Neskatoties uz pieredzējušo Latvijas biodegvielas ražotāju un saistīto organizāciju iebildumiem, biodegvielas kvotas 2007. gadam jau ir piešķirtas.

Kvotas šogad saņems pieci biodegvielas ražotāji- SIA JaunpagastsPlus, SIA Delta Rīga, LPKS Latraps, a/s Baltic Holding Company (BHC) un SIA Mežrozīte, taču ne visi tādā apjomā kā prasījuši. Lai saņemtu 2007. gadā pieejamo finansiāli atbalstāmo kvotu, biodegvielas ražotājiem līdz šā gada 1. martam Zemkopības ministrijā (ZM) bija jāiesniedz dokumenti, kas apliecina, ka ražošanai nepieciešamās jaudas ir nodotas ekspluatācijā, saražotā biodegviela atbilst noteiktām kvalitātes prasībām un biodegvielas ražošanai tiek izmantots rapsis vai graudi. Tāpat ražotājiem ar iesniegumu jāapliecina, ka uzņēmumam nav nodokļu parādu, kā arī uzņēmums nesaņem atbalstu biodegvielas ražošanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Naftas cenas krišanās, kā arī lokālās neskaidrības biodegvielas nozarē nes zaudējumus Latvijas biodegvielas ražotājiem.

Naftas cenas lielais kritums pasaulē būtiski ietekmējis biodegvielas, tai skaitā rapšu eļļas ražošanas rentabilitāti. Klāt nāk vēl lokālā ar biodegvielu saistītā problemātika, neskaidrības, kad tiks ieviests ES noteiktais obligātais 5% biodegvielas piejaukums fosilai degvielai, iepriekš paredzētā valsts atbalsta ražotājiem «izstiepšana» par vairākiem gadiem un ieilgušais konflikts par to, kam dodama priekšroka- biodegvielas importam, eksportam vai pašpatēriņam. Šiem problēmjautājumiem šodien, 27.01.2009., atkārtoti pievērsīsies arī Saeimas Enerģētikas apakškomisija. «Biodegvielas ražotājiem pašlaik valstī ir 2 atbalsta mehānismi - akcīzes nodokļa atlaides un subsīdijas par saražoto biodegvielu. Pašlaik tiek diskutēts, ka akcīzes nodokļa atlaidi varētu piemērot ne tikai Latvijā saražotajai biodegvielai, bet arī tai, ko ievedīs no ārpuses. Tad mūsu vietējai biodegvielas ražošanai vairs nav jēgas, par to arī runāsim komisijas sēdē,» Db norādīja apakškomisijas sekretārs Andis Kāposts.

Vietējai biodegvielas ražošanai pie pašreizējām degvielas cenām ir ļoti pārliecinoši finansiālie ieguvumi, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Par to liecina izmaksas, kas nepieciešamas, lai saražotu tikai tos 5% biodegvielas, ko Latvija līdz 2010. gadam apņēmusies ieviest kopējā degvielas patēriņa tirgū obligātā piejaukuma veidā. Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības sniegtie dati liecina, ka šodien tas ir 71 miljons ASV dolāru (32.2 miljoni latu), kas varētu vai nu palikt Latvijā, ja biodegvielu saražotu vietējie ražotāji, vai arī tikt samaksāti citām valstīm, ja attiecīgo biodegvielas daudzumu nāktos importēt.

Ekonomikas ministrijas organizētā Biodegvielas politikas jautājumu risināšanas darba grupa lēmusi - tā kā 5% biodegvielas obligātā piejaukuma ieviešana Latvijas degvielas tirgū vairs nav ilgi atliekams pasākums, tuvāko divu nedēļu laikā darba grupai jāizstrādā koncepcija, kādā veidā šo ieviešanas procesu vislabāk veikt. Matemātiskā izteiksmē 5% biodegvielas ir līdzvērtīgi 45 000 t biodīzeļa un 26 000 t bioetanola.

Latvijas pirmās paaudzes biodegvielas ražotājiem nāksies meklēt citus tirgus.

«Pirmās paaudzes biodegvielu jau zināmā mērā varētu saukt par vēsturi. Visā pasaulē tiek aktīvi runāts par degvielām, kas varētu nākt pēc pirmās biodegvielas paaudzes. Neste Oil Somijas rūpnīcās jau rūpnieciski ražo otrās paaudzes biodegvielu – hidrogenizēto augu eļļu NexBTL. Latvijas likumdošana pašlaik šo degvielu kā produktu neatļauj, taču Biodegvielas likums pašreiz ir atvērts un Ekonomikas ministrija (EM) veic izpēti, lai veiktu likuma uzlabojumus un otrās paaudzes biodegvielu varētu sākt tirgot Latvijā,» DB stāstīja Neste Oil Mazumtirdzniecības vadītājs Latvijā Andris Matisons.

Latvijas nanopulveru ražotājs savu nākotni saista ar jaunu produktu attīstīšanu.

Kaut gan vārds «nanopulveris» izklausās diezgan moderni un pat inovatīvi, tā ražotājs, uzņēmums Plazma. Keramika. Tehnoloģija pieskaitāms pie Latvijas zinātnes un arī biznesa veterāniem: plazmas tehnoloģija, kas ļauj no metāliem ar īpašas ķīmiskās reakcijas palīdzību iegūt pavisam jaunu materiālu – īpaši smalkas konsistences pulverus jeb nanopulverus, Latvijas neorganiskās ķīmijas institūtā tika izstrādāta vēl pagājušā gadsimta 60. gados. Tā joprojām ir perspektīva, saka firmas vadītājs Ēriks Palčevskis, lai gan patlaban uzņēmumam neiet tik labi, kā gribētos.

Jau septembrī biodegvielas ražotne Bio - Venta sasniegs ražošanas maksimālo jaudu, kas 2009. gadā pie pašreizējā cenu līmeņa varētu kompānijai dot 150 miljonu eiro gada apgrozījumu.

Kompleksa izveidē ieguldīti aptuveni 85 miljoni eiro jeb aptuveni 60 milj. Ls. Ieguldījumu atmaksāšanos uzņēmuma akcionāri paredz 10 gados. Kompleksā ietilpst rapša un rapša raušu glabāšanas un pārkraušanas elevators ar glabāšanas jaudu 25 000 t, rapša eļļas spiestuve un eļļas attīrīšana ar jaudu 100 000 t rapša gadā, biodīzeļdegvielas ražošana ar jaudu 100’000t biodīzeļa gadā, medicīniskās kvalitātes glicerīna destilācija ar jaudu 10 000 t gadā un eļļas, biodīzeļa un glicerīna pārkraušanas termināls no kuģiem un dzelzceļa ar 24 000 m3 glabāšanas jaudu.

Līdz gada beigām uzņēmums plāno saražot 40 000 t biodīzeļa, bet nākamgad sasniegt maksimālo jaudu – 100 000 t.

Biodegvielas nozari Latvijā varētu glābt 5% obligātā biodegvielas piemaisījuma ieviešana visai patēriņā esošajai degvielai.

«Mums- Baltijas jūras reģiona valstīm - ir īpaši liels potenciāls alternatīvā enerģijas ieguves veida attīstīšanā. Piemēram, Latvijā šobrīd ir ļoti daudz brīvas zemes, kur varētu audzēt bioenerģijas kultūras. Turklāt gandrīz visu, ko var audzēt zemnieki, var izmantot bioenerģijas ražošanā. Tāpēc Baltijas jūras reģiona valstīm jāveltī visi spēki, lai attīstītu alternatīvos enerģijas ieguves veidus ar mērķi maksimāli apgūt un izmantot iekšējos resursus, tādējādi iegūstot iespējami lielāku energo neatkarību no enerģijas piegādātājām lielvalstīm,» tā, atklājot konferenci «Atjaunojamā enerģija- nākotnes perspektīva Baltijas reģionā», savulaik teica zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Arī tagad enerģētikas jomas eksperti uzskata, ka sasniegt Eiropas Savienības prasības - 40% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru Latvijas enerģētikā līdz 2020. gadam bez biodegvielas nebūs iespējams. «Līdz 2020. gadam mēs nevarēsim pagūt attīstīt tik jaudīgus vēja parkus, protams, ir koksnes potenciāls, bet ne katrā gadījumā to izmantot ir ekonomiski izdevīgi. Paliek biodegviela, te mums būtu visas attīstības iespējas,» uzskata Pasaules Enerģētikas padomes Latvijas Nacionālās komitejas goda prezidents Viktors Zēbergs.

Izmaiņas, kuras palīdzētu grūtībās nonākušu uzņēmumu reanimācijai, lai atjaunotu maksātspēju, dod lielāku brīvību kreditoriem, bet nesniedz nekādas garantijas par procesa veiksmīgu iznākumu. To intervijā DB stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka sabiedrība, politiķi un uzņēmēji vēlas, lai finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi atgūtos un turpinātu strādāt, tādējādi saglabājot darba vietas, nodokļu maksājumus, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, var nedot cerēto efektu.

Fragments no intervijas:

Kāpēc grūtībās nonākuši uzņēmumi Latvijā reti kad iegūst otro elpu?

Lai finanšu grūtībās nonācis uzņēmums atgūtos, ir vajadzīga vienošanās starp parādnieku un kreditoriem. Valstij nav un nebūs nekādu instrumentu, kas varētu piespiest kreditorus vienoties ar parādnieku par tā atveseļošanu. Kreditoru vidū arī nebūt nav viegli panākt vienprātību par parādnieka likteni. Jau kopš 2008. gada grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar kreditoriem un īstenot maksātnespējas atjaunošanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) vai ārpustiesas TAP. Parādnieka glābšanas procesā kreditoriem visdrīzāk ir jānoraksta daļa parādsaistību, bet tad ir jautājums - ko viņi no tā iegūs? Deviņu gadu laikā ir uzsākts 931 TAP un 404 ārpustiesas TAP, bet maksātspēja tikusi atjaunota tikai 30 gadījumos. Galvenā problēma – uzticības krīze starp parādnieku un kreditoriem, kā arī neticamie, pat pasakainie grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātspējas atgūšanas plāni. Turklāt – šo labi domāto iespēju pacentās sabojāt tie, kuri TAP mēģināja īstenot kā maksātnespējas novilcināšanu un tādēļ, lai ieceltu sev izdevīgu administratoru (uzraugu). Pašlaik šāda parādniekam izdevīga administratora atrašanās amatā, pārejot no TAP uz maksātnespēju, nav iespējama. Proti, likums pieprasa administratora nomaiņu, pārejot uz maksātnespēju. Problēmas, kas traucē reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus, tika identificētas un to risinājumi tika iestrādāti Maksātnespējas likuma grozījumos. Šaubos, vai piedāvātais risinājums, dodot tiesības kreditoriem iecelt jebkuru Latvijas vai ārvalsts iedzīvotāju par parādnieka TAP uzraugu, būs tā brīnumnūjiņa, kas ģenerēs daudz «fēniksu» Latvijā.

2008. gads notikumiem bagāts bijis arī Latvijas reģionos. Db piedāvā atskatīties uz notikumiem Kurzemē, kas saviļņojuši ne tikai reģionu, bet arī visas Latvijas biznesa vidi.

Janvāris

Liepājas mērs Uldis Sesks sarunās ar ministru prezidentu Ivaru Godmani un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojušies par tālāku izpēti un plānošanu elektroenerģijas ražotnes būvniecībai Liepājā, akcentējot cietā kurināmā izmantošanu kā alternatīvu Krievijas gāzei.

Februāris

Pēc SIA Zaksi pasūtījuma Užavas pagastā pabeidz jaunas alus ražotnes būvniecību un sāk tehnoloģisko iekārtu montāžu. Ēkas projekts paredz tūristiem apskatāmu alus darīšanas procesu.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas, kas neslēpj savu vēlmi izveidot lielāko atkritumu apsaimniekotāju valstī, pārņemot vairāku lielo pilsētu atkritumu saimniecības.

Grūtībās nonākušo banku glābšanai tika izmantotas dažādas metodes, bet to nākotne izskatās vienlīdz cerīga.

Krīzes trieciens trāpīja mums tieši pa galvu, atbildot uz izmeklēšanas komisijas jautājumiem par nonākšanu uz bankrota sliekšņa, rokas plātīja ASV hipotekārās bankas Fannie Mae bijušais vadītājs Daniels Mads. «Neparastais apvērsums ekonomikā un īpaši nekustamo īpašumu tirgū izaicināja Fannie Mae tā, ka ar to bija grūti tikt galā, neatkarīgi no iepriekš pieņemtiem lēmumiem,» pēc uzņēmuma nacionalizācijas atlaistais boss nevainoja sevi notikumu virpulī, kas beidzās ar 125,9 miljardu dolāru ASV nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu šajā un radniecīgajā bankā Freddie Mac.

Biodīzeļa ražotājs SIA Delta Rīga tuvākajā laikā plāno uzsākt arī elektrības ražošanu no biomasas.

To Db.lv pastāstīja SIA Delta Rīga valdes priekšsēdētājs Leonīds Krasnijs. Pēc viņa teiktā, palikuši tikai savas darbības saskaņošanas jautājumi ar a/s Latvenergo un tad, cerams, vēl šopavasar, varēs sākt elektrības ražošanu. Uzstādīto iekārtu jauda Valmieras rajona Naukšēnos ir 500 kW, tās izmaksājušas ap 400 tūkst. eiro. «Īpaši gribētu uzsvērt, ka izmantosim vietējos, atjaunojamos energoresursus, to sagāde dos labumu vietējiem zemniekiem, savukārt koģenerācijas stacijā saražotais siltums arī būs izdevīgs apkārtnes iedzīvotājiem. Apsveram domu, ka vēlāk šo staciju varētu pārvietot uz citu Latvijas vietu, Naukšēnos uzstādot mazāk jaudīgu, ja izrādīsies, ka pieprasījums pēc siltuma nav tik liels. Esmu pārliecināts, ka šādas stacijas būtu nepieciešamas visās Latvijas mazpilsētās,» tā L. Krasnijs.

Līdz 2030. gadam importētās degvielas un gāzes apjomus valstī plānots samazināt uz pusi, bet ar pašu teritorijā iegūtiem ogļūdeņražiem naftu un dabasgāzi varētu aizstāt pat 10% apmērā. Principā var teikt, ka nupat minētais varētu būt visnotaļ labs turpmākās divdesmitgades valsts enerģētiskās attīstības plāns, piemēram, Turkmenistānai.

Reālā situācija gan ir tāda, ka šādu dokumentu pilnā nopietnībā ir radījusi pašmāju Ekonomikas ministrija.

Atbilstoši šīs valsts institūcijas uzskatiem, jau pēc sešiem gadiem mums varētu būt sava koksnes biodīzeļa rūpnīca, bet laika gaitā lielā mērā savas energoproblēmas mēs varot atrisināt ar kūdras ieguves palīdzību. Vispirms jau jāteic, ka pasaulē vēl nav dzirdēti daudzi veiksmīgi piemēri, kad ar koksnes biodīzeļa rūpnīcu palīdzību fosilās degvielas patēriņu būtu iespējams samazināt 50% apmērā, turklāt bail iedomāties, kas šādas ražotnes darbināšanas rezultātā jau dažu gadu laikā būtu palicis pāri no Latvijas mežiem. Nenoliedzami koksni var uzskatīt par mūsu valsts dabas resursu, tomēr jau pašreizējā tās izmantošana, eksportējot kā vienkāršus baļķus, vairāk atgādina izšķiešanu. Šim resursam nozīme ir tad, ja tas tiek eksportēts, pirms tam radot augstu pievienoto vērtību. Vienkārši sakot, piemēram, ražojot mēbeles. Savukārt vienkārša sadedzināšana būtu totāls absurds un nekas vairāk. Tāpat nav izslēgts, ka jau drīz vien mums nāktos uzsākt pārrunas, piemēram, ar Krieviju un Skandināvijas valstīm par koksnes resursu importu, jo pašiem ar saviem resursiem izrādītos krietni vien par maz.

Veicinās biodegvielas noietu, tomēr biodegvielas ražotāji bez tiešā atbalsta nav konkurētspējīgi.

Vairāku gadu diskusijas par Latvijas biodegvielas nozares perspektīvām noslēgušās ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātu informatīvo ziņojumu. Biodegvielnieki joprojām uzstāj uz kaut vai nelielu tiešo atbalstu. Tomēr daži ar biodegvielas nozari kādreiz saistītie DB neoficiāli ir atzinuši, ka nozarei kaitējumu nodarījusi gan politiskā kursa maiņa, gan arī pašu biodegvielas ražotāju alkatība, prasot pat 40 sant. lielas subsīdijas par katru saražoto biodīzeļa litru.

«Mēs neticam tiešo subsīdiju lietderībai. Valdība 70 milj. Ls biodegvielas nozarē jau ieguldīja, piecu, sešu gadu laikā tā joprojām nespēj ekonomiski pamatoti strādāt. Par subsīdijām viss jau ir daudzas reizes izrunāts un mūsu atbilde ir – nē,» ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir negrozāms.

Pērn par 145 % pieaugusi fizisko personu reģistrēto komercķīlu maksimālo prasījumu kopsumma, kamēr juridiskajām personām šī summa augusi tikai par 5.7 %.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem komercķīlu pieteikumiem. «Lai arī pērn turpināja pieaugt pret komercķīlu izsniegto kredītu apjoms, taču tā tempi ir ievērojami mazinājušies līdz 5.7 % - no vairāk nekā 50% (2006.g. - 55,1%, 2005.g. - 60%, 2003.g.- 73,2%) iepriekšējos gados,» skaidro SIA pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš aplūkojot komercķīlu ņēmēju (kreditoru) struktūru, secina, ka izmaiņas nav skārušas visus komercķīlu ņēmējus vienādi - ja juridisko personu izsniegto kredītu pret komercķīlu pieauguma apjoms ir ievērojami mazinājies, tad fizisko personu - pieaudzis par 145,4% (no 26.7 milj. Ls 2006. g. līdz 65.7 milj. Ls - 2007. g.). Kopā 2007. gadā reģistrēta 27 071 komercķīla, kas ir par 20.4 % vairāk nekā 2006. gadā. Kopējā maksimālo prasījumu summa pērn sasniedza 14.45 miljardus Ls. 2008. gada janvārī spēkā bija komercķīlas par kopējo maksimālo prasījumu summu - 26,8 miljardiem Ls. Jāņem vērā: personas reģistrētā komercķīlas maksimālā prasījuma summa nenozīmē, ka persona ir aizņēmusies tik lielu summu, skaidro A. Brūvelis.

Biodegvielas ražotājs Delta Rīga izlēmis samazināt pamatkapitālu un piesaistīt kreditorus, jo nevar vairs izturēt Valsts Ieņēmumu dienesta uzbrukumus.

Kreditori var pieteikties līdz 25.septembrim, liecina laikrakstā Latvijas Vēstnesis publicētais Delta Rīga paziņojums. «Vienīgais, ko es lūdzu, ir cienīt ražotāju. Pēdējais piliens traukā bija uzņēmumam uzliktā soda nauda 60 tūkstošu latu apmērā par vienu nenozīmīgu grāmatvedības kļūdu. Es šos valsts iestāžu reidu uzbrukumus vairs nevaru izturēt, nopostīt kaut ko jau ir ļoti viegli, bet vai tā ir adekvāta valsts attieksme pret svarīgas jomas ražotāju un eksportētājuzņēmumu?» savu sašutumu Db pauda Delta Rīga valdes priekšsēdētājs Leonīds Krasnijs. Vienlaikus viņš arī norādīja, ka domā par to, lai uzņēmuma akcionāri varētu saņemt savas dividendes, tāpēc arī nepieciešama papildus līdzekļu piesaiste. Pēc Lursoft datiem Delta Rīga īpašnieki atrodas Krievijā.

LPKS Latraps šopavasar savā eļļas spiestuvē gatavs spiest rapšu eļļu no biedru izaudzētajiem rapšiem un tālāk no tās biodegvielas ražošanas rūpnīcā Staļģenē tiks saražota biodegviela.

Latraps biodīzeļa ražošanas vadītājs Agris Stauģis pastāstīja, ka rapšu eļļu uzņēmums sāks ražot pēc aptuveni mēneša un plānots gadā saražot ap 10 tūkstošiiem tonnas. Rapša eļļu plānots izmantot biodīzeļa ražošanai, tirdzniecībai un eksportam. Savukārt biodīzeli kompānija var sākt ražot jau patlaban un plānotā jauda ir līdz 30 tūkstošiem t gadā. Tiesa, uzņēmums piebilst, ka ar galaproduktu realizācijas tirgu šobrīd ir pāragri spriest – kooperatīva mērķis ir ražot to, kas konkrētā brīdī būs izdevīgi: vai tie ir rapši, rapšu eļļa vai biodegviela, to noteiks konkrētā tirgus situācija.

Latraps ir lielākais graudu/rapšu audzētāju kooperatīvs valstī, kas šobrīd apvieno jau 497 zemnieku saimniecības visā Latvijā. Biedru skaits kooperatīvā pakāpeniski turpina pieaugt un pēdējā gada laikā kooperatīvā īpaši aktīvi stājušies lauksaimnieki no Latgales reģiona.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Pagājušajā gadā mājsaimniecībām visvieglāk bija piekļūt sabiedriskajam transportam (83,5%) un pārtikas preču veikalam (80,7%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datu analīze.

Saskaņā ar apsekojuma datiem turpat visas mājsaimniecības (99,3%) izmanto pārtikas preču veikala un primārās veselības aprūpes (96,3%) pakalpojumus.

33,2% mājsaimniecību sagādāja grūtības piekļuve primārās veselības aprūpes pakalpojumiem.

Savukārt 2012. gadā mājsaimniecībām laukos vislielākās grūtības bija piekļūt bankas pakalpojumiem un primārajai veselības aprūpei. Kaut arī bankas pakalpojumus izmantoja 75,1% lauku mājsaimniecību, 49,2% no tām bija grūtības piekļūt šim pakalpojumam. Turklāt 45,8% lauku mājsaimniecību bija grūtības piekļūt primārās veselības pakalpojumiem.

Salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, Vidzemē bija visvairāk mājsaimniecību, kuras izmantotajiem pakalpojumiem piekļuva ar grūtībām – pārtikas preču veikalam (30,7%,), bankai, tai skaitā, internetbankai (36,6%), pastam (37,5%) un sabiedriskajam transportam (28,6%). Vidzemē bija arī vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (98%), kuras izmantoja primārās veselības aprūpes pakalpojumus, un 42,5% no tām bija grūtības piekļūt veselības aprūpei.

Ieviešot Eiropas banku iestādes Pamatnostādnes, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi normatīvos noteikumus apstākļu, kādos iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās, vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, konstatēšanas normatīvie noteikumi, informē FKTK.

Normatīvie noteikumi nosaka apstākļus un kārtību, kā kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības valdei konstatēt, ka iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās.

Tāpat noteikumi nosaka ar iestādes finanšu stāvokli tieši un netieši saistītus kritērijus, pēc kuru novērtēšanas konstatēt, ka ir iestājušās finanšu grūtībās. Šie kritēriji attiecas uz šādām jomām - pašu kapitāls, likviditāte, pārvaldība un spēja darboties parastā ikdienas darba režīmā. Vērtējot, vai iestāde nonākusi finanšu grūtībās, papildus ņem vērā arī makroekonomikas attīstību un tirgus rādītājus (piemēram, iestādes iespēju piesaistīt resursus starpbanku tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem līdzvērtīgiem nosacījumiem).

Uzņēmēji stingri apņēmušies pastāvēt uz iepriekš atrunāto atbalsta kvotu apjomu līdz 2011. gadam vismaz valsts garantiju veidā.

«Biodegvielas ražotāji jau šobrīd nonākuši smagā finansiālā stāvoklī. Nav vēl saņemtas subsīdijas par 2008. gada pirmo pusgadu, nav nekādas skaidrības par finansēšanas nosacījumiem 2008. gada otrajā pusgadā un 2009.- 2010. gadā. Šādā nenoteiktības situācijā rūpnīcas nevarēs turpināt biodegvielas ražošanu,» teikts Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības adresētajā vēstulē Ministru prezidentam, Saeimas Tautsaimniecības komisijai, kā arī Ekonomikas, Zemkopības un Tieslietu ministriem. Db jau rakstīja, ka valdība 2.septembrī noraidīja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus par finansiāli atbalstāmajām kvotām biodegvielai, kas paredzēja, ka biodegvielas ražotājiem par 2008. gada otrajā pusgadā un 2009. gada pirmajā pusgadā saražoto biodegvielu izmaksājams valsts tiešais atbalsts 17.7 milj. latu apmērā, taču budžetā šim mērķim paredzēti tikai 3.2 miljoni latu.

Ekonomikas ministrija (EM), nosakot jaunā subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) likmes, šokējusi elektrības ražotājus.

EM izveidojusi subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistru, kurā iekļauti tie elektroenerģijas ražotāji Latvijā, kuriem ir pienākums maksāt SEN, kā arī noteikts viņiem maksājamā nodokļa apmērs.

Minētajā reģistrā norādīts, ka faktiski visiem biogāzes ražotājiem, pretēji iepriekš noteiktajam, SEN likme būs nevis 5%, bet gan 10%. Savukārt tiem elektrības ražotājiem, kas izmanto dabasgāzi, likme lielākoties ir 5%.

Zemnieku saimniecības Mežacīruļi saimnieks un biogāzes ražotnes MC bio īpašnieks Juris Cīrulis atzina, ka, saņemot informāciju par SEN likmi, rokas neceļas vairs neko darīt.

Šādi EM parādījusi savu patieso attieksmi pret ražotājiem un atklājusi, kādu politiku īsteno.

Biodegvielas ražotāji vēlas arī turpmāk saņemt subsīdijas, Ekonomikas ministrija vēl domā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Tas izriet no Biodegvielas attīstības konsultatīvās padomes sēdē spriestā. Šo padomi vada ekonomikas ministrs Artis Kampars, kas savā prezentācijā uzsvēra, ka biodegvielas patēriņš valstī ir jākāpina un tas izdarāms trijos veidos: palielinot obligāto bioetanola piejaukumu benzīnam no 5 uz 10%, biodīzeļdegvielas piejaukumu no 5 uz 7% un ieviešot biodīzeļa piejaukumu arī ziemas dīzeļdegvielai. Savukārt no 2016. gada ikvienā degvielas uzpildes stacijā jārada iespēja uzpildīt automašīnās vismaz 50% biodegvielu, turklāt jāveicina tas, lai lauksaimnieki vairāk izmantotu biodegvielu un uz videi draudzīgo degvielu pārietu arī pašvaldību transports. Tādā veidā Ekonomikas ministrija cer, ka ar biodegvielas gala patēriņa veicināšanu varētu pietikt un nevajadzēs turpināt tiešās subsīdijas biodegvielas ražotājiem, lai tie ar savām lieljaudas ražotnēm varētu «noturēties virs ūdens». No 2006. līdz 2010. gadam biodegvielas ražotāji no valsts budžeta saņēma teju 67,3 milj. Ls subsīdijās, lai arī krīzes dēļ šie maksājumi novēlojās un radīja daudziem ražotājiem problēmas ar bankām.

Uzņēmēju attieksmē par valsts ekonomisko stāvokli notikusi būtiska optimisma mazināšanās, turklāt uzņēmēji sagaida, ka valsts tos atbalstīs ekonomiskajās grūtībās, liecina Parex bankas un sabiedrisko pētījumu uzņēmuma SKDS aptaujas Parex index dati par 2008.gada decembri.

Parex index rādītājs decembrī samazinājies par 6.15 punktiem, sasniedzot jaunu rekordu – 35.26 punktus. Parex index izveidots 2004.gadā un šajā laikā tik krasas izmaiņas uzņēmēju noskaņojumā iepriekš nav konstatētas.

"Pētījumu izmantosim, attīstot bankas pakalpojumus saviem klientiem, jo pašreiz gan privātpersonām, gan uzņēmējiem mainījušās prioritātes. Šie fakti būs noderīgi arī Latvijas valdībai, plānojot Eiropas Savienības fondu un Starptautiskā valūtas fonda līdzekļu piešķiršanu tautsaimniecības attīstības stimulēšanai," norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

2008.gada decembrī Parex index jau gandrīz par piecpadsmit punktiem ir nokrities zem neitrālā vērtējuma sliekšņa, par ko tiek uzskatīta 50 punktu atzīme. Pēdējo astoņu ceturkšņu laikā uzņēmēju vērtējums kopumā ir samazinājies gandrīz par vairāk nekā 25 punktiem, un kopš 2006.gada nogales tā kopējais skaitlis ir uzrādījis tikai kritumu.