Ražošana

Continental Kauņā uzsāk 95 miljonus eiro vērtas elektronikas komponentu rūpnīcas celtniecību

LETA, 20.07.2018

Jaunākais izdevums

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs «Continental» piektdien sākelektronikas komponentu rūpnīcas celtniecību Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā, paredzot piecu gadu laikā investēt tajā 95 miljonus eiro un radīt aptuveni tūkstoti jaunu darba vietu.

«Continental» Kauņā ražos automašīnu durvju un sēdekļu kontroles sistēmas, vārteju un inteliģento stiklu kontroles sistēmas, kā arī radaru sensorus adaptīvajai kruīza kontrolei un avārijas bremzēšanas palīgsistēmai.

«Šī ir ļoti svarīga diena Lietuvai - visai Lietuvai, ne tikai Kauņas reģionam, jo pie mums ienāk ne tikai Vācijas investīcijas, bet arī ļoti inovatīva ražošana,» svinīgajā būvdarbu uzsākšanas ceremonijā uzsvērusi prezidente Daļa Grībauskaite. «Viņi radīs darba vietas - un nevis vienkārši darba vietas, bet darba vietas ar augstu pievienoto vērtību.»

Kā norādījis ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūras «Investuok Lietuvoje» ģenerāldirektors Mants Katins, tās ir Lietuvā lielākās investīcijas ražošanas projektā pēdējo 20 gadu laikā un iespējams, ka nākotnē Vācijas kompānija varētu divkāršot savu darbību Kauņas rajonā.

Pēc viņa teiktā, «Continental» investīciju piesaisti veicinājusi gan labvēlīga uzņēmējdarbības vide Lietuvā, gan apstāklis, ka Kauņas Tehnoloģiju universitāte gatavo inženierus.

«Pastāv dažādi scenāriji. Viens no tiem - ja kompānijai Kauņas reģionā patiks un talantu skaits būs pietiekams, viņi varētu paplašināties pat divkārt,» viņš piektdien sacījis žurnālistiem.

«Plānojam piecos gados pieņemt darbā līdz tūkstotim darbinieku. Nav šaubu, ka lielākā daļa būs vietējie,» norādījis «Continental» Lietuvas uzņēmuma «Continental Automotive Lithuania» vadītājs Šajans Ali.

Ceremonijas laikā Lietuvas prezidente, ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs un «Continental» pārstāvji parakstīja elektronisko dokumentu, kurā iecerētajai rūpnīcai novēlēta veiksmīga darbība. Šis simboliskais dokuments saglabāts USB zibatmiņā un ievietots kapsulā, kas ierakta rūpnīcas pamatos.

1871.gadā dibinātās Vācijas kompānijas uzņēmumos 56 pasaules valstīs nodarbināti kopskaitā 227 000 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Continental tūkstoš darba vietas Lietuvai, bet varēja būt Latvijai

Māris Ķirsons, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu detaļu ražotājs Continental atver ražotni, kurā būs 1000 darba vietu Kauņas brīvās ekonomiskās zonas teritorijā. Tās varēja būt Latvijā.

Vācijas kompānija Continental pagājušajā nedēļā atklāja 22 000 m2 plašo teritoriju, kur izvietotas ražošanas, administratīvās un noliktavas telpas. Līdz ar to Lietuvā ir radusies joma, kura līdz tam valstī nebija attīstīta. Ražotnes celtniecība sākās 2018. gadā. Rūpnīcā Kauņā tiks ražotas pasažieru drošības un viedās palīdzības sistēmas automašīnas vadītājam, tostarp durvju un sēdekļu kontroles elementi, viedās stiklu aptumšošanas sistēmas, kā arī radaru sensori komforta funkcijām, piemēram, adaptīvā kruīza kontrole, un drošības sistēmas, piemēram, ārkārtas bremzēšanas funkcijas. Saražotais tiks eksportēts uz Eiropas valstīm. Kompānija paziņojusi, ka pašlaik Kauņas rūpnīcā strādā 190 cilvēku no vairāk nekā desmit valstīm. Līdz 2021. gadam strādājošo skaitu plānots palielināt līdz 1000. Perspektīvā rūpnīcā plānots uzstādīt saules enerģijas paneļus un atteikties no vienreizlietojamās plastmasas izmantošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maza pārvalde, nelieli nodokļi, cilvēkiem vairāk naudas makā, policentriska attīstība komplektā ar tiesiskumu ir svarīgākie risināmie uzdevumi Latvijai nākamajos gados

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās konservatīvās partijas izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns. Viņš uzskata, ka svarīgākais ir valsts attīstība, kuras vārdā nav jābūt dusmīgiem uz politiskajiem konkurentiem, kuri pat ir pamanījušies uzsākt īstenot vienu otru no Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Mums ir izstrādāts rīcības plāns, kas sastāv no vairākiem blokiem, un tādējādi pat ir vairāk svarīgo jautājumu, kuriem nekavējoties jāķeras klāt. Pirmkārt, ir jāizveido efektīva valsts pārvalde kopā ar policentrisku reģionālo attīstību, otrkārt, palīdzība mazāko ienākumu saņēmējiem un treškārt – korupcijas apkarošana un tiesiskums. To, ka šie jautājumi ir svarīgi – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, neviens neapšauba. Turklāt, kā liecina dalība dažādos forumos ārzemēs arī potenciālajiem investoriem, kuri varētu ieguldīt Latvijā, ir svarīgs Saeimas vēlēšanu iznākums, viņi pat savus lēmumus par to, kur investēt, ir atlikuši uz nākamo gadu. Investīcijas Latvijai ir nepieciešamas, un arī priekšnosacījumi, lai šeit ieguldītu, ir. Investori nogaida, un tas nozīmē, ka viņi gaida jaunu valdību un tad izdarīs secinājumus, redzot, kas un kā notiek Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kāpēc Lietuva, nevis Latvija

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ir arī reāli gadījumi, kas liek aizdomāties, kāpēc kāda kaimiņvalsts pilsēta var un panāk to, uz ko mūsējiem atliek tikai noskatīties.

Latvijā mums bieži patīk salīdzināties ar pārējām Baltijas valstīm. Ir gadījumi, kad mēs nepamatoti uzskatām, ka esam ar kaut ko sliktāki nekā mūsu ziemeļu vai dienvidu kaimiņi – stāsts par to, ka zāle vienmēr ir zaļāka otrā žoga pusē, ir patiess līdz zināmam brīdim, un tiešām ne viss ir zelts, kas spīd arī igauņu vai leišu pusē. Tomēr ir arī reāli gadījumi, kas liek aizdomāties, kāpēc kāda kaimiņvalsts pilsēta var un panāk to, uz ko mūsējiem atliek tikai noskatīties.

Runa šajā konkrētajā gadījumā ir par Kauņu – pilsētu, kuru, kā DB pērnā gada nogalē rakstīja, pēdējā laikā no visa Baltijas klāsta pastiprināti izvēlas tieši vācu investori. Turklāt nevis vienkārši kaut kādi investori, bet lieli automašīnu komplektējošās detaļas ražojoši uzņēmumi kā Hella un Continental, kas tuvāko pāris gadu laikā grasās tur uzbūvēt savas ražotnes, radot ap 3000 jaunas darbavietas. Kur ir, tur rodas – ļoti iespējams, ka Kauņa ar atbilstoši attīstītu infrastruktūru nākotnē ieinteresēs arī vēl kādu autobūves uzņēmumu. Tālākais stāsts jau ir paredzams – labi apmaksātas, perspektīvas darbavietas, vienā vietā koncentrēta kompetence ir ar spēcīgu vilkmi ne tikai konkrētās valsts, bet arī kaimiņvalstu iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Bentley Continental GT neticamā kārtā ir spējis gadu desmitiem slavētās britu rokdarbnieku tradīcijas «salaulāt» ar digitālās ēras jaukumiem. Gala rezultātā tas palicis par auto, nevis par superdārgu viedierīci uz riteņiem

Precīzākas virsbūves līnijas, sportiskāka stāja, par dažiem centimetriem platāks, vienlaikus nometis gandrīz 100 kilogramu liekā svara, bet zemāk novietotais purngals ar īsāku pārkari ne tikai izskatīsies labāk, bet arī ļaus braukt labāk nekā iepriekš.

Pārsteigumi turpināsies, ielūkojoties salonā, kur goda vietā būs milzīgais 12,3 collu skārienjutīgais ekrāns ar lielisku izšķirtspēju. Katrā sīkākajā detaļā, precīzi nošūtajā salona apdares centimetrā vai metālisko detaļu slīpējumā pamatā ir kāds stāsts. Piemēram, ikviena Bentley Continental GT salonā tiek izmantoti vairāk nekā 10 kvadrātmetri dabīgā koka apdares paneļu, un, lai to visu sagatavotu un pēcāk precīzi saliktu pa vietām, britu rokdarbniekiem ir nepieciešamas deviņas stundas. Bentley pat izrēķinājis, ka katrā jaunajā Continental GT auto apšuvumā britu rokdarbnieki ir veikuši 310 675 dūrienus, kas atbilst 2,8 kilometriem. 17 dažādas virsbūves pamatkrāsas, kā arī 15 salona iekārtojuma versijas – tas viss ir tikai neliels «starterītis» maltītes sākumā, jo klients ārpus obligātās programmas varēs izpildīt dullāko krāsu un komponenšu salikumu, protams, ja par to būs gatavs arī dāsni samaksāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstīšanas tempi pēdējos gados Latvijā ir bijuši nepamatoti gausi, tagad izrāvienu varētu bremzēt straujais būvizmaksu pieaugums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas izriet no nekustamā īpašuma attīstītāju, investoru pārstāvju un būvnieku teiktā. Jāteic, ka ne pirmo gadu nekustamā īpašuma tirgus konsultanti un brokeri norāda, ka Latvija krietni iepaliek no savām kaimiņvalstīm jaunu, mūsdienīgu komercīpašumu tapšanā. Kompānijas Colliers International vadītājs Latvijā Deniss Kairāns ir izteicies, ka Latvija ir izlaidusi vienu tirgus attīstības tempu. Šobrīd aina pamazām mainās.

Vēl 2011.gadā Rīga un Viļņa jaunu biroju telpu piedāvājuma ziņā bija vienā līmenī, taču tad sekoja straujš Viļņas izrāviens. Savukārt pie mums jaunu biroju centru attīstīšanas un būvniecības aktivitāte joprojām ir diezgan kūtra. Interesanti, ka 2017.gadā Lietuvas Kauņa parādās biroju tirgus kartē, tur pērn ir uzbūvēts vairāk nekā Rīgā, lai gan iedzīvotāju šajā pilsētā ir mazāk, akcentē Ēriks Bergmans, Colliers International Brokeru departamenta vadītājs. Iespējams, situācija drīzi vien varētu mainīties, jo tuvākajos gados (no 2018. līdz 2010.gadam) attīstītāji, kas darbojas Latvijas tirgū, īstenojot savus iecerētos projektus, varētu piedāvāt papildu 154 tūkst.m2 biroju platību (šajā rādītājā gan ir ietverts vērienīgais, šobrīd apturētais ar ABLV Bank saistītais New Hanza projekts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauņā, kuras mērs ir Visvalds Matijošaitis, Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs Continental sācis elektronikas komponentu rūpnīcas celtniecību, paredzot piecu gadu laikā investēt tajā 95 miljonus eiro un radīt aptuveni tūkstoti jaunu darba vietu. Continental Kauņā ražos automašīnu durvju un sēdekļu kontroles sistēmas, vārteju un inteliģento stiklu kontroles sistēmas, kā arī radaru sensorus adaptīvajai kruīza kontrolei un avārijas bremzēšanas palīgsistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ātrvilcieni starp Baltijas galvaspilsētām kursēs reizi divās stundās

Žanete Hāka, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica ātrgaitas vilcieni no Tallinas uz Varšavu un no Tallinas uz Viļņu kursēs līdz četrām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem no brīža, kad līnija tiks atklāta un līdz sešām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem pēc 10 darbības gadiem, informē uzņēmuma pārstāvji.

Turklāt, līdz pat 10 vilcieniem dienā kursēs posmā Viļņa–Kauņa–Varšava. Tā rezultātā Rail Baltica nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas.

Plāns iekļauj arī divus nakts vilcienus: Tallina–Rīga–Kauņa–Varšava–Berlīne un Viļņa–Kauņa–Varšava–Berlīne, dodot iespēju pasažieriem sasniegt tālākus galamērķus Eiropā.

Katras 30 minūtes pasažieriem būs iespēja nokļūt no Rīgas Centrālās Stacijas uz Starptautisko lidostu «Rīga». Šis brauciens aizņems vien 10 minūtes.

Ātrgaitas vilcienu kustības intervāls ir balstīts paredzamo pasažieru pieprasījuma novērtējumā, kas tika veikts Rail Baltica Vilcienu kustības plāna 2026.-2056. gadam izstrādes ietvaros. Šo plānu izstrādāja Vācijas uzņēmums ETC Gauff Mobility GmbH, sadarbībā ar COWI A/S (Dānija) un Institut fur Bahntechnik GmbH (Vācija). Plāns atspoguļo modernu, integrētu pieeju, kas paredz, ka tirgus pieprasījums ir galvenais kritērijs, pēc kura tiek plānots vilcienu kustības grafiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "Corum Asset Management" pārvaldīts fonds ir iegādājies būvniecības un mājsaimniecības preču veikala "Depo DIY" ēku Kauņā, informēja darījuma konsultants "Colliers Baltics".

Šis ir otrais "Corum" investīciju darījums Lietuvā un otrā "Depo DIY" veikala ēka, ko iegādājas "Corum". Pirmo "Depo DIY" veikalu fonds iegādājas agrāk šajā gadā Viļņā. "Depo DIY" 22 000 kvadrātmetru plašā veikala ēka Kauņā uzbūvēta un nodota ekspluatācijā 2019.gada jūnijā. Puses ir noslēgušas "sale-leaseback" līgumu.

Veikala ēka atrodas uz vienas no galvenajām Kauņas maģistrālēm un pie galvenās Kauņas maģistrālā pārvada, kas nodrošina virzienus un Klaipēdu, Rīgu, Viļņu un Varšavu. Veikala ēkai ir vairāk nekā 500 autostāvvietas un tam ir saņemts viens no pirmajiem "A+" klases energoefektivitātes sertifikātiem šāda tipa būvēm.

"Colliers Baltics" Investīciju nodaļas vadītāja Anžela Koļesņikova informē, ka "Depo" savu darbību Lietuvas tirgū uzsāka 2016.gada rudenī un šobrīd pārvalda piecus veikalus visās lielākajās Lietuvas pilsētās - divus Viļņā, pa vienam Klaipēdā, Paņevēžā un Kauņā - ar kopējo platību vairāk nekā 110 000 kvadrātmetru. Bez divām "Depo" veikala ēkām Lietuvā, "Corum" pieder arī rūpniecības ēka netālu no Tallinas, "Prisma" veikals Narvā un biroja ēka Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Continental ar vērienīgu restrukturizāciju likvidēs darbavietas un samazinās izdevumus

LETA, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs «Continental» trešdien paziņoja, ka īstenos vērienīgu restrukturizācijas programmu, kas ietvers darbavietu likvidēšanu, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus.

Kopumā līdz 2029.gadam pasaulē tiks ietekmēti 20 000 darba vietu, taču ne visas no tām tiks likvidētas pilnībā. «Continental» pasaulē nodarbina 244 000 cilvēku. «Continental» tādējādi reaģē uz automobiļu ražošanas kritumu pasaulē un klientu pieprasījuma pieaugumu pēc digitālajiem risinājumiem,» norāda uzņēmums.

Kompānijas mērķis ir līdz 2023.gadam samazināt izdevumus par 500 miljoniem eiro gadā.

Turpmākajos gados septiņās ražotnēs likvidētas varētu tikt aptuveni 4800 darbavietas, ietekmējot trīs rūpnīcas Vācijā, divas ASV un pa vienai Itālijā un Malaizijā.

Savukārt ražotnes ASV Virdžīnijas un Ziemeļkarolīnas štatos, kuros tiek nodarbināti 1400 cilvēki, tiks slēgtas. Vienlaikus gan «Continental» plāno lielu skaitu jaunu darbavietu jomās, kas saistītas ar elektriskajiem automobiļiem, informācijas tehnoloģijām un pašvadības automašīnu tehnoloģijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs "Continental" trešdien paziņoja, ka līdz 2028.gadam likvidēs 5500 darbavietas, tādējādi cenšoties samazināt izdevumus.

Darbavietu likvidēšana, kas ietekmēs Vāciju, Itāliju un ASV, atbalstīs uzņēmuma "steidzami nepieciešamo tehnoloģisko pāreju, kas tādējādi stiprinās mūsu konkurētspēju un turpmāko dzīvotspēju," norāda "Continental" vadītājs Elmārs Degenharts.

Kompānija noteikusi sev mērķi no 2023.gada izdevumus samazināt par 500 miljoniem eiro gadā. "Continental" līdz 2024.gadam slēgs vienu rūpnīcu Vācijā un vienu ASV, uzņēmumam pārtraucot ražot benzīna un dīzeļdzinējiem paredzētos hidrauliskos komponentus.

"Continental" pasaulē nodarbina 244 000 cilvēku. Šā gada trešajā ceturksnī uzņēmums cieta tīros zaudējumus 1,99 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo ziemu ietekmē bezradžu ziemas riepas ir dominējošā pircēju izvēle, turklāt aizvien vairāk popularitāti gūst t.s. Eiropas tipa ziemas riepas.

Pēc riepu tirgotāju novērojumiem, radžoto riepu pieprasījums ar katru gadu strauji samazinās. Pēdējie mohikāņi, kas joprojām tās uzticīgi izmanto, ir tie autovadītāji, kuri dzīvo Ziemeļlatvijā vai kuriem darbs vai hobijs saistās ar agru celšanos un attiecīgi agru braukšanu, proti, tad, kad specializētie dienesti vēl nav tikuši līdz ceļu attīrīšanai vai kaisīšanai. Tāpat daži tēvi savu meitu pirmajam auto un pirmajam ziemas pārbaudījumam izvēlas riepas ar radzēm. Visbeidzot vīri, kas nav droši par savu laulāto draudzeņu braukšanas meistarību, arī bieži vien raugās radžoto riepu virzienā. Pārējos gadījumos bezradžu riepas ir galvenā izvēle. Pagaidām mīkstā sastāva ziemas riepas ir līderpozīcijās, taču plāno ziemu un piedāvājuma pilnveidošanās ietekmē Eiropas ziemas riepu īpatsvars strauji palielinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka četriem jūras pārvadājumu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu transportēšanu un bija izveidojuši karteli, piemērojusi 395 miljonu eiro naudassodu, kā arī tāda paša iemesla dēļ noteikusi naudassodus automobiļu rezerves daļu ražotājiem, tostarp Vācijas Bosch un Continental.

Izmeklēšanā konstatēts, ka Čīles pārvadātājs CSAV, Japānas K Line, MOL un NYK, kā arī Norvēģijas un Zviedrijas WWL-EUKOR sešu gadu garumā īstenojuši neatļautu karteļa vienošanos, lai fiksētu cenas un sadalītu klientus automašīnu, kravas automobiļu un citu transportlīdzekļu pārvadājumos pa jūras ceļiem.

Savukārt Bosch un Continental bijuši to uzņēmumu grupā, kam piemēroti naudassodu par aizdedzes sveču un bremžu sistēmu karteļiem.

EK norāda, ka, paaugstinot automašīnu transporta izmaksas, kartelis negatīvi ietekmējis Eiropas patērētājus un Eiropas automobiļu nozares konkurētspēju.

MOL sniedzis informāciju varasiestādēm par transporta karteļa pastāvēšanu, tāpēc no naudassoda izvairījies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuva lidostu attīstībā investēs 700 miljonus eiro, bet jaunu lidostu necels

LETA, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība prognozē, ka līdz 2028.gadam Viļņas, Kauņas un Palangas lidostu attīstībā tiks investēti aptuveni 700 miljoni eiro, bet iepriekš apsvērtā iespēja celt jaunu lidostu vismaz šobrīd atmesta kā pārāk dārga, paziņojis satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Valstī paredzēts uzturēt esošo triju lidostu tīklu, tā attīstību saskaņojot ar dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» izbūvi.

«Viļņas, Kauņas un Palangas lidostas nākotnē atkarībā no vajadzībām varēs attīstīt pēc moduļu principa, nodrošinot nepārtrauktu lidostu darbību un neradot neērtības pasažieriem un lidsabiedrībām,» valdības paziņojumā norādījis ministrs, kas otrdien iepazīstināja ar lidostu attīstības vadlīnijām valdības stratēģisko projektu komisiju. Lidostu infrastruktūras attīstības koncepciju plānots apstiprināt novembrī vai decembrī.

Kā uzsvēris premjerministrs Sauļus Skvernelis, attīstot lidostas, ir svarīgi izveidot integrētu transporta infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Tieslietu sistēma izraksta sev nabadzības apliecību

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības tiesas (EST) spriedums, kas atceļ Latvijas piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu pildīt amata pienākumus - smagos noziegumos apsūdzētajam Latvijas Bankas preizidentam Ilmāram Rimšēvičam, ir kauna traips gan prokuratūrai, gan Tieslietu ministrijai.

To atzīst daudzi aptaujātie juristi, kuri gan saprotamu iemeslu dēļ vēlas palikt anonīmi. Šāds iznākums neko nepasaka par I. Rimšēviča vainu vai nevainu, toties ir spilgta liecība par Latvijas vājumu un nespēju sevi aizstāvēt EST. Neliels ieskats problēmas būtībā – Eiropas Centrālas bankas (ECB) statūti, ar kuriem ir noteikta milzīga nacionālo banku vadītāju neatkarība , ir pāri stāvoši jebkurai nacionālai likumdošanai. Faktiski ir tikai pāris iemesli, kuru dēļ nacionālās bankas vadītāju var atbrīvot no amata. Viens no tiem: notiesājošs spriedums. Un Latvijas puses pārsteigums, ka I.Rimšēvičam piemērotais drošības līdzeklis no EST puses tiek traktēts kā atcelšana no amata, tikai apliecina pārsteigto nekompetenci un muļķību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas policija piedalījusies liela starptautiska noziedznieku grupējuma atklāšanā

LETA, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas policija trešdien paziņojusi, ka palīdzējusi atklāt lielu starptautisku bruņotu noziedznieku grupējumu, kas nodarbojies ar ieroču un narkotiku kontrabandu un naudas atmazgāšanu.

Grupējumā bijuši 23 cilvēki.

Noziedznieku bandas atklāšanā piedalījušies arī Polijas, Spānijas, Igaunijas un Lielbritānijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki.

Kā norāda Eiropas Savienības (ES) policijas aģentūra Eiropols, tā bijusi lielākā šāda veida operācija Eiropā.

«Personas (..) nelikumīgi glabāja šaujamieročus un narkotiskās vielas, organizēja ieroču un narkotiku kontrabandu, kā arī naudas atmazgāšanu,» žurnālistus informējis policijas ģenerālkomisārs Lins Pernavs.

Liela daļa aizturēto, ieskaitot 48 gadus veco grupējuma līderi, kas aizturēts Spānijā, ir Lietuvas pilsoņi.

Izmeklēšanas laikā veiktas 40 kratīšanas un atrasti aptuveni astoņi miljoni eiro skaidrā naudā, dimanti, zelta stieņi, dārglietas un grezni automobiļi, aptuveni četrarpus tonnas tādu narkotiku kā kokaīns vai hašišs, kā arī cigaretes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Centrālās stacijas projektēšanas un būvniecības līgums tiks noslēgts šogad, bet būvniecība uzsākta 2020. gadā.

Pērn jaunajā, Eiropas platuma sliežu infrastruktūras projektā Rail Baltica (RB) bijuši četri atskaites punkti, Viļņā, informējot medijus par projekta virzību, norādīja kopuzņēmuma AS RB Rail valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore Baiba Rubesa.

Galvenais projekta fokuss šajā gadā būs būvprojektēšana un ar to saistītie uzdevumi, atzīmēja RB Rail vadītāja. Visās trīs Baltijas valstīs tiks pabeigta vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošana, apvienojot sākotnējos tehniskos risinājumus, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Tāpat 2018. gadā pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji Latvijā un Lietuvā. Dažiem dzelzceļa posmiem būvprojektēšana sāksies jau vasarā, bet pilns būvprojekts tiks pabeigts 2020. gadā. Šogad tiks turpināti galvenie projekta pētījumi, tostarp operacionālais plāns, ilgtermiņa RB globālā projekta biznesa plāns, piegādātāju tirgus pētījumi un komercializācijas pētījumi. Tāpat 2018. gada pirmajā kvartālā paredzēts pabeigt Lietuvā jau uzceltā Eiropas standarta platuma dzelzceļa posma Polijas/Lietuvas robeža–Kauņa–RRT Palemona uzlabošanas iespēju izpēti. Šovasar arī iecerēts pabeigt un trīs Baltijas valstu ministrijām prezentēt infrastruktūras pārvaldītāja pētījumu, lai valstis varētu pieņemt attiecīgu lēmumu līdz šī gada beigām. Pēc B. Rubesas teiktā, viena no šī gada prioritātēm ir darbs pie projekta ilgtspējīga finansējuma. Tiks nostiprināta sadarbība ar Somiju un Poliju, uzrunāti nākotnes biznesa klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lielākās pilsētas Viļņa, Kauņa un Klaipēda šogad plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro veloinfrastruktūras attīstībā, izbūvējot jaunus veloceliņus un savā starpā savienojot jau esošos.

Kā atzīst pilsētplānošanas speciālisti, pagaidām ar divriteņiem ikdienā pārvietojas tikai neliela daļa iedzīvotāju, bet ērtas infrastruktūras izveide varētu kļūt par vienu no pārmaiņas veicinošiem faktoriem.

Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes pilsētplānošanas katedras profesore Marija Burinskiene norāda, ka pārsēsties uz velosipēdiem cilvēkus mudina daudzi apstākļi - sastrēgumi, dārgās stāvvietas un piesārņotais gaiss pilsētas centrā, bet līdztekus infrastruktūras attīstīšanai svarīgi ir arī mainīt cilvēku attieksmi, aicinot bērnus un pusaudžus pārvietoties ar velotransportu, turklāt darīt to droši. Tomēr viņa spriedusi, ka uz būtiskām pārmaiņām nevar cerēt gada vai divu laikā - tam būs vajadzīgi vismaz pieci līdz desmit gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Plānojot investēt 30 miljonus eiro, Vācijas kompānija Hella atklāj rūpnīcu Lietuvā

LETA, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kompānija «Hella», kas ražo apgaismes tehnoloģiju un elektronikas produkciju autorūpniecības nozarei, Lietuvas Kauņas rajonā ceturtdien oficiāli atklājusi jaunu rūpnīcu.

Faktiski rūpnīca Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā jau darbojas un pirmo produkciju klientiem nosūtījusi augustā. Pašlaik tajā strādā 70 cilvēki, bet tuvāko triju gadu laikā darbinieku skaitu paredzēts palielināt līdz 250.

Rūpnīcas celtniecība 8,9 hektāru teritorijā sākās pagājušā gada oktobrī. Nepilna gada laikā uzceltas un iekārtotas ražošanas telpas 3700 kvadrātmetru platībā, noliktava 2300 kvadrātmetru platībā un administrācijas ēka 2000 kvadrātmetru platībā. Tas ir pirmais no četriem plānotajiem rūpnīcas «Hella Lithuania» moduļiem.

Līdz šim «Hella» Lietuvā investējusi 18 miljonus eiro, bet iecerēts, ka kopējā investīciju summa pirmajā attīstības fāzē pārsniegs 30 miljonus eiro, vēsta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā sākta autoceļa Viļņa-Kauņa pārveide par maģistrāli, piektdien paziņojusi Autoceļu direkcija.

Kā norādījis direkcijas vadītājs Vitālijs Andrejevs, šai nolūkā jāveic satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi un atsevišķu posmu rekonstrukcija.

Pēc modernizācijas darbu pabeigšanas autoceļa A1 posmā no 10. līdz 95.kilometram vasaras laikā būs atļauts braukt ar ātrumu 130 kilometri stundā, bet ziemā - 110 kilometri stundā.

«Maģistrālē A1 starp Viļņu un Kauņu transporta plūsma ir intensīvākā ne tikai visā Lietuvā, bet arī Baltijas valstīs kopumā, tādēļ satiksmes apstākļu uzlabošana un atļautā braukšanas ātruma palielināšana starp divām lielākajām mūsu valsts pilsētām ir svarīga gan Lietuvai, gan starptautiskās satiksmes uzlabošanai,» uzsvēris satiksmes ministrs Jaroslavs Narkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Otra Workland Telegraph kopstrādes centra izveidē investēts miljons eiro

Monta Glumane, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, Kalēju un Audēju ielu stūrī durvis vēris jau otrais kopstrādes centrs "Workland Telegraph", kura izveidē investēts miljons eiro, informē uzņēmumā.

Jauno telpu oficiālā atklāšana plānota 23.janvārī.

Šobrīd Rīgā jau vairākus gadus darbojas viens pilna servisa biznesa un kopstrādes telpu centrs – "Workland Valdemāra" -, un pēdējā laikā uzņēmums strauji paplašinājies visās Baltijas valstīs, atverot jaunus kopstrādes centrus Tallinā, Viļņā un Kauņā.

"Kopstrādes jeb "co-working" koncepts ir pieprasīts lielpilsētās un daudziem kļuvis par iecienītāko biroju nomas veidu. Līdz ar to jauna centra atvēršana Rīgā bija tikai loģisks solis tālākai izaugsmei. Mūsu jaunākais centrs Rīgā – "Workland Telegraph" – atrodas Kalēju un Audēju ielas stūrī. Šī apkārtne ir viena no pieprasītākajām un novērtētākajām uzņēmēju vidū," komentēja "Workland Group" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Braiens Adamss Rīgā ieradīsies kopā ar personīgo pavāru

Laura Mazbērziņa, 27.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3. maijā Arēnā Rīga ar koncertu uzstāsies kanādiešu rokmākslinieks – Braiens Adamss. Rīgā Adamss un viņa grupas mūziķi viesosies jaunākā albuma «Ultimate» koncertturnejas ietvaros un programmā izskanēs gan jaunās dziesmas, gan labi zināmie hiti, informē koncerta organizatori.

2017. gada septembrī apstiprinājās visi 3 Baltijas koncerti - Rīgā, Tallinā un Kauņā, taču mākslinieks sniegs koncertus arī Skandināvijā un Rietumeiropā, kā arī Ziemeļamerikā šīs koncertturnejas ietvaros.

Mākslinieks Rīgā būs tikai vienu dienu, jo nākamajā dienā ir koncerts Kauņā, Žalgiris arēnā.

Organizatori stāsta, ka māksliniekam ir ļoti intensīvs koncertu grafiks, tādēļ viņš kopā ar visu pavadošo sastāvu un tehniskajiem darbiniekiem brauc ar trim speciāliem koncertturneju autobusiem un lielāko daļu vajadzīgā ved līdzi paši. Dziedātājs ir veģetārietis, visai ceļojošajai komandai līdzi brauc arī pavārs, kas visiem gatavo. Vēl bez autobusiem līdzi dodas arī 3 fūres ar skaņas un gaismas tehniku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Viļņas elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojums pārsteidz ar cenu

LETA--BNS/LRT, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā no šodienas sāk darboties elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojums, ko ar pirmajiem simt skrejriteņiem sākotnēji piedāvās visā Lietuvā labi pazīstamais automašīnu koplietošanas pakalpojumu uzņēmums «CityBee».

Ar laiku šai darbībā plāno iesaistīties arī vairāki citi uzņēmumi - «Flash», «MyScooter», «Swood» un «Unicorn Scooters».

Skrejriteņu noma darbosies pēc brīvplūsmas sistēmas principa - izmantojot mobilās lietotnes, kartē būs redzams, kur pašlaik atrodams brīvs skrejritenis, ko varēs paņemt no šīs vietas, bet atstāt citur.

Skrejriteņos būs iemontēti sensori, kas nomas pakalpojumu punktiem sniegs informāciju par transportlīdzekļa atrašanās vietu, bojājumiem un citiem apstākļiem.

Šis transportlīdzeklis, kura ātrums ir lielāks nekā kājāmgājējam, bet mazāks nekā automobilim, pilsētās gada siltajā laikā kļūst aizvien iecienītāks, taču ne katrs var atļauties to iegādāties pats, tādēļ koplietošanas noma ir laba alternatīva. Jāatzīst gan, ka pakalpojums nepavisam nav lēts - fiksētā sākuma maksa ir 50 centi, bet katra turpmākā brauciena minūte maksās vēl 10 centus, tātad par stundu ilgu braucienu nāksies šķirties no 6.50 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties modernizēt automaģistrāli Viļņa-Kauņa, Lietuva plāno tajā ierīkot maināmas informācijas ceļa zīmju sistēmu, kas ziņos autovadītājiem par sastrēgumiem, laika apstākļiem un drošu braukšanas ātrumu.

Kā pastāstījis Ceļu satiksmes direkcijas vadītājs Vitālijs Andrejevs, Lietuva sliecas attīstīt viedos autoceļus, tādēļ tiek meklēti uzņēmēji, kas aprīkotu maģistrāli ar šādām zīmēm un to vadības iekārtu.

«Izpētījām, ko izmanto Eiropas valstis, un nolēmām iegādāties programmatūru, platformu, kurā bez sarežģījumiem varētu pieslēgt jaunieviestās mainīgās informācijas zīmes,» viņš norādījis.

Autoceļu direkcija jau bija izsludinājusi attiecīgu konkursu, taču potenciālie piegādātāji ierosināja izziņot divus atsevišķus konkursus par šādu zīmju uzstādīšanu un to uzturēšanas programmnodrošinājuma izstrādi, tādēļ konkursi tiek izsludināti no jauna.

Ar maināmas informācijas ceļa zīmēm līdz 2030.gadam paredzēts aprīkot arī autoceļus Viļņa-Panevēža un Viļņa-Klaipēda, kā arī autoceļa posmu no Kauņas līdz Polijas robežai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klāvs Bērziņš pēc 19 tabakas nozarē pavadītiem gadiem nolēmis mesties maizes biznesā, jau teju pusgadu viņš vada vienu no lielākajām ceptuvēm Baltijā

Klāvs Bērziņš pēdējos 15 gadus ir veltījis karjeras veidošanai ārvalstīs – dzīvojis piecās zemēs, ieņēmis 10 dažādus amatus, šajā laikā nomainot 13 dzīvesvietas. Ārzemēs viņa ģimenē ir dzimuši trīs bērni. Lēmums atgriezties sievas dzimtenē Lietuvā un izveidot tur pastāvīgu dzīvesvietu pieņemts, kad meita uzdevusi jautājumu – kur īsti ir mūsu mājas? Lai arī šobrīd, būdams uzņēmuma Fazer Bacery Baltic izpilddirektors, K. Bērziņš dzīvo Kauņā, lielu daļu darba laika viņš pavada Ogrē, uzraugot maizes ceptuves darbu, attīstot produktus un plānojot kompānijas nākotnes stratēģiju. Viņa pakļautībā ir 300 darbinieki Latvijā, 270 – Kauņā un 50 – Igaunijā. K. Bērziņš atzīst, ka lielākās problēmas pēc atgriešanās ir sagādājusi bērnu integrācija valsts skolās, kurās nav tam nepieciešamā atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas augstspiediena gāzesvadu uzņēmums Amber Grid tuvāko desmit gadu laikā plāno investēt vismaz 195,2 miljonus eiro stratēģiskajos projektos, gāzesvadu caurlaidības palielināšanā un sistēmas apkopē, tai skaitā Lietuvas un Latvijas gāzesvadu savienojuma jaudas palielināšanā.

Lielāko daļa šo investīciju - 129 miljonus eiro - plānots ieguldīt Lietuvas un Polijas gāzesvadu starpsavienojuma (GIPL) projektā.

2,9 miljonus eiro domāts atvēlēt Lietuvas un Latvijas gāzesvadu savienojuma jaudas palielināšanai, lai vienlaikus nodrošinātu piegāžu drošību un stabilitāti, efektīvāku infrastruktūras izmantošanu, labāku Baltijas valstu gāzes tirgu integrāciju un kopējā tirgus funkcionēšanu. Kā norāda uzņēmums, tādējādi tiks radīti labāki apstākļi arī Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmantošanai.

Šie skaitļi minēti desmit gadu investīciju plānā, ko Amber Grid ceturtdien saskaņojis ar Lietuvas Valsts cenu un enerģētikas kontroles komisiju. Attiecībā uz otro šā perioda pusi - laiku no 2022. līdz 2027.gadam - skaitļi vēl tiks precizēti.

Komentāri

Pievienot komentāru