Īrija ceturtdien aicinājusi Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju pieklusināt savu retoriku savstarpējos pārmetumos par to, kas vainīgs pēcbreksita tirdzniecības problēmās.

Lielbritānija centusies panākt piekāpšanos no ES pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) pagājušajā mēnesī īsu brīdi gatavojās bloķēt Covid-19 vakcīnu piegādi Ziemeļīrijai.

Eiropas Komisija 29.janvārī pieņēma shēmu Eiropas Savienības rūpnīcās ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei. EK skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.

Sākotnējais plāns ietvēra iespēju ES iedarbināt breksita līguma pantu, kas ļautu ierobežot preču plūsmu starp ES dalībvalsti Īriju un Apvienotajā Karalistē ietilpstošo Ziemeļīriju.

Lielbritānija un Īrija strauji un asi reaģēja uz šādu iespējamību, un EK drīz pēc tam no šī nodoma attiecās.

Problēma ir tā dēvētais Ziemeļīrijas protokols, kura mērķis ir saglabāt atvērtu Īrijas robežu, kas ir viens no 1998.gada miera vienošanās nosacījumiem, ar ko Lielbritānijas Ziemeļīrijas provincē tika izbeigta 30 gadus ilgusī starpkopienu vardarbība.

Šodien plkst.10 notiks koalīcijas partiju sanāksme, kurā politiskie spēki diskutēs par to, vai nepieciešams pagarināt Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju.

Šobrīd ārkārtējā situācija ir noteikta līdz 11.janvārim, tomēr Veselības ministrija (VM) ir rosinājusi pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, liecina publiskotais Operatīvās vadības grupas (OVG) sēdes protokols.

Plānots, ka šodien sadarbības sanāksmē VM iepazīstinās politiķus ar jaunākajiem datiem, kā arī OVG, iespējams, atklās savus piedāvājumus un ieteikumus, no kā politiskie spēki varēs izdarīt secinājumus un pieņemt atbilstošu lēmumu.

Valdībā par šo jautājumu plānots lemt ceturtdien, 6.janvārī.

Jau ziņots, ka VM rekomendē valstī pašlaik līdz 11.janvārim izsludināto ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, liecina publiskotais Operatīvās vadības grupas (OVG) sēdes protokols.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Banku augstskola ar mērķi attīstīt par vadošo partneri modernas finanšu un biznesa augstākās izglītības apguvei Baltijas jūras reģionā uzsākusi plašāku sadarbību ar starptautiskiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā reģionā un pasaules tirgū, informēja Banku augstskolas rektore, profesore Līga Peiseniece.

Viens no šādas sadarbības piemēriem ir Banku augstskolas nule parakstītais nodomu protokols ar Šveices uzņēmuma “MSC Mediterranean Shipping Company”, kas darbojas globālās loģistikas un jūras konteineru pārvadājumu jomā, Latvijas meitasuzņēmumu SIA"MSC Shared Service Center Riga" par sadarbības paplašināšanu.

“Banku augstskolas studentiem ir jau bijusi iespēja iepazīt SIA "MSC Shared Service Center Riga” darbību jau ikgadējās Karjeras dienās un prakses ietvaros, savukārt paplašinātā sadarbība sniegs studentiem plašāku redzējumu par starptautisko tirdzniecību un loģistiku, sniedz starptautisku pieredzi, studējot un strādājot Latvijā,” norāda Peiseniece.

Bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pret viņu sāktajā kriminālprocesā nav piemērojama Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST).

EST otrdien pasludinājusi spriedumu lietā par ECB padomes locekļa imunitātes atcelšanu Rimšēvičam.

Saskaņā ar EST spriedumu, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus, kriminālprocess attiecībā uz viņu var tikt turpināts, jo imunitāte pret tiesvedību nav piemērojama.

Tiesa spriedumā norāda, ka visi dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir ECB Ģenerālpadomes locekļi un ka to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir eiro, turklāt ir arī ECB Padomes locekļi. Tiesa, skatot lietu virspalātas sastāvā, vispirms norāda, ka Protokols par privilēģijām un imunitāti ir piemērojams ECB, tās struktūru locekļiem un tās personālam.

No šodienas tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem tiek atcelti darba laika ierobežojumi, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Tādējādi tirdzniecības pakalpojuma sniedzēji arī ārkārtējās situācijas laikā varēs strādāt laika periodā no plkst.23 līdz plkst.6, kas iepriekš bijis aizliegts.

Līdz šim darbības laika ierobežojums tika attiecināts uz tirdzniecības vietām, kas strādā epidemioloģiski drošajā vidē jeb "zaļajā" vidē, savukārt tas netika attiecināts uz epidemioloģiski nedrošajā vidē jeb "sarkanajā" vidē strādājošām tirdzniecības vietām. Tādējādi darbības laika ierobežojums joprojām tiek saglabāts citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanai un pasākumu organizēšanai.

Vienlaikus ar grozījumiem paredzēta iespēja daudzfunkcionālajā hallē "Arēna Rīga" pasākumus apmeklēt vairāk nekā 500 apmeklētajiem, ja tiek nodrošināts, ka pasākuma vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 60% no maksimālā apmeklētāju skaita, kā arī pasākuma epidemioloģiskās drošības protokols ir saskaņots ar Slimību profilakses un kontroles centru un Veselības ministriju (VM).

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Iespējama koronavīrusa gadījuma dēļ Tenerifē savās viesnīcas istabās izolēti simtiem tūristu, paziņojusi Spānijai piederošo Kanāriju salu amatpersonas.

Šāds solis sperts pēc tam, kad aizdomās par inficēšanos ar koronavīrusu hospitalizēts kāds itāļu tūrists.

"Veselības apsvērumu dēļ tiek novēroti simtiem viesnīcas klientu un novērošanas līmenis tiks izvērtēts dienas gaitā, taču pašlaik mēs nerunājam par karantīnu," paziņoja Kanāriju salu veselības dienesta preses pārstāve Veronika Martina.

Viņa apstiprināja, ka itāļu tūrists "dzīvojis šajā viesnīcā, kamēr atradies brīvdienās Tenerifē".

Kanāriju salu veselības dienests vēlu pirmdienas vakarā paziņoja, ka itālim pārbaudē konstatēta inficēšanās ar koronavīrusu un viņš ievietots izolācijā, kamēr viņa rezultāti tiek atkārtoti pārbaudīti Madridē, kā to prasa Spānijas protokols attiecībā uz iespējamajiem inficēšanās gadījumiem ar jauno koronavīrusu "Covid-19".

Valdībā ceturtdien varētu skatīt principus, kā padarīt pieejamākus dažāda veida pakalpojumus personām ar vakcinācijas sertifikātu, šodien pēc Sadarbības sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers atklāja, ka šodien četri koalīcijas partneri tikās klātienē, pārējiem dalībniekiem piedaloties atsevišķi. Viņaprāt, sarunas bija dinamiskākas, jo klātienē esot vieglāk pārrunāt politikā aktuālas tēmas.

Kā viena no tām bijusi Covid-19 saslimstības mazināšanās un vakcinācijas programmas attīstība, kuras rezultātā katru nedēļu tiekot savakcinēti vēl 5% Latvijas iedzīvotāju.

Kariņš informēja, ka šonedēļ valdībai jāvienojas par to, kādā virzienā tai doties saistībā ar dažāda veida atvieglojumiem. Speciālisti Operatīvās vadības grupā (OVG) turpina pie šī strādāt, un premjers prognozēja, ka rīt valdība vēl neskatīs atvieglojumu pārkārtošanu, tomēr to varētu darīt ceturtdien, 10.jūnijā.

Veselības ministrija (VM) rekomendē valstī izsludināto ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, liecina publiskotais otrdienas, 28.decembra, Operatīvās vadības grupas (OVG) sēdes protokols.

VM sēdē norādījusi, ka pašlaik epidemioloģiskās drošības prasību mazināšana nav iespējama.

Vienlaikus ministrija arī rosinājusi noteikt papildu drošības nosacījumus, piemēram, medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošanu, darbinieku obligātu testēšanu kritiskajās nozarēs, maksimāli turpināt attālinātu darbu, veikt papildu testēšanu ar paštestiem pakalpojumu saņemšanai, piemēram, amatieru sportā, koru un deju kolektīvos.

VM uzticēts minētās rekomendācijas sagatavot kā grozījumus Ministru kabineta rīkojumam "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" un nosūtīt sēdes dalībniekiem un diskutēt par tām OVG nākamā gada 3.janvāra sēdē.

Tāpat VM uzticēts aktualizēt drošas darba vides rekomendācijas.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) piena pārstrādes nozares krīzē aicina samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pienam un piena produktiem līdz 5%, kā arī piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, liecina LOSP Piena nozares darba grupas protokols.

LOSP pārstāvji norāda, ka situācija piena tirgū liek bažīties par piena lopkopības un piena pārstrādes nākotni Latvijā. Papildus strauji pieaugošajām ražošanas izmaksām, situāciju vēl vairāk saasina karš Ukrainā un importa pārtraukšana no Krievijas un Baltkrievijas. "Te būtisks ir fakts par minerālmēslu, lopbarības pieejamību," uzsver LOSP.

Nepārdomāta pieeja Zaļajam kursam var rezultēties ar neticamu pārtikas cenu trilleri  

Latvijā mēs varam lepoties ar daudz zaļāku un klimatam draudzīgāku zemes apsaimniekošanu...

Tāpat padomē atzīmē, ka ir parādījušās pazīmes par iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos, kā arī veikalos ir samazinājies piena un piena produktu apgrozījums. Veikali atsaka iepirkt atsevišķas preces, un pieaudzis arī mazumtirdzniecības veikalu uzcenojums, kas vidēji sasniedzis 67%.

LOSP skaidro, ka kopumā veikalu uzcenojums svārstās no 30% līdz 80%, taču ir arī produkti, kuru uzcenojums pieaudzis divkārt.

Padomē norāda, ka piena pārstrāde jau vairākus mēnešus strādā ar krīzes menedžmentu - ražošanas izmaksas, pēc LOSP biedru rīcībā esošās neoficiālās informācijas, ir palielinājušas piena produktu pašizmaksu. Turklāt importētie piena produkti ar vien vairāk kļūst grūti izkonkurējami.

Pēc LOSP paustā, šīs ir pirmās indikācijas par vietējās piena pārstrādes likvidēšanos. Turklāt pieredze rāda, ka ārvalstu piena iepircēji augstās piena iepirkuma cenas saglabā vien tik ilgi, kamēr Latvijā ir nepietiekamas piena pārstrādes jaudas.

Kā ilgtermiņa risinājumu piena pārstrādes nozares problēmām LOSP saskata Latvijai piemērot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi samazināt PVN likmi līdz 5% pienam un piena produktiem.

Vienlaikus, pēc LOSP pārstāvju minētā, PVN likme būtu jāsamazina arī citiem Latvijai raksturīgajiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļai, graudaugiem, proteīnaugiem, olām un zivīm. PVN likme būtu jāsamazina arī lopbarībai, minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī veterinārmedicīnas zālēm.

Tāpat LOSP aicina piena pārstrādes uzņēmumu krīzes pārvarēšanai un Latvijas piena pārstrādes saglabāšanai piešķirt valsts atbalstu desmit miljonu eiro apmērā par decembri-februāri, kas vidēji nozīmē 56 eiro par katru pārstrādāto svaigpiena tonnu.

Līdztekus LOSP prasa valdībai izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiktu noteikts, kā tiks nodrošināta iedzīvotājiem pieejama pārtika par adekvātu samaksu, karam Ukrainā turpinoties ilgstoši.

LOSP Piena nozares darba grupas sanāksmē, kas notika otrdien, 22.martā, pieņemtie lēmumi un aicinājumi nosūtīti Saeimai, valdībai, Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai.

LETA jau vēstīja, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) lūgumu atbalstīt piena pārstrādātājus saistībā ar dažādu ražošanas pozīciju izmaksu kāpumu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izskatīs zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kā arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Valsts kancelejas nosūtītajā atbildē LPCS norādīts, ka ministriem jāizskata LPCS lūgums pēc finansiāla atbalsta un jāsniedz savstarpēji saskaņota atbilde. Vienlaikus norādīts, ka Zemkopības ministrijai par sniegto atbildi būs jāinformē arī Kariņš.

Tāpat ziņots, ka Zemkopības ministrija pašlaik vērtē situāciju piena produktu tirgū un analizē pieejamos datus, lai varētu izstrādāt priekšlikumus adekvātam risinājumam.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks iepriekš norādīja, ka situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots. Pēc savienības aplēsēm, nozares lielākie uzņēmumi patlaban cieš vairāku miljonu eiro zaudējumus.

LPCS aicināja Ministru kabinetu rast iespēju šajā situācijā daļēji kompensēt nenosegtās, bet objektīvās izmaksas. Minimālais kompensācijas apjoms būtu 56 eiro uz vienu tonnu pārstrādātā piena. Kopējās kompensācijas apmērs būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro mēnesī. Potenciāli šāds atbalsts būtu nepieciešams par 2021.gada decembri, kā arī 2022.gada janvāri un, iespējams, februāri.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, ASV nodarbinātības datiem pastiprinot bažas, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās celt procentlikmes, lai cīnītos pret augsto inflāciju.

Volstrītas indeksi saruka par vairāk nekā 1% pēc negaidīti labu ASV nodarbinātības datu publicēšanas. ASV dolāra vērtība pieauga, sasniedzot četru nedēļu augstāko līmeni pret eiro.

ASV privātajā sektorā decembrī radīti 235 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto, liecina kompānijas ADP apkopotā informācija. Analītiķi bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā decembrī tiks radīti aptuveni 150 000 darbavietu.

Neilgi pirms tam tika publicēts FRS decembra sēdes protokols, kas vedina uzskatīt, ka FRS ir nodomājusi turpināt procentlikmju celšanu, līdz cenas tiks kontrolētas. Tirgus dalībnieki bažījas, ka šāda centrālās bankas rīcība novedīs ASV ekonomiku recesijā.

Ja mēs sasniegtu elektroenerģijas ražošanas apjomus lielākus nekā Latvijas vidējais gada patēriņš pēc četriem gadiem, kas ir izdarāms, tad iegūtu, ka elektroenerģija kopumā tiek vairāk eksportēta, nekā importēta un valsts iegūst, nevis zaudē.

Tādu mērķi un novērtējuma skalu sev izvirzījis klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Viņaprāt, enerģētika ne tikai “jānostāda uz kājām”, bet arī jāpadara par klimata mērķiem atbilstošu.

Fragments no intervijas

Gadās, ka jūs vēl uzrunā kā enerģētikas un klimata ministru un jūs dedzīgi labojat, ka pareizi ir klimata un enerģētikas ministrs. Šķiet, ka kārtība ir būtiska ne tikai burta pēc. Vai tā ir, vai klimats arī pēc būtības ir pirmajā vietā un pēc tam enerģētika? Kāpēc?

Taisnība, šis brīdis tiešām ir saistīts ar ļoti konkrētiem izaicinājumiem enerģētikā. Mēs sastopamies ar bezprecedenta cenu kāpumu, ir problēmas ar energoresursu pieejamību, mēs to izjūtam katrs savā ikdienas dzīvē! Paralēli tam notiek ļoti strauja transformācija enerģētikā, ievērojot tieši atteikšanos no fosilajiem energoresursiem. Protams, patlaban enerģētikas tēma ir numur viens, jo tā tieši ietekmē mājsaimniecību ikdienu un uzņēmēju konkurētspēju. Raugoties arī uz īstermiņa uzdevumiem, enerģētika ir pirmajā vietā. Dienaskārtībā ir sadales un pārvades tarifu jautājumi, ir arī vēja un citu atjaunojamo energoresursu jaudu ģenerācijas palielināšana, ir jautājumi par sašķidrinātās dabasgāzes piegādes nodrošināšanu. Tomēr, raugoties uz to, kā mēs dzīvosim turpmāk un kā dzīvos mūsu bērni, šajā gadījumā priekšplānā parādās klimata joma. Pie šīs atklāsmes esam nonākuši ilgstošu debašu ceļā. Vēl pirms desmit gadiem mums valstī bija pietiekami liels skeptiķu loks, kuri apšaubīja klimata pārmaiņu esamību vispār un to ietekmi globāli uz civilizāciju kopumā. Šīs balsis pēdējā laikā patiešām ir noklusušas.

Aizsardzības resora jaunajā pārtikas iepirkumā pieteikušies 18 pretendenti, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmas informācija.

Iepirkumu komisijas pagājušās nedēļas sanāksmes protokols liecina, ka piedāvājumus iesnieguši uzņēmumi "Bidfood Latvia", "Gaļas pārstrādes uzņēmums "Nākotne"", "Kurzemes gaļsaimnieks", "Lanekss", "Latgales piens", "Latvijas maiznieks", "Lazdonas piensaimnieks", "Putnu fabrika "Ķekava"", "Rodans", "Rēzeknes gaļas kombināts", "Salas zivis", "Sanitex", "Straupe", "Tukuma piens", "Valks", "Fazer Latvija", "Aniste" un "Romiga".

Iepirkums paredz, ka ar dažāda veida pārtikas produktiem jāapgādā 12 armijas struktūrvienības. Līguma izpildes termiņš ir 48 mēneši jeb četri gadi.

Patlaban notiek iesniegto piedāvājumu izvērtēšana.

Jau ziņots, ka Rojā reģistrētais uzņēmums "Zītari LZ" 2022.gada decembrī ieguva 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) vajadzībām turpmākos piecus gadus. Šis iepirkums izraisīja skandālu, un vasarā tika panākta vienošanās par līguma laušanu.

Ekonomiskās krīzes pārvarēšanai Ministru kabinets konceptuāli atbalstījis 150 miljonu eiro ieguldīšanu Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, liecina Ministru kabineta 24.marta sēdes protokols.

Vienlaikus nolemts atbalstīt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā, uzdodot Satiksmes ministrijai steidzami sagatavot attiecīgu Ministru kabineta rīkojuma projektu, saskaņot to ar Finanšu ministriju, un iesniegt Valsts kancelejā.

Sēdes protokolā teikts, ka nolemts konceptuāli atbalstīt papildu naudas līdzekļu ieguldījumu "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanai 150 000 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē.

Satiksmes ministrijai uzdots papildināt informatīvo ziņojumu ar detalizētu pamatojumu papildu naudas līdzekļu 150 miljonu eiro apmērā ieguldīšanai "airBaltic" pamatkapitālā, saskaņot informatīvo ziņojumu ar Finanšu ministriju un Pārresoru koordinācijas centru un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Tirdzniecības vietās varēs ielaist pa vairākiem apmeklētājiem, tāpat tajās vairs nebūs jānodala ieeja un izeja, paredz otrdien valdībā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Ministrijā atzina, ka, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai un mazinoties saslimstībai ar Covid-19, tiek rosināts atcelt dažu tirdzniecības vietām uzliktās epidemioloģiskās drošības prasības.

Tādējādi valdība otrdien lēma atcelt prasību, ka apmeklētāji tirdzniecības vietā tiek ielaisti tikai pa vienam. "Tas nozīmē, ka nav būtiski, vai tirdzniecības vietā atrodas apmeklētāji no vienas mājsaimniecības un šādu kontroli komersantu pārstāvjiem veikt nav nepieciešams, būtiski ir turpināt kontrolēt maksimālo apmeklētāju skaitu gan tirdzniecības vietās, gan tirdzniecības centros," skaidroja EM.

Tāpat kā līdz šim komersanti maksimālo apmeklētāju skaita kontroli īstenos atbilstoši iekšējā kontroles sistēmā noteiktajai kārtībai, visbiežāk tā ir ar iepirkumu ratiņu vai groziņu, kā arī iepirkšanās somu palīdzību, iespējama arī elektronisko uzskaites sistēmu izmantošana vai arī pārdevēja vai apsardzes veikta kontrole, lai netiktu pārsniegts noteiktais maksimālais apmeklētāju skaits. Arī turpmāk bērni līdz 12 gadu vecumam nebūtu jāuzskaita kā atsevišķs apmeklētājs.

Naftas cenas pasaulē trešdien kritās, turpinoties bažām par ekonomikas recesiju pēc centrālo banku lēmumiem pacelt procentlikmes, lai cīnītos pret inflācijas pieaugumu. Eiro vērtība pret ASV dolāru turpināja sarukt, tuvojoties abu valūtu paritātei.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās pieauga pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) sēdes protokols apstiprināja ASV centrālās bankas stingru nostāju pret inflāciju.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā uz neilgu laiku noslīdēja zem 100 ASV dolāriem par barelu. Zem simboliskās atzīmes palika arī WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā.

Analītiķi ir prognozējuši, ka "Brent" markas jēlnaftas cena šogad varētu nokristies līdz 65 dolāriem par barelu, ja lejupslīde pasaules ekonomikā ieilgs.

Eiro vērtība pret ASV dolāru sasniedza jaunu 20 gadu zemāko punktu, tirgu dalībniekiem bažījoties par recesiju eirozonā un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēnāku rīcību procentlikmju pacelšanā.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Valdība otrdien nolēma atcelt aizliegumus skaistumkopšanas, labsajūtas un fotopakalpojumu sniegšanai.

Ekonomikas ministrijā norādīja, ka aizliegumu jāatceļ, jo Latvijā uzlabojusies epidemioloģiskā situācija.

Vienlaikus šo pakalpojumu sniegšanas laikā ir jāievēro valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības un konkrētai nozarei pieņemtais drošas pakalpojumu sniegšanas protokols.

Operatīvās vadības grupā 14.jūnijā panākta starpinstitucionāla vienošanās par pakāpenisku dažādu sektoru darbības atsākšanu atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai Latvijā.

Kopš 1.jūnija ir atļauta visu skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšana, ja pakalpojumu sniedzēji ir vakcinēti vai pēdējā pusgada laikā izslimojuši Covid-19, spējot uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Savukārt no 15.jūnija skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji un saņēmēji papildu vakcinēšanās vai pārslimošanas faktam var uzrādīt negatīvu testu.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) vēlreiz deva signālus par savu gatavību agresīvāk padarīt stingrāku monetāro politiku, lai cīnītos pret inflācijas kāpumu.

ASV dolāra vērtība bija stabila, tirgu dalībniekiem izvērtējot FRS signālus.

Naftas cenas turpināja kāpt, un analītiķi kā iemeslu minēja nemierus naftas ieguvējvalstī Kazahstānā.

Trešdien publicēts FRS decembra sēdes protokols apliecināja FRS amatpersonu pārliecību, ka ASV ekonomika ir labā stāvoklī un var atļauties augstākas aizņemšanās izmaksas, neraugoties uz bažām par Covid-19 omikrona paveida strauju izplatīšanos.

"FRS vēl arvien ir ievērojama vara pār globālajiem tirgiem un tās jaunākie izteikumi nav tādi, ko investori gribētu dzirdēt," sacīja "AJBell" investīciju direktors Rass Moulds.

Dažus novērotājus tomēr pārsteidza tirgus reakcija, jo FRS politikas maiņa kļuva zināma jau drīz pēc decembra sēdes.

Mājsaimniecību skaits, kas kopējā elektroenerģijas sistēmā nesankcionēti ielaiž krietni lielāku ar saules paneļiem saražotās elektrības apjomu nekā atļauts, sasniedzis jau tādu līmeni, kas sadusmo “Sadales Tīklu”. Tamdēļ drīzumā uzņēmuma speciālisti varētu doties pārsteiguma reidos uz privātmājām, 26.jūlijā vēstīja TV3 Ziņas.

Ar mājsaimniecībās uzstādītajiem viedajiem skaitītājiem “Sadales Tīkls” attālināti spēj konstatēt, ka kopējā sistēmā tiek ielaists ne vien vairāk elektrības kā sākotnēji norādīts pieteikumā, bet pat krietni pārsniedz mikroģenerācijai atļautos 11,1 kW griestus. Kad “Sadales Tīkls” sazinās ar privātmāju īpašniekiem, viņi noliedz patvaļīgi veiktus jaudas pārsniegumus un skaidro, ka uzticējušies saules paneļu tirgotāju ieteikumiem un montētāju veiktajiem iestatījumiem invertorā.

AS “Sadales Tīkls” korporatīvo klientu attiecību vadītājam Jurģim Vinniņam ir aizdomas, ka saules paneļu iekārtu tirgū notiek cilvēku lētticības izmantošana: “Saules paneļu licēji nāk ar savu iniciatīvu uzlikt jaudīgākas sistēmas. Tādā veidā viņi var nopelnīt vairāk naudu. Pārdodot skaitliski vairāk paneļus, var attiecīgi vairāk nopelnīt. Tas mums liek domāt, ka saruna starp saules paneļu licējiem un klientu ne vienmēr ir godīga. Visticamāk, mums nāksies doties pārbaudes reidos pa mājām. Vispirms jādodas pie tiem, kas sistēmā ielaiž lielāku jaudas nekā sākotnēji paredzēts un pēc tam izlases veidā arī pie visiem pārējiem.”

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien paziņojis, ka Parīzē, Marseļā un vēl septiņās pilsētās, kur vērojama visaugstākā Covid-19 izplatība, no plskt.21 līdz plkst.6 tiek izsludināta komandantstunda.

Komandantstunda stāsies spēkā, sākot ar sestdienu, televīzijas uzrunā pavēstīja Makrons.

"Mēs neesam zaudējuši kontroli," uzsvēra Elizejas pils saimnieks, vienlaikus atzīstot, ka "situācija ir satraucoša" un ka veselības aprūpes sistēmai atlicis maz rezervju līdz pārslodzei, jo infekcija izplatās visā valstī un medicīniskais personāls jau ir pārguris pēc pirmā pandēmijas viļņa.

Kā ziņots, Francijas valdība trešdienas sēdē nolēmusi atkal izsludināt ārkārtējo stāvokli.

Ārkārtējais stāvoklis, kas ļaus īstenot pasākumus, kuri būs "samērīgi ar veselības apdraudējumu", stāsies spēkā no sestdienas, liecina valdības sēdes protokols.

Valdības mērķis ir diennaktī reģistrēto jauno inficēšanās gadījumu skaitu samazināt no pašreizējiem 20 000 līdz trim vai četriem tūkstošiem, jo "tādējādi to iespējams vadīt," norādīja Makrons.