Jaunākais izdevums

Pakomātu un kurjerpakalpojumu uzņēmums Omniva Kauņā atvēris papildu starptautisko tranzītsūtījumu šķirošanas centru.

Centrs šķiros starptautiskos e-komercijas sūtījumus, kas pārsvarā nāk no Ķīnas, un tiks sūtīti tālāk uz dažādām pasaules valstīm.

Omniva starptautiskā tranzīta segments darbojas piecos nozīmīgos punktos: Tallinā, Londonā, Amsterdamā, Hahenburgā un tagad arī Kauņā.

Starptautiskā tranzīta un e-komercijas klientu kontaktcentrs atrodas Bangladešā.

Jaunais šķirošanas centrs Kauņā apkalpos vairāk nekā desmit miljonus sūtījumu gadā un radīs 55 jaunas darbvietas Lietuvā.

“Baltija ir Omniva vietējais tirgus. Mēs aplūkojām arī Latviju un Rīgu kā vienu no iespējamām jaunā šķirošanas centra vietām, jo patlaban lielākā starptautiskā tranzītkravu satiksme notiek caur Rīgas lidostu. Bet dažādu vietējo varas iestāžu noteikto ierobežojumu dēļ tika nolemts izvēlēties Kauņu,” sacīja Omniva Starptautiskā tranzīta nodaļas vadītājs Svens Kukemelks (Sven Kukemelk).

Uz Db.lv lūgumu precizēt, kas tieši bija tie ierobežojumi un citi apsvērumi, kuru dēļ uzņēmums atteicās no lēmuma šķirošanas centru veidot Rīgā, S.Kukemelks norāda: "Lietuva ļāva mums izveidot ārpusteritoriālu pasta apmaiņas vietu ETOE (Extraterritorial Offices of Exchange), bet Latvija to nedarīja. Galu galā, mēs Kauņā jutāmies vairāk gaidīti, jo mums bija pieejams liels lidostas terminālis un labas sadarbības iespējas ar Hoptrans grupu.”

Šķirošanas centrs Kauņā ir izveidots sadarbībā ar Hoptrans Logistics – strauji augošu starptautisko transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzēju. Hoptrans pamatdarbība ir autopārvadājumi, lai gan uzņēmums piedāvā arī daudzpusīgus loģistikas risinājumus, apvienojot dažādus pārvadāšanas veidus un organizējot projektus e-komercijas biznesam.

“Mēs augstu vērtējam to, ka tāds tirgus dalībnieks kā Omniva atzinīgi novērtēja mūsu ilggadējo pieredzi, strādājot Kauņas lidostā, un izvēlējās mūs par uzticamu partneri, lai attīstītu šo projektu, kas ir nozīmīgs visam Baltijas reģionam,” atzīst Hoptrans Logistics izpilddirektors Rimvīds Melkūns (Rimvydas Melkūnas).

Omniva grupā ietilpst mātesuzņēmums AS Eesti Post un saistītie uzņēmumi. AS Eesti Post galvenā darbības joma ir pasta un loģistikas pakalpojumi. SIA Omniva un UAB Omniva LT pamatdarbība ir pakomātu un kurjerpakalpojumu sniegšana Latvijas un Lietuvas tirgos.

AS Maksekeskus darbības joma ir maksājumu risinājumu nodrošināšana e-komercijas uzņēmumiem Baltijas valstīs, savukārt Finbite OÜ piedāvā e-rēķinu un finanšu tehnoloģiju (FinTech) risinājumus visās Baltijas valstīs, bet Post 11 veic starptautiskus loģistikas pakalpojumus tiešsaistes tirgotājiem preču piegādei visā pasaulē.

Grupā visās Baltijas valstīs strādā 2300 cilvēku, un apgrozījums 2020. gadā bija 135,6 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikas kompānijas "Omniva" rīcībā nonākusi informācija par krāpnieciskiem gadījumiem, kur tiek izmantotas viltus īsziņas (SMS) ar aicinājumu norēķināties pirms preces saņemšanas. Krāpnieki it kā "Omniva" vārdā privātu sūtījumu saņēmējiem izsūta viltus SMS, kur saistībā ar ārkārtas situāciju aicina klientus veikt pārskaitījumu uz SMS norādīto bankas kontu, informē uzņēmums.

Uzņēmums norāda, ka drošu pēcapmaksu par preci vai sūtījumu ar "Omniva" iespējams veikt vien sūtījuma saņemšanas brīdī, ar bankas karti norēķinoties "Omniva" pakomātā vai pie kurjera, kurš veic sūtījuma piegādi uz klienta izvēlēto adresi.

"Omniva" norāda, ka minētais gadījums noticis, klientam izvietojot sludinājumu portālā ss.com, ka vēlas iegādāties konkrētu preci. Uz sludinājumu atsaucās kāds krāpnieks, solot izsūtīt šo konkrēto preci ar "Omniva" starpniecību un par preci norēķināties pie preces saņemšanas, taču piegādes procesā izsūtījis SMS it kā "Omniva" vārdā, aicinot maksājumu veikt pirms sūtījuma saņemšanas.

Uzņēmums aicina ikvienu sūtījuma saņēmējus ņemt vērā, ka "Omniva" nekad savus klientus neaicina veikt pārskaitījumu uz bankas kontu par gaidāmo sūtījumu, un nekavējoties par aizdomīgām īsziņām vai e-pastiem ziņot uzņēmuma atbalsta centram pa tālruni 27042424 vai rakstot uz [email protected], kā arī ziņot Valsts policijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakomātu tirgus Latvijā vēl nav piepildīts, un piegāžu uzņēmums SIA "Omniva" no savas puses vēl redz šī tirgus potenciālu un iespējas tajā, norādīja kompānijas vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Viņa atklāja, ka tieši tādēļ "Omniva" padome nesen devusi apstiprinājumu vēl 92 pakomātu izvietošanai Latvijā.

"Protams, to redz ne tikai "Omniva", to redz arī citi uzņēmumi Latvijā, jo gan DPD, gan "Venipak" ir paziņojuši par savu pakomātu tīklu audzēšanu Latvijā," atzina "Omniva" vadītāja.

Krauze-Čebotare pauda, ka Latvijā ir arī ļoti daudzas tādas apdzīvotas vietas, kur nav pakomātu, - piemēram, Mazsalaca, Ape, Nīca, Cesvaine. Tādēļ uzņēmumam ir plāni ne tikai tādās jau apgūtās vietās kā Rīga, Jelgava, Liepāja un citas lielās pilsētas, bet arī mazākās apdzīvotās vietās, jo tur patiesībā cilvēkiem ir vēl ierobežotākas iespējas iepirkties un viņiem ir vēl svarīgāk, lai būtu iespēja ātri saņemt sūtījumus no interneta veikaliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Omniva sūtījumu izņemšanā sadarbosies ar Narvesen

Db.lv, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikas nozares uzņēmums Omniva vienojies ar SIA Narvesen Baltija (Narvesen) par sadarbību sūtījumu izņemšanas pakalpojuma nodrošināšanā.

Līdztekus norit darbs pie 92 jaunu pakomātu uzstādīšanas, ko plānots realizēt līdz šī gada nogalei, tādējādi kopumā nodrošinot 500 Omniva sūtījumu izņemšanas vietas visā Latvijā.

Starp uzņēmumiem panāktā vienošanās paredz palielināt Omniva sūtījumu izņemšanas vietu skaitu līdz 200 jaunām lokācijām, piedāvājot izmantot šo pakalpojumu arī Narvesen tirdzniecības vietās visā Latvijā.

"Straujā e-komercijas attīstība pandēmijas laikā un nemainīgi augstais sūtījumu pakalpojuma pieprasījums arī šobrīd liek mums meklēt jaunus risinājumus un sadarbības formas. Neraugoties uz to, ka šogad investējam 2,8 miljonus eiro pakomātu tīkla paplašināšanā, uzstādot 92 jaunus pakomātus un palielinot Omniva pakomātu skaitu Latvijā līdz 300, esam gandarīti, ka mums ir izdevies izveidot sadarbību ar uzticamu partneri, un tādējādi kļūsim vēl pieejamāki mūsu klientiem," stāsta Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 laiks ir mainījis cilvēku paradumus e-komercijā, un pieaugošajam pieprasījumam un klientu prasībām pretī ir jāliek efektīvs piegādes ātrums un pēc iespējas plašāks preču sortiments.

Tāds ir kopīgais secinājums pēc radošās konferences “Loģistika e-komercijā”, kuru izdevniecība Dienas Bizness organizēja sadarbībā ar VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva, SIA Rimi Latvia, tirdzniecības centru internetā 220.lv un SIA SSI Schaefer.

Pasts e-komercijas laikmetā

Vēl aizvien Latvijas Pasta īpašumā ir pasta nodaļas, kuras izveidotas pirms 100 gadiem, kad valdīja zirgu transports un telegrāfs, tomēr šīs aizpagājušā gadsimta liecības uzņēmumā mudinājušas VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu domāt par nākotni.

Patlaban vairs tikai daži sūta vēstules papīra formātā, toties teju katrs ir iegādājies preci internetā, un nereti to piegādā Latvijas Pasts. Uzņēmums pēdējos gados ir atdzimis jaunā veidolā kā e-komercijas loģistikas realizētājs, un šī joma ik dienu piedāvā jaunus izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Omniva investē 2,8 miljonus eiro jaunu pakomātu ierīkošanā

Db.lv, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piegādes loģistikas uzņēmums Omniva 2021.gada nogalē uzsācis vērienīgu pakomātu tīkla paplašināšanu.

Kopumā investējot 2,8 miljonus eiro, uzņēmums visā Latvijā līdz februāra beigām uzstādīs 92 jaunus pakomātus.

“Pieprasījums pēc preču piegādes pakalpojumiem 2021. gadā ir gandrīz dubultojies. Līdz ar to esam uzsākuši strauju savu pakomātu tīkla paplašināšanu,” norāda Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.

Jauno pakomātu atrašanās vietas plānots izziņot pakāpeniski, tiklīdz jaunie pakomāti tiek nodoti ekspluatācijā. Šobrīd iecerēts, ka pakomāti tiks uzstādīti arī vismaz 25 tādās apdzīvotās vietās, kur to iepriekš nav bijis. Tāpat paplašināšanās ietvaros tiks palielināta ietilpība virknei jau esošo pakomātu ar augstāko noslodzes līmeni.

B.Krauze-Čebotare uzsver: “Mēs ļoti labi apzināmies, cik mūsu pakalpojumi ir nozīmīgi lielai Latvijas sabiedrības daļai, it īpaši turpinoties ārkārtas situācijai un tuvojoties svētkiem. Tādēļ līdztekus pakomātu paplašināšanai esam ieviesuši būtiskas izmaiņas arī mūsu darbā, pārejot uz darba režīmu 24/7 – tas nozīmē klientu atbalsta centrs atbildēs uz tālruņa zvaniem un apkalpos iesūtītos iesniegumus 24 stundas diennaktī. Arī šķirošanas un noliktavas darbinieki strādās visu diennakti, bet kurjeri sūtījumus uz pakomātiem nogādās biežāk nekā reizi diennaktī un darbu turpinās arī svētdienās.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu preču piegādi un sūtījumu loģistiku arvien pieaugoša pieprasījuma apstākļos, Omniva Latvija 2021. gada laikā plānojusi vērienīgas investīcijas sava pakomātu tīkla paplašināšanā - ieguldot 1,8 miljonus eiro, uzņēmums līdz gada beigām uzstādīs 51 jaunu pakomātu.

Tādējādi kopējās investīcijas attīstībā, loģistikas kapacitātes paaugstināšanā un jaunu darbavietu radīšanā 2020. gada nogalē un 2021. gadā kopumā sasniegs 2,5 miljonus eiro.

“Pieprasījums pēc Omniva Latvija pakalpojumiem 2021. gada sākumā pieaudzis par 163 %, kas, protams, radījis virkni izaicinājumu loģistikas un citiem procesiem. Tādēļ jau šobrīd esam veikuši vērienīgas investīcijas savas kapacitātes paaugstināšanā, kā arī esam sākuši saskaņošanas procesus par vēl 51 jauna pakomāta izvietošanu visā Latvijas teritorijā,” norāda Omniva Latvija vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Pakomātu skaita palielināšanas projekts papildinās jau decembrī un janvārī veiktās investīcijas uzņēmuma turpmākajā attīstībā, kad 42 pakomāti visā Latvijā papildināti ar 1744 skapīšiem. Šobrīd Omniva Latvija kopējo skapīšu skaits sasniedz 26 133, kas ir plašākais pakomātu tīkls Latvijā skapīšu skaita ziņā. Pēc paplašināšanās projekta noslēgšanas, Omniva nodrošinās plašāko pakomātu ģeogrāfisko pārklājumu ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakomātu sūtījumu piegādes uzņēmuma Omniva apgrozījums Latvijā 2020. gadā palielinājies par 63,4 %, sasniedzot 12,3 miljonus eiro, bet uzņēmuma peļņa pieaugusi līdz 2,37 miljoniem eiro.

Par 82 % palielināts darbinieku skaits. Uzņēmumā pieaugumu skaidro ar vietējā e-komercijas sektora kopējo izaugsmi un attīstību, kas strauju izaugsmi piedzīvoja valstī noteikto klātienes tirdzniecības ierobežojumu dēļ.

"2020. gadā piedzīvojām straujāko izaugsmi uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Omniva sūtījumu biznesa ieņēmumi pieauga par 64 % jeb 4,8 miljoniem eiro. Ienākumi no pakomātu sūtījumiem pieauga par 79 %. Lai nodrošinātu atbilstošu pakalpojumu arvien pieaugošā pieprasījuma apstākļos, mēs teju divkāršojām darbinieku skaitu, kā arī turpinājām pakomātu tīkla paplašināšanu, pievienojot jaunus pakomātus visā Latvijas teritorijā, ko darīsim arī šogad," stāsta SIA Omniva Latvija vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā Omniva Latvija peļņa, salīdzinot ar 2019. gadu, pieaugusi par 197%, būtiski palielinājies arī klientu skaits.

To intervijā DB norāda Omniva Latvija vadītāja Beāte Krauze-Čebotare, uzsverot, ka pasta un kurjerpakalpojumu bizness pandēmijas ietekmē Latvijā strauji attīstījies. Viņa stāsta, ka tirgū ienākuši vairāki jauni spēlētāji, bet jau esošie ievērojami attīstījušies un paplašinājuši savu pakalpojumu klāstu, piemēram, Omniva Latvija saviem biznesa partneriem sākusi piedāvāt gan noliktavu telpu nomu, gan maksājumu administrēšanu un sūtījumu piegādi.

Fragments no intervijas

Pasta un kurjerpakalpojumu bizness pandēmijas laikā bija viens no tiem, kam darba kļuva krietni vairāk. Kā tikāt galā ar lielo pieprasījumu?

Mēs tiešām bijām vieni no tiem, kam darba apjoms ievērojami palielinājās, kā ietekmē nācās saskarties arī ar daudziem izaicinājumiem, piemēram, pakomātu trūkumu. Mēs sapratām, ka sūtījumu apjoms ir tik liels, ka jaunus pakomātus varam uzstādīt kaut vai rītdien, taču fiziski to izdarīt nevarējām, jo tie no Ķīnas ir jāpasūta vismaz pusgadu iepriekš. Pēdējā laikā daudz tiek runāts, ka loģistika ar Ķīnu ir gana sarežģīta, un pandēmijas laikā ar to saskārāmies arī mēs. Palielinājās gan izgatavošanas un piegādes laiks, gan kopējās izmaksas. Tā kā jaunus pakomātus uz sitiena uzstādīt nevarējām, bija jāmeklē citi risinājumi. Bija pat situācijas, kad uz pakomātu ar 100 skapīšiem bija 200 sūtījumu, tāpēc pieņēmām lēmumu sniegt iespēju cilvēkiem savas paciņas noteiktā laikā saņemt pie kurjera līdzās pakomātam. Uzsākām arī sadarbību ar Narvesen kioskiem, novirzot sūtījumus, kam pietrūkst vietas, uz tuvumā esošajiem kioskiem, kas bija mūsu papildu kanāls. Atvērām arī vairākus paku saņemšanas punktus Rīgā, Liepājā, Jelgavā un citās pilsētās. Tas bija veids, kā risināt pakomātu ietilpības jautājumu. Pandēmijas laikā par gandrīz ceturtdaļu palielinājām mūsu štata darbinieku skaitu, pieņemot darbā 80 jaunus cilvēkus gan sūtījumu šķirošanā un piegādēs, gan klientu atbalsta centrā, kas krīzes situācijās ir ļoti nozīmīgs komunikācijas kanāls. Mūsu klientiem ir svarīgi zināt, kad tiks piegādāta viņu paciņa, tāpēc zvanu centram ir būtiska loma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VAS “Latvijas Pasts” SIA “Omniva”, SIA “Rimi Latvia”, tirdzniecības centru internetā 220.lv un SIA “SSI SCHAEFER” 28.janvārī organizē nozares profesionāļu radošo konferenci “Loģistika e-komercijā”.

Sākoties C19 pandēmijas krīzei, kura ir skārusi tieši visas nozares, vairumam tas nozīmējis pēkšņu attapšanos digitalizācijas laikmeta būtiskos pārbaudījumos. Situāciju loģistikas tirgū gan Eiropā, gan Latvijā pašlaik diktē jau e-komercija. Pasaulē kopumā e-komercijas dominance loģistikā sākās jau pirms četriem, pieciem gadiem, un katru gadu tās apjomi vidēji ir auguši par aptuveni 25%. Latvijā tieši tagad sākas e-komercijas darbības apjomu kāpums. Covid-19 pandēmijas periodā e-komercijas apjomi Latvijā ir pieauguši par 24%, salīdzinot ar 2019. gada pirmajiem mēnešiem.

Laikā, kad visā pasaulē pirkšana un pārdošana ar interneta vides starpniecību izvēršas aizvien plašāk, e-komercija ir ļoti laba iespēja Latvijas uzņēmējiem attīstīt gan importa, gan eksporta plūsmas. Turklāt tirdzniecība internetā veicina arī mazo ražotāju produkcijas pieejamību un nozares attīstību. Arī vairums no “Latvijas Pasts” un “Omniva” jaunajiem klientiem Latvijā ir saistīti tieši ar e-komerciju, kas skaidri parāda tendenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pasta pakalpojumu uzņēmums "Omniva" brīdina iedzīvotājus par krāpnieku mēģinājumiem izkrāpt maksājumu karšu datus, informē uzņēmumā. Par līdzīgu krāpniecības shēmu informējis arī sūtījumu piegādes uzņēmums "DPD Latvija".

Lai īstenotu nolūku, krāpnieki izrāda interesi no privātpersonām iegādāties sludinājumu platformās piedāvātās preces, bet kā norēķina veikšanas apstiprinājumu norāda it kā "Omniva" apliecinājumu par apmaksas veikšanu un aicinājumu viltus mājaslapā saņemt maksājumu, informē uzņēmumā.

Taču šādu pakalpojumu "Omniva" nenodrošina un aicina individuālos preču pārdevējus uzmanīties, kā arī, saskaroties ar krāpšanas mēģinājumiem, vērsties Valsts policijā.

Par aizdomīgām īsziņām vai e-pastiem kompānija aicina ziņot uzņēmuma atbalsta centram pa tālruni 27042424 vai rakstot uz [email protected], kā arī ziņot Valsts policijai.

Arī "DPD Latvija" pārstāvji infomēja, ka saņemti vairāki ziņojumi par jaunu shēmu, kurā krāpnieki uzrunā iedzīvotājus, kas dažādās interneta tirdzniecības platformās ir izvietojuši preces pārdošanai, ar mērķi it kā iegādāties konkrēto preci, izmantojot kurjera pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Iedzīvotājiem trūkst izpratnes par gaidāmajām izmaiņām pasūtījumiem no e-veikaliem ārpus ES

Db.lv, 21.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 1.jūlijā spēkā stāsies izmaiņas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos par PVN piemērošanu e-komercijas sūtījumiem. Lai gan teju visi (93%) Latvijas iedzīvotāji, kas mēdz iepirkties interneta veikalos ārpus ES, ir dzirdējuši par gaidāmajām izmaiņām preču iegādes kārtībā, tomēr zināšanas par plānotajām izmaiņām ir nepilnīgas, liecina Omniva Latvija pētījums.

Tikai 38% iedzīvotāju, kas iepērkas interneta veikalos ārpus ES, zina, kā tieši viņiem jārīkojas, pasūtot preces no valstīm, kas neatrodas ES, savukārt nedaudz vairāk nekā pusei (55%) pircēju ir vien virspusēja informācija par gaidāmajām izmaiņām, bet izpratnes par to, kā tās praksē ietekmēs iepirkšanās procesu un izmaksas, viņiem trūkst.

Omniva jaunam šķirošanas centram Rīgas vietā izvēlas Kauņu 

Pakomātu un kurjerpakalpojumu uzņēmums Omniva Kauņā atvēris papildu starptautisko tranzītsūtījumu...

Kopumā piektā daļa (20%) iedzīvotāju norāda, ka, visticamāk, pārtrauks iepirkties internetveikalos ārpus ES, lai nevajadzētu pildīt muitas deklarācijas. Šādu stratēģiju vidēji biežāk apsver sievietes (29%), retāk - vīrieši (10%). Vienlaikus no iepirkumiem ārpus ES nav gatavi atteikties 40% iedzīvotāju.

"Paredzams, ka nepieciešamība deklarēt muitā pilnīgi visus sūtījumus no valstīm, kas atrodas ārpus ES, un maksāt pievienotās vērtības nodokli par tām, būtiski ietekmēs iedzīvotāju iepirkšanās paradumus internetā. Šis brīdis ir lieliska iespēja Latvijas komersantiem piesaistīt sev jaunus klientus, atbilstoši viņus uzrunājot un motivējot," uzsver Omniva Latvija Pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis.

Eiropas Savienības direktīva, kas nosaka jaunu kārtību preču iegādei ārpus ES valstīm, paredzot, ka par visām ārpus ES iegādātajām precēm neatkarīgi no to vērtības jāsamaksā pievienotās vērības nodoklis un sūtījums jādeklarē muitā, skars salīdzinoši lielu sabiedrības daļu, jo kopumā 60% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka mēdz iepirkties interneta veikalos valstīs, kas atrodas ārpus ES.

Omniva Latvija pētījums veikts sadarbībā ar Snapshots. Aptaujāti 738 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "E-komercijas zvaigzne 2021" noteiks Latvijas labākos internetveikalus, informē konkursa rīkotāju pārstāve Indra Ēķe-Začeste.

Konkursā līdz 8.aprīlim ir iespējams pieteikties ikvienam Latvijā strādājošam uzņēmumam, kurš savas preces vai pakalpojumus piedāvā iegādāties attālināti.

Pēdējā gada laikā e-komercijas nozarē ir pieaudzis gan tirgotāju, gan pircēju skaits. Atsaucoties uz interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" datiem, I.Ēķe-Začeste norāda, ka pēdējo sešu mēnešu laikā teju 90% Latvijas iedzīvotāju ir izmantojuši dažādas Latvijas e-komercijas tīmekļvietnes. Turklāt 43% respondentu uzskata, ka šogad viņu tēriņi internetā pieaugs, savukārt 45% pirkumiem internetā atvēlēs tikpat daudz līdzekļu, cik pagājušajā gadā.

Viena no konkursa iniciatoru SIA "Omniva" valdes locekle Beāte Krauze-Čebotare norāda, ka Covid-19 ir kalpojis kā papildu katalizators e-komercijas straujākai izaugsmei. "Arī "Omniva" dati apliecina neizbēgamu patērētāju paradumu maiņu. Jau šobrīd vairāk nekā 50% Latvijas mājsaimniecību izmanto tā sauktos pēdējās jūdzes piegādes pakalpojumus - pakomāti, kurjeru piegādes, un gada laikā tiek nosūtīts vairāk nekā pieci miljoni paciņu," teic B.Krauze-Čebotare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB, 28.09.2021

Dalies ar šo rakstu

"Nevajag uzvesties tā, it kā tiesu nebūtu! Šobrīd visa retorika Saeimā, CFLA un citviet ir tāda, it kā šie būvnieki, kas apsūdzēti kartelī, jau būtu vainīgi. Tā nav! Viņi ir pārsūdzējuši lēmumu, viņi tiesāsies. Process var noritēt gadu, divus, iespējams, trīs. Ir skaidrs, ka tā retorika, kas šobrīd ir, liecina par tirgus pārdali".

Tā lielajā intervijā Dienas Biznesam saka zvērināts advokāts, eksperts karteļu lietās Artūrs Spīgulis. Viņš arī piebilst, ka normāls juridisks mehānisms ir, ka jebkuram uzņēmumam, kuram ir piemērots sods, ir tiesības šo sodu pārsūdzēt tiesā. Tikai tad, kad tiesāšanās beidzas, ir iespējams runāt par lēmuma sekām. Šobrīd retorika ir, ka uzņēmumus vajag diskvalificēt tagad.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.septembra numurā lasi:

  • AS Repharm padomes priekšsēdētājs Andrejs Leibovičs atklāj šīs Veselības aprūpes uzņēmumu grupas attīstības plānus. "Stratēģija Fit for 2025 paredz tuvāko gadu laikā stiprināt mūsu klātbūtni arī ārpus Latvijas robežām, uzsākot transformāciju un izvērtējot iespējas kapitāla piesaistei caur tiešajām investīcijām vai kotējot akcijas biržā."
  • Kā attīstījies pasta un kurjerpakalpojumu bizness pandēmijas ietekmē, intervijā stāsta Omniva Latvija vadītāja Beāte Krauze-Čebotare.
  • diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Situāciju vērtē AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins, AS Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons. AS Ermitāžas aktīvu pārvalde valdes priekšsēdētājs Pēteris Matisons, Investors un finanšu konsultants Kaspars Peisenieks
  • diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai. Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāki lielie uzņēmumi nākamnedēļ sāks strādāt "zaļajā režīmā"

Db.lv, 07.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki lieli Latvijas uzņēmumi no nākamās pirmdienas, 11.oktobra, sāks darbu "zaļajā režīmā", pavēstīja uzņēmumu pārstāvji.

Tas nozīmē, ka visi darbinieki, kuri strādā ar klientiem klātienē, būs vakcinējušies pret Covid-19 vai to izslimojuši, savukārt visiem apmeklētājiem klientu centros un veikalos būs jāuzrāda Covid-19 sertifikāts vai arī jāizmanto attālinātās apkalpošanas iespējas.

Iniciatīvas dalībnieki SIA "Tet", SIA "Latvijas mobilais telefons", AS "Latvijas valsts meži", AS "Latvenergo", SIA "Omniva" un AS "Saf tehnika" aicina arī citas kompānijas pāriet darbā "zaļajā režīmā".

"Sabiedrības kopējās veselības labad aicinām arī citus komersantus sniegt savu ieguldījumu saslimšanas risku mazināšanā un strādāt drošajā jeb tā sauktajā zaļajā režīmā," teikts uzņēmumu izplatītajā paziņojumā medijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā darba tirgum Latvijā attīstoties un augot arvien straujāk, manāms aizvien lielāks uzņēmumu pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, un nereti tas pārsniedz piedāvājumu. Šai tendencei kļūstot izteiktākai, pieaug arī uzņēmumu konkurence par darbinieku – gan piesaistīšanas procesā, gan motivēšanā palikt uzņēmumā ilgstoši. Savukārt tas mudina darba devējus meklēt iespējas, kā padarīt darba vidi pievilcīgāku darba ņēmējiem, tostarp, piemēram, attīstot un pilnveidojot darbinieku labumu grozu.

Darbiniekiem piedāvātie bonusi ir dažādi – sākot no bezmaksas tējas un kafijas un veselības apdrošināšanas, beidzot ar papildu atvaļinājuma dienām par uzņēmumā pavadīto laiku un citām ekstrām – taču arī šis segments aug un attīstās līdzi darbinieku vēlmēm un vajadzībām. Kā stāsta mākonī balstītā digitālo produktu lokalizācijas un tulkošanas risinājumu uzņēmuma “Lokalise” personāla un talantu piesaistes speciāliste Justīne Skudra, tad ne mazāk svarīgi par bonusu esamību ir to veids un piemērotība uzņēmuma darbinieku vajadzībām. Svarīgi, lai darba devējs sniegtu darbiniekiem labumus, kas iekļautu sevī elastīgas izvēles, un tās viegli būtu pielāgojamas darbiniekiem dažādās vecuma un interešu grupās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku labumi papildus algai jau kļuvuši par mūsdienīgu uzņēmumu “must-have”, taču tikpat svarīga, kā to esamība, ir to atbilstība darbinieka interesēm un iespējām. Sava uzņēmuma pieredzē par darbinieku bonusa – veselības un labsajūtas pakalpojumu platformas “Stebby” izmantošanu dalās elektroenerģētikas un automātikas uzņēmums “ABB”.

Plašs pakalpojumu klāsts un ērta pārvaldība

““Stebby” sākām izmantot aptuveni pirms diviem gadiem. Jau pirms tam meklējām iespēju nodrošināt darbiniekus ar sporta pakalpojumiem, taču tā kā mūsu darbinieki dzīvo dažādās pilsētās un viņu intereses ir ļoti atšķirīgas, tas bija izaicinošs uzdevums, lai atrastu visiem piemērotu risinājumu. Turklāt mūsu uzņēmums ir daļa no Baltijas grupas, un bija nepieciešams tāds rīks, kas derētu visām trīs Baltijas valstīm. Tā kā “Stebby” darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un caur to iespējams saņemt sporta un labsajūtas pakalpojumus pie dažādiem uzņēmumiem, tas bija lieliski piemērots un ideāli atbilda mūsu izvirzītajām prasībām. “ABB” darbinieki to izmanto diendienā, un ieguvumus izjūt kā uzņēmums, tā darbinieki. Uzņēmumam tā ir ērtā sistēma, kas ļauj procesus pārvaldīt elektroniski, un nav nepieciešams iesniegt drukātus čekus vai veikt citas laikietilpīgas manuālas darbības. Savukārt darbiniekiem tā ir platformas elastība, kas sniedz iespēju izvēlēties starp virkni sporta nodarbību, neierobežojot sevi tikai ar viena konkrēta pakalpojumu sniedzēja piedāvājumu,” stāsta Līga Rulle, “ABB” finanšu kontroliere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvia, Latvijas Auto asociāciju un SIXT Leasing Latvija 19. maijā rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2021.

Eiropa šobrīd mērķtiecīgi dodas Zaļā kursa virzienā, pieņemot arvien jaunus izaicinājumus CO2 nospieduma mazināšanai. Latvija, kā viena no ES dalībvalstīm, kura arī ir apņēmusies sasniegt izvirzītos mērķus Klimata plāna 2030 ietvaros, šobrīd aizvien meklē piemērotāko stratēģiju, jo šķēršļu ne mazums.

Vai ar atbalsta pasākumiem, kuri realizēti līdz šim, iecerētie mērķi ir sasniegti? To jautāsim nozares ekspertiem. Katrā ziņā, jauda auto nozares transformēšanai ir krietni jāpalielina, ja vēlamies tikt līdz pārējām Eiropas valstīm. Šajā ziņā, mums ir gan citu valstu piemēri, no kuriem paņemt labāko, gan ES atvēlētie finanšu līdzekļi dažādu programmu ietvaros, ar kuriem soli pa soli doties uz priekšu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Dizaineru savienību, paziņojusi konkursa "Gada preču zīme 2020" uzvarētājus, informē Patentu valde.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" uzvarēja AS "Rīgas piena kombināta" biezpiena sieriņa "Kārums" logotips "vārniņa", bet nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" – AS "SAF Tehnika" preču zīme "Aranet".

Konkursa "Gada preču zīme 2020" nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" 3.vietu ieguva AS "Air Baltic Corporation" preču zīme "Think green, fly green", savukārt 2.vietu ieguva AS "Rīgas piena kombināts" preču zīme "Pols". Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" 3.vietu ieguva SIA "Smalkais muslis" ar preču zīmi "Smalkais muslis", bet 2.vietu – Baibas Ritovas preču zīme "Fika".

"Pasaule ar katru gadu kļūst arvien piepildītāka ar produktiem un dažādiem pakalpojumiem. Veids, kā sevi izcelt un tapt uzklausītam, ir stāsts, kas ieguļas atmiņā un runā tieši tajā valodā, kura tiek sagaidīta. Preču zīme ir šis stāsts, kas ietērpts vizuālā veidolā un ar savu estētiku un saturu var būt saprotams gan lokāli, gan arī pacelties pāri valodu barjerām un uzrunāt savu īsto auditoriju. Lūkojoties Latvijas un pasaules uzņēmējdarbības jomās mēs nemainīgi atpazīstam kompānijas ar stiprām un ilggadīgām preču zīmēm kā labas kvalitātes un atbilstoša satura nesējus. Preču zīme ir bijis tiešs un netiešs veids, kā nostiprināt savu pozīciju lietotāju pieredzē un ikdienā, tādā veidā pierādot to, ka dizains ir patiesi iedarbīgs rīks izaugsmes sasniegšanai," komentē konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Barbara Freiberga. Viņa arī piebilst, ka žūrijas darbs nebija viegls, bet pie kopsaucēja izdevās nonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Industriālo platību tirgus atbilde e-komercijai

Kaspars Gražulis, Colliers partneris, Industriālo platību aģentūra, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercija pakausī elpo ne tikai tradicionālajai tirdzniecībai, tā maina arī visnotaļ konservatīvo industriālo platību sektoru, izgaismojot nepieciešamību arī pēc jauniem risinājumiem. Viens no tādiem ir "stock office" jeb "trīs vienā".

Tiešsaistes tirdzniecība Rietumos, arī Centrāleiropā vēl pirms Covid-19 izplatības uzņēma straujus pagriezienus; šo procesu iespaidā būtiski palielinājās arī to nekustamo īpašumu un industriālo platību apjoms, kuras bija saistītas tieši ar e-komerciju. Piemēram, labi zināmā un populārā kompānija Amazon vien sev nepieciešamo objektu būvniecība aptvēra simtiem tūkstošus kvadrātmetru katru gadu un dažādās valstīs. Pie mums – labi, ja gada laikā visā tirgū kopumā tapa 100 tūkstoši kvadrātmetru industriālo platību.

Preci noliktavās netur

Protams, arī pie mums tiešsaistes tirdzniecība bija un ir klātesošā. Cilvēki ik pa laikam kaut ko pasūtīja jau piesauktajā Amazon, varbūt nopirka kādu dāvanu pašmāju interneta veikalā vai sporta inventāru noteikta zīmola vietnē, kamēr pārtiku šādi iegādājās salīdzinoši maz.

Komentāri

Pievienot komentāru