Jaunākais izdevums

Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt Covid-19 izplatīšanos, lai gan ideālā variantā būtu, ja visi Latvijas iedzīvotāji izvēlētos vakcinēties pret Covid-19 vīrusu, šorīt intervijā TV3 raidījumam atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš piebilda, ka pēc epidemiologu aprēķiniem nepieciešams vakcinēt līdz 75% Latvijas iedzīvotāju, lai varētu uzskatīt, ka Covid-19 vīrusa izplatība tiktu apturēta.

"Es saprotu, ka ir daļa sabiedrības, kura varētu atteikties no vakcinācijas, bet es velētos, lai katrs Latvijas iedzīvotājs veiktu vakcināciju, tādējādi vēl vairāk nostiprinātu imunitāti pret vīrusu," sacīja premjers un piebilda, ka vakcīnu iegādei nauda tiks piešķirta tādā apjomā un tik ilgi, kamēr tas būs neieciešams, jo, lai vakcinētu visus Latvijas iedzīvotājus nepieciešams vismaz 4 miljoni vakcīnu.

Lai gan vakcinācija Latvijā varētu sākties janvārī, tas nenozīmē, ka uzreiz tiks atcelti drošības pasākumi, jo pēc viņa domām bez ārkārtējās situācijas statusa atsevišķi drošības pasākumi būs jāievēro līdz vasaras vidum.

Vakcīna mainīs noteikumus, bet ne rīt 

Vakcīnas izstrādei šogad veltīta milzu enerģija un līdzekļi. Līdz gada beigām, iespējams,...

Jau ziņots, ka vakcīna pret Covid-19 iedzīvotājiem tiks nodrošināta bez maksas, otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem uzsvēra Kariņš.

Viņš informēja, ka valdība uzklausīja Veselības ministrijas sagatavoto ziņojumu par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19. Premjera vērtējumā, ziņas par vakcīnu pret Covid-19 ir cerīgas, jo vairāki zāļu ražotāji ir vērsušies Eiropas Zāļu aģentūrā ar piedāvājumu izmantot ražotāju izstrādātās vakcīnas.

Kariņš pieļāva, ka Latvijā vakcinēšana pret Covid-19 varētu sākties janvārī, tomēr prognozējams, ka plašāka vakcinēšana varētu notikt sešus mēnešus pēc pirmo vakcīnu saņemšanas. Viņš uzsvēra, ka valsts iegādāsies šīs vakcīnas un iedzīvotājiem tās nodrošinās bez maksas.

Ministru prezidents aicināja sabiedrību sargāt sevi un apkārtējos līdz brīdim, kad Latvijā būs iespējama plašākas vakcinēšanas iespējas.

Jau ziņots, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro, aplēsusi Veselības ministrija (VM).

Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnām pret Covid-19, to piegādi, loģistiku un ievadi, un tās plānots segt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem".

Ministru kabineta ārkārtas sēdē vakar tika izskatīts VM sagatavotais informatīvais ziņojums par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19. Daudzviet Eiropā valstis jau veic pavisam konkrētus vakcinēšanas infrastruktūras sagatavošanas priekšdarbus, lai vakcināciju pret Covid-19 varētu sākt nekavējoties, līdz ko tiks dotas atļaujas pirmo vakcīnu lietošanai. No Latvijas VM sniegtās informācijas noprotams, ka praktiskie vakcinēšanas sagatavošanas darbi vēl ir procesā.

Piemēram, VM norāda, ka "nepieciešams risināt" jautājumus saistībā ar iepirkumiem vakcīnu uzglabāšanai un loģistikas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī vēl esot jāpilnveido jauna funkcionalitāte e-veselībā, lai varētu norādīt, ka cilvēks ir vakcinējies, un varētu izsekot vakcinācijas efektivitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien apstiprināja uzņēmuma "Johnson & Johnson" (J&J) vakcīnu pret jauno koronavīrusu, un tā kļuva par ceturto ES apstiprināto Covid-19 vakcīnu.

Eiropas Komisija (EK) oficiāli deva apstiprinājumu šīs vakcīnas izmantošanai pēc tam, kad to ceturtdien bija ieteikusi Eiropas Zāļu aģentūra (EZA).

Atšķirībā no pārējām trim jau reģistrētajām vakcīnām cilvēkam ir nepieciešama viena šīs vakcīnas deva.

Lēmums par J&J vakcīnas reģistrāciju dod iespēju paātrināt ES vakcinācijas programmu, kura pašlaik tiek īstenota lēni.

J&J paziņoja par mērķi sākt vakcīnas piegādes ES aprīļa otrajā pusē, bet visa 2021.gada laikā piegādāt ES, Norvēģijai un Islandei 200 miljonus vakcīnas devu.

"Tirgū ienāk vairāk drošu un efektīvu vakcīnu," tviterī paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs nupat esam apstiprinājuši "Johnson & Johnson" vakcīnas izmantošanu ES (..) Ar mūsu pasūtīto devu skaitu mēs varam [šogad] vakcinēt [ar J&J vakcīnu] līdz 200 miljonu cilvēku ES," tvītoja Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Zāļu aģentūra trešdien apstiprināja ražotāja "Moderna" Covid-19 vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienībā (ES).

ASV kompānijas "Moderna" izstrādātā vakcīna izmēģinājumos parādīja 94,1% iedarbīgumu.

"Moderna" vakcīna ir jau otrā Covid-19 vakcīna, kas apstiprināta izmantošanai ES pēc kompāniju "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnas, kas tika apstiprināta decembrī.

Eiropas Zāļu aģentūras direktore Emera Kuka norādīja, ka "Moderna" vakcīna būs vēl viens instruments, kas palīdzēs pārvarēt pandēmiju.

Vakcīna, kas ir jau otrā ES apstiprinātā nepilna gada laikā kopš Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma par pandēmiju, ir pierādījums visiem centieniem un apņēmībai, kas ieguldīti cīņā ar Covid-19, norādīja Kuka.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena sacīja, ka "Moderna" vakcīnas apstiprināšana ir labas ziņas EK centieniem paplašināt vakcināciju Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Asociācija: Covid-19 vakcīnas varētu būt pieejamas nākamā gada sākumā

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielie pasaules farmācijas ražošanas milži jau mēnešiem ilgi visus spēkus velta Covid-19 vakcīnas izstrādei un, visticamāk, vakcīnas plašai sabiedrībai varētu būt pieejamas nākamā gada sākumā, prognozē Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Valters Bolevics.

Viņš stāstīja, ka augusta pirmajās dienās visā pasaulē bija 26 kandidātvakcīnas klīniskajā izpētē un 139 kandidātvakcīnas pirms klīniskās izpētes. "Atšķirība starp pirmo un otro ir tāda, ka pirmās jau tiek testētas uz cilvēkiem. Kopumā klīniskā izpēte ietver trīs posmus. Pirmajā posmā vakcīnas tiek izmēģinātas dažiem cilvēkiem, mazāk par simtu, otrajā posmā - no simts līdz tūkstotim, savukārt trešajā posmā vakcīnas izmēģinājumi jau aptver lielu skaitu cilvēku dažādās sociālajās grupās," teica Bolevics.

SIFFA direktors atzīmēja, ka šobrīd no visām kandidātvakcīnām trešajā klīniskajā izpētes līmenī, kas ir visbūtiskākais un parāda, vai vakcīna tiešām strādā, ir četras - "Pfizer" un "BioNtech" izstrādātā vakcīna, Oksfordas Universitātes un farmācijas kompānijas "AstraZeneca" vakcīna, Ķīnas "Sinopharm" vakcīna un Ķīnas kompānijas "Sinovac" vakcīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests otrdien sāk programmu iedzīvotāju vakcinēšanai pret jauno koronavīrusu.

Aptuveni 70 slimnīcās visā Lielbritānijā cilvēkiem, kas vecāki par 80 gadiem, un veselības aprūpes darbiniekiem tiks injicēta ASV farmācijas giganta "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusu.

Lielbritānija ir pirmā valsts pasaulē, kas izmantos šo vakcīnu, ko Lielbritānijas zāļu aģentūra apstiprināja pagājušajā nedēļā.

Pirmā, kas saņēma poti, bija 90 gadu vecā Mārgareta Kīnana, kurai injekcija tika veikta Koventrijas Universitātes slimnīcā.

Vakcinēšanās ir brīvprātīga.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks sacīja, ka beidzot redzama gaisma tuneļa galā.

"Mēs atskatīsimies uz šo dienu, V dienu, kā būtisku mirkli mūsu cīņā pret šo briesmīgo slimību," paziņoja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien apstiprinājusi ražotāja "Moderna" Covid-19 vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienībā (ES), paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Mēs eiropiešiem sniedzam drošas un efektīvas Covid-19 vakcīnas," tviterī pavēstīja Leiena.

EK pasūtījusi "Moderna" 160 miljonus vakcīnas devu.

Dažas stundas agrāk "Moderna" izmantošanu ES apstiprināja Eiropas Zāļu aģentūra (EZA).

ASV kompānijas "Moderna" izstrādātā vakcīna izmēģinājumos parādījusi 94,1% iedarbīgumu.

"Moderna" vakcīna ir jau otrā Covid-19 vakcīna, kas apstiprināta izmantošanai ES pēc kompāniju "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnas, kas tika apstiprināta decembrī.

Eiropas Zāļu aģentūras direktore Emera Kuka norādīja, ka "Moderna" vakcīna būs vēl viens instruments, kas palīdzēs pārvarēt pandēmiju.

Vakcīna, kas ir jau otrā ES apstiprinātā nepilna gada laikā kopš Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma par pandēmiju, ir pierādījums visiem centieniem un apņēmībai, kas ieguldīti cīņā ar Covid-19, norādīja Kuka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Covid-19 eksperimentālās vakcīnas Latvijai būs pieejamas vienā laikā ar pārējām ES dalībvalstīm

LETA, 11.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" izstrādātās eksperimentālās Covid-19 vakcīnas Latvijai būs pieejamas viena laikā ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai gan konkrēts laiks to piegādei nav zināms, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš stāstīja, ka jaunums par vakcīnas efektivitāti pret Covid-19 ir ļoti svaigs, tāpēc uz visiem jautājumiem arī premjeram nav atbildes, lai gan zināms, ka Eiropas Komisija (EK) ir jau noslēgusi sarunas ar uzņēmumiem par vakcīnas piegādi Eiropai.

"Tas ir viens no būtiskākajiem jaunumiem pēdējā pusgada laikā, bet vēl ir tik daudz procedūru, kas jāveic, lai vakcīna nonāktu līdz cilvēkiem. Tāpēc ir jābūt pacietīgiem un Latvija vakcīnu saņems vienā laikā ar pārējām ES valstīm, jo arī mēs kopā ar EK piedalāmies kopīgajā zāļu iegādes kampaņā," sacīja premjers.

Uz jautājumu, vai ir zināms konkrēts laiks, kad vakcīna varētu nonākt Latvijā, Kariņš atbildēja, ka tas nav zināms, jo līdz tās saņemšanai tāls ceļš ir ejams, proti, vakcīnai ir jāsaņem visi drošības sertifikāti, tad jāatrisina jautājumi par tās piegādi un uzglabāšanu, jo tā jāuzglabā mīnus 80 grādu temperatūrā. Lai gan sadales mehānisms visiem ir vienāds, nepieciešamais apjoms ir milzīgs, it sevišķi, ja zināms, ka vienam cilvēkam nepieciešamas divas jaunās vakcīnas devas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielas cerības tiek liktas uz to, ka aktuālā pandēmija pēc iespējas drīzāk tiks atrisināta ar vakcīnas palīdzību. Tomēr jārēķinās, ka ne visiem šī vakcīna uzreiz būs pieejamas. Tāpat ne visiem tā varētu būt pa kabatai.

Katrā ziņā Covid-19 arī nākotnē var saglabāties kā visai paliels bizness. Piemēram, investīciju banku aprēķini liecina, ka ikgadējais Covid-19 vakcīnu bizness pasaulē varētu būt daudzmiljardu ASV dolāru apmērā. Attiecīgi tas nozīmēs šādu papildu ieņēmumu potenciālu vārākām lielām farmācijas kompānijām, kas izstrādā savas šādas vakcīnas.

EK: Visas ES dalībvalstis varēs iegādāties 300 miljonus divu uzņēmumu Covid-19 vakcīnas devu 

Stājies spēkā Eiropas Komisijas (EK) noslēgtais līgums ar farmācijas uzņēmumiem "Sanofi" un...

Faktiski nostiprinās pieņēmums, ka, līdzīgi kā tas ir ar gripu, pret Covid-19 būs jāvakcinējas katru gadu. “Bāzes pieņēmums ir, ka tas būs jādara katru gadu. Covid-19 nekur nepazudīs,” sprieduši, piemēram, “Morgan Stanley” pārstāvji. Savukārt “Credit Suisse” eksperti lēš, ka ASV vien šāds Covid-19 vakcīnu tirgus gadā varētu pārsniegt 10 miljardus ASV dolārus.

Pagaidām par vienas šādas vakcīnas dozas izmaksām tās saņēmējam pieejamā informācija ir visai dažāda – tā var svārstīties no trīs līdz 30 ASV dolāriem. Valdot šādam fonam, piemēram, “Financial Times” rēķina, ka vienas šādas vakcīnas dozas vidējā cena varētu būt aptuveni 20 ASV dolāri.

Austrija: Vakcinācija pret Covid-19 ES var sākties jau janvārī 

Eiropas Savienībā (ES) imunizācija pret Covid-19 varētu sākties jau janvārī, ja izpildīti...

Šobrīd atsevišķas lielās farmācijas kompānijas, kuras turklāt bieži Covid-19 izstrādāšanai saņem arī valdību (jeb - nodokļu maksātāju) finansējumu, norādījušas, ka pandēmijas apstākļos šādu vakcīnu pārdošanu nesasitīs ar vēlmi gūt no tā peļņu. Tādējādi sākotnēji vakcīnas daudzviet varētu būt nosacīti par brīvu (jeb - par tām tāpat samaksās nodokļu maksātāji), lai gan tas tā, visticamāk, nebūs uz palikšanu. Proti, kad noplaks Covid-19, var noplakt arī valdību vēlme un varēšana šādas vakcīnas subsidēt.

“Covid-19 vakcīna farmācijas industrijai būs īsta naudas mašīna. Valdības koncentrējas uz to, lai īstermiņā dabūtu sev izdevīgu darījumu. Tomēr tās nebūt nav apliecinājušas, ka nodrošinās to, ka šīs vakcīnas visiem būs pieejamas un tās visi varēs atļauties arī ilgtermiņā,” FT skaidro ASV patērētāju tiesību bezpeļņas organizācijas “Public Citizen” pārstāvji.

Katrā ziņā Covid-19 vakcīnas tirgus pētniecība turpinās. FT piebilst, ka zinātnieki vēl pēta, vai Covid-19 imunitāte noturas gadu vai tomēr ilgāk, kas var noteikt šī tirgu apmēru. “Mēs vēl nezinām, cik ilgi cilvēki pret šo vīrusu pēc vakcinēšanās ir aizsargāti,” piebilst arī “Credit Suisse” pārstāvji.

Nav arī izslēgta situācija, kad Covid-19 vakcīna “potē” tiek savienota, piemēram, ar klasisko gripas vakcīnu. Daži eksperti brīdina, ka parasti vakcīnām nepieciešami vairāki gadi, lai tās testētu un tikai tad pārdotu. Proti, vidēji kādas vakcīnas izstrādei no tās pirmsklīniskās fāzes nepieciešami 10,7 gadi, 2013. gadā bija izpētījis zinātnes žurnāls “PLOS ONE”. Turklāt tam, ka kāda vakcīna sasniedz reālu tirgu bijusi vien 6% iespējamība. Šobrīd gan vakcīnas atrašanā rekordātrā kārtībā ieinteresēti ir faktiski visi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir sākusi izvērtēt pieteikumu Covid-19 vakcīnas “Comirnaty” lietošanai bērniem vecumā no 12 līdz 15 gadiem, informē Zāļu valsts aģentūrā

Šobrīd vakcīna “Comirnaty” ir reģistrēta Covid-19 novēršanai cilvēkiem no 16 gadu vecuma.

Vakcīna satur molekulu (ziņnesi RNS jeb mRNS) ar instrukciju olbaltumvielu (S proteīna) ražošanai. Šis proteīns ir Covid-19 izraisītāja - koronavīrusa (SARS-CoV-2) - sastāvdaļa. Vakcīna “Comirnaty” darbojas, sagatavojot organismu aizsardzībai pret šo koronavīrusu.

EZA Zāļu reģistrācijas komiteja (CHMP) veiks paātrinātu datu vērtēšanu, ko iesniedzis uzņēmums, kurš ir reģistrējis vakcīnu “Comirnaty”. Komiteja veiks pašlaik notiekoša liela mēroga klīniskā pētījuma, kurā piedalījās pusaudži no 12 gadu vecuma, rezultātu vērtēšanu, lai izlemtu, vai ieteikt indikācijas paplašināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz nākamā gada beigām Latvijā varētu būt pieejamas vairāku ražotāju vakcīnas pret Covid-19, žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.

Pirmās vakcīnas pret Covid-19, pēc Līviņas prognozēm, Latvijā varētu nonākt nākamā gada pirmajā ceturksnī. Vadoties pēc VM pārstāves paustā, primāri šīs vakcīnas tiks piedāvātas ārstniecības iestāžu darbiniekiem, sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem, kā arī senioriem, hronisko slimību slimniekiem un operatīvo dienestu darbiniekiem.

Patlaban esot pāragri spriest, cik vakcinācija pret Covid-19 varētu izmaksāt. Līviņa norādīja, ka tāpat ir jāņem vērā, ka katram ražotājam ir savas izmaksas.Tikmēr Imunizācijas valsts padomes

priekšsēdētāja Dace Zavadska pavēstīja, ka vakcīna pret Covid-19, visticamāk, novērsīs pacientu nāvi vai smagu slimības gaitu, kā arī nepieciešamību šos cilvēkus hospitalizēt, tomēr patlaban vēl nav iespējams izteikt prognozes par to, vai vakcīna pret Covid-19 novērsīs vieglas slimības formas. Tāpat neesot zināms, vai ar šīm vakcīnām varēs veidot pūļa imunitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija saņēmusi pirmās 1200 ražotāja Moderna vakcīnas pret Covid-19

LETA, 12.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Latvija saņēmusi pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19, aģentūrai LETA pavēstīja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Anna Karolīna Šaule.

Viņa pavēstīja, ka piegāde ienākusi šodien plkst.17.28.

Veselības ministrijas publiskotā informācija liecina, ka šo vakcīnu uzglabā saldētavā mīnus 20 grādos ar maksimālo iespējamo derīguma termiņu. Pēc atsaldēšanas to var glabāt ledusskapī plus 2 līdz plus 8 grādos 30 dienas. "Moderna" vakcīna ir paredzēta Covid-19 infekcijas novēršanai personām vecumā no 18 gadiem.

Jau ziņots, ka ražotāja "Moderna" vakcīnu pret Covid-19 uzglabāšanu un loģistiku Latvijā būs atbildīgs uzņēmums SIA "Vakcīna", aģentūrai LETA apstiprināja "Vakcīna" pārstāvis Jānis Matulis.

Viņš apliecināja, ka otrdien paredzēts saņemt "Moderna" pirmo kravu. Uz tās izvadāšanas brīdi "Vakcīna" būs saņēmusi arī Slimību profilakses un kontroles centra norādes par vakcīnu izvadāšanu uz konkrētiem vakcinācijas kabinetiem, skaidroja Matulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijai (EK) pirmdien apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās.

"Mēs esam piešķīruši tirgus atļauju ar nosacījumiem "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātajai vakcīnai," paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

"Es vienmēr esmu šīs pandēmijas laikā teikusi, ka šajā mēs esam kopā," sacīja Leiena, piebilstot, ka pirmās vakcinācijas tiks veiktas 27., 28. un 29.decembrī.

EK skaidro, ka Komisija, dalībvalstis un vakcīnas ražotāji tagad strādā, lai pirmās vakcīnu devas piegādātu 26.decembrī, savukārt vakcinācija varētu sākties 27., 28. un 29.decembrī.

Pēc Leienas teiktā, vakcīna būs pieejama visās ES valstīs vienlaicīgi.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) pirmdien paziņoja, ka apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir būtiski saprast, ka vakcīna pret Covid-19 vismaz tuvākajā nākotnē pilnībā neatrisinās situāciju, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" teica Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Latvijas pārstāvniecības vadītājs Uldis Mitenbergs.

Viņš atgādināja, ka sākumā vakcīnu daudzums būs neliels. Latvijas gadījumā labākajā gadījumā tie būs 800 000 vakcīnu, kas tiks saņemtas nākamā gada laikā. Tādējādi vakcinēti tiktu nedaudz vairāk par 40% iedzīvotāju.

Vienlaikus attīstības valstīs līdz nākošā gada beigām vakcinēti varētu būt ap 25% iedzīvotāju. "Un tas nav pietiekami, lai mēs varētu panākt tā saucamo pūļa imunitāti. Līdz ar to ir jārēķinās, ka mums vēl pietiekami ilgi būs jāsadzīvo ar šo vīrusu un jāievēro dažādi drošības pasākumi," atzina Mitenbergs.

Vakcīna mainīs noteikumus, bet ne rīt 

Vakcīnas izstrādei šogad veltīta milzu enerģija un līdzekļi. Līdz gada beigām, iespējams,...

PVO pārstāvis domā, ka ar dažādiem ierobežojumiem jārēķinās ne tikai līdz vasaras vidum, kā to paudis Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), bet arī pēc vasaras.

Vaicāts, cik ilgs laiks varētu būt nepieciešams, līdz tiktu panākta šī pūļa imunitāte, viņš atzina, ka tas patlaban nav pilnībā skaidrs. Speciālists skaidroja, ka šobrīd arī nav skaidrs, cik procenti iedzīvotāju būtu jāvakcinē, lai sasniegtu šo pūļa imunitāti - ir izskanējuši 60% līdz 70%. Tomēr ir virkne lietu, ka vēl nav zināmas, piemēram, vai vakcīna pasargās tikai no saslimšanas vai saslimšanas smaguma vai arī no vīrusa transmisijas, tāpat nav zināms, cik ilga būs šī aizsardzība, viņš stāstīja.

Kā ziņots, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" aizvadītajā nedēļā atklāja, ka pastāv cerība pirmās vakcīnas pret Covid-19 saņemt jau līdz Ziemassvētkiem vai nākamā gada sākumā.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) aizvadītajā nedēļā saņēma divus pieteikumus reģistrēt vakcīnas pret Covid-19 - no uzņēmumiem "BioNTech" un "Pfizer", kā arī farmācijas kompānijas "Moderna".

Rekomendāciju par "BioNTech" un "Pfizer" izstrādāto vakcīnu EZA plāno sniegt līdz 29.decembrim, savukārt par "Moderna" vakcīnu - līdz 12.janvārim. Ja tiks secināts, ka šīs vakcīnas ir efektīvas, kvalitatīvas un drošas, EZA rekomendēs Eiropas Komisijai tās apstiprināt jeb reģistrēt. Tiklīdz vakcīnu reģistrēs Eiropas Savienībā (ES), iespējami īsā laikā - no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem - tā būs pieejama vienlaikus vienādos apjomos visās ES dalībvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien izteicis neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) un atbilstoši Sadarbības līgumam ir aicinājis partiju apvienību "Attīstībai/Par!" virzīt jaunu veselības ministra amata kandidātu, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Ņemot vērā koalīcijas līgumu, Kariņš šodien informējis koalīcijas partnerus, ka šo ceturtdien, 7.janvārī, viņš parakstīs Viņķeles demisijas pieprasījumu.

Viņķele veselības ministres pienākumus pildīs līdz ceturtdienai, bet līdz jaunā ministra amatā stāšanās šīs nozares ministra pienākumus pildīs aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Kariņš informēja, ka viņš šorīt ticies ar visiem koalīcijas partneriem un atsevišķi ar "Attīstībai/Par!", aicinot šo politisko spēku izvirzīt "jaunu, enerģisku un spējīgu" veselības ministra amata kandidātu, kas "kas izvedīs mūs laukā no šīs situācijas".

Premjers sagaida, ka nākamais veselības ministrs ne tikai sagatavos vakcinācijas pret Covid-19 plānu, bet rīkosies tā, lai valsts varētu atgriezties ikdienas dzīves režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kariņš 10 miljardus eiro Latvijai ES daudzgadu budžetā vērtē kā ļoti labvēlīgu iznākumu

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro, pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņa vērtējumā, budžeta sarunu iznākums Latvijai ir ļoti labvēlīgs, jo mūsu valsts turpmākajos gados no ES daudzgadu budžeta saņems par vairākiem miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējā posmā, tādējādi laikā, kad faktiski visā Eiropā samazinās ES fondu finansējums, Latvijai tas pieaugs.

Darbs pie maksājumu izlīdzināšanas turpinās  

Lauksaimnieki ir pateicīgi Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam par padarīto darbu daudzgadu...

Kariņš skaidroja, ka pēc četru dienu garām diskusijām ir panākta vienošanās gan par Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, gan arī par daudzgadu budžetu.

"Latvijai tas nozīmē nākamajos septiņos gados vairāk nekā 10 miljardus eiro, kas ienāks ekonomikā," sacīja politiķis.

Kariņš uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīga ir kohēzijas pozīcija. Lai arī visā Eiropā Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ kohēzijas fondu apjoms samazinās, Latvijai kohēzijas līdzekļu būs nedaudz vairāk.

"Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% - tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā - 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā," norādīja premjers.

Nākamais uzdevums ir saplānot gudru naudas ieguldījumu, uzsvēra Kariņš. Tas tiks īstenots saskaņā ar jauno Nacionālās attīstības plānu, kas kā ceļa karte iezīmē ieguldījumu virzienus. Kariņš pastāstīja, ka ir virkne konkrētu iestrāžu līdzekļu izlietojumam.

"Mērķis ir elementārs - izmantot iespēju, ko mums dod dalība ES, un gudri ieguldīt, lai mūsu ekonomika augtu," pauda politiķis, akcentējot, ka Eiropas nauda ir investīcijas, kas palīdzēs Latvijai attīstīties

Kariņš skaidroja, ka vienošanās par abām pozīcijām Eiropas valstu līderu vidū bijusi vienprātīga. Saistībā ar principu ES fondus saistīt ar likumu varu Kariņš akcentēja, ka valstis ar to apstiprinājušas Eiropas pamatvērtību.

"Pilnveidojot kopīgo likumisko bāzi, stiprināsim demokrātiju, tiesas neatkarību, kas ir kodols mūsu vērību sistēmā," skaidroja amatpersona.

Raksturojot savu lomu notikušajās sarunās, Kariņš pauda, ka viņš piedalījās sarežģītās sarunās, kurās tika mēģināts vienoties par likuma tekstu, palīdzot pārvarēt grūtības šajā jomā.

Ārzemju mediji iepriekš vēstījuši, ka Kariņš bijis tas, kurš piedāvājis nosacījumus par ES fondu saistīšanu ar ES pamatnoteikumiem, tai skaitā likuma varas ievērošanu.

"Piedāvājums nāca no Eiropas Komisijas. Tās bija ilgstošas debates. Nekādā veidā negribu teikt, ka es esmu viens kaut ko piedāvājis," norādīja Kariņš.

Kā ziņots, šorīt ES dalībvalstu līderi beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pēdējā laikā vērojams, ka daudzi vakcinējamie atsakās no "AstraZeneca" vakcīnām pret Covid-19, valsts pašlaik tomēr neapsver iespēju ļaut cilvēkiem izvēlēties, kādu vakcīnu viņi vēlētos saņemt, šorīt LTV "Rīta panorāmā" atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Taujāts, ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas ir gatavi vakcinēties pret Covid-19, bet principiāli atsakās to darīt ar "AstraZeneca" vakcīnām, premjers tieši neatbildēja, sakot, ka pats ir potējies ar "AstraZeneca" vakcīnu un komplikāciju risks no tās ir ļoti niecīgs.

Es līdz šim šādos jautājumos esmu ieklausījies speciālistos, kuri saka, ka ir daudz drošāk potēties ar jebkuru poti nekā saslimt ar Covid-19, sacīja politiķis. Premjers uzsvēra, ka Latvijas valdība joprojām paļaujas uz Eiropas Zāļu aģentūras un vietējo ekspertu vērtējumu, ka šī vakcīna ir laba.

Vienlaikus premjers uzsvēra, ka šajā ceturksnī "AstraZeneca" Latvijā nav plānota kā plašāk lietotā vakcīna pret Covid-19, jo maijā ir gaidāmas "Pfizer" palielinātās piegādes, turklāt ienāksies arī "Moderna" un "Janssen" vakcīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt Latvijā nogādātas pirmās vakcīnas pret Covid-19, liecina veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

"Vakcīna ir klāt!!!" tviterī paziņojusi ministre, pievienojot četrus fotoattēlus, kuros redzams, kā no kravas automašīnas ēkā tiek nestas kartona kastes. Uzraksti uz kastēm liecina, ka tās paredzētas tādu kravu pārvadāšanai, kuras svarīgi uzturēt noteiktā temperatūrā. Kastēs temperatūras uzturēšanai tiek izmantots sausais ledus, un katra no tām sver 20,5 kilogramus, liecina uzraksti.

"Šajā kastēs ir izglābtas dzīvības, nākamie Ziemassvētki ar draugiem, koru mēģinājumi klātienē, ceļojumi, atkal normāls darbs mediķiem. Šīs kastes satur zinātnes sasniegums, daudzu cilvēku darbu. Tā ir "Pfizer" vakcīna pret SARS-CoV2. Tas nozīmē arī laimīgu Jauno gadu!" tviterī raksta Viņķele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta vēlēšanās uzvarētājs vairāk vai mazāk varētu būt skaidrs, un gluži kā ar burvju nūjiņu sākušas birt ziņas par gandrīz gatavu un efektīvu vakcīnu pret Covid-19.

Proti, pasauli pāršalkuši jaunumi, ka Pfizer un BioNTech izstrādātajām vakcīnām esot vairāk nekā 90% iespējamība pasargāt no inficēšanās ar Covid-19.

Šādi mērījumi pozitīvi pārsteiguši daudzus finanšu tirgus dalībniekus, kuri uz šāda optimisma fona nekautrējās nodoties akciju uzpirkšanas orģijām. Valdot šādam fonam, Eiropā bija vērojams straujš šo vērtspapīru cenu lēciens, kur, piemēram, par 6% pieauga Vācijas akciju tirgu raksturojošā DAX indeksa vērtība. Pacilāta oma bija vērojama arī Atlantijas okeāna otrajā pusē, kur ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība, sākoties tirdzniecības sesijai, bija palēkusies jau par 3,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK: Visas ES dalībvalstis varēs iegādāties 300 miljonus divu uzņēmumu Covid-19 vakcīnas devu

LETA, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājies spēkā Eiropas Komisijas (EK) noslēgtais līgums ar farmācijas uzņēmumiem "Sanofi" un "GSK", kas paredz, ka visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis varēs iegādāties 300 miljonus Covid-19 vakcīnu devu, aģentūru LETA informēja Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Viņa norādīja, ka rezervētās devas dalībvalstis arī drīkstēs ziedot valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Savukārt abi uzņēmumi arīdzan centīsies ievērojamu daļu no vakcīnām savlaicīgi piedāvāt valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, izmantojot mehānismu "Covax" jeb "Covid-19 Vaccines Global Access", kas ir vakcīnu pīlārs Covid-19 apkarošanas rīku pieejamības paātrināšanas iniciatīvā. Komisija jau ir parakstījusi līgumu ar "AstraZeneca" un turpina sarunas par līdzīgiem līgumiem ar citiem vakcīnu ražotājiem, kā, piemēram, "Johnson & Johnson", "CureVac", "Moderna" un "BioNTech", ar kuriem ir beigušās izpētes sarunas. Noslēgtais līgums tiek finansēts no Ārkārtas atbalsta instrumenta, kas piešķir līdzekļus tam, lai tiktu izveidots portfelis ar iespējamajām vakcīnām, kam ir dažādi profili un ko ražo dažādi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinēšanās pret jauno koronavīrusu Eiropas Savienībā (ES) sāksies 27.decembrī, ceturtdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Tas ir Eiropas brīdis. 27., 28. un 29.decembrī vakcinācija sāksies visā ES," tviterī raksta Leiena.

Viņas preses sekretārs Ēriks Mamers žurnālistiem norādīja, ka vakcinācijas sākums ir atkarīgs no tā, vai Eiropas Zāļu aģentūra pirmdien apstiprinās farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāto vakcīnu pret jauno koronavīrusu.

Lielbritānijā un ASV jau ir sākusies cilvēku vakcinēšana ar šo Covid-19 vakcīnu.

Trešdien Leiena pavēstīja, ka visas ES dalībvalstis plāno sākt vakcinēšanu pret jauno koronavīrusu vienā un tajā pašā dienā un ka tā būs vienotības zīme.

EK ir noslēgusi līgumus ar septiņiem potenciālo vakcīnu piegādātājiem, lai nodrošinātu visiem ES pilsoņiem iespēju galu galā vakcinēties pret jauno koronavīrusu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) Eiropas Savienības (ES) vakcīnu stratēģijas satvarā šodien apstiprinājusi jau sesto līgumu par vakcīnas pret Covid-19 iegādi, kas šoreiz noslēgts ar ASV farmācijas uzņēmumu "Moderna", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Pēc Liepiņas paustā, līgums ļaus visu ES dalībvalstu vārdā vispirms iegādāties 80 miljonus Covid-19 vakcīnu devu un dos iespēju papildus pieprasīt vēl līdz 80 miljoniem devu, kas jāpiegādā, tiklīdz vakcīna būs izrādījusies droša un iedarbīga pret Covid-19.

Pēc jau parakstītā līguma ar uzņēmumiem "AstraZeneca", "Sanofi"/"GSK", "Janssen Pharmaceutica NV", "BioNTech"/"Pfizer" un apstiprināto līgumu ar uzņēmumu "CureVac" šodienas līgums ar "Moderna" papildina krietni plašo portfeli ar vakcīnām, ko ražos Eiropā.

Diversificētais vakcīnu klāsts nodrošinās, ka Eiropa ir labi sagatavojusies vakcinācijai, ko uzsāks, tiklīdz būs pierādīts, ka vakcīnas ir drošas un iedarbīgas. Dalībvalstis var nolemt arī ziedot vakcīnu valstīm ar zemākiem vai vidējiem ienākumiem vai pārvirzīt to citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez kopējas Eiropas Savienības (ES) rīcības Latvija kā maza valsts, visticamāk, vēl ilgi gaidītu vakcīnas pret Covid-19, ikgadējās ārpolitikas debatēs norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers atgādināja, ka šajā nedēļā atzīmējam Latvijas "de iure" simtgadi. "Domāju, ka ir vietā mums visiem mirkli padomāt un pateikties tiem cilvēkiem, sākot ar Zigfrīdu Annu Meierovicu un visam tā laika ārlietu dienestam par savu pašaizliedzīgo darbu," pauda politiķis, vienlaikus pasakoties visiem pašreizējie diplomātiem, kuri ļoti sarežģītos pandēmijas apstākļos veic ļoti nozīmīgu darbu - īpaši pavasara posmā, kad bija jāorganizē repatriācijas reisi vairākiem tūkstošiem Latvijas valstspiederīgajiem.

Pievērošoties Covid-19 pandēmijai un ES, Kariņš uzsvēra, ka ir skaidrs, ka pēdējā gada laikā redzētais apliecina, ka pandēmijas ierobežošanu nevar veikt viena valsts. "ES dalībvalstis, neskatoties uz kritiku, ko reizēm sadzird par mūsu kopējo sadarbību, ir sanākušas kopā un panākušas konkrētas lietas," sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusam politiskie uzskati ir vienaldzīgi, tāpēc Covid-19 ierobežošanā un apkarošanā jāiet straujiem soļiem uz priekšu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra. Tomēr par ārkārtējās situācijas izsludināšanu politiķu vidū valda atšķirīgi viedokļi.

Uz jautājumu, kā premjers vērtē kolēģu piesardzību šajā jautājumā, Kariņš atbildēja, ka pašlaik ir dažādi viedokļi un viņš saprot nozaru ministru bažas par to, kas notiks nozarē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija. "Tomēr mums ir jāsaprot, ka šajā situācijā spert pakāpeniskus ierobežojošus soļus mēs nevaram, jo spēkā esošais reglaments ir nepietiekams, lai atslogotu veselības sistēmu cīņai ar Covid-19," sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes vadības padomes sēdē spriedīs par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem atzina, ka otrdien, 3.novembrī, viņš ir sasaucis valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, kur uzklausīs ekspertus no Veselības ministrijas un nozares, kā arī plānots lemt par turpmākajiem soļiem.

"Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu," teica premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru