Covid-19 krīze un pieprasījuma mazināšanās nav skārusi mājokļa kredītus, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" atzīmē centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Viņš arī norāda, ka Covid-19 pandēmijas otrais vilnis un saistībā ar to decembrī ieviestie papildu ierobežojumi dažādās dzīves jomās nav satricinājuši banku sistēmas darbību. "Finanšu sektors saglabājis stabilitāti. Gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi turpinājuši palielināt uzkrājumus savos banku kontos. Lai gan banku riska izvērtējums, noslēdzoties saistību izpildes moratorijam, un piesardzība investīciju lēmumu pieņemšanā bremzēja kreditēšanas atkopšanos, tomēr nebija vērojams tālāks kredītportfeļa sarukums," norāda Purviņš.

Viņš min, ka pastiprinātie patēriņa ierobežojumi, kā arī uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās stimulēja piespiedu un piesardzības uzkrājumu veidošanu, aizvien paaugstinot noguldījumu pieauguma tempu. Februārī iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps sasniedza 16,1% jeb augstāko līmeni kopš 2007.gada).

Tāpat Purviņš norāda, ka uzņēmumu noguldījumu gada kāpuma temps 2021.gada februārī sasniedza 17,8%, bet mājsaimniecību - 14,9%.

No 2020.gada decembra līdz šā gada februārim noguldījumu kopējais atlikums palielinājies par 4,3%, tostarp uzņēmumu noguldījumi auguši par 2,4%, bet mājsaimniecību - par 5,6%.

"Tieši ierobežotās iespējas naudu tērēt atbilstoši savām vēlmēm laikā, kad darba samaksa turpināja augt, noteica straujāku mājsaimniecību noguldījumu kāpumu. Savukārt uzņēmēji palielināja uzkrājumus, atturoties no jaunām investīcijām, lai gan preču eksporta sniegums bija labs," skaidro Purviņš.

Tāpat viņš informē, ka iekšzemes kredītportfeļa samazinājums pandēmijas un negatīvā noskaņojuma apstākļos vērtējams kā mērens: atbalstošā monetārā politika un banku pretimnākošā pieeja krīzes skarto nozaru uzņēmējiem nodrošināja to, ka no 2020.gada decembra līdz 2021.gada februārim nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību kredītu atlikums saruka vien par 1,5%, nedaudz vairāk samazinoties uzņēmumiem, bet tikai par 0,5% - mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikumam.

"Krīze un pieprasījuma mazināšanās neskāra mājokļa kredītus - tie pēdējos trijos mēnešos pieauga par 0,5%," norāda Purviņš.

Viņš arī min, ka iekšzemes kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) 2020.gadā saglabājās iepriekšējā gada līmenī un bija 38%.

"Kopējais iekšzemes kredītportfelis šā gada janvārī būtiski pieauga uz finanšu iestādēm izsniegto kredītu rēķina vienreizēja faktora iespaidā - bankai iegādājoties līzinga kompāniju tika pārfinansēts šīs finanšu iestādes aizņēmums. Tā rezultātā iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps janvārī kļuva pozitīvs un februārī veidoja 3,9%. Tomēr, izslēdzot banku sektora strukturālo un ar institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām saistīto pārmaiņu un vienreizējo faktoru ietekmi, kredītportfeļa gada pārmaiņu temps bija negatīvs gan kredītiem kopumā (-1,4%), gan kredītiem nefinanšu uzņēmumiem (-2,2%), gan arī kredītiem mājsaimniecībām (-0,2%)," norāda Purviņš.

Viņš arī atzīmē, ka par joprojām zemo kreditēšanas aktivitāti liecināja no jauna izsniegto kredītu apmēra tālāka samazināšanās kopumā un mājsaimniecību sektorā. Pēdējos trijos mēnešos - no decembra līdz februārim - jauno kredītu izsniegts par 4,9% mazāk nekā iepriekšējo trīs mēnešu periodā, tostarp mājsaimniecībām par 14,3% mazāk, kamēr nefinanšu sabiedrības saņēma par 4,2% vairāk.

"Negatīvie ekonomiskā noskaņojuma rādītāji tuvākajā laikā neliek gaidīt vērā ņemamu kreditēšanas atkopšanos. Kredītu pieprasījumu varētu mazināt valdības atbalsta pasākumu Covid-19 krīzes skartajām nozarēm aizvietojošā loma, savukārt mājsaimniecību noguldījumus palielināt vienreizējā 500 eiro atbalsta izmaksa ģimenēm par bērnu un 200 eiro pabalsts pensionāriem," norāda Latvijas Bankas pārstāvis.

Latvijas Bankas dati liecina, ka 2020.gada februāra beigās Latvijas banku kopējā iekšzemes kredītportfeļa apmērs bija 11,934 miljardi eiro, savukārt iekšzemes noguldījumu atlikums bija 15,006 miljardi eiro.