot, ka attiecīgu dokumentu vēl parakstīs vēlāk dienas gaitā.

Prezidents stāstīja, ka iepazinies ar topošo valdības deklarāciju un esot guvis "pilnīgi skaidru pārliecību", ka topošā koalīcija ir pietiekami stabila un ka tai ir pietiekami daudz kopīgu uzstādījumu, kas var būt par pamatu nākamās valdības darbībai nākamajos četros gados.

Abi politiķi tikšanās laikā esot pārrunājuši valdības deklarācijas pirmo melnrakstu, informēja Levits. Kariņš dokumentu esot nosūtījis prezidentam izskatīšanai jau pirmdien. Deklarācijā ir paredzēti pieci bloki. Viens no tiem ir drošība un ārpolitika, kurā iezīmēta valdības rīcība šajās jomās. Nākamais bloks ir izglītība, kas, prezidenta ieskatā, ir ārkārtīgi svarīga joma. Viņaprāt, topošās valdības partiju pārstāvjiem pie šīs sadaļas būtu rūpīgāk jāpiestrādā - īpaši pie augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien izteicis neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) un atbilstoši Sadarbības līgumam ir aicinājis partiju apvienību "Attīstībai/Par!" virzīt jaunu veselības ministra amata kandidātu, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Ņemot vērā koalīcijas līgumu, Kariņš šodien informējis koalīcijas partnerus, ka šo ceturtdien, 7.janvārī, viņš parakstīs Viņķeles demisijas pieprasījumu.

Viņķele veselības ministres pienākumus pildīs līdz ceturtdienai, bet līdz jaunā ministra amatā stāšanās šīs nozares ministra pienākumus pildīs aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Kariņš informēja, ka viņš šorīt ticies ar visiem koalīcijas partneriem un atsevišķi ar "Attīstībai/Par!", aicinot šo politisko spēku izvirzīt "jaunu, enerģisku un spējīgu" veselības ministra amata kandidātu, kas "kas izvedīs mūs laukā no šīs situācijas".

Premjers sagaida, ka nākamais veselības ministrs ne tikai sagatavos vakcinācijas pret Covid-19 plānu, bet rīkosies tā, lai valsts varētu atgriezties ikdienas dzīves režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kariņš 10 miljardus eiro Latvijai ES daudzgadu budžetā vērtē kā ļoti labvēlīgu iznākumu

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro, pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņa vērtējumā, budžeta sarunu iznākums Latvijai ir ļoti labvēlīgs, jo mūsu valsts turpmākajos gados no ES daudzgadu budžeta saņems par vairākiem miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējā posmā, tādējādi laikā, kad faktiski visā Eiropā samazinās ES fondu finansējums, Latvijai tas pieaugs.

Darbs pie maksājumu izlīdzināšanas turpinās  

Lauksaimnieki ir pateicīgi Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam par padarīto darbu daudzgadu...

Kariņš skaidroja, ka pēc četru dienu garām diskusijām ir panākta vienošanās gan par Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, gan arī par daudzgadu budžetu.

"Latvijai tas nozīmē nākamajos septiņos gados vairāk nekā 10 miljardus eiro, kas ienāks ekonomikā," sacīja politiķis.

Kariņš uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīga ir kohēzijas pozīcija. Lai arī visā Eiropā Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ kohēzijas fondu apjoms samazinās, Latvijai kohēzijas līdzekļu būs nedaudz vairāk.

"Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% - tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā - 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā," norādīja premjers.

Nākamais uzdevums ir saplānot gudru naudas ieguldījumu, uzsvēra Kariņš. Tas tiks īstenots saskaņā ar jauno Nacionālās attīstības plānu, kas kā ceļa karte iezīmē ieguldījumu virzienus. Kariņš pastāstīja, ka ir virkne konkrētu iestrāžu līdzekļu izlietojumam.

"Mērķis ir elementārs - izmantot iespēju, ko mums dod dalība ES, un gudri ieguldīt, lai mūsu ekonomika augtu," pauda politiķis, akcentējot, ka Eiropas nauda ir investīcijas, kas palīdzēs Latvijai attīstīties

Kariņš skaidroja, ka vienošanās par abām pozīcijām Eiropas valstu līderu vidū bijusi vienprātīga. Saistībā ar principu ES fondus saistīt ar likumu varu Kariņš akcentēja, ka valstis ar to apstiprinājušas Eiropas pamatvērtību.

"Pilnveidojot kopīgo likumisko bāzi, stiprināsim demokrātiju, tiesas neatkarību, kas ir kodols mūsu vērību sistēmā," skaidroja amatpersona.

Raksturojot savu lomu notikušajās sarunās, Kariņš pauda, ka viņš piedalījās sarežģītās sarunās, kurās tika mēģināts vienoties par likuma tekstu, palīdzot pārvarēt grūtības šajā jomā.

Ārzemju mediji iepriekš vēstījuši, ka Kariņš bijis tas, kurš piedāvājis nosacījumus par ES fondu saistīšanu ar ES pamatnoteikumiem, tai skaitā likuma varas ievērošanu.

"Piedāvājums nāca no Eiropas Komisijas. Tās bija ilgstošas debates. Nekādā veidā negribu teikt, ka es esmu viens kaut ko piedāvājis," norādīja Kariņš.

Kā ziņots, šorīt ES dalībvalstu līderi beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība februārī plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas stratēģiju

LETA, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība februāra laikā plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas pasākumu stratēģiju, izvērtējot visus drošības pasākumus, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc politiķa vārdiem, svarīgi izvērtēt visus drošības pasākumus, lai secinātu, kuri nav pieciešami un var tikt atcelti.

"Mēs vēlamies, lai skaidrība šajā jautājumā būtu līdz ārkārtējās situācijas noslēgumam februāra beigās," norādīja premjers, "nepieciešams iet kopsolī ar saslimšanas un hospitalizācijas gaitu, bet, šķiet, ka pašlaik hospitalizācijas līmenis pie omikrona varianta ir citādāks, nekā pie iepriekšējā dominējošā deltas varianta, un slimnīcas nepildās ļoti strauji." Valdības vadītājs atzīmēja, ka viens no iemesliem tam ir daudzie cilvēki, kas vakcinējās pret Covid-19.

Kariņš norādīja, ka šo piektdien tikšanās laikā Rīgā ar Igaunijas un Lietuvas valdību vadītājiem tiks runāts gan par drošības situāciju, gan par Covid-19 ierobežojumiem. Latvijas premjera mērķis ir pie iespējas saskaņot to, kā visās Baltijas valstīs varētu izskatīties ierobežojumi pēc februāra beigām - šāda mērķa sasniegšanai gan būtu nepieciešams garš process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav gatavs nosaukt precīzas summas, kādas iecerēts ietaupīt, ministrijām pārskatot savus budžeta izdevumus, taču līdzšinējie vērojumi liecinot, ka katru gadu netiekot izmantoti ap 100 miljoni eiro budžeta līdzekļu.

Kariņš intervijā TV3 stāstīja, ka viņa otrās valdības galvenais uzdevums pirmajās 100 dienās bijis panākt ātru valsts budžeta pieņemšanu. Tas ticis izdarīts, taču vēl tiek cerēts rasts papildu līdzekļus, kurus varētu novirzīt veselības aprūpei un izglītībai. Politiķis ir pārliecināts, ka paralēli nepieciešamas arī skolu un slimnīcu tīklu reformas, kurām abām tuvāko nedēļu laikā vajadzētu nākt izvērtēšanai valdībā.

Līdztekus visām ministrijām uzdots pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Kariņš konkrētas summas, kuras šādi iecerēts iegūt, nenosauca, bet esot novērots, ka katru gadu ir ap 100 miljoni eiro neizmantotu budžeta līdzekļu, kurus varētu pārdalīt veselībai un izglītībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu varētu paredzēt kriminālatbildību, bet ierobežojumu ievērošanas kontrolei turpmāk varētu piesaistīt Aizsardzības ministrijas resursus, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP).

Politiķis stāstīja, ka pēc pāris nedēļām Saeimas Krimināltiesību apakškomisija varētu sākt vētīt Krimināllikumu, lai tajā paredzētu atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojošos pasākumus. Plānots, ka diskusijai tiks piesaistīti eksperti, policijas, prokuratūras un tiesu pārstāvji.

"Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis uzlabot to, kas paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno normu veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi kā to paredz Krimināllikums par aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās," sacīja Rancāns.

Viņš tomēr piebilda, ka par šādu ideju ir nepieciešamas plašas diskusijas un jāvērtē, vai situācija ir tik nopietna, ka nepieciešams šādu speciālu normu izstrādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 15.septembrī apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krīt trešā īsākā valdība otrā ilglaicīgākā premjera vadībā

LETA, 17.08.2023

Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu, līdz ar to oficiāli kritusi Latvijas vēsturē trešā īsākā valdība, kuru gan vadījis otrais ilglaicīgākais premjers.

Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tai izdevies nostrādāt kopumā 246 dienas - no 2022.gada 14.decembra līdz šodienai.

Īsāku termiņu nostrādāja vien Viļa Krištopana (LPV) valdība, kas strādāja no 1998.gada 26.novembra līdz 1999.gada 16.jūlijam, tādējādi valdībai noturoties 232 dienas, kā arī Andra Šķēles otrā valdība, kas, strādājot kopumā vien 175 dienas, eksistēja no 1997.gada 13.februāra līdz 1997.gada 7.augustam.

Tikai nedaudz ilgāk par Kariņa otro valdību savulaik nostrādāja Induļa Emša vadītais Ministru kabinets - sākot strādāt 2004.gada 9.martā, tas krita pēc 268 dienām 2004.gada 2.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes vadības padomes sēdē spriedīs par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka otrdien, 3.novembrī, viņš ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.

"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," teica premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vai ierēdniecība sabotē Latvijas eksporta nākotni?

Db.lv, 02.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošās Latvijas ražojošo nozaru asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) asi kritizē atsevišķu ministriju ierēdņu nekonsekvenci un bezdarbību saistībā ar finansējuma piešķiršanu jaunu produktu, un tehnoloģiju izstrādei Kompetences centru atbalsta programmas² ietvaros, tādējādi bremzējot tautsaimniecības attīstību un samazinot eksportspēju.

Atklātā vēstulē Latvijas valsts ministru prezidentam, ekonomikas, finanšu, zemkopības un tieslietu ministrijām tiek prasīts paātrinātā kārtā apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, kas paredz nodrošināt šīs programmas darbības un finansējuma nepārtrauktību. Vēstuli parakstījušās nozaru asociācijas aptver uzņēmumus, kas nodrošina vairāk nekā 90% no Latvijā radītās un eksportētās vērtības.

Kompetences centru atbalsta programma ir ļoti nozīmīga Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tās mērķis ir paaugstināt Latvijas komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību jomā. Pateicoties inovācijām tiek radītas jaunas, labi apmaksātas darba vietas, palielinās Latvijas ieņēmumi no eksporta, kas savukārt dod valstij lielāku nodokļu apjomu un spēju nodrošināt budžeta izdevumus. Kompetences centru atbalsta programma ir veiksmīgākā rūpniecisko inovāciju atbalsta programma Latvijā, kura līdz šim ir nodrošinājusi vislielāko devumu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pārskatīšanas, kas valdībā paredzēta nākamnedēļ, ārkārtējo situāciju valstī varētu saglabāt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka jaunais koronavīruss nekur nav pazudis un vēl kādu laiku arī nepazudīs, tāpēc noteiktos ierobežojumus atvieglot varēs tikai ļoti pakāpeniski, turpinot stingri ievērot piesardzības pasākumus. Lai mazāk ciestu ekonomika, cīņai ar Covid-19 nāksies meklēt ilgtspējīgākus risinājumus, skaidroja valdības vadītājs.

Viņš norādīja, ka valdībai būs divas iespējas - pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pakāpeniski mīkstinot atsevišķus tās ierobežojumus, vai arī atcelt ārkārtējo situāciju, pārceļot daudzus ierobežojumus uz citiem normatīvajiem aktiem. "Tagad mums speciālisti un juristi strīdas, kas būtu labāk, bet ir skaidrs, ka mums vajadzēs soli pa solim kaut ko palaist un skatīties, kāds ir efekts," skaidroja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu, ceturtdienas valdības ārkārtas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers to pauda, diskutējot par valsts ekonomisko stāvokli un tā uzlabošanas iespējām pēc informatīvā ziņojuma par Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam uzklausīšanas.

Kariņš atzina, ka demogrāfijas dēļ, ja valstī nekas netiks mainīts, sāks samazināties darbaspēks. Kariņš uzsvēra, ka tas apturēs ekonomisko izaugsmi. Premjers norādīja, ka līdzīga situācija ir visā Eiropā, tāpēc notiks cīņa par darbaspēku.

Kariņš norādīja, ka šis jautājums būs nopietni jāizrunā valdībā un jāpiedāvā risinājumi, jo demogrāfijas atbalsta pasākumu rezultātā iedzīvotāju skaits nepieaug un arī matemātiski nevar pieaugt, ņemot vērā, ka pēc neatkarības atgūšanas jaundzimušo skaits samazinājies uz pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Investori definē galvenos izaicinājumus

LETA, 09.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru ieskatā galvenie izaicinājumi Latvijā ir energoneatkarība, ēnu ekonomika, darbaspēka pieejamība un publiskā un privātā sektora sadarbība, piektdien preses konferencē pēc valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) tikšanās uzsvēra FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

FICIL vadītāja teica, ka investori guvuši pārliecību par valdības plāniem energoneatkarības nodrošināšanā, bet būtiski risināmi jautājumi ir cīņa ar ēnu ekonomiku, kas ir graujoša attiecībā pret valsts budžetu un konkurenci kropļojoša.

Tāpat Elksniņa-Zaščirinska uzsvēra, ka svarīgi ir turpināt darbu ar cilvēkresursiem - izglītot un pārkvalificēt vietējos darbiniekus, kā arī piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

FICIL vadītājas ieskatā nepieciešams arī pārskatīt publiskā un privātā sektora sadarbību, vērtējot, vai esošais ietvars ir domāts tiem mērķiem, kas būtu jāsasniedz.

Elksniņa-Zaščirinska informēja, ka ārvalstu investoru vēlme turpināt investīcijas Latvijā nav mazinājusies, un saskaņā ar FICIL šogad veikto aptauju divas trešdaļas investoru pauduši, ka turpinās ieguldīt Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu.

Kariņš preses konferencē informēja, ka ceturtdien Valsts prezidentam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

Kariņš sacīja, ka valsts attīstībai ir vajadzīgs daudz kas, bet pamatā spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt grūtus lēmumus. Kā apgalvoja premjers, pēc ilgstošām sarunām esot skaidrs, ka ''Apvienotais saraksts'' (AS) un Nacionālā apvienība (NA) dara visu, lai bremzētu jebkuru mēģinājumu, lai ieviestu valdībā dinamiskāku darbu. Ja nevar rast dinamismu šajā valdībā, tad ir nepieciešama jauna valdība, uzsvēra politiķis.

Kariņš arī norādīja, ka aicināja JV valdi un frakciju izvirzīt jaunu nākamo premjera amata kandidātu. Kariņš vairs nepretendēšot uz Ministra prezidenta amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļu no Covid-19 dēļ ieviestajiem ierobežojumiem varētu mīkstināt, cilvēkiem uzliekot pienākumu publiskās vietās obligāti lietot sejas maskas, kas pasargātu no saslimšanas citus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa domām, vērtējot citu valstu pieredzi, sejas masku lietošana būtu atbilstošākā Latvijas situācijai, jo tā ļautu ikvienam aktīvāk kustēties un pārvietoties, vienlaikus samazinot riskus aplipināt citus ar vīrusiem.

Varētu uzlikt par pienākumu sejas maskas valkāt noteiktās publiskās vietās, kur praktiski nav iespējams ievērot divu metru distanci, piemēram, sabiedriskajā transportā, minēja valdības vadītājs, piebilstot, ka neredz vajadzību sejas maskas valkāt, piemēram, atrodoties brīvā dabā.

Kariņš uzsvēra, ka sejas masku valkāšanas mērķis būtu nevis pasargāt no saslimšanas sevi, bet apkārtējos. "Ja, piemēram, autobusā būs viens saslimis cilvēks un viņš izšķaudīsies vai klepos, tad tie pilieni paliks viņa sejas maskā un neaplipinās citus. Es domāju, ka šī ir daļa no atslēgas," iespējamos risinājumus Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšanai komentēja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība Covid-19 krīzes risināšanā ir pieļāvusi kļūdas, bet lēmumi bija labākie iespējamie

Db.lv, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība Covid-19 krīzes risināšanā nenoliedzami pieļāvusi dažādas kļūdas, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš uzsvēra, ka valdību veido ievēlēti politiķi, un tā ir sabiedrības atspulgs. Turklāt arī sabiedrībā nav bijis viennozīmīgas nostājas attiecībā pret šo krīzi - ir cilvēki, kas pandēmiju noliedza, vai uzskatīja, ka nekādus ierobežojumus nekādā gadījumā nevajag. Tāpēc valdībai visu laiku bija jābūt starp divām galējībām, meklējot labāko risinājumu, ņemot vērā visas intereses.

"Tas ir šausmīgi liels izaicinājums. Melotu, ja teiktu, ka esam nekļūdīgi strādājuši, bet varu teikt, ka katru brīdi pieņēmām tādus lēmumus, kas tobrīd bija iespējami un tika uzskatīti par labākajiem," teica K.Kariņš.

Viņaprāt, galvenais pandēmijas apkarošanas veids ir vakcinēšanās. "Ir divi veidi, kā apkarot vīrusu. Viens variants ir, un, izskatās, ka tikai Ķīna to tagad piekopj, - kad parādās viens saslimšanas gadījums, tiek noslēgta visa sabiedrība. Pārējā pasaule pieļauj, ka ir zināms saslimstības līmenis, bet cenšas pasargāt cilvēkus ar vakcinēšanos, sejas maskām, distancēšanos, pulcēšanās ierobežojumiem," teica K.Kariņš, piebilstot, ka pie šādas stratēģijas pieturēsies arī valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš: Daudzi ierobežojumi tiks atcelti, tikai jāsaprot - kad

LETA, 09.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi tiks atcelti, taču jāsaprot, vai tas notiks pirms vai pēc ārkārtējās situācijas beigām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš akcentēja, ka līdz šim visi ierobežojumi pieņemti, balstoties agrākās prognozēs, taču tagad situācija mainās, kā dēļ loģiski būtu mainīt arī iekšējos noteikumus. Kariņš atzina, ka viedokļi par ierobežojumiem nonāk galējībās, tāpēc valdībai jānonāk pie saprātīga vidusceļa. Premjera ieskatā, jāturpina uzsvērt nepieciešamība balstvakcinēties, nēsāt maskas un testēties. "Viss pārējais būtu jāsamēro ar šo," piekodināja premjers.

Kariņš uzsvēra, ka būtu jāsaprot, kur un kad būtu jēga izmantot Covid-19 sertifikātu. Viņaprāt, gadījumos, kad publiskā telpā tiek valkāta maska, nav skaidrs, kāpēc būtu vēl jāprasa arī sertifikāts. "Ja, piemēram, veikalos mums ir kvadrātmetru ierobežojumi un maskas, tad varētu būt līdzīgi kā Lietuvā, kur viņi neprasa sertifikātu, jo ir divas citas aizsardzības," pauda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pārāk pakļāvās uzņēmēju lobija interesēm, īpaši Covid-19 krīzes risināšanas jautājumos, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers pauda, ka Covid-19 krīzē, kad uzņēmēji lūdza sniegt atbalstu, Ekonomikas ministrija (EM), iespējams, ne līdz galam izvērtējot, kā tas būtu vispareizāk izdarāms, steidzās šo atbalstu sniegt.

"Tas atspoguļojas arī, ka mēs redzam, ka uzņēmēju lobija organizācijas labi izsakās [par Vitenbergu]. Protams, viņi labi izsakās, jo viņiem bija valdības loceklis, kas faktiski vienmēr atskaņoja viņu viedokli. Manuprāt, tas nav gluži pareizi, jo ministram ir jāvada nozare, nevis nozarei ir jāvada ministrs," sacīja Kariņš.

Vienlaikus viņš pauda, ka Vitenbergs aktīvi iesaistījies energokrīzes risināšanā.

Bijušais ekonomikas ministrs Vitenbergs, atbildot uz premjera izteikumiem, norādīja, ka valdības ministru, Saeimas deputātu, ierēdņu, un citu publiskā sektorā strādājošo algas nodrošina tieši uzņēmēji, maksājot nodokļus, tāpēc būtu mazākais dīvaini, ja viņš kā ekonomikas ministrs nerūpētos par to, lai uzņēmēji mūsu valstī varētu strādāt, attīstīties un pelnīt naudu, lai uzturētu šo valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt Covid-19 izplatīšanos, lai gan ideālā variantā būtu, ja visi Latvijas iedzīvotāji izvēlētos vakcinēties pret Covid-19 vīrusu, šorīt intervijā TV3 raidījumam atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš piebilda, ka pēc epidemiologu aprēķiniem nepieciešams vakcinēt līdz 75% Latvijas iedzīvotāju, lai varētu uzskatīt, ka Covid-19 vīrusa izplatība tiktu apturēta.

"Es saprotu, ka ir daļa sabiedrības, kura varētu atteikties no vakcinācijas, bet es velētos, lai katrs Latvijas iedzīvotājs veiktu vakcināciju, tādējādi vēl vairāk nostiprinātu imunitāti pret vīrusu," sacīja premjers un piebilda, ka vakcīnu iegādei nauda tiks piešķirta tādā apjomā un tik ilgi, kamēr tas būs neieciešams, jo, lai vakcinētu visus Latvijas iedzīvotājus nepieciešams vismaz 4 miljoni vakcīnu.

Lai gan vakcinācija Latvijā varētu sākties janvārī, tas nenozīmē, ka uzreiz tiks atcelti drošības pasākumi, jo pēc viņa domām bez ārkārtējās situācijas statusa atsevišķi drošības pasākumi būs jāievēro līdz vasaras vidum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav sasaucis valdības ārkārtas sēdi, kurā tiktu lemts par Saeimas uzdevumu valdībai nekavējoties izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētie un pārslimojušie cilvēki klātienē varētu skatīties pasaules hokeja spēles.

Kā aģentūru LETA informēja premjera birojā, Kariņš "Saeimas paziņojumu" par skatītāju klātbūtni hokeja čempionātā ar savu rezolūciju ir nodevis Veselības ministrijai (VM).

Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumam, VM būšot jāizvērtē Saeimas paziņojumā paustais un nepieciešamības gadījumā jāsniedz priekšlikumi valdībai.

Valdības ārkārtas sēde netiek plānota, teiks Kariņa paziņojumā.

Komentējot Kariņa paziņojumu, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans aģentūrai LETA pauda cerību, ka, ja ne šodien, tad nākamās nedēļas sākumā tomēr sekos vai nu valdības ārkārtas sēde vai arī aptaujas kārtībā tiks pieņemti konkrēti lēmumi, lai izpildītu Saeimas pausto gribu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot saslimstībai ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un veselības ministrs Daniels Pavļuts nesaskata iespēju spert tālākus soļus atvieglojumu virzienā, izriet no abu amatpersonu sacītā vakar pēc Sadarbības sanāksmes sēdes.

Pavļuts teica, ka epidemioloģiskā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību ir nestabila un bīstama, tāpēc nevaram atļauties spert tālākās soļus atvieglojumu virzienā. Pavļuts vērsa uzmanību, ka brīvdienu laikā saslimstības rādītāji ir kāpuši.

Veselības ministrs atgādināja, ka pagājušajā nedēļā pret Covid-19 ir vakcinēti vairāk nekā 43 000 cilvēku. Šonedēļ ir gaidāmi lieli vakcīnu piegāžu apjomi un tiks turpināts kāpināt vakcinācijas tempu, skaidroja politiķis.

Tikmēr Kariņš teica, ka būtiskai drošības pasākumu un ierobežojumu maiņai nav pamata, jo valstī lēnām pieaug saslimstība ar Covid-19. Viņš stāstīja, ka šonedēļ valdība izskatīs visus jautājumus, kas saistās ar Covid-19 apstākļiem, taču pēc tā, kas redzams šobrīd, premjers neredz pamatu drošai ierobežojumu būtiskai mainīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru