Covid-19 pandēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi, kā arī sankcijas, kuras noteiktas pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, ir izraisījušas pārmaiņas kontrabandas preču apmēros.
Preču kontrabanda ir bijusi sāpīga tēma legālajiem konkrēto preču ražotājiem un tirgotājiem, jo tā atņem potenciālo pircēju daļu, samazina realizācijas apjomus, kas atsaucas uz samaksāto nodokļu apjomu. Lai minimizētu kontrabandas rašanās iespējas, daudzu gadu garumā Latvijā ir ieviesti dažādi tās izķeršanas instrumenti, tomēr pilnībā izskaust kontrabandu nav izdevies. Vienlaikus pasaulē, visticamāk, nav nevienas valsts, kurai nebūtu kaut kādu preču kontrabandas, jo ir atšķirības starp valstīm un tajās esošajiem nosacījumiem, nodokļu likmēm, kas rada pieprasījumu, kuru arī veikli cilvēki cenšas nodrošināt.
Mazāka kustība – mazāk kontrabandas
“Pandēmijas izplatības ierobežošanai visas valstis, tostarp Latvija, ieviesa stingrus cilvēku pārvietošanās ierobežojumus – kādu laiku aviosatiksme ar daudzām valstīm bija pārtraukta, un pat uz kaimiņvalstīm ar sauszemes transportu bez nozīmīga iemesla nebija iespējams nokļūt. Līdz ar to būtiski saruka to cilvēku skaits, kuri izbrauca un iebrauca Latvijā, un tas atspoguļojās atsevišķu preču kontrabandas apmēros,” stāsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, gaisa satiksmes ierobežojumu ietekmē saruka nelegālo narkotiku un nedeklarētas skaidras naudas plūsmas. Tāpat apstājusies prāmju satiksme no Rīgas, kas vēl vairāk samazināja cilvēku iespējas nokļūt citās zemēs. Sākoties vakcinācijai, kura kļuva par sava veida iespēju doties uz ārzemēm, Eiropas Savienībā (arī Latvijā) atzīto vakcīnu saraksts nesaskanēja ar Krievijā atzīto vakcīnu sarakstu, kas atkal kļuva par šķērsli austrumu kaimiņvalstu iedzīvotājiem apmeklēt Latviju un otrādi – Latvijas iedzīvotājiem doties uz Krieviju.
“Ja fizisko personu plūsma uz Krieviju un Baltkrieviju no Latvijas un otrādi būtiski saruka, tad kravu plūsmā nekas tamlīdzīgs nebija novērojams, jo starptautiskā tirdzniecība neapstājās,” stāsta R. Zukuls. Viņš uzsver, ka ne jau fizisko personu nelegāli pārvietotās preces veido galvenos kontrabandas apjomus, bet gan dažādās kravās paslēptās kontrabandas preces lielos apmēros. Tiesa, līdz ar Krievijas invāziju Ukrainā un ES ieviestajām sankcijām gan attiecībā uz darījumiem ar noteiktām personām, gan konkrētām preču grupām samazinās kravu kustība. Tāpat ES sankcijas liedz Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem kravas auto vest kravas uz un no ES dalībvalstīm, tāpēc būtiski sarukusi šo valstu kravas auto iebraukšana Latvijā. “Izņēmums attiecas tikai uz Krievijas kravas transportlīdzekļiem, kas ved preces uz vai no Kaļiņingradas apgabala,” uz jautājumu par to, kāpēc vēl joprojām uz šosejas Latvijā var ieraudzīt kravas auto ar Krievijas numurzīmēm, atbild R. Zukuls.
Lielākā daļa kontrabandas preču – cigaretes
Kontrabandas preču apjoma lielākā daļa bija un joprojām ir tabakas izstrādājumi – cigaretes. Kompānijas NielsenIQ veiktais tukšo cigarešu paciņu pētījums rāda, ka nelegālo cigarešu īpatsvars 2021. gadā bija 15,8%, kas ir par 4,6 procentpunktiem zemāks nekā 2020. gadā, kad tas sasniedza 20,4% (jāatgādina, ka vēsturiski augstākais nelegālo cigarešu īpatsvars ir bijis 35%).
Visu rakstu lasiet 7.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
