Ekonomika

Kariņš pauž skepsi rosinājumu būtiski paaugstināt Covid-19 saslimstības rādītāju, no kura jāievēro pašizolācija

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) šodien notikušajā valdības sēdē pauda skepsi par Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu celt slieksni, no kura ārvalstu ieceļotājiem ir jāievēro pašizolācija, to palielinot no 16 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem izceļošanas valstī līdz 25.

Viņš atzīmēja, runa nav par politisku, bet gan par epidemioloģisku jautājumu. "Ja mēs par to lemtu politiski, es varētu jautāt - kāpēc ne 50 vai 100. Epidemiologiem šis skaitlis ir tieši saistīts ar saslimstības riska ierobežošanu," atzīmēja premjers. EM priekšlikumam piekrita iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kurš atzīmēja, ka ministriem nepieciešams aplūkot visas jomas, ne tikai tās, kuras tie pārvalda.

Ministrs uzsvēra, ka lielākajā daļā Eiropas valstu minētais rādītājs ir ap 18 vai 19, tādēļ nepieciešams mainīt Latvijas noteikto slieksni, lai valsts netiktu izslēgta no vispārējās konkurences. Viņš gan atzina, ka nepieciešams arī domāt par epidemioloģisko drošību. Abu "KPV LV" ministru rosinājumam gan kategoriski nepiekrita veselības ministre Ilze Viņķele (AP), norādot, ka cīņā ar Covid-19 katru nedēļu stratēģijas kļūst sarežģītākas.

"Šobrīd svaru kausos neatrodas tikai tūrisma un iepirkšanās segments, bet gan visi Latvijas biznesi," atzīmēja ministre.

Viņa uzsvēra, ka būtiskāk par pierobežas tūrisma industrijas darba nodrošināšana vēl uz pāris nedēļām, ir valsts iekšienes biznesu nodrošināšana un klātienes mācību veiksmīga norise. Partijas biedrei piebalsoja arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), kurš arī norādīja, ka Latvijā noteiktie pārvietošanās ierobežojumi ir līdzīgi tiem, kas noteikti arī citās valstīs.

"Labāka instrumenta par starpvalstu pārvietošanās ierobežojumu noteikšanu pagaidām nav. Mēs arī redzam, ka tas ir nesis rezultātus Latvijā," atzīmēja Pūce.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) šo ierosinājumu pamatoja ar to, ka stingrie pasākumi Covid-19 vīrusa ierobežošanai šogad negatīvi ietekmējuši praktiski visas tautsaimniecības nozares. Savukārt pēdējo mēnešu tendences apstrādes rūpniecībā, jūnijā un jūlijā vērojamais mazumtirdzniecības kāpums, reģistrēto bezdarbnieku skaita samazinājums vasaras mēnešos un konfidences rādītāju uzlabošanās vairumā nozaru liecina, ka Covid-19 krīzes smagākie mēneši ir aiz muguras, pārliecināts Vitenbergs.

Ministrs valdības sēdē norādīja, ka dati liecina, ka ekonomika sāk atgūties, izņemot atsevišķas nozares, kuru darbība joprojām ir stingri ierobežota, piemēram tūrisma un izklaides nozare. Taču, ņemot vērā saslimstības rādītāju kāpumu un valdības pieņemtos lēmumus, Latvija faktiski arvien vairāk tuvojas ārkārtējā stāvokļa laikā spēkā esošajiem ierobežojumiem, proti, ierobežojumu apjoms "de facto" ir pielīdzināms vispārējam starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegumam, kas bija spēkā ārkārtējās situācijas laikā.

"Nenoliedzot valdības primārās rūpes par iedzīvotāju veselību, uzskatu, ka vienlaikus mums jārod risinājums, lai neapstādinātu Latvijas ekonomiku otrreiz," uzsvēra Vitenbergs. Attiecīgi Vitenbergs, ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) sniegtās rekomendācijas dalībvalstīm, kā arī citu valstu piemēroto praksi, aicina pārskatīt Latvijas noteikto kumulatīvo saslimstības rādītāju ierobežojumu piemērošanai, - piemērot ierobežojumus vismaz no rādītāja 25. Risinot īstermiņa krīzi, tiek rosināts izvērtēt priekšlikumu noteikt paaugstinājumu 10% apmērā, proti, ieviest ierobežojumus no 17,6.

Kā ziņots, turpinoties saslimstības ar Covid-19 pieaugumam Eiropā, no sestdienas 14 dienu pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 27 ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru un Sanmarīno jeb kopumā 30 valstīm.

Minēto 27 ES vai EEZ valstu vidū ir Slovēnija, Itālija, Slovākija, Luksemburga, Lihtenšteina, Vācija, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Dānija, Lielbritānija, Īrija, Grieķija, kā arī Norvēģija un Ungārija. Attiecībā uz valstīm, kas ir ārpus ES un EEZ vai Apvienotajās Karalistes, pašizolācija jāievēro, ceļojot no Kanādas.

Ministru kabinets aizvadītajā trešdienā arī vienojās atļaut avioceļojumus uz valstīm, kurās divkārtīgi pārsniegts vidējais 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs ES, vienlaikus nosakot, ka pēc atgriešanās no šīm valstīm būs obligāti jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam politiskie uzskati ir vienaldzīgi, tāpēc Covid-19 ierobežošanā un apkarošanā jāiet straujiem soļiem uz priekšu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra. Tomēr par ārkārtējās situācijas izsludināšanu politiķu vidū valda atšķirīgi viedokļi.

Uz jautājumu, kā premjers vērtē kolēģu piesardzību šajā jautājumā, Kariņš atbildēja, ka pašlaik ir dažādi viedokļi un viņš saprot nozaru ministru bažas par to, kas notiks nozarē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija. "Tomēr mums ir jāsaprot, ka šajā situācijā spert pakāpeniskus ierobežojošus soļus mēs nevaram, jo spēkā esošais reglaments ir nepietiekams, lai atslogotu veselības sistēmu cīņai ar Covid-19," sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien izteicis neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) un atbilstoši Sadarbības līgumam ir aicinājis partiju apvienību "Attīstībai/Par!" virzīt jaunu veselības ministra amata kandidātu, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Ņemot vērā koalīcijas līgumu, Kariņš šodien informējis koalīcijas partnerus, ka šo ceturtdien, 7.janvārī, viņš parakstīs Viņķeles demisijas pieprasījumu.

Viņķele veselības ministres pienākumus pildīs līdz ceturtdienai, bet līdz jaunā ministra amatā stāšanās šīs nozares ministra pienākumus pildīs aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Kariņš informēja, ka viņš šorīt ticies ar visiem koalīcijas partneriem un atsevišķi ar "Attīstībai/Par!", aicinot šo politisko spēku izvirzīt "jaunu, enerģisku un spējīgu" veselības ministra amata kandidātu, kas "kas izvedīs mūs laukā no šīs situācijas".

Premjers sagaida, ka nākamais veselības ministrs ne tikai sagatavos vakcinācijas pret Covid-19 plānu, bet rīkosies tā, lai valsts varētu atgriezties ikdienas dzīves režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kariņš 10 miljardus eiro Latvijai ES daudzgadu budžetā vērtē kā ļoti labvēlīgu iznākumu

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro, pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņa vērtējumā, budžeta sarunu iznākums Latvijai ir ļoti labvēlīgs, jo mūsu valsts turpmākajos gados no ES daudzgadu budžeta saņems par vairākiem miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējā posmā, tādējādi laikā, kad faktiski visā Eiropā samazinās ES fondu finansējums, Latvijai tas pieaugs.

Darbs pie maksājumu izlīdzināšanas turpinās  

Lauksaimnieki ir pateicīgi Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam par padarīto darbu daudzgadu...

Kariņš skaidroja, ka pēc četru dienu garām diskusijām ir panākta vienošanās gan par Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, gan arī par daudzgadu budžetu.

"Latvijai tas nozīmē nākamajos septiņos gados vairāk nekā 10 miljardus eiro, kas ienāks ekonomikā," sacīja politiķis.

Kariņš uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīga ir kohēzijas pozīcija. Lai arī visā Eiropā Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ kohēzijas fondu apjoms samazinās, Latvijai kohēzijas līdzekļu būs nedaudz vairāk.

"Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% - tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā - 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā," norādīja premjers.

Nākamais uzdevums ir saplānot gudru naudas ieguldījumu, uzsvēra Kariņš. Tas tiks īstenots saskaņā ar jauno Nacionālās attīstības plānu, kas kā ceļa karte iezīmē ieguldījumu virzienus. Kariņš pastāstīja, ka ir virkne konkrētu iestrāžu līdzekļu izlietojumam.

"Mērķis ir elementārs - izmantot iespēju, ko mums dod dalība ES, un gudri ieguldīt, lai mūsu ekonomika augtu," pauda politiķis, akcentējot, ka Eiropas nauda ir investīcijas, kas palīdzēs Latvijai attīstīties

Kariņš skaidroja, ka vienošanās par abām pozīcijām Eiropas valstu līderu vidū bijusi vienprātīga. Saistībā ar principu ES fondus saistīt ar likumu varu Kariņš akcentēja, ka valstis ar to apstiprinājušas Eiropas pamatvērtību.

"Pilnveidojot kopīgo likumisko bāzi, stiprināsim demokrātiju, tiesas neatkarību, kas ir kodols mūsu vērību sistēmā," skaidroja amatpersona.

Raksturojot savu lomu notikušajās sarunās, Kariņš pauda, ka viņš piedalījās sarežģītās sarunās, kurās tika mēģināts vienoties par likuma tekstu, palīdzot pārvarēt grūtības šajā jomā.

Ārzemju mediji iepriekš vēstījuši, ka Kariņš bijis tas, kurš piedāvājis nosacījumus par ES fondu saistīšanu ar ES pamatnoteikumiem, tai skaitā likuma varas ievērošanu.

"Piedāvājums nāca no Eiropas Komisijas. Tās bija ilgstošas debates. Nekādā veidā negribu teikt, ka es esmu viens kaut ko piedāvājis," norādīja Kariņš.

Kā ziņots, šorīt ES dalībvalstu līderi beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu varētu paredzēt kriminālatbildību, bet ierobežojumu ievērošanas kontrolei turpmāk varētu piesaistīt Aizsardzības ministrijas resursus, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP).

Politiķis stāstīja, ka pēc pāris nedēļām Saeimas Krimināltiesību apakškomisija varētu sākt vētīt Krimināllikumu, lai tajā paredzētu atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojošos pasākumus. Plānots, ka diskusijai tiks piesaistīti eksperti, policijas, prokuratūras un tiesu pārstāvji.

"Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis uzlabot to, kas paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno normu veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi kā to paredz Krimināllikums par aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās," sacīja Rancāns.

Viņš tomēr piebilda, ka par šādu ideju ir nepieciešamas plašas diskusijas un jāvērtē, vai situācija ir tik nopietna, ka nepieciešams šādu speciālu normu izstrādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes vadības padomes sēdē spriedīs par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka otrdien, 3.novembrī, viņš ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.

"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," teica premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pārskatīšanas, kas valdībā paredzēta nākamnedēļ, ārkārtējo situāciju valstī varētu saglabāt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka jaunais koronavīruss nekur nav pazudis un vēl kādu laiku arī nepazudīs, tāpēc noteiktos ierobežojumus atvieglot varēs tikai ļoti pakāpeniski, turpinot stingri ievērot piesardzības pasākumus. Lai mazāk ciestu ekonomika, cīņai ar Covid-19 nāksies meklēt ilgtspējīgākus risinājumus, skaidroja valdības vadītājs.

Viņš norādīja, ka valdībai būs divas iespējas - pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pakāpeniski mīkstinot atsevišķus tās ierobežojumus, vai arī atcelt ārkārtējo situāciju, pārceļot daudzus ierobežojumus uz citiem normatīvajiem aktiem. "Tagad mums speciālisti un juristi strīdas, kas būtu labāk, bet ir skaidrs, ka mums vajadzēs soli pa solim kaut ko palaist un skatīties, kāds ir efekts," skaidroja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļu no Covid-19 dēļ ieviestajiem ierobežojumiem varētu mīkstināt, cilvēkiem uzliekot pienākumu publiskās vietās obligāti lietot sejas maskas, kas pasargātu no saslimšanas citus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa domām, vērtējot citu valstu pieredzi, sejas masku lietošana būtu atbilstošākā Latvijas situācijai, jo tā ļautu ikvienam aktīvāk kustēties un pārvietoties, vienlaikus samazinot riskus aplipināt citus ar vīrusiem.

Varētu uzlikt par pienākumu sejas maskas valkāt noteiktās publiskās vietās, kur praktiski nav iespējams ievērot divu metru distanci, piemēram, sabiedriskajā transportā, minēja valdības vadītājs, piebilstot, ka neredz vajadzību sejas maskas valkāt, piemēram, atrodoties brīvā dabā.

Kariņš uzsvēra, ka sejas masku valkāšanas mērķis būtu nevis pasargāt no saslimšanas sevi, bet apkārtējos. "Ja, piemēram, autobusā būs viens saslimis cilvēks un viņš izšķaudīsies vai klepos, tad tie pilieni paliks viņa sejas maskā un neaplipinās citus. Es domāju, ka šī ir daļa no atslēgas," iespējamos risinājumus Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšanai komentēja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt Covid-19 izplatīšanos, lai gan ideālā variantā būtu, ja visi Latvijas iedzīvotāji izvēlētos vakcinēties pret Covid-19 vīrusu, šorīt intervijā TV3 raidījumam atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš piebilda, ka pēc epidemiologu aprēķiniem nepieciešams vakcinēt līdz 75% Latvijas iedzīvotāju, lai varētu uzskatīt, ka Covid-19 vīrusa izplatība tiktu apturēta.

"Es saprotu, ka ir daļa sabiedrības, kura varētu atteikties no vakcinācijas, bet es velētos, lai katrs Latvijas iedzīvotājs veiktu vakcināciju, tādējādi vēl vairāk nostiprinātu imunitāti pret vīrusu," sacīja premjers un piebilda, ka vakcīnu iegādei nauda tiks piešķirta tādā apjomā un tik ilgi, kamēr tas būs neieciešams, jo, lai vakcinētu visus Latvijas iedzīvotājus nepieciešams vismaz 4 miljoni vakcīnu.

Lai gan vakcinācija Latvijā varētu sākties janvārī, tas nenozīmē, ka uzreiz tiks atcelti drošības pasākumi, jo pēc viņa domām bez ārkārtējās situācijas statusa atsevišķi drošības pasākumi būs jāievēro līdz vasaras vidum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim, mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu.

Premjers informēja, ka valdība otrdien konceptuāli vienojusies izmainīt drošības pasākumus tā, lai tie būtu efektīvāki un saprotamāki. Otrdien tika lemts par ierobežojumiem trīs jomās - tirdzniecībā, ceļošanā un izglītībā.

Pēc Kariņa teiktā, tirdzniecības jomā iecerēts pāriet uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredzēs stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, kā arī policijai būs iespējams lemt par veikala slēgšanu, ja tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi. Tāpat iecerēts pakāpeniski atteikties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Covid-19 izplatības mazināšanu izsludinātā ārkārtējā situācija tiks pagarināta līdz 6.aprīlim, bet par komandantstundas turpināšanu valdība vēl diskutēs, piektdien lēmusi valdība.

Kopš 2020.gada 9.novembra valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību. Piektdien valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju arī pēc 7.februāra, proti, līdz 6.aprīlim.

Vienlaikus Ministru kabinets vēl nelēma par komandantstundas turpināšanu, diskusijas par šo tematu atliekot uz nākamo nedēļu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pēc valdības sēdes preses konferences virtuālās telpas sarakstē mediju pārstāvjus informēja, ka komandantstunda turpināsies šajā nedēļas nogalē, bet par turpmāko plānots lemt nākamnedēļ. "Valdībai jādiskutē kā optimāli izmantot policijas un citus resursus kontroles pasākumos, būtiski palielināt arī pašizolācijas un karantīnas ievērošanas kontroli, kā arī ierobežojumu ievērošanu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās," norādīja Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas laikā netiks ierobežots veikalu darbalaiks darbadienās un būs atvērti muzeji, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja trešdien medijiem izplatīja precizētu informāciju par otrdien valdībā atbalstītajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem ārkārtējās situācijas laikā.

Atšķirībā no iepriekš vēstītā, Valsts kancelejā norādīja, ka visi veikali un tirdzniecības centri neatkarīgi no kopējās tirdzniecības platības darba dienās drīkstēs strādāt ierastajā darbalaikā un to darbība netiks ierobežota no plkst.6 līdz 20, kā tika ziņots otrdien.

Tāpat ārkārtējās situācijas laikā apmeklētājiem būs pieejami muzeji, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Vienlaikus Valsts kancelejā precizēja, ka bērniem skolās sejas maskas būs jānēsā sākot no nākamā gada 4.janvāra, bet no septiņu gadu vecuma sabiedriskajā transportā jau no 7.decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību

LETA, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas mācības klātienē varētu atsākt 1.-4.klases pašvaldībās ar zemu Covid-19 saslimstību, otrdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Ministri atbalstīja priekšlikumu, ka turpmāk vispārējās izglītības procesa organizēšanā tiks ņemts vērā reģionālais princips, proti, ka tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, pie konkrētiem nosacījumiem varētu atsākt klātienes mācības. Otrdien gan tika pieņemts konceptuāls lēmums, bet konkrēts priekšlikums un gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 18.februārī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka Veselības ministrija līdz ceturtdienai konsultēsies ar speciālistiem, kādā veidā saņemt datus par Covid-19 saslimstības izmaiņām pašvaldībās. Pavļuta ieskatā, vajadzētu normēt to teritoriju skaitu, kurās varētu atjaunot klātienes mācības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez kopējas Eiropas Savienības (ES) rīcības Latvija kā maza valsts, visticamāk, vēl ilgi gaidītu vakcīnas pret Covid-19, ikgadējās ārpolitikas debatēs norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers atgādināja, ka šajā nedēļā atzīmējam Latvijas "de iure" simtgadi. "Domāju, ka ir vietā mums visiem mirkli padomāt un pateikties tiem cilvēkiem, sākot ar Zigfrīdu Annu Meierovicu un visam tā laika ārlietu dienestam par savu pašaizliedzīgo darbu," pauda politiķis, vienlaikus pasakoties visiem pašreizējie diplomātiem, kuri ļoti sarežģītos pandēmijas apstākļos veic ļoti nozīmīgu darbu - īpaši pavasara posmā, kad bija jāorganizē repatriācijas reisi vairākiem tūkstošiem Latvijas valstspiederīgajiem.

Pievērošoties Covid-19 pandēmijai un ES, Kariņš uzsvēra, ka ir skaidrs, ka pēdējā gada laikā redzētais apliecina, ka pandēmijas ierobežošanu nevar veikt viena valsts. "ES dalībvalstis, neskatoties uz kritiku, ko reizēm sadzird par mūsu kopējo sadarbību, ir sanākušas kopā un panākušas konkrētas lietas," sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju paredzēts pagarināt par mēnesi.

Kā šodien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), esot "viena laba ziņa" - Covid-19 izplatība faktiski tiek kontrolēta.

"Redzam, ka saslimstība ar katru dienu neiet strauji uz augšu, pat ir neliels kritums. Tas nozīmē, ka kolektīvi pieņemtie un ievērotie mēri darbojas. Tas gan diemžēl nenozīmē, ka viss ir pārvarēts. Vēl esam epidēmijas vētrā, un kādu laiku būs jāturpina strādāt, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu epidēmiju," teica premjers.

Kariņš pastāstīja, ka koalīcijas sanāksmē panākta politiska vienošanās par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.

"Lai arī patlaban situācija tiek kontrolēta, krīze un pandēmija vēl nav beigusies, tāpēc ārkārtējā situācija būs jāpagarina vēl uz četrām nedēļām," skaidroja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien ir parakstījis rīkojumu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata un Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra, Arta Pabrika (AP) iecelšanu par veselības ministra pienākumu izpildītāju uz laiku, kamēr Saeimā tiks apstiprināts jauns veselības ministrs.

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka Ministru prezidents pirms rīkojuma parakstīšanas sazinājās ar Viņķeli, pasakoties viņai un viņas komandai par līdzšinējo darbu.

Tāpat Ministru prezidents ir informējis Pabriku, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi un viņa kā ministra lielo pieredzi, nozīmēs viņu par veselības ministra vietas izpildītāju uz laiku līdz jauna ministra apstiprināšanai amatā.

Ministru prezidenta rīkojums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža.

Pabriks aģentūrai LETA teica, ka vakar viņam bijusi saruna ar premjeru un šorīt bijusi otra sazināšanās ar Kariņu.

Vakar Pabriks premjeram izskaidrojis iemeslus, kāpēc nevēlas uzņemties veselības ministra pienākumus, jo uzskata, ka šādā krīzes situācijā galvenā prioritāte ir nodrošināt iedzīvotāju vakcināciju 24/7 režīmā. Šāda tipa koordināciju vislabāk var īstenot premjers, jo tas prasa dažādu institūciju savstarpējo sadarbību, uzskata Pabriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kariņš: Pilnīgi skaidrs, ka izmaiņas NĪN patlaban nav iespējamas

LETA, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pilnīgi skaidrs, ka izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī (NĪN) patlaban nav iespējamas, pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem medijiem norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Politiķis skaidroja, ka diskusijas par dažādām izmaiņām nodokļos koalīcijā ilgst vairāk nekā gadu.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka nekādas izmaiņas šajā nodoklī šobrīd iespējamas nav. Grūtība ir, ka te ir divas sastāvdaļas - aprēķināts jauns iespējamais kadastrs un pēc tam seko aprēķināmais nodoklis. Pirmais solis ir izdarīts, bet otrais nav sperts, jo tā ir diskusija plašākā sabiedrībā, nevis tikai piecu partiju koalīcijā," teica Kariņš, uzsverot, ka plašā diskusija ir vēl priekšā.

Kariņš pieļauj, ka, ja nebūtu uznākusi Covid-19 krīze, kas atņēma valdībai vairākus mēnešus laika, tad, iespējams, tagad šim procesam varētu iziet cauri un būtu skaidrība jau rudenī. "Bet es to nesaredzu, jo mums nav šis jautājums izskatīts," pauda premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sejas aizsargmasku valkāšana iekštelpās Latvijā varētu kļūt par obligātu prasību

LETA, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal viens no ierobežojumiem Covid-19 izplatības pieauguma apstākļos varētu būt sejas masku obligāta valkāšana visiem Latvijas iedzīvotājiem arī iekštelpās, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš stāstīja, ka, izskatot jautājumus par ierobežojumiem Covid-19 apstākļos, galvenais ir saprast, kā mēs varam sevi pasargāt no saslimšanas ar vīrusu.

"Man kā valdības vadītājam viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nepieļaut situāciju, ka Latvijā atkārtojas Covid-19 uzliesmojumi, kas liktu veikt krietni stingrākus ierobežojošus pasākumus un būtiski ietekmētu ekonomiku. Tāpēc pieļauju, ka noteikt sejas masku valkāšanu par obligātu prasību arī iekštelpās būtu labs instruments, kā Latvijas iedzīvotājiem sevi pasargāt no Covid-19," sacīja Kariņš.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ saīsina sabiedriskās ēdināšanas vietu darba laiku 

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību un novērstu arvien jaunus slimības uzliesmojumus, Ministru kabinets...

Viņš piebilda, ka valstis, kurās saslimušo skaits ir krietni lielāks nekā Latvijā, var kalpot par piemēru, jo, piemēram, Francijā un vēl citās Eiropas valstīs sejas masku valkāšana ir noteikta kā obligāta prasība. "Arī starptautiskās veselības organizācijas un epidemiologi nepārtraukti atgādina, ka divu metru distances ievērošana un sejas masku valkāšana darbojas kā efektīvs līdzeklis, lai cilvēki varētu sevi pasargāt no saslimšanas ar Covid-19," piebilda premjers.

Tāpēc, runājot par citiem piesardzības pasākumiem, premjers minēja, ka tuvākajā nākotnē varētu nepārskatīt skaitu, cik daudz cilvēku var pulcēties iekštelpās Covid-19 apstākļos.

Jau ziņots, ka no 1.jūlija sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā nebūs obligātas, paredz Ministru kabineta akceptētie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Līdz ar to sejas aizsargmasku nēsāšanai sabiedriskajā transportā tiek saglabāts rekomendējošs raksturs.

Toreiz veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādīja, ka šie atvieglojumi ir iespējami, pateicoties labajiem epidemioloģiskās situācijas rādītājiem un zemajai saslimšanai ar Covid-19 Latvijā.

Tomēr viņa arī pauda savu personīgo viedokli, ka, pieredzot Covid-19 iekšējās transmisijas kritumu, masku obligātu valkāšanu sabiedriskajā transportā varēja atcelt vēl ātrāk.

"Tas ir mans viedoklis, ne [Ministru] kabineta kopumā," piebilda Viņķele. Viņas ieskatā, atbrīvojoties no šīs prasības jau ātrāk, netiktu devalvēta nozīmīga "pretepidēmijas norma", pēc kuras tajā brīdī nebija vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība otrdien konceptuāli vienojās ieviest ārkārtējo situāciju, bet gala lēmumu plānots pieņemt piektdien, 6.novembrī.

Pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka šobrīd eksperti gatavo dokumentus par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī un atbalsta mehānismiem ekonomikai. Tos plānots izskatīt piektdien.

Premjers uzsvēra, ka visas valdības kopīga atbildība ir savlaicīgi pieņemt lēmumu, lai samazinātu Covid-19 izplatību Latvijā.

Kariņš jau pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes pauda nostāju, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Tobrīd vairākas citas koalīcijas partijas nesteidza atbalstīt premjera nostāju.

"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," pirmdien teica premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kariņš: Finanšu sektoram jāpārorientējas uz risku vadību, nevis tikai jāizvairās no riskiem

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu sektoram būtu jāsāk vairāk koncentrēties uz risku vadību, nevis jāizvairās no jebkādiem riskiem, taču tas ir banku un to uzraugu sadarbības jautājums, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš salīdzināja - var uzskatīt, ka visdrošākais veids, kā neiekļūt ceļu satiksmes negadījumā, ir vispār nekāpt automašīnā, bet tad arī nevar nekur aizbraukt. "Labāk ir kāpt automašīnā un braukt ar prātu - ievērot ātrumu, skatīties spoguļos, lietot virzienrādītāju un tā tālāk."

Premjers stāstīja, ka pēdējā Finanšu sektora attīstības padomē viņš nācis klajā ar skaidru un stingru aicinājumu finanšu sektoram un tā uzraugiem mainīt darbības virzienu. "Mums ir jābeidz tikai meklēt melnās naudas, (..) un mums ir jāsāk pildīt attīstības funkcija, [jādomā], kā varam attīstīt finanšu sektoru un to audzēt," sacīja Kariņš.

Viņš pauda bažas, ka vairāku banku īpašnieki aizvien domā, ka Baltijas valstīs notiek naudas atmazgāšana, lai gan tas sen jau vairs neatbilstot patiesībai. "Bet tā domāšana vēl ir nevis vadīt risku, bet izvairīties no riska," problēmas būtību akcentēja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Covid-19 eksperimentālās vakcīnas Latvijai būs pieejamas vienā laikā ar pārējām ES dalībvalstīm

LETA, 11.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" izstrādātās eksperimentālās Covid-19 vakcīnas Latvijai būs pieejamas viena laikā ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai gan konkrēts laiks to piegādei nav zināms, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš stāstīja, ka jaunums par vakcīnas efektivitāti pret Covid-19 ir ļoti svaigs, tāpēc uz visiem jautājumiem arī premjeram nav atbildes, lai gan zināms, ka Eiropas Komisija (EK) ir jau noslēgusi sarunas ar uzņēmumiem par vakcīnas piegādi Eiropai.

"Tas ir viens no būtiskākajiem jaunumiem pēdējā pusgada laikā, bet vēl ir tik daudz procedūru, kas jāveic, lai vakcīna nonāktu līdz cilvēkiem. Tāpēc ir jābūt pacietīgiem un Latvija vakcīnu saņems vienā laikā ar pārējām ES valstīm, jo arī mēs kopā ar EK piedalāmies kopīgajā zāļu iegādes kampaņā," sacīja premjers.

Uz jautājumu, vai ir zināms konkrēts laiks, kad vakcīna varētu nonākt Latvijā, Kariņš atbildēja, ka tas nav zināms, jo līdz tās saņemšanai tāls ceļš ir ejams, proti, vakcīnai ir jāsaņem visi drošības sertifikāti, tad jāatrisina jautājumi par tās piegādi un uzglabāšanu, jo tā jāuzglabā mīnus 80 grādu temperatūrā. Lai gan sadales mehānisms visiem ir vienāds, nepieciešamais apjoms ir milzīgs, it sevišķi, ja zināms, ka vienam cilvēkam nepieciešamas divas jaunās vakcīnas devas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pēdējā laikā vērojams, ka daudzi vakcinējamie atsakās no "AstraZeneca" vakcīnām pret Covid-19, valsts pašlaik tomēr neapsver iespēju ļaut cilvēkiem izvēlēties, kādu vakcīnu viņi vēlētos saņemt, šorīt LTV "Rīta panorāmā" atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Taujāts, ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas ir gatavi vakcinēties pret Covid-19, bet principiāli atsakās to darīt ar "AstraZeneca" vakcīnām, premjers tieši neatbildēja, sakot, ka pats ir potējies ar "AstraZeneca" vakcīnu un komplikāciju risks no tās ir ļoti niecīgs.

Es līdz šim šādos jautājumos esmu ieklausījies speciālistos, kuri saka, ka ir daudz drošāk potēties ar jebkuru poti nekā saslimt ar Covid-19, sacīja politiķis. Premjers uzsvēra, ka Latvijas valdība joprojām paļaujas uz Eiropas Zāļu aģentūras un vietējo ekspertu vērtējumu, ka šī vakcīna ir laba.

Vienlaikus premjers uzsvēra, ka šajā ceturksnī "AstraZeneca" Latvijā nav plānota kā plašāk lietotā vakcīna pret Covid-19, jo maijā ir gaidāmas "Pfizer" palielinātās piegādes, turklāt ienāksies arī "Moderna" un "Janssen" vakcīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumus 9,579 miljonu eiro apmērā.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 63 deputāti, bet 32 politiķi nobalsoja pret to.

Raksturojot nākamā gada budžetu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pateicās visiem šajā procesā iesaistītajiem un atzina, ka likums tapis bezprecedenta apstākļos, kad Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi dzīves.

"2020.gads iezīmējies pandēmijas zīmē. Budžetu sākām veidot pavasarī, un šis tas būtisks ir uzlabots pa tā izstrādes laiku," teica politiķis.

Kariņš atgādināja, ka nākamajā gadā, neskatoties uz pandēmiju un grūtībām ekonomikā, budžeta izdevumi tiek palielināti par vairāk nekā 300 miljoniem eiro. "Šajos apstākļos kopējais nodokļu slogs tiek samazināts, minimālā alga tiks palielināta līdz 500 eiro, mediķiem un pedagogiem būs pilnais algu pieaugums, tiks palielinātas minimālās pensijas un garantētais minimālais ienākums. No 1.jūlija ieviesīs minimālās sociālās iemaksas, un cilvēkiem, kuri nenopelna minimālo algu, būs nodokļos jāmaksā proporcionāli nopelnītajam," stāstīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kariņš: Plānojam vairs nepagarināt ārkārtējo situāciju pēc 9.jūnija

LETA, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā noteikto ārkārtējo situāciju patlaban nav plānots pagarināt ilgāk par 9.jūniju, taču arī pēc šī datuma vienalga varētu tikt saglabāti dažādi ierobežojumi, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Ārkārtējo situāciju plānojam līdz 9.jūnijam, tad mēs arī plānojam to atcelt. Protams, skatīsimies, kādi vēl pēc tā datuma būtu nosakāmi ierobežojumi," norādīja premjers.

Viņš atzina, ka, domājot par ierobežojumu pagarināšanu, tiek mēģināts tos harmonizēt ar pārējām Baltijas valstīm, starp kurām pilsoņi var brīvi pārvietoties, tomēr galvenais, ko valdība ņems vērā, pagarinot vai atceļot ierobežojumus, būs Latvijas epidemiologu ieteikumi. "Galvenokārt mēs skatīsimies, kā mums [Latvijai] liekas vislabāk, un, kā mēs no pirmās dienas ieklausījāmies epidemiologu ieteikumos par to, kā vajadzētu rīkoties, tā arī mēs, es domāju, turpināsim to darīt," klāstīja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru