Latvijā saasinājusies cīņa par biodīzeļdegvielas ražošanas kvotām un līdz ar to iespēju saņemt valsts subsīdijas.

Uz kvotu palielināšanu šogad pretendē trīs esošie biodīzeļdegvielas ražotāji SIA Mežrozīte, SIA Mamas D un SIA Delta Rīga. Savukārt lauksaimnieku kooperatīvā sabiedrība Latraps, kas pagaidām ražošanu gatavojas izvērst nomātā uzņēmumā Dānijā, bet rudenī to darīs Latvijā, un Liepājā bāzētā BHC grib iegūt kvotas biodīzeļa ražošanai.

Pret jauno dalībnieku

Esošie tirgus dalībnieki norāda, ka nebūtu korekti kvotas piesķirt Latrapam, jo tādējādi tiktu sekmēta citu valstu ekonomikas attīstība. "Latrapam Latvijā nav nevienas rūpnīcas, nedz eļļas spiestuves, tādējādi iedodot kvotas viņiem un subsidējot uzņēmumu, nabadzīgā Latvija dotētu Dānijas ekonomiku," tā SIA Mežrozīte ražošanas direktors Dainis Laugalis. "Kvotu piešķiršanas pamatdoma ir veicināt biodegvielas ražošanas attīstību Latvijā. Mēs nevaram finansēt citu valstu shēmas," tā SIA Mamas D valdes loceklis Juris Užulis. "Tas var beigties ar to, ka Latvija pazaudēs visu," tā Delta Rīga prezidents Leonīds Krasnijs.

Neskatoties uz pieredzējušo Latvijas biodegvielas ražotāju un saistīto organizāciju iebildumiem, biodegvielas kvotas 2007. gadam jau ir piešķirtas.

Kvotas šogad saņems pieci biodegvielas ražotāji- SIA JaunpagastsPlus, SIA Delta Rīga, LPKS Latraps, a/s Baltic Holding Company (BHC) un SIA Mežrozīte, taču ne visi tādā apjomā kā prasījuši. Lai saņemtu 2007. gadā pieejamo finansiāli atbalstāmo kvotu, biodegvielas ražotājiem līdz šā gada 1. martam Zemkopības ministrijā (ZM) bija jāiesniedz dokumenti, kas apliecina, ka ražošanai nepieciešamās jaudas ir nodotas ekspluatācijā, saražotā biodegviela atbilst noteiktām kvalitātes prasībām un biodegvielas ražošanai tiek izmantots rapsis vai graudi. Tāpat ražotājiem ar iesniegumu jāapliecina, ka uzņēmumam nav nodokļu parādu, kā arī uzņēmums nesaņem atbalstu biodegvielas ražošanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Naftas cenas krišanās, kā arī lokālās neskaidrības biodegvielas nozarē nes zaudējumus Latvijas biodegvielas ražotājiem.

Naftas cenas lielais kritums pasaulē būtiski ietekmējis biodegvielas, tai skaitā rapšu eļļas ražošanas rentabilitāti. Klāt nāk vēl lokālā ar biodegvielu saistītā problemātika, neskaidrības, kad tiks ieviests ES noteiktais obligātais 5% biodegvielas piejaukums fosilai degvielai, iepriekš paredzētā valsts atbalsta ražotājiem «izstiepšana» par vairākiem gadiem un ieilgušais konflikts par to, kam dodama priekšroka- biodegvielas importam, eksportam vai pašpatēriņam. Šiem problēmjautājumiem šodien, 27.01.2009., atkārtoti pievērsīsies arī Saeimas Enerģētikas apakškomisija. «Biodegvielas ražotājiem pašlaik valstī ir 2 atbalsta mehānismi - akcīzes nodokļa atlaides un subsīdijas par saražoto biodegvielu. Pašlaik tiek diskutēts, ka akcīzes nodokļa atlaidi varētu piemērot ne tikai Latvijā saražotajai biodegvielai, bet arī tai, ko ievedīs no ārpuses. Tad mūsu vietējai biodegvielas ražošanai vairs nav jēgas, par to arī runāsim komisijas sēdē,» Db norādīja apakškomisijas sekretārs Andis Kāposts.

Vietējai biodegvielas ražošanai pie pašreizējām degvielas cenām ir ļoti pārliecinoši finansiālie ieguvumi, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Par to liecina izmaksas, kas nepieciešamas, lai saražotu tikai tos 5% biodegvielas, ko Latvija līdz 2010. gadam apņēmusies ieviest kopējā degvielas patēriņa tirgū obligātā piejaukuma veidā. Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības sniegtie dati liecina, ka šodien tas ir 71 miljons ASV dolāru (32.2 miljoni latu), kas varētu vai nu palikt Latvijā, ja biodegvielu saražotu vietējie ražotāji, vai arī tikt samaksāti citām valstīm, ja attiecīgo biodegvielas daudzumu nāktos importēt.

Ekonomikas ministrijas organizētā Biodegvielas politikas jautājumu risināšanas darba grupa lēmusi - tā kā 5% biodegvielas obligātā piejaukuma ieviešana Latvijas degvielas tirgū vairs nav ilgi atliekams pasākums, tuvāko divu nedēļu laikā darba grupai jāizstrādā koncepcija, kādā veidā šo ieviešanas procesu vislabāk veikt. Matemātiskā izteiksmē 5% biodegvielas ir līdzvērtīgi 45 000 t biodīzeļa un 26 000 t bioetanola.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprinājusi 9.Saeimā ievēlēto deputātu sarakstu.

Saskaņā ar 9.Saeimas vēlēšanu rezultātiem 9.Saeimā ir ievēlēti deputāti no septiņu partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstiem. Tautas partijai 9.Saeimā būs 23 deputāti, Zaļo un Zemnieku savienībai 18 deputāti, partijai Jaunais laiks 18 deputāti, Saskaņas Centram 17 deputāti, Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas Ceļš vēlēšanu apvienībai 10 deputāti, Apvienībai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK 8 deputāti un politisko organizāciju apvienībai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā 6 deputāti.

Saskaņā ar CVK lēmumu 9.Saeimā ir ievēlēti:

Latvijas nanopulveru ražotājs savu nākotni saista ar jaunu produktu attīstīšanu.

Kaut gan vārds «nanopulveris» izklausās diezgan moderni un pat inovatīvi, tā ražotājs, uzņēmums Plazma. Keramika. Tehnoloģija pieskaitāms pie Latvijas zinātnes un arī biznesa veterāniem: plazmas tehnoloģija, kas ļauj no metāliem ar īpašas ķīmiskās reakcijas palīdzību iegūt pavisam jaunu materiālu – īpaši smalkas konsistences pulverus jeb nanopulverus, Latvijas neorganiskās ķīmijas institūtā tika izstrādāta vēl pagājušā gadsimta 60. gados. Tā joprojām ir perspektīva, saka firmas vadītājs Ēriks Palčevskis, lai gan patlaban uzņēmumam neiet tik labi, kā gribētos.

Jau septembrī biodegvielas ražotne Bio - Venta sasniegs ražošanas maksimālo jaudu, kas 2009. gadā pie pašreizējā cenu līmeņa varētu kompānijai dot 150 miljonu eiro gada apgrozījumu.

Kompleksa izveidē ieguldīti aptuveni 85 miljoni eiro jeb aptuveni 60 milj. Ls. Ieguldījumu atmaksāšanos uzņēmuma akcionāri paredz 10 gados. Kompleksā ietilpst rapša un rapša raušu glabāšanas un pārkraušanas elevators ar glabāšanas jaudu 25 000 t, rapša eļļas spiestuve un eļļas attīrīšana ar jaudu 100 000 t rapša gadā, biodīzeļdegvielas ražošana ar jaudu 100’000t biodīzeļa gadā, medicīniskās kvalitātes glicerīna destilācija ar jaudu 10 000 t gadā un eļļas, biodīzeļa un glicerīna pārkraušanas termināls no kuģiem un dzelzceļa ar 24 000 m3 glabāšanas jaudu.

Līdz gada beigām uzņēmums plāno saražot 40 000 t biodīzeļa, bet nākamgad sasniegt maksimālo jaudu – 100 000 t.

Latvijas pirmās paaudzes biodegvielas ražotājiem nāksies meklēt citus tirgus.

«Pirmās paaudzes biodegvielu jau zināmā mērā varētu saukt par vēsturi. Visā pasaulē tiek aktīvi runāts par degvielām, kas varētu nākt pēc pirmās biodegvielas paaudzes. Neste Oil Somijas rūpnīcās jau rūpnieciski ražo otrās paaudzes biodegvielu – hidrogenizēto augu eļļu NexBTL. Latvijas likumdošana pašlaik šo degvielu kā produktu neatļauj, taču Biodegvielas likums pašreiz ir atvērts un Ekonomikas ministrija (EM) veic izpēti, lai veiktu likuma uzlabojumus un otrās paaudzes biodegvielu varētu sākt tirgot Latvijā,» DB stāstīja Neste Oil Mazumtirdzniecības vadītājs Latvijā Andris Matisons.

Strauji pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ IKEA koncerns nolēmis slēgt masīvkoka plātņu ražotni Inčukalnā, taču turpināt priedes zāģmateriālu ražošanu.

SIA Swedwood Latvia valdes loceklis, izpilddirektors Kristers Alfs Agrens (Alf Christer Agren) Db apstiprināja, ka kompānija ir slēgusi līmēto masīvkoka plātņu ražotni, tādējādi reaģējot uz strauji augošām izmaksām Latvijā. «Esam nolēmuši slēgt šo ražotni, jo pēdējo gadu laikā saražotās produkcijas izmaksas ir kļuvušas pārāk lielas. Parēķiniet vien, cik liela bijusi inflācija Latvijā pēdējo gadu laikā,» norāda K. Agrens.

Noliedz krīzes ietekmi

«Lēmums aiziet gan nav nekādā veidā saistīts ar pasaules ekonomisko krīzi - ar noietu problēmu nav. Tomēr produkcijas pašizmaksa Latvijā kļuvusi pārāk liela,» uzsver K. Agrens. Viņš neslēpj, ka liela daļa produkcijas nonāk kompānijas mātes uzņēmuma IKEA rīcībā, kas turpina veiksmīgi attīstīties, neskatoties uz krīzi globālajos tirgos. Slēdzot ražotni, bez darba paliks lielākā daļa no 380 strādniekiem, kas strādāja ražotnē. Kompānijai jau norit pārrunas ar arodbiedrību, arī darbinieki ir brīdināti, ka ar viņiem tiks pārtrauktas darba attiecības likumā paredzētajā kārtībā.

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Biodegvielas ražotājs Delta Rīga izlēmis samazināt pamatkapitālu un piesaistīt kreditorus, jo nevar vairs izturēt Valsts Ieņēmumu dienesta uzbrukumus.

Kreditori var pieteikties līdz 25.septembrim, liecina laikrakstā Latvijas Vēstnesis publicētais Delta Rīga paziņojums. «Vienīgais, ko es lūdzu, ir cienīt ražotāju. Pēdējais piliens traukā bija uzņēmumam uzliktā soda nauda 60 tūkstošu latu apmērā par vienu nenozīmīgu grāmatvedības kļūdu. Es šos valsts iestāžu reidu uzbrukumus vairs nevaru izturēt, nopostīt kaut ko jau ir ļoti viegli, bet vai tā ir adekvāta valsts attieksme pret svarīgas jomas ražotāju un eksportētājuzņēmumu?» savu sašutumu Db pauda Delta Rīga valdes priekšsēdētājs Leonīds Krasnijs. Vienlaikus viņš arī norādīja, ka domā par to, lai uzņēmuma akcionāri varētu saņemt savas dividendes, tāpēc arī nepieciešama papildus līdzekļu piesaiste. Pēc Lursoft datiem Delta Rīga īpašnieki atrodas Krievijā.

Draugiem Group drukas ārpakalpojumu uzņēmums Printful attīstīsies Latvijā, šeit atverot jauno Eiropas ražotni.

Šāda informācija publicēta uzņēmuma mājaslapā internetā.

Tā kalpos kā uzņēmuma ražošanas centrs Eiropā. Jaunajā ražotnē tiks nodrošināti gandrīz visi Printful pakalpojumi, tostarp tekstilizstrādājumu ražošana un apģērbu un interjera priekšmetu apdrukas darbi.

«Jau pavisam drīz šīs telpas piepildīs jaudīgi printeri, ātras šujmašīnas un forši cilvēki. Latviešu radītais ASV drukas uzņēmums Printful šeit Rīgā, netālu no Mežaparka, Starta ielā 1 atvērs savu jauno Eiropas ražotni. Kopš 2013. gada no viena printera Laura Liberta [Draugiem Group dibinātājs Lauris Liberts] viesistabā Printful ir izaudzis par vienu no ietekmīgākajiem drukas uzņēmumiem ASV ar ražotnēm Losandželosā un Ziemeļkarolīnā. Un, pēc veiksmīgas pieredzes Amerikas tirgū, laiks iekarot Eiropu. Mēs ticam, ka to vislabāk var izdarīt tieši no Latvijas. Jā, šis būs mums izaicinājums. Iespējams, atvērt ražotni kādā Rietumeiropas valstī būtu izdevīgāk, bet mēs gribam ieguldīt Latvijā,» prezentācijas video saka Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Latvijas kompānijas Draugiem Group Amerikā bāzētais drukas ārpakalpojumu uzņēmums Printful, kas vēl pirms gada savu Eiropas ražotni plānoja atvērt Polijā vai kādā citā valstī, tomēr izvēlējies Latviju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Vairāku gadu garumā pētījām Poliju, Vāciju, Angliju. Tikai pēdējā laikā sākām izskatīt arī Latviju kā variantu. Tur nospēlēja pāris faktori. Pirmkārt, zināms patriotisms. Mēs esam 100% latviešiem piederoša kompānija no Latvijas, visa mūsu pievienotā vērtība – programmēšana – tiek veikta tieši Latvijā. Otrkārt, pagājušā gada nogalē atvērām otru ražotni Šarlotē Ziemeļkarolīnā, kas ir turpat Amerikas ietvaros, bet citā štatā, un tur jau bija atšķirība likumdošanā, piemēram, par darbaspēku, kā iegūt nepieciešamās atļaujas ražošanai. Domājot par to, ka mums tas viss būtu jādara, piemēram, Vācijā vai Polijā, sapratām, ka process ievilktos daudz ilgāk saistībā ar valodas barjeru un citiem apstākļiem. Mēs tomēr uzskatām sevi par startup kompāniju un gribam, lai lietas notiek ātri. Tas nospēlēja par labu Latvijai, jo mēs intuitīvi jutām, ka Latvijā to izdarīt būs ātrāk. Par laimi, mums nāk līdzi Draugiem Group vārds, kas sarunās ar dažādiem partneriem ļauj mūs uztvert nopietnāk,» stāsta Dāvis Siksnāns, Printful vadītājs. Ražotnes izveidē kopumā tiks investēts vairāk nekā viens miljons eiro. Pagaidām Latvijas ražotnē strādā desmit darbinieku, bet plānots, ka ilgtermiņā tiks nodrošinātas darbavietas 150 cilvēkiem.

Rapšu un talla eļļas poliolu ražotājs SIA PolyLabs plāno piesaistīt piecus miljonus eiro, lai izveidotu savu ražotni.

Sākotnēji uzņēmums plāno piesaistīt 600 tūkstošus eiro, lai paplašinātu komandu, nostiprinātu produktus, izstrādātu patentu stratēģiju, aktivizētu pārdošanu un mārketingu. Investīcijas, visticamāk, nebūs no Latvijas. SIA PolyLabs ir sarunas ar investoriem no Nīderlandes, Skandināvijas valstīm un Japānas. Šobrīd uzņēmums poliolus ražo pie sadarbības partneriem Olainē, bet ar laiku PolyLabs vēlas izveidot savu ražotni.

«Plānojam automatizētu moduļveida ražotni, kas ļaus nepārtraukti kāpināt ražošanas apjomus. Šobrīd mūsu pieejamais apjoms veido tikai 0,16% no biopoliolu tirgus. Kad mums būs sava ražotne, kura spēs gadā saražot 10 tūkstošus tonnu, tie būs 0,53%. Potenciāls ir milzīgs, iespējas ir neierobežotas, tāpēc veidosim moduļveida ražotni ar domu, ka katru otro gadu varam attīstīt ražošanas jaudu un papildus saražot vēl 10 tūkstošus tonnu,» stāsta Kristiāns Grundštoks, SIA PolyLabs vadītājs. Tālākos plānos ir izveidot ražotni Eiropā tuvāk atsevišķiem klientiem, vēl tālākā nākotnē – veidot kopuzņēmumu ar vietējiem uzņēmumiem un licencēt ražošanu Amerikā un Āzijā.

LPKS Latraps šopavasar savā eļļas spiestuvē gatavs spiest rapšu eļļu no biedru izaudzētajiem rapšiem un tālāk no tās biodegvielas ražošanas rūpnīcā Staļģenē tiks saražota biodegviela.

Latraps biodīzeļa ražošanas vadītājs Agris Stauģis pastāstīja, ka rapšu eļļu uzņēmums sāks ražot pēc aptuveni mēneša un plānots gadā saražot ap 10 tūkstošiiem tonnas. Rapša eļļu plānots izmantot biodīzeļa ražošanai, tirdzniecībai un eksportam. Savukārt biodīzeli kompānija var sākt ražot jau patlaban un plānotā jauda ir līdz 30 tūkstošiem t gadā. Tiesa, uzņēmums piebilst, ka ar galaproduktu realizācijas tirgu šobrīd ir pāragri spriest – kooperatīva mērķis ir ražot to, kas konkrētā brīdī būs izdevīgi: vai tie ir rapši, rapšu eļļa vai biodegviela, to noteiks konkrētā tirgus situācija.

Latraps ir lielākais graudu/rapšu audzētāju kooperatīvs valstī, kas šobrīd apvieno jau 497 zemnieku saimniecības visā Latvijā. Biedru skaits kooperatīvā pakāpeniski turpina pieaugt un pēdējā gada laikā kooperatīvā īpaši aktīvi stājušies lauksaimnieki no Latgales reģiona.

2008. gads notikumiem bagāts bijis arī Latvijas reģionos. Db piedāvā atskatīties uz notikumiem Kurzemē, kas saviļņojuši ne tikai reģionu, bet arī visas Latvijas biznesa vidi.

Janvāris

Liepājas mērs Uldis Sesks sarunās ar ministru prezidentu Ivaru Godmani un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojušies par tālāku izpēti un plānošanu elektroenerģijas ražotnes būvniecībai Liepājā, akcentējot cietā kurināmā izmantošanu kā alternatīvu Krievijas gāzei.

Februāris

Pēc SIA Zaksi pasūtījuma Užavas pagastā pabeidz jaunas alus ražotnes būvniecību un sāk tehnoloģisko iekārtu montāžu. Ēkas projekts paredz tūristiem apskatāmu alus darīšanas procesu.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas, kas neslēpj savu vēlmi izveidot lielāko atkritumu apsaimniekotāju valstī, pārņemot vairāku lielo pilsētu atkritumu saimniecības.

Biodegvielas nozari Latvijā varētu glābt 5% obligātā biodegvielas piemaisījuma ieviešana visai patēriņā esošajai degvielai.

«Mums- Baltijas jūras reģiona valstīm - ir īpaši liels potenciāls alternatīvā enerģijas ieguves veida attīstīšanā. Piemēram, Latvijā šobrīd ir ļoti daudz brīvas zemes, kur varētu audzēt bioenerģijas kultūras. Turklāt gandrīz visu, ko var audzēt zemnieki, var izmantot bioenerģijas ražošanā. Tāpēc Baltijas jūras reģiona valstīm jāveltī visi spēki, lai attīstītu alternatīvos enerģijas ieguves veidus ar mērķi maksimāli apgūt un izmantot iekšējos resursus, tādējādi iegūstot iespējami lielāku energo neatkarību no enerģijas piegādātājām lielvalstīm,» tā, atklājot konferenci «Atjaunojamā enerģija- nākotnes perspektīva Baltijas reģionā», savulaik teica zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Arī tagad enerģētikas jomas eksperti uzskata, ka sasniegt Eiropas Savienības prasības - 40% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru Latvijas enerģētikā līdz 2020. gadam bez biodegvielas nebūs iespējams. «Līdz 2020. gadam mēs nevarēsim pagūt attīstīt tik jaudīgus vēja parkus, protams, ir koksnes potenciāls, bet ne katrā gadījumā to izmantot ir ekonomiski izdevīgi. Paliek biodegviela, te mums būtu visas attīstības iespējas,» uzskata Pasaules Enerģētikas padomes Latvijas Nacionālās komitejas goda prezidents Viktors Zēbergs.

Pērn par 145 % pieaugusi fizisko personu reģistrēto komercķīlu maksimālo prasījumu kopsumma, kamēr juridiskajām personām šī summa augusi tikai par 5.7 %.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem komercķīlu pieteikumiem. «Lai arī pērn turpināja pieaugt pret komercķīlu izsniegto kredītu apjoms, taču tā tempi ir ievērojami mazinājušies līdz 5.7 % - no vairāk nekā 50% (2006.g. - 55,1%, 2005.g. - 60%, 2003.g.- 73,2%) iepriekšējos gados,» skaidro SIA pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš aplūkojot komercķīlu ņēmēju (kreditoru) struktūru, secina, ka izmaiņas nav skārušas visus komercķīlu ņēmējus vienādi - ja juridisko personu izsniegto kredītu pret komercķīlu pieauguma apjoms ir ievērojami mazinājies, tad fizisko personu - pieaudzis par 145,4% (no 26.7 milj. Ls 2006. g. līdz 65.7 milj. Ls - 2007. g.). Kopā 2007. gadā reģistrēta 27 071 komercķīla, kas ir par 20.4 % vairāk nekā 2006. gadā. Kopējā maksimālo prasījumu summa pērn sasniedza 14.45 miljardus Ls. 2008. gada janvārī spēkā bija komercķīlas par kopējo maksimālo prasījumu summu - 26,8 miljardiem Ls. Jāņem vērā: personas reģistrētā komercķīlas maksimālā prasījuma summa nenozīmē, ka persona ir aizņēmusies tik lielu summu, skaidro A. Brūvelis.

Visiem trim Latvijas biodīzeļa ražotājiem nāksies samazināt ražošanu, piektdien raksta laikraksts Diena.

Divas no ražotnēm nestrādā ar pilnu jaudu, jo radušās problēmas ar ražotās produkcijas pārdošanu. Savukārt SIA Mežrožīte rudenī plāno apturēt ražošanu, jo izmantojusi sev piešķirto kvotu valsts atbalsta saņemšanai, un papildus kvotu nav saņēmusi.

SIA Mežrozīte vadītājs Juris Galvanovskis laikrakstam norāda, ka komisija, piešķirot kvotas, nav ņēmusi vērā apstākļus, kādēļ uzņēmums iepriekš neizpildīja tam piešķirto kvotu.

Biodīzeļa ražotāju Delta Rīga un Mamas D. pārstāvji norādīja, ka realizācijas prolēmas radušās, jo eksporta tirgos pieaugusi konkurence, savukārt pašmāju tirgus lietotāji ir pārāk skeptiski pret jauno degvielu.

Līdz 2030. gadam importētās degvielas un gāzes apjomus valstī plānots samazināt uz pusi, bet ar pašu teritorijā iegūtiem ogļūdeņražiem naftu un dabasgāzi varētu aizstāt pat 10% apmērā. Principā var teikt, ka nupat minētais varētu būt visnotaļ labs turpmākās divdesmitgades valsts enerģētiskās attīstības plāns, piemēram, Turkmenistānai.

Reālā situācija gan ir tāda, ka šādu dokumentu pilnā nopietnībā ir radījusi pašmāju Ekonomikas ministrija.

Atbilstoši šīs valsts institūcijas uzskatiem, jau pēc sešiem gadiem mums varētu būt sava koksnes biodīzeļa rūpnīca, bet laika gaitā lielā mērā savas energoproblēmas mēs varot atrisināt ar kūdras ieguves palīdzību. Vispirms jau jāteic, ka pasaulē vēl nav dzirdēti daudzi veiksmīgi piemēri, kad ar koksnes biodīzeļa rūpnīcu palīdzību fosilās degvielas patēriņu būtu iespējams samazināt 50% apmērā, turklāt bail iedomāties, kas šādas ražotnes darbināšanas rezultātā jau dažu gadu laikā būtu palicis pāri no Latvijas mežiem. Nenoliedzami koksni var uzskatīt par mūsu valsts dabas resursu, tomēr jau pašreizējā tās izmantošana, eksportējot kā vienkāršus baļķus, vairāk atgādina izšķiešanu. Šim resursam nozīme ir tad, ja tas tiek eksportēts, pirms tam radot augstu pievienoto vērtību. Vienkārši sakot, piemēram, ražojot mēbeles. Savukārt vienkārša sadedzināšana būtu totāls absurds un nekas vairāk. Tāpat nav izslēgts, ka jau drīz vien mums nāktos uzsākt pārrunas, piemēram, ar Krieviju un Skandināvijas valstīm par koksnes resursu importu, jo pašiem ar saviem resursiem izrādītos krietni vien par maz.

Veicinās biodegvielas noietu, tomēr biodegvielas ražotāji bez tiešā atbalsta nav konkurētspējīgi.

Vairāku gadu diskusijas par Latvijas biodegvielas nozares perspektīvām noslēgušās ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātu informatīvo ziņojumu. Biodegvielnieki joprojām uzstāj uz kaut vai nelielu tiešo atbalstu. Tomēr daži ar biodegvielas nozari kādreiz saistītie DB neoficiāli ir atzinuši, ka nozarei kaitējumu nodarījusi gan politiskā kursa maiņa, gan arī pašu biodegvielas ražotāju alkatība, prasot pat 40 sant. lielas subsīdijas par katru saražoto biodīzeļa litru.

«Mēs neticam tiešo subsīdiju lietderībai. Valdība 70 milj. Ls biodegvielas nozarē jau ieguldīja, piecu, sešu gadu laikā tā joprojām nespēj ekonomiski pamatoti strādāt. Par subsīdijām viss jau ir daudzas reizes izrunāts un mūsu atbilde ir – nē,» ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir negrozāms.

Biodīzeļa ražotājs SIA Delta Rīga tuvākajā laikā plāno uzsākt arī elektrības ražošanu no biomasas.

To Db.lv pastāstīja SIA Delta Rīga valdes priekšsēdētājs Leonīds Krasnijs. Pēc viņa teiktā, palikuši tikai savas darbības saskaņošanas jautājumi ar a/s Latvenergo un tad, cerams, vēl šopavasar, varēs sākt elektrības ražošanu. Uzstādīto iekārtu jauda Valmieras rajona Naukšēnos ir 500 kW, tās izmaksājušas ap 400 tūkst. eiro. «Īpaši gribētu uzsvērt, ka izmantosim vietējos, atjaunojamos energoresursus, to sagāde dos labumu vietējiem zemniekiem, savukārt koģenerācijas stacijā saražotais siltums arī būs izdevīgs apkārtnes iedzīvotājiem. Apsveram domu, ka vēlāk šo staciju varētu pārvietot uz citu Latvijas vietu, Naukšēnos uzstādot mazāk jaudīgu, ja izrādīsies, ka pieprasījums pēc siltuma nav tik liels. Esmu pārliecināts, ka šādas stacijas būtu nepieciešamas visās Latvijas mazpilsētās,» tā L. Krasnijs.

Zviedrijā uzsākta Matīsa Kažas vesterna Kur vedīs ceļš uzņemšana. Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava.

Pirmais latviešu vesterns – tā savu debijas spēlfilmu Kur vedīs ceļš raksturo 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža. Filmas galvenā varone ir Eva, baltvācu barona aizbildniecībā uzaugusi aristokrātiska jauniete. Īsi pirms paredzētajām kāzām Eva no muižas pazūd. Aizdomās par nolaupīšanu tur latviešu skrīveri Miku, un pazudušos jauniešus sāk meklēt barona rokaspuiši, vietējie žandarmi un citi spēki, katrs savu mērķu vadīti.

Režisors Matīss Kaža par filmas Kur vedīs ceļš uzņemšanu stāsta: «Šī nebūs tipiska kostīmfilma vai vēsturiska drāma. Mēs strādājam vesterna žanra ietvaros, un tomēr to pārveidojam pa savam. Tas būs vesterns Austrumeiropas mērcē, varētu to pat saukt par īsternu. Stāsts par pieaugšanu laikā, kurā par savu nākotni nevaram būt droši. Arī par cīņu pret netaisnību, tai skaitā koloniālismu, neiecietību, aizraušanos ar varu. It kā darbība risinās pusotru gadsimtu senā pagātnē, un tomēr tas ir par mūsdienām.»