Pasaules valstu līderiem vajag darboties ātri un saskaņoti, lai parūpētos par to, lai pārtikas cenu pieauguma šoks, kas apdraud daudzus desmitus miljonus pasaules iedzīvotāju, nepārvērstos par katastrofas, liecina Apvienoto Nāciju (AN) paziņojums.
Šāds AN paziņojums sekoja pēc tam, kad Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas (FAO) dati atklāja, ka FAO pārtikas cenu indeksa vērtība jūlijā pieaugusi par 6% (minētais indekss ietver piecu galveno pārtikas izejvielu cenu kustību).
AN rekomendējusi pasaules ietekmīgāko valstu vadītājus pieņemt gan tūlītējus pasākumus, kas saistīti ar augto pārtikas cenu iegrožošanu (tas varētu būt uzbrukums biodegvielas ražošanas nozarei), gan ilgtermiņa pasākumus, kas saistīti ar pārtikas ražošanas un patērēšanas paradumiem laikā, kad aug pasaules iedzīvotāju skaits un notiek klimata pārmaiņas.
Jāpiebilst, ka G20 valstu vadītāji pagājušajā nedēļā rīkoja konferences zvanu šo tēmu sakarā. Tiesa gan, valstu vadītāji nolēma nogaidīt līdz tam, kad nedaudz vēlāk septembrī tiks publicēta ASV Lauksaimniecības departamenta ražas atskaite (tieši ASV postošais sausums ir viens no iemesliem straujajam pārtikas cenu pieaugumam), ziņo Reuters.
DB jau ziņojis, ka līdz ar to, ka vairāku pārtikas izejvielu cena pasaulē jau gandrīz divus mēnešus atrodas tuvu rekordaugstam līmenim, par vienu no vadošajām diskusijām globālā mērogā atkal kļuvusi biodegvielas ražošanas un pārtikas nozares industriju sadursme. Proti, laikā, kad augošās pasaules galveno kultūraugu cenas sola ievērojami sadārdzināt arī pārtikas cenas veikalos, tiek runāts par to, vai biodegvielas ražošana vispār ir lielākās pasaules iedzīvotāju daļas interesēs (kuru labklājība augošo cenu dēļ iet mazumā). Tiek vērsta uzmanība uz to, ka šobrīd lielā daļā lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek sēti kultūraugi, kas tiek izmantoti biodegvielas ražošanai. Piemēram, ASV aptuveni 40% no visas kukurūzas ražas tiek izlietoti biodegvielas ražošanai. Tāpat tiek aktualizēti pētījumi, ka šāda veida degvielas ražošana nemaz nav tik «zaļa» un īpaši neveicina kaitīgo izmešu samazināšanos, un neierobežo globālās klimata pārmaiņas. Atsevišķi zinātnieki brīdinājuši, ka ar biodegvielas ražošanu pastarpināti saistītie procesi mēdz klimata pārmaiņas pat paātrināt. Piemēram, biodegvielas ražošana rada pieprasījumu pēc jaunām lauksaimniecības zemju platībām, kas bieži tiek iegūtas, izcērtot mežus vai nosusinot kūdrājus, tādējādi izjaucot dabisko hidroloģisko režīmu jeb ūdens apriti. Tāpat jārēķinās, ka pagātnē, kad bija sliktas raža, pasaule nebija aizrāvusies ar biodegvielas ražošanu.
Šobrīd vadošie ziņu portāli atzīst, ka gan ASV, gan Eiropā bioetanola ražotājiem ir pārāk spēcīgs lobijs, lai tuvākajā laikā tiktu ieviestas būtiskas korekcijas izstrādātajos plānos (ASV novembrī būs prezidenta vēlēšanas, kas vēl vairāk samazina izmaiņu iespējamību). Pasaules iedzīvotāju skaits nemitīgi pieaug, kas nozīmē, ka būs jāspēj kāpināt pārtikas ražošanas apjomus. To var darīt, audzējot produktivitāti vai palielinot lauksaimniecības zemju apjomu. Bet pašreizējie atjaunojamās un zaļās enerģijas ražošanas plāni liek domāt, ka ievērojami būs jāpalielina arī platības, kurās tiks audzēti kultūraugi biodegvielas ražošanai. Un kāpēc gan to nedarīt, ja šāda rīcība tiek atbalstīta un vēl subsidēta?
Katrā ziņā iespējams, ka pieprasījuma un piedāvājuma likumi galu galā visu noliks savā vietā, bet līdz tam pasaulei ar augstām vai, visdrīzāk, augošām pārtikas cenām būs jāsadzīvo. Šeit gribas piebilst, ka pat slavenais ekonomists un domātājs Džons Meinards Keinss teicis - nav izslēgts, ka tirgus neracionalitāte var saglabāties daudz ilgāk nekā es un jūs varam saglabāt likviditāti.
Iespējams, bez iejaukšanās tomēr neiztiksim. Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) vadība jau aicinājusi ASV uz laiku ieviest atkāpes biodegvielas ražošanas plānos vismaz uz laiku, lai nospiestu pārtikas izejvielu cenas zemāk, samazināt to etanola daudzuma apjomu, ko paredzēts jaukt klāt benzīnam. Ir precedenti, kad to ASV lūgušas darīt arī citas ietekmīgas pasaules organizācijas (piemēram, Pasaules Banka), sakot, ka biodegvielas ražošana, piemēram, no kukurūzas rezultējas vien ar augstākām cenām, nevis samazina siltumnīcas gāzes emisijas. Tiesa gan, attiecīgās ASV iestādes šos ieteikumus pagaidām vērā neņem.
The Wall Street Journal pat raksta, ka ir saprotama situācija, kad nevar kontrolēt dabas katastrofas (piemēram, sausumu ASV), bet biodegvielas ražošanas nozare ir cilvēka radīta katastrofa, kura ik gadu ir atbildīga par vairākiem desmitiem tūkstošu ar badu saistītu slimību un nāves gadījumu un kuru Vašingtonai būtu spēks apturēt.
