Labi atceramies, kā deviņdesmitajos gados reketierus lika cietumā. Tas ir loģiski un pašsaprotami, jo piedzīt naudu likumīgā ceļā var tikai tiesa. Tiesa, kas ir neatkarīga institūcija, kas spriež pēc pamatojuma un faktu kopsavilkuma, uzklausot abas puses. Es šodien gribu runāt par to, kā trešās personas Latvijā piedzen naudu no parādniekiem? Kam ir izdevīga šādu trešo personu darbība un kas notiek ar parādniekiem, kad pie viņu parāda ir ķērušies parādu piedzinēji?

Lai gan pēc taisnības un īstenības parādniekam un kreditoram būtu jātiekas tiesā, kas, apsverot parādnieka iespējas parādu atmaksāt, viņa apgādājamo skaitu un virkni citu apstākļu, izlemtu to, kā parāds ir atmaksājams, šodien daudzi Latvijas iedzīvotāji ir sastapušies ar uzņēmējiem, kam, ekonomikai lejup slīdot, darbu kļūst tikai vairāk - parādu piedzinējiem.emCreditreform/em grauj Latvijas ekonomiku

Kā uzņēmējs kļuva par parādnieku un kā viņu izslēdza no spēles

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija novērojams gan kompensācijas sertifikātu, gan privatizācijas sertifikātu cenas kāpums. Šāda cenu kāpuma pamatā ir tirgū augošais pieprasījums pēc sertifikātiem. Šā gada sākumā tirgū bija vērojama ļoti vāja aktivitāte un līdz ar to privatizācijas sertifikātu iepirkšanas cenas samazinājās pat zem 7.00 Ls robežas. Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus apgrozījums bija ievērojami zemāks nekā pagājušā gada novembrī un decembrī nedēļas laikā tirgotie sertifikātu apjomi. Ja novembrī tas atsevišķās nedēļās sasniedza pat 100 tūkst. sertifikātu, tad pagājušā nedēļā tas bija tikai 22.96 tūkst. Tas nozīmē, ka pieprasījums tirgū tuvāko mēnešu laikā pēc sertifikātiem varētu palielināties, savukārt piedāvājuma izmaiņas pašlaik ir grūti prognozēt.

Arī kompensācijas sertifikātu tirgus pagājušās nedēļas laikā bija mazaktīvs. Galvenokārt tas izskaidrojams ar kompensācijas sertifikātu pārdevēju zemo aktivitāti, kas liedz tirgum sasniegt lielākus apgrozījuma rādītājus. Kompensācijas sertifikātu iepirkšanas cena pagājušās nedēļas laikā pieauga par 1.40 Ls, kas tik un tā nespēja palielināt sertifikātu piedāvājumu tirgū. Vai šo sertifikātu cenas pieaugums turpināsies, varēs redzēt janvāra nogalē, taču jāatzīmē, ka līdz šim pavasaris raksturojās ar kompensācijas sertifikātu cenas kritumu. Vai tā būs arī šogad, ir grūti prognozēt.

Patreiz privatizācijas sertifikātu tirgus izskatās vairāk pozitīvs nekā negatīvs, līdz ar to vairāk nosliecamies par labu sertifikātu pirkšanai, nevis pārdošanai. Kompensācijas sertifikātu tirgus kārtējo reizi izskatīsies pārpirkts, līdz ar to vairāk nosliektos par labu pārdošanai īpaši, ja cena arī nākošo nedēļu laikā pieaug virs 21.00 Ls robežas.

Kredītrisku vadības un parādu piedziņas uzņēmumu SIA Creditreform Latvija iegādājies Norvēģijas uzņēmums AS B2Holding.

Jaunais īpašnieks ieguvis 99,5% Creditreform Latvija daļu, savukārt 0,5% daļu paliek iepriekšējā īpašnieka - Vācijas uzņēmuma Creditreform īpašumā.

Abas puses par darījuma nosacījumiem un summu klusē, norādot, ka nākotnē no šī darījuma iegūs abi uzņēmumi. Plānots, ka pēc notikušā darījumā SIA Creditreform Latvija nosaukums un vadība netiks mainīta, to vienīgi papildinās ar jaunā akcionāra pārstāvi. B2Holding vadītāji skaidro, ka Creditreform kā iegādes mērķis izvēlēts, jo uzņēmumam ir laba reputācija un vadība, turklāt ir viena no lielākajām šī sektora kompānijām Latvijā. Tirgū patlaban strādā tikai aptuveni 4-5 uzņēmumi, kas var apstrādāt lielu skaitu parādu, stāsta kompānijas pārstāvji.

B2Kapital Holding S.a.r.l (B2 Impact ASA grupa) ir kļuvis par vienīgo SIA Creditreform Latvija kapitāldaļu turētāju, iegūstot 100% kapitāldaļu.

Līdz šim uzņēmumam piederēja 99,5% kapitāldaļu, un šī iegāde ļauj B2 Impact pilnībā pārņemt parādu atgūšanas operācijas un stiprināt savu klātbūtni vietējā tirgū.

SIA Creditreform Latvija meitas uzņēmums SIA CREDITREFORM Rating kļūst par 100% Vācijas kompānijas Verband der Vereine Creditreform e. V. (VVC) dalībnieku, kas pārstāv Creditreform starptautisko organizāciju, darbojoties 22 Eiropas valstīs, kā arī Ķīnā un Turcijā.

B2 Impact pilnībā pārņem saimniecisko darbību, kas saistīta ar parādu atgūšanu un kredītportfeļu iegādi, savukārt SIA Creditreform Rating fokuss tiks koncentrēts tieši kredītinformācijas biznesa attīstības virzienā gan privātpersonu, gan juridisko personu segmentos.

Hipotēku bankas

Tirgus analīzes daļa

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgū būtiski kritās gan privatizācijas sertifikātu, gan īpašuma kompensācijas sertifikātu apgrozījums. Katrā no tirgus segmentiem atšķirīga bija sertifikātu cenas kustība. Privatizācijas sertifikātu cena nedēļas laikā nedaudz pieauga, savukārt kompensācijas sertifikātu cena samazinājās.

Privatizācijas sertifikātu tirdzniecības apjoma kritumu var izskaidrot ar sertifikātu izsīkumu pie pašreizējiem cenu līmeņiem. Līdz ar iespējamo cenas kāpumu var gaidīt arī papildus sertifikātu pieplūdumu tirgū un tirgus aktivizēšanos. Pašlaik norit aktīva privatizācija, kurā tiek izmantoti privatizācijas sertifikāti un tirgus sašaurinājumam pašlaik nav pamata. Pagājušā nedēļā tirgotais sertifikātu apjoms sasniedza 24,98 tūkst, kas ir 3,62 tūkst. (-12.67%) sertifikātu apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam. Salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu sertifikātu vidējā cena pieauga no 5.31 līdz 5.40, kas nākamo nedēļu laikā varētu palielināt sertifikātu piedāvājumu un arī apgrozījumu tirgū. Pagaidām gan visai minimāli izmainījusies sertifikātu iepirkšanas cena no fiziskām personām, kas bija apgabalā no 4.87-5.28 un tikai īslaicīgi spēja pārvarēt 5.10 Ls robežu. Sertifikātu vidējās cenas pieaugums varētu izpausties nākamo divu nedēļu laikā, iepirkšanas cenām pieaugot līdz 5.10-5.20 robežai. Sertifikātu pārdošanas cena pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 5.54-5.69. Pārdošanas cenas līdzīgi kā iepirkšanas cenas tuvāko nedēļu laikā varētu pieaugt, taču to pieaugumam nevajadzētu būt pārāk lielam.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū iezīmējās ar sertifikātu apgrozījuma kāpumu. Pēc ļoti neizteiksmīgās maija pirmās nedēļas tirdzniecības aktivitāte otrās nedēļas laikā pieauga un sasniedza visai atzīstamus līmeņus. Īpaši jāatzīmē kompensācijas sertifikātu tirgus, kur pagājušās nedēļas laikā tirgoto sertifikātu daudzums pārsniedz 16 tūkst. sertifikātu. Aktivitātes pieaugums veicināja arī sertifikātu cenu izmaiņas, taču tām nebija viennozīmīgas pieaugošas vai krītošas tendences. Tas galvenokārt izskaidrojams ar nevienmērīgo sertifikātu pieprasījumu un paziņojumiem par privatizācijas un kompensācijas sertifikātu izmantošanas iespējām.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus iezīmējās ar sertifikātu cenas korekciju un privatizācijas sertifikātu tirgus zemajiem tirdzniecības apjomiem. Lai arī sertifikātu cenu samazināšanās bija visai niecīga, tomēr jāatzīmē, ka tā bija novērojama pirmo reizi šajā gadā. Un tirgū valdošās sertifikātu pieprasījuma un piedāvājuma attiecības norāda uz to, ka arī nākamo nedēļu laikā cenu lejupslīde varētu turpināties. Tā kā tirgū apgrozījums ir mazs un lielu investoru tajā nav, tad var gaidīt, ka gan šīs, gan arī nākamās cenas izmaiņas būs straujas un procentuālā izteiksmē lielas.

Privatizācijas sertifikātu apgrozījums pagājušo divu nedēļu laikā turējās pie 20 tūkst. robežas, kas liecina par vāju pieprasījumu. Savukārt pieprasījuma zemos apjomus var ietekmē divi faktori: privatizācijas pieteikumu apjoms un sertifikātu cena. Pēc mūsu domām, galvenais, kas pašreiz nosaka zemo pieprasījumu pēc sertifikātiem ir sertifikātu augstā cena. Šogad sertifikātu pārdošanas cena pārsvarā turas virs 10.00 latu robežas. Ja salīdzina sertifikātu cenas pagājušā gada vidū un patreiz, tad varam redzēt, ka tās ir gandrīz dubultojušās – no 6.00-6.50 pagājušā gada vidū līdz 10.00-13.00 šogad. Līdz ar to loģiska ir arī sertifikātu pieprasījuma samazināšanās 2-3 reizes. Domājam, ka tuvāko divu mēnešu laikā sertifikātu cena turpinās svārstīties apgabalā no 7-15 latiem, jo pieprasījums pēc sertifikātiem strauji pieaugs pie 7.00-8.00 robežas un krasi samazināsies pie 14-15 latu robežas. Kaut gan kopumā domājam, ka cenai galu galā būtu jānostiprinās pie augšējās robežas, jo sertifikātu piedāvājums pie apakšējiem cenu līmeņiem saruks ātrāk.

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū iezīmējās gan ar kompensācijas, gan privatizācijas sertifikātu apgrozījuma strauju samazināšanos. Sertifikātu apgrozījuma krituma pamatā varētu būt kvartālu maksājumu beigšanās un privatizācijas procesa apsīkums sākoties jaunam mēnesim. Tāpat tirdzniecības apjomu kritumu pamatā varētu būt drīzumā paredzamais valdības lēmums par privatizācijas procesa pabeigšanu Latvijā, kas daudziem sertifikātu pircējiem pagaidām liek ieņemt nogaidošas pozīcijas. Apgrozījuma straujās izmaiņas uz sertifikātu cenām būtisku ietekmi neatstāja. Pēc manām domām, bez būtiskiem paziņoju par privatizācijas procesa norisi sertifikātu cena saglabāsies mazsvārstīga. Pašlaik cenu stabilitātes pamatā ir tirgū valdošais gan vājais pieprasījums, gan vājais piedāvājums.

Patreiz privatizācijas sertifikātu tirgus izskatās neitrāls, līdz ar to vairāk nenosliecos ne par labu sertifikātu pirkšanai, ne pārdošanai. Kompensācijas sertifikātu tirgus analīze gandrīz vairs nav iespējama, jo sertifikātu cena ir gandrīz sasniegusi savu maksimumu un pie šis robežas joprojām saglabājas pieprasījums līdz ar to tirgus izskatās neitrāls un ir labs sertifikātu pārdošanai.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 17,54 tūkst., kas ir par 11,37 tūkst.(-39,33%) sertifikātu mazāk nekā nedēļā pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena iepriekšējās nedēļas laikā svārstījās apgabalā no 9.93-10.71 LVL. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenas pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 12.66-13.05 Ls. Privatizācijas sertifikātu vidējā cena tirgū pagājušā nedēļā nostabilizējās pie 11.20-11.70 līmeņiem, kas izskatās pietiekami stipri pretestības līmeņi. Tuvāko pretestību varētu gaidīt pie 12.00-12.50 latu robežas, atbalstu pie 9.00-9.50 latiem.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgū saglabājās zems tirgoto sertifikātu apjoms, bija novērojama cenu augšupeja, kas gan kompensācijas, gan privatizācijas sertifikātiem ir tuvu vēsturiski augstākajiem līmeņiem. Cenu kāpuma pamatā, kas sākās līdz ar jaunā gada sākumu, ir tirgus nespēja apmierināt augošo pieprasījumu pēc sertifikātiem. Cenu augšupeju nemaz neietekmē Ekonomikas ministra paziņojumi par privatizācijas procesa drīzu noslēgumu un sertifikātu investēšanas vājajām alternatīvām. Tirgus it kā vispār nedzird šos izteikumus un tajā turpinās cenu augšupeja. Turklāt lielākais jautājums ir, kāpēc sertifikātu turētāji nesteidzas pārdot savus sertifikātus, ņemot vērā, ka sertifikātu cena janvārī pieaugusi par gandrīz 50%. Galvenie izskaidrojumi varētu būt divi, pirmkārt, neziņa, kāda varētu būt šo vērtspapīru patiesā vērtība, jo nav zināms, kāda veida un cik vērtīgu īpašumu par tiem varēs iegūt, otrkārt, sertifikātu īpašnieki ļoti labi apzinās sertifikātu vērtību un tā ir augstāka nekā pašreiz esošā tirgus vērtība. Neskaidrība izraisa arī lielu ažiotāžu, jo visiem liekas, ka sertifikātu cenas kāpuma pamatā noteikti jābūt kādai informācijai par valsts uzņēmuma privatizāciju. Tas savukārt izraisa neskaitāmi daudz pieņēmumus par iespējamajiem valsts objektu privatizācijas variantiem.

Pēc mūsu domām tirgus ir sasniedzis līmeni, pie kura privatizācijas sertifikātu turētājiem jāsāk samazināt savas pozīcijas. Sertifikātu apgrozījums jau otro nedēļu pēc kārtas saglabājās zem 20 tūkst. Robežas, turklāt turpina kristies, savukārt cena strauji kāpj. Tas varētu norādīt uz to, ka sertifikātu turētāji, nepārdodot sertifikātus, izraisa ātru cenas kāpumu, taču šim kāpumam pamatā ir ļoti mazs pieprasījums, kas var tikt ātri apmierināts un tad var sākties tik pat strauja cenas lejupslīde, līdzīgi kā tas notika pirms jaunā gada. Pēc mūsu domām, būtu aplami uzskatīt, ka pieprasījums pēc 15-20 tūkst. sertifikātiem nedēļā spēs uzturēt cenu vēsturiski augstākajos līmeņos.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus saglabāja iepriekšējā mēnesī ieņemto virzienu. Privatizācijas sertifikātu cena saglabājās stabila, tirdzniecības apjomam samazinoties. Joprojām situācija šajā tirgus segmentā neliecina par iespējamo sertifikātu cenu svārstībām. Kompensācijas sertifikātu tirgus pagājušās nedēļas nogalē piedzīvoja gan apgrozījumu, gan sertifikātu cenu kritumu, sertifikātu iepirkšanas cenai sasniedzot pirmo nopietno pretestības līmeni pie 15.00 Ls. Tirgus apgrozījuma nepalielināšanās, kompensācijas sertifikātu cenu kritums, kā arī negatīvais noskaņojums kopumā varētu likt sertifikātu turētājiem pastiprināti samazināt savas pozīcijas un izraisīt ilglaicīgu cenu kritumu un uz arvien vēlāku laiku atlikt sertifikātu tirgus atveseļošanos prognozes.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 32,62 tūkst, kas ir 8,3 tūkst. sertifikātu apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam palika gandrīz nemainīga un svārstījās pie 5.81-5.87 Ls robežas salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas tirdzniecības apgabalu no 5.82-5.86. Privatizācijas sertifikātu tirgū no fiziskām personām pirkto sertifikātu skaitu sastādīja 11,7 tūkst. sertifikātu, turpretim pārdoto sertifikātu skaits bija 20.7 tūkst.. Tas liecina, ka pašreiz tikai puse no tirgū pārdotajiem sertifikātiem tiek piesaistīta no fiziskām personām. Kamēr fizisko personu sertifikātu piedāvājums nepalielināsies vismaz līdz 70-75% no pārdoto sertifikātu skaita, tikmēr sertifikātu iepirkšanas cenu kritums nav gaidāms. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenas pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 6.17-6.37 Ls.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Sertifikātu tirgū iepriekšējās nedēļas laikā bija vērojams ievērojams tirgoto privatizācijas sertifikātu apjoma kritums, kas varētu būt izskaidrojams ar privatizācijas procesa palēnināšanos un līdz ar to pieprasījuma krituma pēc privatizācijas sertifikātiem. Savukārt kompensācijas sertifikātu tirdzniecības apjoms saglabājies tādā pašā līmenī kā nedēļu pirms tam, turklāt šajā tirgus segmentā nākamo nedēļu laikā varētu būt vērojams apgrozījuma būtisks kāpums. Līdz ar privatizācijas sertifikātu pieprasījuma kritumu, pagājušā nedēļā samazinājās arī privatizācijas sertifikātu vidējā cena, kas atgriezās zem 6.00 Ls robežas.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū pagāja ar kārtējo kompensācijas sertifikātu cenas kritumu. Savukārt privatizācijas sertifikātu nedēļas apgrozījums sasniedza augstāko līmeni šajā gadā.

Nedēļas laikā tirgotais sertifikātu apjoms sasniedza 40,4 tūkst. Lielākā daļa no tirgotā sertifikātu apjoma bija trešdien, kad tika tirgoti 22,2 tūkst. sertifikātu. Ja visas nedēļas laikā vidējā cena, pērkot sertifikātus no starpniecības uzņēmumiem, svārstījās 5.80-90, tad trešdien tā bija 6.13 Ls, kas būtiski pārsniedz tirgus cenu. Tas nozīmē, ka sertifikātu paketēm cena joprojām saglabājas augstā līmenī, kā arī sertifikātu reālais tirgus darbojās pie maziem apjomiem un nav spējīgs piedāvāt lielas sertifikātu paketes. Sertifikātu tirdzniecības apjoms pagājušā nedēļā neietekmēja sertifikātu iepirkšanas cenu no fiziskām personām, kas saglabājās cenu apgabalā 5.47-57 Ls.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušā nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija vērojams privatizācijas sertifikātu apgrozījuma kritums. Savukārt kompensācijas sertifikātu apgrozījums pagājušās nedēļas laikā salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam pieauga. Kompensācijas sertifikātu tirgus apgrozījuma pieaugums veicina arī sertifikātu cenas izaugsmi. Normalizējoties tirgus apgrozījumam, jau drīzumā kompensācijas sertifikātu cenas varētu atgriezties iepriekšējā gada beigu līmenī.

Pagājušā nedēļā tirgotais sertifikātu apjoms sasniedza 18,21 tūkst, kas ir 16,2 tūkst.

(-47.02%) sertifikātu apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam. Sertifikātu tirgus apgrozījuma straujais kritums minimāli ietekmēja sertifikātu cenas, kas saglabājās apmēram 6.00 LVL līmenī. Ilglaicīga apgrozījuma saglabāšanās šādā līmenī varētu izraisīt sertifikātu cenu kritumu, taču pagaidām šāds scenārijs ir maz iespējams. Sertifikātu iepirkšanas cena no fiziskām personām pagājušās nedēļās laikā bija apgabalā no 5.27-5.63, kas norāda uz sertifikātu iepirkšanas cenu samazinājumu apgrozījuma krituma ietekmē. Apgrozījumam nepieaugot, var gaidīt arī sertifikātu pārdošanas cenu lejupslīdi, kas pagājušā nedēļā saglabājās stabilas. Sertifikātu pārdošanas cena pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 6.25-6.33.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgū nebija vērojamas nedz būtiskas cenu, nedz apgrozījuma izmaiņas. Tirgus, nu, jau mēnesi stabili turas gandrīz nemainīgā cenu apgabalā un gaida jaunus impulsus, kas izkustinātu sertifikātu cenu no ieņemtajām pozīcijām. Ja tirgus šī gada laikā nesagaidīs nekādus negatīvus vai pozitīvus paziņojumus privatizācijas sakarā un sertifikātu tirgu uzturēs zemes un dzīvokļu privatizētāji, straujām sertifikātu cenu svārstībām nevajadzētu notikt, un tirgum būtu jābūt lēnām augošam. Nelielas korekcijas var ieviesties vasaras beigās, kad veidosies fizisko personu vēlme realizēt sev piederošos sertifikātus vienlaicīgi, kā rezultātā tirgus savas ierobežotās likviditātes dēļ visdrīzāk nespēs uzturēt nemainīgu cenu.

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija novērojams gan privatizācijas, gan kompensācijas sertifikātu apgrozījuma pieaugums. Apgrozījuma pieaugumu varētu izskaidrot ar šogad jau piedzīvoto kārtējo sertifikātu cenu augšup lēcienu. Sertifikātu cenām pieaugot, tirgū sāka parādīties arvien vairāk sertifikātu pārdevēju, kas slēdza savas pozīcijas. Īpaši pozitīvas tendences bija vērojamas kompensācijas sertifikātu tirgū, kur tirgus pēc ilgstošas sertifikātu cenas augšupejas, iepriekšējā nedēļā palielinoties sertifikātu piedāvājumam, cenas izaugsme saskārās ar nopietnu pretestību. Lai arī viennozīmīgi nevar apgalvot, ka kompensācijas sertifikātu cenas augšupeja apstāsies pie pašreizējiem cenu līmeņiem, tomēr piedāvājuma pieaugums cenas pieauguma tempus noteikti samazinās. Nedēļas laikā tirgoto kompensācijas sertifikātu apjoms pagājušā nedēļā pārsniedza 20 tūkst. robežu, kas jau itin sen šajā tirgus segmentā nebija piedzīvots. Taču kompensācijas sertifikāti kā norēķināšanās līdzeklis privatizācijai joprojām saglabājās ļoti pieprasīti, un tāpēc iespējamā cenu lejupslīde varētu būt minimāla vai arī tā varētu vispār izpalikt.

Arī privatizācijas sertifikātu cenas pagājušā nedēļā piedzīvoja augšupeju. Lielākais cenas lēciens tika piedzīvots nedēļas sākumā, kad sertifikātu cena no 12.96 LVL pieauga līdz 13.50 LVL. Savukārt nedēļas nogalē cenas saglabājās gandrīz nemainīgas. Tas liecina par tirgus līdzsvara iestāšanos pie pašreizējiem cenu līmeņiem un spēcīgu sertifikātu piedāvājumu pie 13.50 latu robežas. Uzskatām, ka šis cenas kāpums ir īslaicīgs un tirgū ātri vien apsīks sertifikātu pircēji pie pašreizējiem cenu līmeņiem, un sāksies nopietns spiediens sertifikātu cenu lejupslīdei. Taču kā pozitīvu aspektu var minēt tirgus apgrozījuma pieaugumu virs 30 tūkst, kas norāda, ka tirgū joprojām saglabājas diezgan liels pieprasījums pēc sertifikātiem.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Iepriekšējā nedēļā sertifikātu tirgū saglabājās augsts tirgoto sertifikātu apjoms, kam pamatā ir gada beigas un līdz ar to saistītie norēķini par privatizējamajiem objektiem. Taču, neskatoties uz ļoti augsto sertifikātu pieprasījuma apjomu, sertifikātu tirgus cena arī iepriekšējās nedēļas laikā palika gandrīz nemainīga. Gada nogalē sertifikātu cenas varētu palikt nemainīgas un nopietnas to izmaiņas varētu būt gaidāmas tikai nākošā gada janvāra vidū. Arī nopietni tirgu ietekmējoši notikumi varētu parādīties tikai nākošajā gadā.

Pagājušā nedēļā tirgotais sertifikātu apjoms sasniedza 33,5 tūkst, kas ir 7,3 tūkst.

(-17.91%) sertifikātu apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam. Tik būtisks sertifikātu apgrozījuma kritums izskaidrojams ar lielo tirgus aktivitāti nedēļā pirms tam un gada nobeiguma tuvošanos. Tomēr sertifikātu tirgū fiksētais apgrozījums pagājušā nedēļā uzskatāms par apmierinošu. Gada atlikušajās darba dienās varētu vēl vairāk samazināties sertifikātu tirdzniecības apjoms, kā arī samazināties sertifikātu iepirkšanas cenas, kas saistīts ar iespējamajām sertifikātu cenu svārstībām nākošā gada sākumā un ar to saistīto risku.

Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus raksturojās ar kompensācijas sertifikātu cenas kritumu, kas savukārt spēja aktivizēt tirdzniecību šajā tirgus segmentā. Privatizācijas sertifikātu tirgū cenas jau kārtējo nedēļu saglabājās nemainīgas, pat neskatoties uz vājajiem tirdzniecības apjomiem. Nākamo nedēļu laikā kritiska ir kompensācijas sertifikātu cenas attīstība. Ja tā spēs pārvarēt 14.75-15.00 Ls robežu, pat ļoti iespējams, ka kompensācijas sertifikātu cenas varētu noslīdēt līdz 13.00-13.25 Ls robežai. Vai šāds scenārijs piepildīsies, vislabāk būs redzams nākamajā nedēļā pēc Līgo svētkiem. Ja tirgū šajā laika periodā nepalielināsies pieprasījums pēc sertifikātiem, cena varētu turpināt lēcienveidīgi samazināties.

Pagājušā nedēļā tirgotais privatizācijas sertifikātu apjoms sasniedza 17,42 tūkst, kas ir turpat vai divas reizes mazāk nekā nedēļu pirms tam. Sertifikātu iepirkšanas cena palika gandrīz nemainīga un svārstījās pie 5.80-5.86 Ls robežas salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas tirdzniecības apgabalu no 5.81-5.87. Privatizācijas sertifikātu pārdošanas cenas pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 6.24-6.37 Ls. Privatizācijas sertifikātu tirgus pašlaik ir ļoti stabils. Lai arī vērojamas straujas apgrozījuma svārstības, tirgus uzbūves dēļ cenas nemainās un visdrīzāk arī nemainīsies, kamēr neparādīsies kāds ievērojams privatizācijas objekts, kam būtu nepieciešams simtiem tūkstošu sertifikātu. Pamazām no tirgus regulāri tiek izņemti sertifikāti, taču to apjoms pret kopumā tirgū atlikušo sertifikātu daudzumu nav liels, kas neveicina cenu pieaugumu. Tāpat valsts lielo objektu privatizācija nav skaidra, kas nepiesaista tirgum lielus investorus. Šie visi faktori jau visu šo gadu liek sertifikātu cenām palikt nemainīgām.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šomēnes ieguvis vienlaicīgi trīs starptautiskus ISO sertifikātus, kas apliecina – LMT Integrētās vadības sistēma, kas ietver informācijas drošības, kvalitātes un vides pārvaldību un pilnveidošanu, ir auditēta un atbilst ISO 9001, ISO 14001, ISO 27001 starptautisko standartu prasībām, informē LMT.

«LMT klientiem un sadarbības partneriem šī sertifikācija nozīmē starptautiski atzītu apliecinājumu, ka LMT spēj nodrošināt visus elektronisko sakaru pakalpojumus un viedpakalpojumus atbilstoši mūsdienu informācijas drošības, kvalitātes, vides un energoefektivitātes pārvaldības prasībām,» apliecina LMT viceprezidente administratīvi juridiskajos jautājumos, valdes locekle Laura Keršule.

Sertifikātu saņemšanai LMT tika īstenots neatkarīgs audits. Auditu veica akreditētas sertifikācijas organizācijas, BM Trada Latvija, auditoru komanda. «ISO sertifikātu iegūšana ir apliecinājums uzņēmuma vadības un darbinieku kopīgam neatlaidīgam darbam, bet esošajiem un potenciālajiem klientiem, sadarbības partneriem tas apliecina uzņēmumarūpes par pakalpojumu kvalitāti un uzņēmuma ilgtspēju,» norāda BM Trada Latvija valdes loceklis Uldis Klezbergs.

Līdz šā gada 1.maijam privatizācijā izmantoti 106,77 miljoni sertifikātu, kas ir 95% no piešķirto sertifikātu skaita, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas Juridiskajā departamentā.

Tajā skaitā namīpašumu un dzīvokļu privatizācijai izmantoti 37,96 miljoni sertifikātu, uzņēmumu un citu īpašumu iegādei - 7,27 miljoni sertifikātu, kapitāla daļu (akciju) iegādei - 44,46 miljoni sertifikātu, zemes izpirkšanai un privatizācijai - 17,08 miljoni sertifikātu. No 2008.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 1.maijam 351 560 īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā ir izmantoti 456 420 privatizācijas sertifikāti.

Kompensācija naudā izmaksāta, dzēšot 830 000 sertifikātu, kas ir 0,7% no piešķirto sertifikātu skaita, tajā skaitā par lauku apvidus zemi piešķirtos 620 000 kompensācijas sertifikātu 8400 personām 17,4 miljonu latu apjomā. Saskaņā ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 60 personas zaudējušas tiesības dzēst kompensācijas sertifikātus, saņemot naudu. Par politiskām represijām piešķirti 160 000 sertifikātu 26 200 personām 4,64 miljonu latu apjomā. 3200 personas zaudējušas tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, saņemot naudu.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Sertifikātu tirgus iepriekšējās nedēļas laikā saglabājās gandrīz nemainīgs gan pēc tirgoto sertifikātu apjoma, gan pēc sertifikātu cenu tirdzniecības apgabaliem. Visdrīzāk apgrozījums un sertifikātu cenas attiecīgajos līmeņos varētu saglabāties tuvāko nedēļu laikā ar tirgus izaugsmes iespējām decembrī.

Pagājušā nedēļā tirgotais sertifikātu apjoms sasniedza 28,39 tūkst, kas ir 0,01 tūkst.

(+0.05%) sertifikātu apgrozījuma kāpums salīdzinājumā ar nedēļu pirms tam. Sertifikātu apgrozījumam paliekot nemainīgam, arī sertifikātu cenas palika iepriekšējās nedēļas līmenī. Tā iepriekšējās nedēļās laikā sertifikātu iepirkšanas cena no fiziskām personām bija apgabalā no 5.45-5.74 nedēļu noslēdzot pie 5.54, kas kopumā liecina, ka pie iepriekšējās nedēļas sertifikātu slēgšanas cenas 5.40 tirgū parādījās būtisks pieprasījums pēc sertifikātiem un apstājās sertifikātu cenas lejupslīde. Varētu prognozēt, ka novembra laikā cenai nevajadzētu noslīdēt zem 5.20-5.40 robežas. Sertifikātu pārdošanas cena pagājušā nedēļā svārstījās apgabalā no 6.14-6.45. Tirgū sakarā ar dzīvokļu privatizācijas apstāšanos visai loģiska bija gan cenas, gan apgrozījuma lejupslīde, taču cenas lejupslīde nebija ilgstoša un tirgus pagaidām stabili darbojas pie pašreizējiem cenu līmeņiem. Taču nav izslēgts sertifikātu iepirkšanas cenu kritums līdz 5.00 Ls robežai gadījumā, ja tirgus nedēļas apgrozījums nokritīsies zem 20 tūkst.

Hipotēku banka

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgus iezīmējās gan ar kompensācijas sertifikātu, gan ar privatizācijas sertifikātu apgrozījuma kritumu. Apgrozījuma kritums uz katru no tirgus segmentiem atstāja savādāku iespaidu. Privatizācijas sertifikātu cenas pagājušās nedēļas laikā diezgan strauji pieauga, kas varētu būt izskaidrojams ar pieprasījuma pieaugumu pēc sertifikātiem un to izmantošanas iespēju paplašināšanos nākotnē. Tuvākajā laikā vajadzētu noskaidroties privatizācijas sertifikātu izmantošanas iespējām nākotnē un, pēc visa spriežot, tas tirgū esošos pārdevējus mazliet attur no savu pozīciju samazināšanas un liek palielināt sertifikātu cenas. Domājam, ka arī tuvākā mēneša laikā tirgū varētu turpināties privatizācijas sertifikātu cenas lēna izaugsme. Maz ticams, ka privatizācijas sertifikātu pieprasījums nokritīsies zem 10 tūkst. robežas nedēļā, kam vajadzētu būt pietiekošam, lai privatizācijas sertifikātu cena kārtējo reizi pieaugtu līdz lielajam pretestības līmenim 15.00 latiem.

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgus raksturojams ar kompensācijas sertifikātu cenas kāpuma pārtraukšanos. Pēc aptuveni piecu nedēļu ilgušās kompensācijas sertifikātu cenas augšupejas tā beidzot nostabilizējās un visu nedēļu pavadīja pie 19.00 latu robežas. Sertifikātu cenas stabilitāti veicināja tirgū esošie sertifikātu turētāji, kas, cenai pietuvojoties vēsturiski augstākajiem līmeņiem, sāka pārdot sertifikātus. Pārdevēji aktivizējoties spēja apmierināt lielo pieprasījumu pēc kompensācijas sertifikātiem, kas nebija apmierināts iepriekšējos cenu līmeņos un tirgus nostabilizējās. Vienīgā iespēja, kā cena varētu nostabilizēties pašreiz tirgū esošajos cenu līmeņos, ir ļoti augsts sertifikātu pieprasījuma līmenis, kam būtu jāpārsniedz 10 tūkst. sertifikātu nedēļā. Līdz šim ilgākā laika termiņā tirgus nav spējis saglabāt tik augstu pieprasījumu pēc sertifikātiem un to cena vienmēr pēc 20.00 latu sasniegšanas piedzīvojusi kritumu. Vai tas atkārtosies arī šoreiz, rādīs laiks, taču, ja tirgū arī sāksies cenu lejupslīde, tad tā visdrīzāk sāksies šī gada pašā nogalē vai pat nākošajā gadā.

Savukārt privatizācijas sertifikātu cenas joprojām saglabājās nemainīgas, neskatoties pat uz ļoti augsto sertifikātu pieprasījumu tirgū, kas novērojams šī gada otrajā pusē. Privatizācijas sertifikātu tirgu no augšupejas pašlaik attur arī lielā neskaidrība, kas valda sertifikātu izlietošanas sakarā un to derīguma termiņiem. Liela panika šajā sakarā tirgū nav vērojama, jo paredzams, ka sertifikātus pagarinās un arī turpmāk tos varēs izmantot kā privatizācijas līdzekli. Tomēr sertifikātu cenas līdz pilnīgai šī jautājuma atrisināšanai visdrīzāk nepieaugs un tirgus uzmanīgi sekos katram valdību veidojošo partiju paziņojumam.

Pēc pagājušo nedēļu notikumiem iesakām uzmanīgi sekot tirgum, un nepieciešamības gadījumā vai nu pirkt, vai pārdot privatizācijas sertifikātus. Tirgū pašlaik valda nenoteiktība un līdz ar to var uzskatīt, ka tirgus pašlaik ir neitrāls.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls ir saņēmusi jaunākos sertifikātus atbilstoši kvalitātes vadības standarta ISO 9001:2000 un vides vadības standarta ISO 14001:2004 prasībām. Apstiprinājums termināļa atbilstībai minētajiem standartiem stājies spēkā 2007.gada 1.martā, un to izsniegusi starptautiskā sertifikācijas organizācija Bureau Veritas Certification.

A/s Ventspils nafta piederošā termināļa darbība atbilstoši starptautiskā kvalitātes vadības standarta ISO 9001 un vides vadības standarta ISO 14001 prasībām tika sertificēta jau 2000. un 2004.gadā. 2006.gadā tika pilnveidota SIA Ventspils naftatermināls vides vadības sistēma saskaņā ar ISO 14001:2004 jaunākajām normām, pārskatot un pilnveidojot uzņēmuma kvalitātes un vides procedūras, izstrādājot jaunus vides aspektu novērtēšanas kritērijus, apzinot vides aspektus visos termināla darba procesos un iesaistot katrā konkrētajā procesā strādājošos darbiniekus utt. Savukārt 2007.gadā termināļa pārsertifikācija atbilstoši ISO standartu prasībām bija nepieciešama, beidzoties iepriekšējam sertifikātu darbības termiņam - trīs gadiem.

Par SIA «Creditreform Latvija» 99,5% kapitāldaļu tiešo īpašnieku kļuvis Luksemburgā reģistrēts uzņēmums «B2Kapital Holding S.a.r.l.», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lai gan tiešais SIA «Creditreform Latvija» 99,5% kapitāldaļu īpašnieks mainījies, tā gala īpašnieks joprojām ir Norvēģijas «B2Holding» grupa, kura iegādājās «Creditreform Latvija» 2014.gadā.

Līdz šim 99,5% SIA «Creditreform Latvija» kapitāldaļu īpašnieks bija Nīderlandē reģistrētā kompānija «Ultimo Netherlands B.V.», bet pirms tam no 2014. līdz 2015.gadam tiešais daļu tiešais īpašnieks bija Norvēģijā reģistrētais «B2Holding AS». Gan «Ultimo Netherlands B.V.», gan jaunais kapitāldaļu tiešais īpašnieks «B2Kapital Holding S.a.r.l.» ir «B2Holding AS» meitas uzņēmumi.

Izmaiņas uzņēmuma dalībnieku sarakstā komercreģistrā ierakstītas 23.augustā.

Pārējās 0,5% pamatkapitāla daļas pieder Vācijā reģistrētajai kompānijai Verband Der Vereine Creditreform.

Līdz šā gada 1.martam Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

117,2 tūkstošiem iedzīvotāju piešķirti 8,01 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu. 2,4 miljoniem iedzīvotāju piešķirti 104,37 miljoni privatizācijas sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskām represijām, tajā skaitā 41,4 tūkst. politiski represēto personu piešķirti 794,7 tūkstoši privatizācijas sertifikātu.

Līdz 1.martam LAS Latvijas Krājbanka un VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum 2,39 miljoni fizisko personu ir atvērušas privatizācijas sertifikātu kontus un tajos ieskaitījušas 110,74 miljonus privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 7,61 miljonu īpašuma kompensācijas sertifikātu. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 58,2 tūkstoši personu zaudējušas tiesības no 2007.gada 1.decembra ieskaitīt kontos 1,64 miljonus privatizācijas sertifikātu. Fizisko personu kontos atlikuši 2,257 miljoni privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 0,105 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu.