Sabiedrība

Darba tirgū pieprasītākie – pārdošanas un IT speciālisti; CV-Online atklāj, kādas algas tiek piedāvātas

Lelde Petrāne, 16.01.2013

Jaunākais izdevums

Latvijas darba tirgus pēdējos gados ir piedzīvojis lielas pārmaiņas, kuru rezultātā ir mainījušās darba devēju piedāvātās vakances, prasības pret kandidātiem un atalgojums, biznesa portālam db.lv skaidroja CV-Online Latvia Biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš.

Nemainīga vērtība darba tirgū ir pārdošanas un klientu apkalpošanas jomas vakances, kas visos tirgus apstākļos ir bijušas pieprasītākās, jo jebkuram biznesam gan ekonomiskās izaugsmes, gan krīzes laikā svarīgi ir pārdošanas rezultāti, klientu piesaiste un noturēšana. Bet otra pieprasītākā profesija Latvijas darba tirgū ir informāciju tehnoloģiju (IT) speciālisti.

CV-Online karjeras portālā cv.lv pārdošanas un klientu apkalpošanas vakances veido vairāk nekā 40% no visiem publicētajiem darba sludinājumiem, kas liecina par šīs profesijas nozīmīgumu darba tirgū.

Visvairāk tiek izsludinātas vakances aktīvajā pārdošanā, kur darbinieka galvenie uzdevumi ir aktīvi piedāvāt uzņēmuma preces vai pakalpojumus noteiktam klientu segmentam noteiktā teritorijā, izmantojot zvanīšanu un klātienes tikšanos, kā arī pēc tam uzturēt sadarbību ar piesaistīto klientu.

Pēc CV-Online datiem, populārākie vakanču nosaukumi šajā jomā ir: tirdzniecības/pārdošanas pārstāvis/menedžeris/speciālists/aģents, klientu menedžeris, klientu attiecību vadītājs, projektu vadītājs. Ja atbildība ir par uzņēmuma svarīgākajiem klientiem, tad vakance visbiežāk sauksies: lielo klientu / key account menedžeris, vecākais pārdošanas speciālists utml. Katrā uzņēmumā ir savi standarti un politika, tāpēc līdzīgas nozīmes vakance bieži vien tiek atspoguļota ar dažādiem amatu nosaukumiem, kas reizēm rada apjukumu. Piemēram, amats «pārdošanas menedžeris» jeb «sales manager» ārvalstīs tiek klasificēts kā pārdošanas nodaļas vadītājs, savukārt Latvijā ar to tiek domāts pārdošanas nodaļas speciālists.

Ir uzņēmumi, kur pārdošanas funkcijas ir sadalītas starp dažādiem amatiem, piemēram, atsevišķi speciālisti veic «aukstos» telefona zvanus potenciāliem klientiem (telemārketinga speciālisti), savukārt citi darbinieki dodas vizītēs pie klientiem, izstrādā piedāvājumus un slēdz darījumus, citi tikai veic pasūtījumu pieņemšanu un klientu apkalpošanu (klientu konsultanti, klientu apkalpošanas speciālisti). Tāpat ļoti pieprasītas ir pārdevēja-konsultanta vakances mazumtirdzniecības veikalos dažādās nozarēs, kur pārdošanas process ir vieglāks, jo klients pats ierodas pie pārdevēja ar zināmām vajadzībām, tādējādi lielāks uzsvars tiek likts uz klientu konsultēšanu.

Atalgojums pārdošanas un klientu apkalpošanas jomas speciālistiem:

- Tirdzniecības pārstāvis / pārdošanas speciālists (pamatalga 300-400 Ls neto + bonusi par sasniegtajiem pārdošanas rezultātiem; kopējā mēnešalga 600-800 Ls neto)

- Lielo klientu menedžeris / vecākais pārdošanas speciālists (pamatalga 500-600 Ls neto + bonusi par sasniegtajiem pārdošanas rezultātiem; kopējā mēnešalga 1000-1200 Ls neto)

- Telemārketinga speciālists (pamatalga 250-400 Ls neto + bonusi par sasniegtajiem pārdošanas rezultātiem; kopējā mēnešalga 400-700 Ls neto)

- Pārdevējs-konsultants (mēnešalga 250-350 Ls neto)

Atalgojuma lielumu ietekmē ne tikai speciālista pieredze, izglītība un prasmes, bet arī vairāki citi faktori – uzņēmuma lielums, darbības sfēra un apgrozījums, tirgus situācija nozarē, preces vai pakalpojuma vērtība utt.

Ja pirmskrīzes periodā izteikti pieprasīti bija inženiertehniskie speciālisti, tad pēdējos 5 gados situācija ir būtiski mainījusies, padarot informāciju tehnoloģiju (IT) speciālistus par otru pieprasītāko profesiju Latvijas darba tirgū. Milzīgo pieprasījumu ir veicinājis fakts, ka mūsu ikdiena ar katru brīdi paliek aizvien vairāk atkarīga no datoriem, mobilajām ierīcēm, interneta, dažādām datorprogrammām un sistēmām. CV-Online karjeras portālā cv.lv IT vakances veido vairāk nekā 20% no visiem publicētajiem darba sludinājumiem un to īpatsvars tikai pieaug.

Visvairāk tiek meklēti dažāda līmeņa (jaunākie, vecākie) programmētāji ar dažādām programmēšanas valodām (.NET, PHP, Java, JavaScript, HTML, iOS, Android u.c.), sistēmas analītiķi, testētāji un IT atbalsta speciālisti.

IT speciālisti ir vieni no vislabāk atalgotajiem darbiniekiem Latvijā, turklāt viņi darbu var atrast dažu dienu laikā gan lielās starptautiskās kompānijās, gan vietējos uzņēmumos, skaidroja A. Brodiņš. To veicina fakts, ka darba tirgus piedāvājums nespēj apmierināt pieprasījumu, jo ir milzīgs IT speciālistu deficīts.

Atalgojums pieprasītākajiem IT speciālistiem:

- Jaunākais programmētājs (mēnešalga 500-600 Ls neto)

- Vecākais programmētājs (mēnešalga 700-2000 Ls neto)

- Sistēmanalītiķis (mēnešalga 800-1300 Ls neto)

- Testētājs (mēnešalga 600-800 Ls neto)

- IT atbalsta speciālists (mēnešalga 550-1100 Ls neto)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem jau vairākus gadus būtiski pārsniedz piedāvājumu, visbiežāk tiek meklēti vidējā un vecākā līmeņa speciālisti, stāsta Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Šobrīd CV-Online karjeras portālā cv.lv IT jomas vakances ierindojas pirmajā vietā pēc pieprasījuma, veidojot apmēram 10% no visiem publicētajiem darba sludinājumiem, atzīmē A. Brodiņš.

Viņš norāda, ka pēdējā gada laikā vidējais publicētais IT vakanču skaits portālā mēnesī ir palielinājies par vairāk nekā trešdaļu, taču pieteikumu skaits nav būtiski mainījies. Uz vienu vakanci vidēji piesakās četri, pieci interesenti, kas ir gandrīz trīs reizes mazāk, nekā vidēji citām vakancēm, skaidro CV-Online Latvia vadītājs. Ilgstoša problēma Lielā pieprasījuma un konkurences dēļ IT sektora uzņēmēji šobrīd saskaras ar grūtībām piesaistīt kvalificētus speciālistus, teic A. Brodiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no visneērtākajiem jautājumiem darba intervijā ir - kādu atalgojumu jūs vēlaties saņemt?

«Neapšaubāmi, tas ir tāds tricky (viltīgs, no angļu valodas) jautājums. No tā nevajadzētu arī baidīties vai izvairīties, jo 99% darba devēju intervijā to jautās,» biznesa portālam db.lv pastāstīja CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš.

Viņš atzīst, ka pārāk lielas savas cenas noteikšana var būt nopietna barjera iegūt kāroto amatu. Tajā pat laikā - pārāk zemas algas nosaukšana var radīt priekšstatu, ka speciālists neapzinās savu vērtību. «Es ieteiktu veikt priekšizpēti, apjautāties paziņām un draugiem - vai kāds zina, cik pelna attiecīgās jomas darbinieks. Šāda veida informācija pieejama arī internetā. Vislabāk ir teikt diapazonu, piemēram, no 600 līdz 800 eiro, piebilstot, ka konkrēts atalgojuma apmērs ir atkarīgs no veicamajiem darba uzdevumiem, izvirzītajiem mērķiem. Pārbaudes laikā jābūt gatavam strādāt par mazāku atalgojumu,» stāsta A. Brodiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: atalgojuma atšķirība starp reģioniem un Rīgu ir aptuveni 40%

Monta Glumane, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pērn sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā, taču joprojām pastāv atšķirības starp atalgojumu Rīgā un ārpus galvaspilsētas, kā arī sievietēm un vīriešiem, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pētījuma dati liecina, ka atalgojuma pieaugums ir bijis straujāks nekā citus gadus – tie ir 6,2%. Vidējā neto alga 2017.gadā Latvijā bija 894 eiro, bet oficiālā statistika liecina par aptuveni 24% mazāku atalgojumu. «Šeit var vilkt paralēles ar aplokšņu algām, ēnu ekonomiku, protams, ka ir arī dažādu veidu atalgojums, piemēram, autoratlīdzības un citi. Tas parāda to, ka cilvēki realitātē Latvijā pelna nedaudz vairāk nekā tiek atspoguļots oficiālajā statistikā,»stāsta «CV-Online Latvia» vadītājs Aivis Brodiņš.

Tiek prognozēts, ka šogad 40% no uzņēmumiem plāno pārskatīt atalgojumu to palielinot.

Joprojām pastāv ļoti būtiska atšķirība starp Rīgu un lielākām pilsētām un reģioniem. Atalgojums Rīgā veido turpat 970 eiro uz rokas. Tajā pašā laikā Latgalē tie ir aptuveni 600 eiro. Vidēji atšķirība starp reģioniem un Rīgu ir aptuveni 40% un tā pēdējo gadu laikā pieaugusi par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana ceļošanas pieredze: Digital Freedom Festival līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa

Lelde Petrāne, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "Digital Freedom Festival" un kompānijas "Lejiņa & Šleiers" līdzdibinātāja, publiskās runas kustības "Oratore" vadītāja Dagnija Lejiņa.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Mani fascinē Himalaju kalni, tādēļ ik pa laikam esmu mēģinājusi izrauties uz kādu garāku kalnu pārgājienu Nepālā vai Indiju. Jau daudzus gadus esmu praktizējusi lēno ceļošanu, pavadot līdz pat diviem mēnešiem gadā kādā no Āzijas valstīm. Īpaši decembrī un janvārī kā, tā saucamais, "klimata bēglis", izvēlos Latvijas ziemas tumsu un aukstumu nomainīt pret siltākiem un saulainākiem laika apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana ceļošanas pieredze: KPMG Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana

Lelde Petrāne, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "KPMG" Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Es ļoti rūpīgi esmu plānojusi ceļojumus, lai tie būtu spilgtiem iespaidiem bagāti. Mani trīs neaizmirstamākie ceļojumi ir bijuši uz Parīzi, Sicīliju un Islandi.

Ceļojumā uz Parīzi devos kopā ar draugiem un kursabiedriem, kur svinējām 2000. gada sagaidīšanu. Lēmums par braucienu tika pieņemts diezgan vēlu un viesnīcas par saprātīgu cenu atrast vairs nebija iespējams, tāpēc nolēmām nakšņot autobusā. Izrādījās, ka Jaungada naktī Parīzes centrs satiksmei bija slēgts un autobuss bija jāatstāj stāvvietā vienā no pilsētas mikrorajoniem. Jauno gadu mēs sagaidījām Eifeļa torņa pakājē ar neaizmirstamu salūtu. Pēc aptuveni trīs stundu svinēšanas sākās ceļš starp līksmojošiem francūžiem uz vienīgo atvērto metro pieturu – gar Elizejas laukiem, Parīzes Dievmātes katedrāli un tiltiem pār Sēnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Algas ārpus Rīgas pērn pieaugušas straujāk nekā galvaspilsētā

Zane Atlāce - Bistere, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada laikā Latvijā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, pieaugusi par 6%, sasniedzot 948 eiro, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Salīdzinājumā ar oficiālajiem statistikas datiem, pētījums demonstrē atšķirīgas atalgojuma tendences – pētījumā atklātā vidējā neto darba samaksa ir par aptuveni 22% augstāka nekā oficiālajos datos.

«Lai arī algu un atlīdzību pētījumā uzrādītā darba samaksa joprojām būtiski atšķirības ar oficiālajiem statistikas datiem, ir vērojama pozitīva tendence – jau par 3 procentpunktiem mazāka atšķirība nekā pirms diviem gadiem, kas varētu liecināt par iedarbīgiem ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem,» stāsta «CV-Online Latvia» vadītājs Aivis Brodiņš. «Tāpat arī analizējot neto samaksu Latvijas lielākajās pilsētās un reģionos, jāsecina, ka algas ārpus Rīgas pērn ir pieaugušas straujāk nekā galvaspilsētā, tādējādi arī ir mazinājusies atšķirība iedzīvotāju ienākumos. Pērn atalgojums Rīgā ir bijis vidēji par 34% augstāks nekā citās pilsētās un reģionos, gada laikā šai atšķirībai samazinoties par 7 procentpunktiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Jaunu darbavietu izveidē darba devēji kļūst piesardzīgāki

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā pieprasījums pēc darbaspēka joprojām būs augsts, bet ekonomikas izaugsmes bremzēšanās un pieaugošās darbaspēka pieejamības problēmas liks darba devējiem būt piesardzīgākiem jaunu darbinieku piesaistē, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" veiktā ikgadējā uzņēmēju aptauja.

Šajā gadā jaunus darbiniekus plāno pieņemt darbā trešā daļa jeb 33% darba devēju, kas ir par 15% mazāk nekā pirms gada veiktajā aptaujā. Savukārt nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas gan pieņems, gan atlaidīs darbiniekus - to atzina 31% aptaujāto darba devēju.

Turpretī 23% darba devēju šogad izmaiņas personāla sastāvā neplāno, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Gandrīz 40% no vakancēm iecerētas speciālistiem, 19% - vadītājiem, 15% - kvalificētiem strādniekiem, 10% - gan pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, gan mazkvalificētiem strādniekiem. Vairāk nekā puse no uzņēmumiem, kas iecerējuši pieņemt darbā jaunus darbiniekus, izmaiņas personāla sastāvā saista ar uzņēmuma darbības paplašināšanos, savukārt ceturtā daļa – ar gaidāmo darbinieku rotāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #26

DB, 28.06.2022

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tuvāko gadu būtiskākie izaicinājumi būs gan ārējā, gan iekšējā drošība un ekonomiskā situācija, priekšvēlēšanu laikā politiķiem jābūt atbildīgiem par saviem solījumiem, lai tie neveicinātu jau tā augsto inflāciju. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts prezidents Egils Levits.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.jūnija numurā lasi:

• Statistika

Būvniecība buksē jau 9 mēnešus

• Intervija

Turpmāk prasīs konkrētu, izsvērtu un pamatotu plānu. Intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu

• Tēma

Ažiotāža uztur granulu pieprasījumu

• Aktuāli

Piektdaļa azartspēļu lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes vietnes

• Ražošana

Ražotājiem ir jābūt gataviem patēriņa kritumam. Intervija ar Artūru Čirjevski, Food Union grupas vadītāju Eiropā

• Finanses

Mazo algu saņēmēji par to pašu darbu saņems savā makā vairāk

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Cik efektīvi ir darba laikā darbiniekiem ļaut darīt, ko viņi vēlas?

Žanete Hāka, 10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielās kompānijas dod brīvo laiku darbiniekiem ideju ģenerēšanai, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Radošajiem darbiniekiem šad un tad vērts ļaut brīvu vaļu izpausties, jo tādā veidā var tapt jauns produkts, taču, lai rezultāts būtu sasniegts, procesa beigās jāpārbauda padarītais – nevar paļauties tikai uz teikto, ka produkts ir pusgatavs un darbinieks to turpinās izstrādāt, jo galarezultātu var arī nesaņemt un darbinieks sāks brīvo laiku izmantot savām vajadzībām.

Lielākoties šādu praksi iecienījuši lielie starptautiskie uzņēmumi, un tā nav sveša jau desmitiem gadu. Latvijā patlaban kompānijas, kas saviem darbiniekiem atļauj veikt procesus pēc pašu iniciatīvas, ir maz, taču, pēc ekspertu prognozēm, nākotnē to skaits varētu pieaugt.

«Pasaulē tik tiešām ir lielas tehnoloģiju kompānijas, kuras piedāvā darbiniekiem noteiktu darba laiku, piemēram, katru mēnesi vienā no piektdienām, kurā tie var veikt ar tiešajiem pienākumiem nesaistītas lietas,» uzsver CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. «Ir zināms, ka nereti labākās idejas rodas tieši, ja darbinieks strādā brīvā un radošā atmosfērā, kas var palīdzēt radīt jaunus produktus un arī likt justies apmierinātākam ar savu darba vidi,» uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas labāko darba devēju TOP 10

Zane Atlāce - Bistere, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgā aptaujā "TOP darba devējs 2019" noskaidrotas aizvadītā gada Latvijā populārākās un iekārojamākās darbavietas, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt.

Šajā kategorijā dominē privātais sektors, jo tituls par valsts pārvaldē iekārojamāko darbavietu jau otro gadu pēc kārtas netika pasniegts, jo neviens no valsts pārvaldes uzņēmumiem neiekļuva starp 50 visaugstāk novērtētākajiem un populārākajiem darba devējiem.

Labākā un populārākā darba devēja titulu TOP darba devējs 2019 jeb darba devējs, kurš pirmais nāk prātā kā labākā darbavieta, otro gadu pēc kārtas ieguva AS "Swedbank".

Latvijas labāko darba devēju TOP 10 skatiet raksta galerijā!

Toties tituls "Gada izaugsme 2019" tika piešķirts telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumam SIA "BITE Latvija", kas pavirzījies 32 vietas augstāk salīdzinoši ar pagājušā gada rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba devēji ieplānojuši algas pieaugumu

Lelde Petrāne, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā darba ņēmēji izjutīs pozitīvas pārmaiņas ne tikai darba piedāvājumu skaita ziņā, bet arī atalgojuma pieaugumā. Palielināt atalgojumu vismaz dažiem darbiniekiem ir ieplānojuši 41% darba devēju, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā aptauja.

Analizējot aptaujas rezultātus, secināts, ka situācija atalgojuma ziņā saglabā nemainīgas tendences – pēdējo trīs gadu laikā vidēji 40% darba devēju atzīst, ka, pārskatot darbinieku atalgojumu, nākamajā gadā tas tiks palielināts vismaz dažiem. Salīdzinot ar pagājušā gada datiem, mazāk ir to darbavietu skaits, kas atalgojumu plāno samazināt – šajā gadā aptaujā to norādīja tikai 1%, kas ir par 3% mazāk nekā pērn. Savukārt 12% aptaujāto darba devēju atklāja, ka jaunajā gadā dažiem darbiniekiem gaidāms atalgojuma pieaugums, bet dažiem tas tiks samazināts. Taču gandrīz puse jeb 46% darba devēju darbinieku atalgojumu plāno saglabāt līdzšinējā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mana ceļošanas pieredze: CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš

Lelde Petrāne, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Ja bezdarbniekam nebūs iespēja sēdēt uz pabalstiem, tad viņš ies un meklēs iespēju pelnīt

Dienas Bizness, 09.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pareizi tiks stimulēti bezdarbnieki un no Latvijas aizbraukušie tautieši, tad tuvākajos gados būs iespējams sakārtot darba tirgu tā, lai uzņēmēji spētu attīstīties, pauda diskusijas dalībnieki Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā Rīgas biznesa foruma diskusijā, kas notiks sadarbībā ar banka Citadele, biznesa augstskolu Turība un finanšu attīstības instrumentu Altum.

Atklājot biznesa forumu, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pauda, ka darbaspēka pieejamība kļūs par arvien aktuālāku problēmu, ko nepieciešams risināt vairākos veidos, savukārt LTRK prezidents Aigars Rostovskis sacīja, ka tieši pareizie stimuli būs tie, kas cilvēkiem liks meklēt iespējas strādāt, pelnīt un būt aktīviem: «Ja cilvēkam ir auksti, viņš meklē iespēju, lai siltāk apģērbtos, tātad, ja bezdarbniekam nebūs iespēja »sēdēt« uz pabalstiem, tad viņš normālā situācijā ies un meklēs iespēju strādāt un pelnīt.»

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš savā prezentācijā skaidroja, ka vissliktākajā situācijā pašreiz atrodas mazie uzņēmēji, jo tradicionāli viņi ir spējīgi maksāt mazākas algas, tādēļ grūtāk atrast darbiniekus, jo tos piesaista lielie komersanti. Savukārt kā viens no risinājumiem varētu kalpot valsts pārvaldes reforma, kur tuvākajos gados paredzēts atbrīvota no darba pietiekami daudz cilvēku, kas būs pieejami privātajam sektoram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad uzņēmumi ir ieplānojuši vairāk līdzekļu darbinieku noturēšanai; labākajiem, kas izteiks vēlmi mainīt darbu, varētu tikt piedāvāts būtisks atalgojuma pieaugums

Šis gads darba devējiem būs izaicinājumiem bagāts, jo darba tirgus tendences saglabāsies līdzīgas kā pērn. Bezdarbs turpinās mēreni samazināties, pieaugot pieprasījumam pēc darbaspēka, kas uzņēmējiem palielinās konkurenci par kandidātiem un padarīs personāla piesaistes procesu aizvien sarežģītāku un laikietilpīgāku, teic CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. 70% darba devēju atzīst aizvien pieaugošās darbaspēka pieejamības problēmas, bet gandrīz puse no aptaujātajiem uzņēmumiem šogad ieplānojuši pieņemt darbā jaunus cilvēkus, liecina CV-Online pagājušā gada nogalē veiktā darba devēju aptauja.

Darba devējs kļūst arvien vairāk lūdzošs un darba ņēmējs – vairāk pieprasošs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā attālinātā ceremonijā apbalvoti aptaujas "TOP darba devējs" labākie un populārākie aizvadītā gada darba devēji, pie kuriem darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt, informē CV-Online Latvia.

Pirmo reizi aptaujas vēsturē tika noteikti labākie darba devēji arī salīdzinoši jaunā un strauji augošā biznesa nozarē – starptautisko biznesa pakalpojumu sektorā.

Kopumā "TOP darba devējs 2020" sarakstā ir vērojamas vairākas izmaiņas salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, piemēram, vislielākais unikālo uzņēmumu skaits, ko respondenti norādījuši, visvairāk jaunu uzņēmumu sarakstā, kas iekļuvuši TOP 50, tāpat arī būtiski, ka vairākiem uzņēmumiem šogad iegūto vietu noteica vien pāris balsu pārsvars.

"Vērtējot pagājušā gada rezultātus, secinām, ka uzņēmumi, kas centušies rast radošus risinājumus, lai pielāgotos krīzes situācijai, un ir mērķtiecīgi rūpējušies par iekšējās kultūras saglabāšanu uzņēmumā, ir saņēmuši augstāku novērtējumu. Par spīti neprognozējamajai situācijai un atšķirībā no finanšu krīzes, šoreiz darba devēju vidū vērojām centienus pēc iespējas saglabāt līdzšinējo darbavietu skaitu un darbinieku atalgojuma līmeni, kas pozitīvi ietekmēja šo darba devēju pozīcijas.Turklāt, laikā, kad satiekamies retāk un ilgstoši strādājam attālinātā darba režīmā, vislielākā nozīme ir atbalstam, sadarbībai un citiem cilvēciskajiem faktoriem. Šis laiks uzskatāmi parāda darba devēja vērtības un rūpes par darbiniekiem. Uzņēmumi, kuru vērtības ir balstītas sadarbībā, atbalstā un izpalīdzībā, un kas tās veiksmīgi iedzīvina darbinieku ikdienas rutīnās, tiek vērtēti augstāk", "TOP darba devējs 2020" rezultātus komentē Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru