Naftas cenas krišanās, kā arī lokālās neskaidrības biodegvielas nozarē nes zaudējumus Latvijas biodegvielas ražotājiem.

Naftas cenas lielais kritums pasaulē būtiski ietekmējis biodegvielas, tai skaitā rapšu eļļas ražošanas rentabilitāti. Klāt nāk vēl lokālā ar biodegvielu saistītā problemātika, neskaidrības, kad tiks ieviests ES noteiktais obligātais 5% biodegvielas piejaukums fosilai degvielai, iepriekš paredzētā valsts atbalsta ražotājiem «izstiepšana» par vairākiem gadiem un ieilgušais konflikts par to, kam dodama priekšroka- biodegvielas importam, eksportam vai pašpatēriņam. Šiem problēmjautājumiem šodien, 27.01.2009., atkārtoti pievērsīsies arī Saeimas Enerģētikas apakškomisija. «Biodegvielas ražotājiem pašlaik valstī ir 2 atbalsta mehānismi - akcīzes nodokļa atlaides un subsīdijas par saražoto biodegvielu. Pašlaik tiek diskutēts, ka akcīzes nodokļa atlaidi varētu piemērot ne tikai Latvijā saražotajai biodegvielai, bet arī tai, ko ievedīs no ārpuses. Tad mūsu vietējai biodegvielas ražošanai vairs nav jēgas, par to arī runāsim komisijas sēdē,» Db norādīja apakškomisijas sekretārs Andis Kāposts.

Otrdien, 23. septembrī, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā "Par Ministru kabineta 2007. gada 8. maija noteikumu Nr.312 "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 13. septembra noteikumos Nr.712 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiāli atbalstāmās kvotas biodegvielai"" 4. punkta par finansiāli atbalstāmo kvotu biodīzeļdegvielas ražošanai 7 813 953 litri – lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Latraps (LV58503007191) un 3 255 814 litri – akciju sabiedrībai Baltic Holding Company (LV40003558603) atbilstību Biodegvielas likuma 8. panta pirmajai daļai un likuma "Par akcīzes nodokli" 8. panta ceturtās daļas 1. punktam".

Lieta tika ierosināta pēc ģenerālprokurora pieteikuma, kurā tika norādīts, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par biodegvielas ražotāju esot jāuzskata komercreģistrā reģistrēts komersants, kas ražo biodegvielu akcīzes preču noliktavā un tam ir izsniegta speciāla atļauja (licence) noliktavas turētāja darbībai. Savukārt, nedz kooperatīvajai sabiedrībai Latraps, nedz AS BalticHolding Company šāda licence neesot izsniegta. Abas sabiedrības esot tikai plānojušas nodarboties ar biodegvielas ražošanu, turklāt ārpus Latvijas.

Saskaņā ar Biodegvielas likuma 8.panta pirmo daļu, valsts atbalsts ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai tiek piešķirts un finansiālā atbalsta kvotas biodegvielas veidiem tiek noteiktas Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.

Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) aicina valdību un politiķus mainīt pirms gada pieņemto lēmumu par biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšanu un veicināt Latvijā ražotas biodegvielas izmantošanu, kā arī izlēmīgi ieviest citus instrumentus transporta dekarbonizācijai, informē LBBA pārstāvji.

Asociācija norāda, ka 1.jūlijā apritēja gads kopš degvielai vairs nav obligāti jāpievieno biodegviela, un aizvadītais gads pierādījis, ka šis lēmums bijis "ačgārns un kontraproduktīvs".

Pamatojums šim lēmumam bija vēlme samazināt degvielas cenu. Tomēr LBBA ieskatā rezultāts ir visai apšaubāms. Latvijā dīzeļdegvielas cena aizvien ir augstāka nekā Lietuvā, taču tam tā nevajadzētu būt, jo Lietuvā aizvien spēkā ir prasība pievienot biodegvielu katram realizētajam litram. Pat neraugoties uz nelielu akcīzes nodokļa atšķirību, Latvijā dīzeļdegvielai būtu jābūt par septiņiem līdz astoņiem centiem lētākai nekā Lietuvā, bet realitāte ir pilnīgi pretēja.

Uzņēmēji vienmēr ir ieinteresēti gūt papildus ienākumus savā biznesā un daudzos gadījumos viens no patīkamākajiem klientiem ir valsts. Patīkams no tā viedokļa, ka uzņēmumam savs produkts ir jāpārdod tikai vienu reizi – nolobējot un izstrādājot savām interesēm atbilstošus un izpildāmus spēles noteikumus.

Turpinājumā ir tikai pareizi jāsakārto nepieciešamā dokumentācija, un neviens vairs nepievērš uzmanību būtībai un valsts interesēm, tikai formāli pārbauda dokumentus. Šī klienta vienīgā vājā vieta – strauja noteikumu maiņa, ko nevar prognozēt, kāpēc kaut kas tiek mainīts un kurā brīdī tas tieši notiks.

Par valsts interesēm un to aizstāvēšanu visvairāk jāuztraucas valsts ierēdņiem, kuriem tas ir galvenais uzdevums. Jomās, kas saistītas ar subsīdijām, valstiskā pieeja var būt tikai viena – ir nozīme subsidēt tikai tās nozares un uzņēmumus, kuru pastāvēšanai konkrētajā brīdī ir radušās īstermiņa problēmas vai arī ir nepieciešama sākuma injekcija, lai kāda nozare sāktu attīstīties. Nākotnē tai būtu jāspēj pastāvēt pašai par sevi un palīdzībai no valsts labākajā gadījumā būtu jānāk tikai tik lielā apmērā, lai uzturētu nozares konkurētspēju starptautiskā līmenī dažādu valstu tiesību normu atšķirību dēļ.

Pasaules valstu līderiem vajag darboties ātri un saskaņoti, lai parūpētos par to, lai pārtikas cenu pieauguma šoks, kas apdraud daudzus desmitus miljonus pasaules iedzīvotāju, nepārvērstos par katastrofas, liecina Apvienoto Nāciju (AN) paziņojums.

Šāds AN paziņojums sekoja pēc tam, kad Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas (FAO) dati atklāja, ka FAO pārtikas cenu indeksa vērtība jūlijā pieaugusi par 6% (minētais indekss ietver piecu galveno pārtikas izejvielu cenu kustību).

AN rekomendējusi pasaules ietekmīgāko valstu vadītājus pieņemt gan tūlītējus pasākumus, kas saistīti ar augto pārtikas cenu iegrožošanu (tas varētu būt uzbrukums biodegvielas ražošanas nozarei), gan ilgtermiņa pasākumus, kas saistīti ar pārtikas ražošanas un patērēšanas paradumiem laikā, kad aug pasaules iedzīvotāju skaits un notiek klimata pārmaiņas.

Jāpiebilst, ka G20 valstu vadītāji pagājušajā nedēļā rīkoja konferences zvanu šo tēmu sakarā. Tiesa gan, valstu vadītāji nolēma nogaidīt līdz tam, kad nedaudz vēlāk septembrī tiks publicēta ASV Lauksaimniecības departamenta ražas atskaite (tieši ASV postošais sausums ir viens no iemesliem straujajam pārtikas cenu pieaugumam), ziņo Reuters.

Ir saprotami gan mūsu valdības, gan citu dalībvalstu valdību mēģinājumi samazināt cenas, cīnīties ar augošo inflāciju, taču risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Īpaši, lai mazturīgo cilvēku grupas iegūtu kaut cik vērā ņemamu cenas samazinājumu.

Nesen bijām liecinieki dīvainam valdības lēmumam – no 1.jūlija attiekties no biodegvielas piejaukuma. Dīvainam – tāpēc, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā ekspertu un mazturīgo iedzīvotāju pārstāvošo NVO viedokli un, kā turpmāk apskatīsim, bez neviena ieguvēja Latvijā. Dīvaini – jo pat (!) Ārvalstu investoru padomes un degvielas tirgotāju viedokļi tika atstāti bez ievērības.

Vienīgie ieguvēji redzami ārpus Latvijas robežām, proti, fosilās degvielas kompānijas, jo tām pieaugs tirgus daļa. Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojas, ja patiešām grib palīdzēt iedzīvotājiem, nav saprotams. Parasti valdības lēmumus varu atbalstīt (un arī vajag), jo tajos ir kaut kāda saprotama loģika. Šoreiz es drīzāk nostājos “nelaimīgās” biodegvielas pusē, jo valdības lēmumā neredzu loģiku. Tāpēc šajā rakstā nevaru nelietot zināmu ironijas un retorisku jautājumu devu – jo valdības lēmums ir tāds jocīgs.

Šā gada laikā tiks vērtētas iespējas palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degviela - līdz 7% dīzeļdegvielai un līdz 10% benzīnam. Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Latvija Statoil pārstāvis Artūrs Eglītis Db.lv norādīja, ka, palielinot obligāto biodegvielas piejaukumu, degvielas cena varētu palielināties par vienu santīmu litrā, taču tikai tādā gadījumā, ja saglabāsies esošā cenu atšķirība starp fosilo un tīru biodegvielu.

Nepieciešamību palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai Ekonomikas ministrija (EM) pamato ar līdzšinējās biodegvielu ražošanas nozares attīstības Latvijā un valsts atbalsta instrumentu analīzē secināto, ka biodegvielu ražošanas nozares turpmāko izaugsmi vislabāk stimulēs biodegvielu patēriņa pieaugums, savā ziņojumā norāda ministrija.

Ieviešot obligāto biodegvielas piejaukumu benzīnam 2009. gada rudenī un dīzeļdegvielai 2010. gada pavasarī, degvielas cenas nemainījās, jo tolaik spēkā bija akcīzes nodokļa atlaide Latvijā veiktam biopiejaukumam, kas kompensēja dārgākās biodegvielas cenu, skaidro A. Eglītis. Viņš norāda, ka degvielas cenas palielinājās par vienu santīmu 2011. gada janvārī, kad šo nodokļa atlaidi atcēla. Viens santīms litrā – tā ir atšķirība starp fosilo degvielu un tādu, kurai ir 5% piejaukums, jo tīra biodegviela ir līdz pat 30% dārgākā nekā fosilā, skaidro Latvija Statoil pārstāvis.

Deviņas esošas ražotnes Latvija gatava iznīcināt, lai ieguldītu miljardu nezināmā nākotnē.

Tāds ir Latvijas biodegvielas ražotāju secinājums, iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam. DB jau vairākkārt rakstīja, ka šī stratēģija paredz turpmāk valsts atbalstu koncentrēt uz ilgtspējības kritērijiem atbilstošu biodegvielu, ar to saprotot otro biodegvielas paaudzi (2G), ko ražotu, piemēram, no koksnes vai salmiem. Latvijas biodegvielas ražotnes pagaidām strādā ar pirmo biodegvielas paaudzi (1G), ko ražo no rapšiem un graudiem.

Ražotāji nenoliedz, ka nākotne pieder 2G, bet pagaidām tās vēl ir daļēji neizpētītas un ļoti dārgas tehnoloģijas, kur investīcijas mērāmas vismaz ar deviņciparu skaitli.

Ieviešot 5% Latvijas izcelsmes biodegvielas obligāto piejaukumu, valstiskais ieguvums mērāms ap 80 milj. Ls

Tas teikts Latvijas degvielas tirgotāju un ražotāju asociācijas nosūtītajā vēstulē Finanšu ministrijai (FM). Tā tapusi, atsaucoties uz FM paziņojumu, ka biodegvielas 5% obligātā piejaukuma ieviešana samazinātu budžeta akcīzes nodokļa ienākumus par 15.5 milj. Ls, par ko Db.lv 3. februārī jau rakstīja. Atbildīgās ministrijas, nosaucot vienus vai citus nozari ietekmējošus ciparus, neņem vērā biodegvielas nozares pienesumu budžetam, uzskata biodegvielas ražotāji. Pēc asociācijas datiem biodegvielas obligātais 5% piejaukums valstij nestu PVN ieņēmumus apm. 14 milj. Ls apmērā, samazinātu fosilās degvielas importa apjomu par 22.4 milj. Ls un atbalstītu 65 tūkst. t biodegvielas eksportu, kas naudas izteiksmē līdzvērtīgs 42.3 milj. Ls.

Piecu procentu biodegvielas piejaukumam no 1.oktobra jābūt obligātam arī ziemas dīzeļdegvielai.

To lēma Saeimas Enerģētikas apakškomisija, aicinot izstrādāt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos. «Patlaban spēkā esošais regulējums nenosaka obligātu biodegvielas piejaukumu ziemas jeb arktiskajai degvielai. Lai nerastos situācija, ka no oktobra sākuma tirgotāji piedāvā ziemas degvielu bez biodegvielas piejaukuma, arī šim degvielas veidam piejaukums būtu jānosaka kā obligāts,» norādīja apakškomisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Apakškomisijas sēdē Latvijas Biodegvielas asociācijas prezidents Daumants Znatnajs deputātus iepazīstināja ar Rīgas Tehniskās universitātes veiktā pētījuma secinājumiem, uzsverot, ka no rapša izgatavotas biodegvielas piecu procentu piejaukums nepazemina degvielas aukstumizturību.

Biodegvielas nozari Latvijā varētu glābt 5% obligātā biodegvielas piemaisījuma ieviešana visai patēriņā esošajai degvielai.

«Mums- Baltijas jūras reģiona valstīm - ir īpaši liels potenciāls alternatīvā enerģijas ieguves veida attīstīšanā. Piemēram, Latvijā šobrīd ir ļoti daudz brīvas zemes, kur varētu audzēt bioenerģijas kultūras. Turklāt gandrīz visu, ko var audzēt zemnieki, var izmantot bioenerģijas ražošanā. Tāpēc Baltijas jūras reģiona valstīm jāveltī visi spēki, lai attīstītu alternatīvos enerģijas ieguves veidus ar mērķi maksimāli apgūt un izmantot iekšējos resursus, tādējādi iegūstot iespējami lielāku energo neatkarību no enerģijas piegādātājām lielvalstīm,» tā, atklājot konferenci «Atjaunojamā enerģija- nākotnes perspektīva Baltijas reģionā», savulaik teica zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Arī tagad enerģētikas jomas eksperti uzskata, ka sasniegt Eiropas Savienības prasības - 40% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru Latvijas enerģētikā līdz 2020. gadam bez biodegvielas nebūs iespējams. «Līdz 2020. gadam mēs nevarēsim pagūt attīstīt tik jaudīgus vēja parkus, protams, ir koksnes potenciāls, bet ne katrā gadījumā to izmantot ir ekonomiski izdevīgi. Paliek biodegviela, te mums būtu visas attīstības iespējas,» uzskata Pasaules Enerģētikas padomes Latvijas Nacionālās komitejas goda prezidents Viktors Zēbergs.

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Ministriju biodegvielas nozares izvērtējums parādījis, ka tā valsts budžetam ienes 200 tūkst. latu vairāk nekā paņem.

Līdz ar to Saeimas Enerģētikas apakškomisija uzskata, ka iegūtie fakti runā skaidru valodu un atbalsts biodegvielas ražotājiem šogad nedrīkstētu tikt vairāk samazināts. Proti, akcīzes nodokļa atlaides un paredzētais valsts atbalsts budžetam prasa 18.8 milj. Ls, bet biodegvielas ražotāji nodokļos valstij samaksā 19 milj. Ls. Nemaz nerunājot par papildus ieguvumu no degvielas importa samazinājuma (ja ievieš 5% biodegvielas piejaukumu) 42 milj. Ls vērtībā un biodegvielas eksporta vērtību 92.2 milj. Ls.

Db 3. martā jau rakstīja, ka Zemkopības ministrija, pamatojoties uz kopēju valsts atbalsta programmu pieprasīto samazinājumu, šogad paredzējusi biodegvielas ražotājiem 3.3 milj. Ls vietā izmaksāt tikai 2.2, kas izsauca skaļus biodegvielas ražotāju protestus, jo tiem paredzētie atbalsta maksājumi šogad jau vienreiz gandrīz seškārtīgi tikuši apcirpti. Vēl viens samazinājums nozari iznīcināšot, uzskata biodegvielnieki.

Līdz ar to, ka vairāku pārtikas izejvielu cena pasaulē jau gandrīz divus mēnešus atrodas tuvu rekordaugstam līmenim, par vienu no vadošajām diskusijām globālā mērogā atkal kļuvusi biodegvielas ražošanas un pārtikas nozares industriju sadursme. Proti, laikā, kad augošās pasaules galveno kultūraugu cenas sola ievērojami sadārdzināt arī pārtikas cenas veikalos, tiek runāts par to, vai biodegvielas ražošana vispār ir lielākās pasaules iedzīvotāju daļas interesēs (kuru labklājība augošo cenu dēļ iet mazumā).

Tiek vērsta uzmanība uz to, ka šobrīd lielā daļā lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek sēti kultūraugi, kas tiek izmantoti biodegvielas ražošanai. Piemēram, ASV aptuveni 40% no visas kukurūzas ražas tiek izlietoti biodegvielas ražošanai. Tāpat tiek aktualizēti pētījumi, ka šāda veida degvielas ražošana nemaz nav tik «zaļa» un īpaši neveicina kaitīgo izmešu samazināšanos, un neierobežo globālās klimata pārmaiņas. Atsevišķi zinātnieki brīdinājuši, ka ar biodegvielas ražošanu pastarpināti saistītie procesi mēdz klimata pārmaiņas pat paātrināt. Piemēram, biodegvielas ražošana rada pieprasījumu pēc jaunām lauksaimniecības zemju platībām, kas bieži tiek iegūtas, izcērtot mežus vai nosusinot kūdrājus, tādējādi izjaucot dabisko hidroloģisko režīmu jeb ūdens apriti.

Investori, kas vēlas īstenot bioetanola rūpnīcu projektus Latvijā, nebūs tajos ieinteresēti, pirms nebūs stājies spēkā noteikums par 5% obligāto bioetanola piejaukumu fosilajai degvielai.

Viena no rezervēm biodegvielas attīstībai Latvijā ir atsevišķas likumdošanas paketes ar atvieglotiem noteikumiem izstrāde par biodegvielu kā dabai labvēlīgu degvielu, kā tas ir, piemēram, Vācijā. Mums biodegvielai tiek piemērota fosilās degvielas kā dabai kaitīgas degvielas likumdošana, līdz ar to tas ir dārgi un nav izdevīgi biodegvielas ražotājiem un tirgotājiem.

Kāpēc biodegviela ir izdevīga Latvijai? Ja, piemēram, tiek pirkta viena tonna parastā dīzeļa, kas izmaksā nosacīti 700 Ls, tad šajā gadījumā aptuveni 600 Ls aiziet citām valstīm. Savukārt, ja mēs ražojam tīro biodīzeli Latvijā, tad 600 Ls darba algu, nodokļu, zemes apstrādes un citu izmaksu, ka arī saražotā skābekļa veidā paliek Latvijā. Protams, to nevēlas dzirdēt fosilās degvielas ražotāji, jo tas viņiem nozīmētu apgrozījuma kritumu. Atsevišķās publikācijās degvielas tirgotāji ir norādījuši, ka biodegviela ziemā sabiezē, kas gan nav taisnība. Šajā gadījumā tiek jauktas divas lietas – palmu eļļas biodegviela, kas Latvijā nav izmantojama, un rapša biodegviela. Testi ir apstiprinājuši, ka, pie ziemas dīzeļa piejaucot uz rapša bāzes ražotu biodīzeli, tas ir vienlīdz labs kā parastais.

Pēc biodegvielas ražotājuzņēmuma Mamas D iesnieguma, kurā tā protestē pret tiešā atbalsta izmaksu un kvotu biodegvielas ražotājiem piešķiršanas perioda samazināšanu, Satversmes tiesa ierosinājusi lietu. Sūdzību kompānija nule kā iesniegusi arī Eiropas Komisijā.

Db jau vēstīja, ka, protestējot pret tiešā atbalsta izmaksu un kvotu biodegvielas ražotājiem piešķiršanas perioda samazināšanu, Daugavpils biodegvielas ražotājs Mamas D Satversmes tiesā iesniedza prasību, lai atbilstošās normas grozījušie MK noteikumi tiktu atzīti par nelikumīgiem.

Uzņēmēju neapmierina, ka Ministru kabinets apstiprinājis noteikumus, saskaņā ar kuriem tiešā atbalsta izmaksas tiek proporcionāli samazinātas, ja kopējais pieprasītais atbalsta apmērs par saražoto biodegvielu pārsniedz budžeta programmā attiecīgajā gadā pieejamos finanšu līdzekļus.

Mamas D gadījumā tas nozīmē, ka uzņēmums plānotā un solītā valsts atbalsta 400 000 Ls vietā saņēmis tikai 40 000 Ls. Uzņēmumu neapmierina , ka valdība samazinājusi laiku, kurā biodegvielas ražotājiem tiks piešķirtas kvotas. Ja iepriekš bija paredzēts, ka kvotas tiks piešķirtas līdz 2011. gada beigām, tad saskaņā ar jaunajiem noteikumiem kvotu izsniegšana tiks pārtraukta jau 2010. gada beigās.

Lai veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas galapatēriņu transporta sektorā un ar patēriņu stimulējošiem pasākumiem, nevis valsts tiešajām subsīdijām, palīdzētu arī turpmāk attīstīties biodegvielu ražošanas nozarei Latvijā, no nākamā gada 1.aprīļa vasaras periodā tiek piedāvāts palielināt biodīzeļdegvielas obligāto piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai līdz 7 %, ko pieļauj gan Direktīva 2009/30/EK, gan standarts LVS EN 590+A1:2011 Autodegvielas. Dīzeļdegviela. Prasības un testēšanas metodes, kas nosaka prasības un testēšanas metodes tirdzniecībā esošajai un piegādājamai dīzeļdegvielai.

Par to informēja Ekonomikas ministrija.

Šāds priekšlikums, kas saskaņots ar Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociāciju, Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju un Degvielas tirgotāju un ražotāju savienību, ietverts Ekonomikas ministrijas sagatavotajā un šodien, 27.augustā, Ministru kabineta komitejas sēdē izskatītajā Informatīvajā ziņojumā par situāciju biodegvielu ražošanas nozarē.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķinu, kas iekļauts Informatīvajā ziņojumā, ja obligātais biodīzeļdegvielas piejaukums fosilajai dīzeļdegvielai tiktu palielināts līdz 7 %, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena patērētājiem palielinātos par aptuveni 0,003 LVL/l (ņemot vērā biržas cenas un dīzeļdegvielas patēriņu 2011. gadā). Arī Lietuva ar š.g. 1.janvāri ir noteikusi 7 % obligāto biodīzeļdegvielas piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai.

Latvijas valdība 2022.gada vasarā pieņēma lēmumu padarīt obligāto biodegvielas piejaukumu brīvprātīgu, lai it kā samazinātu degvielas cenas. Tā rezultātā lielākā daļa degvielas 2022. un 2023.gadā tika tirgota bez biodegvielas piejaukuma, palielinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu transporta nozarē, informē Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA).

Saskaņā ar jaunākajiem Latvijas SEG inventarizācijas datiem 2021.gadā, kad bija spēkā biodegvielas obligātā piejaukuma prasība, tika novērstas aptuveni 141 000 tonnas CO2. Tātad pusotra gada laikā, kamēr obligātais piejaukums bija atcelts, netika samazinātas vismaz 210 000 tonnas CO2.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) valdes loceklis Indulis Stikāns uzsver: "Jautājums ir - vai 210 000 tonnas CO2 maksā dārgi, vai lēti? Taisnība, ka šodien CO2 kvotas Latvijai vēl nav jāpērk. Varam runāt tikai hipotētiski, ka šis kvotu apjoms valstij izmaksātu ap 20 milj. eiro, ja tāds apjoms būtu jāpērk. Kvotu cena svārstās - pirms gada tā sasniedza 100 EUR tonnā, šobrīd tā ir 60-65 EUR tonnā, bet prognozes rāda, ka pēc 2026.gada tā būs virs 100 EUR par tonnu CO2. Ja gribam saprast, kā novērtēt biodegvielas piejaukuma atcelšanu, tad es varētu simboliski teikt, ka šī kļūdainā lēmuma cena būtu ap 20 milj. EUR."

Veicinās biodegvielas noietu, tomēr biodegvielas ražotāji bez tiešā atbalsta nav konkurētspējīgi.

Vairāku gadu diskusijas par Latvijas biodegvielas nozares perspektīvām noslēgušās ar Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātu informatīvo ziņojumu. Biodegvielnieki joprojām uzstāj uz kaut vai nelielu tiešo atbalstu. Tomēr daži ar biodegvielas nozari kādreiz saistītie DB neoficiāli ir atzinuši, ka nozarei kaitējumu nodarījusi gan politiskā kursa maiņa, gan arī pašu biodegvielas ražotāju alkatība, prasot pat 40 sant. lielas subsīdijas par katru saražoto biodīzeļa litru.

«Mēs neticam tiešo subsīdiju lietderībai. Valdība 70 milj. Ls biodegvielas nozarē jau ieguldīja, piecu, sešu gadu laikā tā joprojām nespēj ekonomiski pamatoti strādāt. Par subsīdijām viss jau ir daudzas reizes izrunāts un mūsu atbilde ir – nē,» ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir negrozāms.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstījuši likumprojektu ar mērķi ierobežot biodegvielas ražošanu no šim nolūkam īpaši audzētiem kultūraugiem, kas paātrinās pāreju uz alternatīvām biodegvielas ražošanas metodēm, informē EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Likuma mērķis ir mazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus, ko netieši rada tas, ka arvien vairāk lauksaimniecības platību atvēl biodegvielas graudaugu audzēšanai.

«Mums izdevās dabūt cauri ārkārtīgi tehnisku, tehnoloģisku un ideoloģiski piesātinātu tiesību aktu,» norādīja par noteikumu izstrādi no EP puses atbildīgais deputāts Nils Torvalds (ALDE, FI), pēc tam, kad Parlaments bija atbalstījis viņa ierosinājumu.

Tomēr Torvalds arī izteica šaubas, vai noteikumu redakcija, kurai atbalstu izdevies panākt no dalībvalstīm, patiešām ir pietiekami stingra. «Mūsu mērķi bija daudz vērienīgāki - gan attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu ierobežošanu, gan uz tehnoloģisko progresu. Ja Eiropa nesper vērienīgus soļus uz priekšu, tā tiks atstāta aizmugurē. Turklāt ES pastāv sistēmiska problēma ar bloķējošo mazākumu ES Padomē, kas dažreiz pieļauj mazākuma diktatūru, uzvarot dalībvalstīm, kas baidās no nākotnes,» viņš piebilda.

Biodegvielas obligātā piejaukuma ieviešana jau no šī gada 1. jūlija vai izraisīt bankrotus vai nelikumīgu darbību piespiedu kārtā.

Tādu viedokli Db pauda a/s Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš. Kā Db jau 3. februārī rakstīja, Saeimas Enerģētikas apakškomisija lēmusi, ka obligātais biodegvielas 5.37% piemaisījums 95. benzīnam un dīzeļdegvielai Latvijā jāievieš jau no šī gada 1. jūlija, lai atbalstītu Latvijas biodegvielas ražotājus un izpildītu Eiropas Savienības prasības, kas noteikušas, ka obligātais piejaukums visām dalībvalstīm jāievieš vēlākais 2010. gadā. Latvijas degvielas tirgotāju asociācija, kas pārstāv galvenokārt fosilās degvielas tirgotāju intereses, norādīja, ka ar obligātā piejaukuma ieviešanu labāk vajadzētu nogaidīt līdz nākamā gada janvārim, lai dotu iespēju uzņēmumiem šīm pārmaiņām sagatavoties. Minētajā apakškomisijas sēdē piedalījās arī Statoil Latvija pārstāvji, kas pašlaik iegādājas ar biodegvielas ieviešanu saistītas iekārtas. Viņi norādīja, ka nepastāv nekādi tehniski šķēršļi, kāpēc biodegvielas obligāto piejaukumu nevarētu ieviest jau šovasar.

Bioetanola ražotājs Jaunpagasts plus, nespējot sagaidīt valsts atbalsta turpināšanu, uzsāk masveida atlaišanu, šodien raksta Dienas bizness

«Aktuālā situācija ir tāda, ka 39 Jaunpagasts Plus darbinieki zaudēs darbu. Pusotru gadu rūpnīcas īpašnieki cerēja, ka izdosies vienoties par valsts turpmāko atbalstu nozarei. Tāpēc tika saglabātas 150 darbavietas, maksātas algas un nodokļi, lai gan rūpnīca stāvēja dīkā. Diemžēl tā turpināt vairāk nav iespējams. Sāpīgi, ka darbaspējīgos cilvēkus ar varu dzen atstāt šo valsti, jo Virbu pagastā cita darba iespējas ir ļoti ierobežotas, bet cilvēkiem pirmspensijas gados vispār citu darba alternatīvu nav,» DB sacīja bioetanola ražotāja Jaunpagasts Plus darbinieku pārstāvis Juris Balodis. Viņš ir savācis vairāk nekā 860 iedzīvotāju parakstus, ko kopā ar vēstuli gatavojas iesniegt Valsts Prezidentam Andrim Bērziņam, kā arī Saeimā. DB jau rakstīja, ka Latvijas biodegvielas ražotāji – septiņas biodīzeļa un divas bioetanola rūpnīcas- jau vairākus gadus atrodas sarežģītā finanšu situācijā. Vispirms krīzes dēļ plānotais valsts atbalsts tika aizkavēts, kas daudziem ražotājiem radīja problēmas ar bankām. Savukārt šogad Ekonomikas ministrija (EM) paziņoja, ka esošā biodegvielas nozare sevi nav attaisnojusi, valsts subsīdijas 67,3 milj. Ls apmērā nav nesušas nepieciešamo rezultātu, jo nozare bez subsīdijām acīmredzami pastāvēt nespēj, tāpēc uz jaunu valsts atbalstu biodegvielas ražotāji var necerēt.

Meklējot risinājumus, kā samazināt degvielas cenu kāpumu, nav pieļaujama ideja par biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšanu, jo tas ir klajā pretrunā ar kopējo Latvijas un Eiropas mērķi mazināt energoatkarību no Krievijas resursiem un produkcijas, turklāt neatstās būtisku ietekmi uz cenas samazinājumu, uzskata Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA).

LBBA norāda, ka Francija kā risinājumu tam jau ir atradusi subsīdiju jeb atlaidi par degvielu 0,15 eiro apmērā par katru degvielas litru, kas stāsies spēkā no 1.aprīļa, un šobrīd līdzīgu risinājumu apsver arī Vācijā. Šādu risinājumu pievilcīgu padara tas, ka valsts sniegtā palīdzība nodokļu maksātājiem ir skaidri redzama degvielas apmaksas čekā un degvielas cenas uz tablo paliek nemainīgas.

"Mūsuprāt, arī Latvijai jāskatās līdzīgā virzienā, tostarp, kā samazināt izejvielu cenas un ražošanas izmaksas bioenerģijai, nevis jāatsakās no tās, radot papildu spiedienu uz fosilo degvielu, vairojot pieprasījumu pēc tās," ir pārliecināts asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns.

Eiropas Savienības (ES) uzstādītie enerģētikas politikas plānošanas mērķi paredz līdz 2020.gadam panākt katrā dalībvalstī vismaz 10% lielu biodegvielas patēriņu. Tas lielā mērā ieskicē ES «zaļo» redzējumu un kopējos centienus veidot energoresursu neatkarību nākotnē.

Kas šajā jomā notiek Latvijā? Šā gada 9.septembrī Ekonomikas ministrija nāca klajā ar paziņojumu, ka tā apsver iespēju palielināt obligātā biodegvielas piejaukuma apjomu dīzeļdegvielai, lai jau tuvākajā nākotnē tai ieviestu 7% obligāto biodegvielas piejaukumu, bet benzīnam saglabāt esošo 5% obligāto piejaukumu. Tāpat Ekonomikas ministrija apsver iespēju ļaut realizēt benzīnu ar 10% bioetanola piejaukumu. Līdzīgi arī Latvijas Biodegvielu asociācijas prezidents Daumants Znatnajs Dienas Biznesam atzīst, ka ir jāmeklē ceļi, kā 2020.gadā sasniegt 10% lielu biodegvielas īpatsvaru Latvijas transporta sektorā.

Kamēr speciālisti aktīvi meklē iespējas, kā veicināt biodegvielas piejaukumu un šādu naftas produktu patēriņu, diemžēl neizmantoti paliek esošie nodokļu instrumenti. Jānorāda, ka likums «Par akcīzes nodokli» jau no tā pieņemšanas 2003.gadā paredzēja samazinātu akcīzes nodokļa likmi tādiem naftas produktiem, kuriem ir pievienota biodegviela.

Ministru kabinets akceptējis grozījumus kārtībā, kādā uzrauga un administrē tiešo valsts atbalstu ikgadējā minimāli nepieciešamā biodegvielas daudzuma ražošanai.

Saskaņā ar tiem, biodegvielas ražotājam no 2009. gada perioda tiks aprēķināts valsts atbalsts tikai reizi gadā, nevis pusgadā, kā līdz šim. Līdz ar to arī ražotājiem Lauku atbalsta dienestā (LAD) dokumenti par saražoto biodegvielu būs jāsniedz tikai reizi gadā, kas samazinās ražotājam administratīvo slogu.

Db jau vairākkārt rakstīja, ka, sakarā ar valsts budžeta taupības režīmu, Ministru kabinets noraidīja paredzētos valsts atbalsta maksājumus biodegvielas ražotājiem no 2009.-2011. gadam gandrīz 70 milj. Ls apjomā, norādot, ka, pieejamie līdzekļi šim mērķim nepārsniedz 3.2 milj. Ls gadā.

«Vislielākā kļūda ir tā, ka valdībā tika iesniegts dokuments, kas parādīja tikai izdevumu biodegvielas sakarā, nevis arī ieņēmumu daļu. Jaunpagasts plus nodokļos vien samaksā 9 miljonus latu, ja rūpnīcu apturēs, nebūs nekā. Turklāt, pie esošajiem apjomiem, ja visi biodegvielas ražošanas posmi, sākot ar rapšu pārdošanu un biodegvielas ražošanu no vietējās rapšu eļļas un beidzot ar 5% obligātā biodegvielas piejaukuma ieviešanu, notiktu Latvijā, nevis ietu eksportam kā līdz šim, valsts iegūtu PVN vien 17 milj. Ls gadā. Taču to neviens neņem vērā. Pie tagad apcirptās atbalsta sistēmas prognoze biodegvielas ražotājiem ir ļoti slikta,» Db norādīja Degvielas ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidents Jevgenijs Kisiels.