Jaunākais izdevums

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA), Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) nosūtījusi vēstuli tiesībsargam Jurim Jansonam, norādot uz valdības nevienlīdzīgo attieksmi pret nozari, kā arī nabadzības risku, kam ārkārtas lēmuma dēļ būs pakļautas nozarē strādājošās sievietes.

Asociācijas aicināja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un veselības ministri Ilzi Viņķeli steidzamības kārtā sēsties pie sarunu galda ar nozari, tādā veidā izrādot cieņu un empātiju pret nozarē strādājošajiem un meklējot risinājumus nozares krīzei. Neskatoties uz nozarē lielo darbinieku skaitu, uz sarunu piekrita tikai veselības ministre, ar kuru neizveidojās dialogs.

Valdības lēmums ietekmē tūkstošiem nozarē strādājošo cilvēku, kas paliek bez iztikas līdzekļiem, kā arī tas mērķtiecīgi iedzen nozari atpakaļ ēnu ekonomikā, pret ko pašregulācijas ceļā asociācijas pēdējos gados bija iestājušas. “Tā ir nevienlīdzīga un netaisnīga attieksme pret nozari, salīdzinot ar citiem valdības pieņemtajiem ierobežojumiem. Nozarē strādā tūkstošiem sievietes no dažādiem reģioniem, tostarp daļa vientuļās mātes, kuras ilgstoši lēmuma dēļ paliek bez iztikas līdzekļiem un sociālā atbalsta, jo galvenokārt ir patentmaksātājas, kas nozīmē, ka varēs saņemt tikai 330 eiro dīkstāves pabalstā, savukārt uz bezdarbnieka pabalstu nemaz nevar pretendēt. Līdz ar to viņas ir pakļautas nabadzības riskam. Tie nav ierobežojumi, bet ir profesionālās darbības aizliegums. Mūsuprāt, ir skartas cilvēktiesības - liegta iespēja gūt ienākumus, lai izdzīvotu,” norāda Sabīne Ulberte, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente.

FOTO: Nagu meistari piketā iebilst liegumam strādāt 

Pie Saeimas nama pirmdien protesta akcijā pulcējās vairāki desmiti skaistumkopšanas speciālistu,...

“Mums ir jādzīvo un jānodrošina ar iztiku ģimenes! Pieņemtais lēmums aizliegt sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus radīs situāciju valstī, kad pakalpojumi tiks sniegti nekontrolēti, nereģistrētās praksēs, nepiemērotos apstākļos un radīs arī situāciju izplatīties neizsekojamiem inficēšanās ar “COVID – 19” gadījumiem, kā arī jebkādu citu infekciju uzliesmojumam valstī, kā piemēram C hepatītam, HIV vīrusam un citām smagām un neatgriezeniskām veselības problēmām,” atzīst Renāte Reinsone, Tūrisma un skaistumkopšanas NEP skaistumkopšanas sektora apakšpadomes vadītāja, Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācjas prezidente.

Asociāciju vadītāji nav apmierināti ar ierobežojumu pieņemšanas mehānismu. Viss noticis bez konsultācijām ar attiecīgajām profesionālajām asociācijām, bez gūtās pieredzes ārkārtas situācijā pavasarī un reālās situācijas tagad izvērtēšanas mācībām. Brīdī, kad tiek apsvērti ierobežojumi, kas skar dažādas dzīves jomas, darba vietas un cilvēku pārvietošanās brīvību, vienlaikus bija jābūt gataviem piedāvāt cieņpilnus atbalsta pasākumus, lai vīrusa izplatīšanos ierobežojošie pasākumi ietu roku rokā ar atbalstu ekonomikai. Nozare nepiekrīt 330 eiro kompensācijām, ņemot vērā ieguldījumus, īres maksu un komunālos maksājumus.

Vēstules autores norāda, ka vienīgais ministrs, kas uzaicināja nozares pārstāvjus uz sarunām, bija iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kas pārrunāja epidemioloģiskās drošības pasākumus un parakstīja ar nozari saprašanās memorandu par nozares gatavību ievērot epidemioloģiskos drošības pasākumus ar mērķi atjaunot to darbību. Nozares pārstāvji vērš uzmanību, ka skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā nav iespējams veikt darba pienākumus attālināti. Tas nozīmē pilnīgu profesionālā darba pārtraukšanu, kas attiecīgi neparedz iespēju gūt ikdienas ienākumus.

Ņemot vērā, ka liela daļa skaistumkopšanas pakalpojumu nozarē kā nodokļu maksāšanas veidu ir izvēlējušies patentmaksu vai saimnieciskās darbības veicējs – pašnodarbinātais, šo amatu veicējiem nav iespēja izmantot apmaksātus atvaļinājumus, slimības lapas un iegūt citus atvieglojumus, kas šobrīd būtu iespējami ārkārtas stāvokļa laikā. Turklāt nozarē strādājošie nekādā mērā netika brīdināti, ka divu dienu laikā paliks bez jebkādas iespējas iegūt ikdienai nepieciešamos ieņēmumus.

Nozari pārstāvošās asociācijas uzsver, ka nozarē pastāv risks vēl vairāk attīstīties nelegālajiem un nereģistrētajiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, jo šobrīd reģistrētie speciālisti, nespēs segt izdevumus, kas saistīti ar oficiālu darba vietu (telpu īre, komunālie maksājumi, utt.). Pieņemtais lēmums slēgt skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā darbu radīs situāciju valstī, kad pakalpojumi tiks sniegti nekontrolēti, nereģistrētās praksēs, nepiemērotos apstākļos un radīs arī situāciju izplatīties neizsekojamiem inficēšanās ar “COVID – 19” gadījumiem, kā arī jebkādu citu infekciju uzliesmojumam valstī, kā piemēram C hepatītam, HIV vīrusam un citām smagām un neatgriezeniskām veselības problēmām.

Nozare no savas puses pauda gatavību sniegt priekšlikumus vēl stingrāku ierobežojumu ieviešanai skaistumkopšanas speciālistu darbā, kā arī izveidot drošu procedūru sarakstu un aizliegt uz laiku veikt konkrētas procedūras, kuru darbības laikā nav iespējams nodrošināt maksimālo inficēšanās risku samazinājumu, kā arī sniegt vēl virkni priekšlikumus, lai veselības aprūpes pakalpojumu jomā, kas skar arī skaistumkopšanas procedūras, lai tiktu panākts saprātīgs risinājums “COVID-19” inficēšanas gadījumu samazināšanai un kontrolēšanai, bet ļautu skaistumkopšanas speciālistiem turpināt sniegt legālus un drošus kosmetoloģijas pakalpojumus saviem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanā ēnu ekonomikas īpatsvars ārkārtējās situācijas laikā pieaug ar katru stundu, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte.

"Pelēkā zona paplašinās ar katru dienu, ar katru stundu," sacīja asociācijas vadītāja, prognozējot, ka krīzes apstākļos pelēkajā zonā darbību sākušie skaistumkopšanas speciālisti tur arī varētu palikt nākotnē.

Vienlaikus viņa norādīja, ka nelielais skaits pašnodarbināto un patentmaksātāju, kas ārkārtējās situācijas laikā saņēmuši atbalstu, saistīts ar vairākām niansēm, tostarp, piemēram, patents par novembri bija jāiegādājas oktobrī, taču, ņemot vērā, ka no 6.novembra vairs nevarēja sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, daļa patentmaksātāju, pēc konsultēšanās ar Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedza pieteikumu samaksātās patenta maksas atgūšanai, un tādējādi, kad tika ieviests atbalsta mehānisms, viņiem vairs nebija aktīvs patents un nebija iespēju pieteikties atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas pakalpojumu nozares veiktā aptauja liecina, ka trešdaļa nozarē strādājošo, kas pieteikušies valsts atbalsta instrumentiem, saņēmuši atteikumu. Savukārt 80% saņēmēju valsts izmaksātais atbalsts nav pārsniedzis 300 eiro.

“Pēc mūsu iniciatīvas veiktā nozares aptauja liecina, ka skaistumkopšanas speciālistiem valsts atbalsts ir niecīgs un neatbilst nekādiem izdzīvošanas kritērijiem. Saņemtais atbalsts vairumā gadījumu nesedz pat iztikas minimumu, nemaz nerunājot par komunālajiem un sakaru maksājumiem, kas nav atcelti. Jāmeklē alternatīvi risinājumi un papildus atbalsta mehānismu piešķiršanai, ieskaitot telpu nomas līgumu darbības apturēšanu, kredītbrīvdienas, nodokļu atvieglojumus un citus jautājumus. Ja valdība pagarina ierobežojumus, tad tas būtu taisnīgi, ja atbalsta instrumenti tiktu pielāgoti konkrētai nozarei un noteikti attiecīgi reālajai situācijai. Valsts piedāvātie dīkstāves, daļējas dīkstāves un apgrozāmo līdzekļa atbalsta mehānismi diskriminē ne tikai novembra, decembra un janvāra ārkārtas situācijā aizliegtos skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus, bet visus nozares uzņēmumus, kuri krīzi pārcieš jau no pandēmijas sākuma šā gada martā. – uzņēmumu darbība vai nu vispār tika apstādināta darbība, vai strādājot stingru ierobežojumu apstākļos,” situāciju raksturo Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Saeimas nama pirmdien protesta akcijā pulcējās vairāki desmiti skaistumkopšanas speciālistu, pieprasot Saeimu un valdību pārskatīt nepārdomātos lēmumus, kas liedz strādāt skaistumkopšanas speciālistiem, sniegt klientiem nepieciešamos pakalpojumus skaistuma un veselības jomā, kā arī faktiski liedz pelnīt iztiku godīgā veidā.

Jau ziņots, ka, izsludinot ārkārtas situāciju Latvijas Republikā, ar 9.novembri likumdošana liedz sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, izņemot frizieru pakalpojumus, visā Latvijas republikā.

Latvijas nagu kopšanas meistari uzskata, ka šāds lēmums ir nepārdomāts un negodīgs gan pret profesijas pārstāvjiem, gan arī pret klientiem.

"Manikīra un pedikīra pakalpojuma sniedzēji savā darbā ievēro visas drošības normas: gan klients, gan meistars pakalpojuma sniegšanas brīdī ir sejas maksās; telpas, instrumenti un darba virsmas tiek dezinficētas pirms un pēc katra klienta; mēs varam nodrošināt epidemiologu ieteiktos darba apstākļus un distancēšanos starp klientiem; starp klientiem un meistariem ir izveidota stikla barjera; klientus saskarsme ir praktiski izslēgta, jo meistari pakalpojumus sniedz pēc pieraksta," uzsver piketa rīkotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņas pārdevēju pienākumos ļauj nodrošināt veikalu stabilitāti

Jana Logina, “Tele2” Mazumtirdzniecības departamenta vadītāja, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd pasaulē daudz tiek diskutēts, kā mainīsies veikalu un klientu apkalpošanas centru ikdiena, ņemot vērā pandēmijas izraisītos apstākļus, moderno tehnoloģiju attīstību un klientu paradumu izmaiņas.

Pavasarī ļoti daudz dzirdējām stāstus no Latvijas un ārvalstīm par to, ka uzņēmumi samazina darbinieku skaitu, slēdz veikalus un pārstāvniecības, jo dramatiski samazinājies apmeklētāju skaits. Sastopoties ar klātienes apmeklētāju skaita kritumu, daļa uzņēmumu uzreiz pieņēma lēmumu par veikalu slēgšanu uz nenoteiktu laiku, bet citi uzņēmumi aktualizēja jautājumu, kā maksimāli efektīvi noslogot veikalu darbiniekus, lai viņu pievienotā vērtībā uzņēmumam nemazinātos un klientiem saglabātu iespēju apmeklēt klientu centrus klātienē, lai saņemtu konsultācijas vai apskatītu preces. Arī šobrīd daudzi uzņēmumi noteikti ir līdzīgā situācijā.

Izvērtējot situāciju, “Tele2”, piemēram, kā risinājumu savlaicīgi izvēlējās veikt klientu centru speciālistu pārkvalifikāciju un izmaiņas viņu ikdienas darba pienākumos. Veikalu darbinieku zināšanu un iemaņu paplašināšana ir ļāvusi būtiski nostabilizēt un efektivizēt to centru darbību, kuri visvairāk varētu ciest no klientu plūsmu izmaiņām. Ieguvēji šajā gadījumā ir visi iesaistītie – darbinieks, klients un uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru