Quantcast
Atpūta

Mana ceļošanas pieredze: CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš

Lelde Petrāne, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

Īpaši spilgtus iespaidus atstāja izbrauciens ziloņa mugurā, čūsku un krokodilu fermu apskate un pasaulē lielākā brīvdabas tīģeru zoodārza apmeklējums. Arī dzīvošana peldošajā viesnīcā uz upes dziļi džungļos bija interesanta pieredze.

Kā vislabāk "izvēdināt galvu" īsajās brīvdienās?

Ar ģimeni un draugiem esmu daudz ceļojis īsajās brīvdienās gan pa Latviju un Baltiju, gan arī uz Eiropas lielajām pilsētām. Ja ir vismaz divas brīvas dienas, nereti izvēle ir bijusi par labu SPA viesnīcām Igaunijā (Pērnavā, Tallinā, Rakverē un Sāremā) un Lietuvā (Palangā un Druskininkos), kur var lieliski atpūsties un smelties enerģiju. Ar sievu sevi mēdzam saukt par SPA gurmāniem un meklējam izcilu SPA pieredzi.

Ja ir trīs līdz piecas brīvas dienas, tad no savas pieredzes ieteiktu apsvērt ceļojumu ārpus Baltijas. Tā kā braukšana ar auto man ir bauda, nevis pienākums, esmu apzināti devies īsajos ceļojumos ar auto līdz Berlīnei, Prāgai, Krakovai, Vīnei vai arī izvēlējies lidojumus uz Londonu, Milānu, Lisabonu, Barselonu, Štutgarti, Maltu.

Tā kā laiks īsajos ceļojumos ir ļoti ierobežots, vienmēr rūpīgi izplānoju katru dienu, lai maksimāli efektīvi izmantotu laiku, iepazīstot pilsētu, un gūtu atmiņā paliekošus iespaidus no ceļojuma.

Tomēr, lai īsie ceļojumi nešķistu kā nemitīgs skrējiens ar mērķi pēc iespējas vairāk redzēt, ļoti jāizvērtē apskatāmo objektu prioritātes, necenšoties apmeklēt visu par katru cenu. Ceļojums man pirmām kārtām saistās ar atpūtu, nevis drudžainu populārāko apskates vietu apmeklēšanu. Miers un harmonija ir atslēgvārdi, jo visu tāpat neredzēsi, to ir svarīgi apzināties. Atpūta ir pirmajā vietā. Vienmēr var atgriezties no jauna un apskatīt vēl neredzēto.

Kā un kur atrast labākos piedāvājumus?

Tā kā man mīļākie gadalaiki ir pavasaris un vasara, tad pārsvarā esmu ceļojis uz tādiem galamērķiem, kur ir silts un pat karsts laiks - Turcija, Krēta, Spānija, Itālija, Horvātija, Kanāriju salas, Tunisija. Ir būts arī aiz polārā loka, Lapzemē, arktiskos apstākļos.

Ņemot vērā to, ka visbiežāk ceļojam kopā ar bērniem, izvēlos ceļot, izmantojot Latvijā populārākos tūroperatorus, kas nodrošina pilnu servisu, sākot ar čarterlidojumu un beidzot ar "viss iekļauts" viesnīcu. Esmu izmantojis arī tā saucamos pēdējā brīža ceļojumu piedāvājumus no Vācijas, bet tad jābūt nelielām vācu valodas zināšanām un jāsaplāno lidojumi uz/no Vācijas ar lielāku laika rezervi, lai nekavētu pārlidojumus.

Bieži plānoju arī individuālus ceļojumus ar auto vai lidmašīnu, kur naktsmītnes galvenokārt rezervēju "Airbnb.com" un "Booking.com", papildus vēl salīdzinot cenas arī viesnīcas mājaslapā. Ja ceļojam ar ģimeni vai lielākā draugu pulkā, tad noteikti izdevīgāk ir rezervēt dzīvokli vai māju "Airbnb.com" nekā vairākus viesnīcas numurus. Lidojumus mēdzu rezervēt gan aviokompāniju mājaslapās, gan ceļojumu piedāvājumu un aviobiļešu salīdzināšanas vietnēs, piemēram, "FlySiesta.lv", "Kiwi.com", "Expedia.com".

Idejas ceļojumiem tepat Latvijā:

Atbalsti pašmāju tūrismu: idejas brīvdienām Latgalē 

Ņemot vērā pašreizējo situāciju pasaulē, kurā galvenajā lomā joprojām ir Covid-19 vīruss,...

Atbalsti pašmāju tūrismu: idejas brīvdienām Vidzemē 

Ņemot vērā pašreizējo situāciju pasaulē, kurā galvenajā lomā joprojām ir Covid-19 vīruss,...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas plānošanas reģions starptautiska projekta "Vietējās garšas" ("Local Flavours") ietvaros veicis izpēti par mazo un vidējo tūrisma produktu attīstītājiem Pierīgā, secinot, ka 98% ir uzticīgi tam, ko dara, un tikai 2% būtu gatavi apdomāt iespēju pārdot biznesu.

Katrs trešais respondents atzinis, ka tūrisms ir viņa pamatnodarbošanās. Puse aptaujāto norādīja, ka ir pārcēlušies no Rīgas, lai tieši konkrētajā vietā nodarbotos ar tūrisma produkta attīstīšanu. Savukārt katrs ceturtais – ka jau iepriekš dzīvojis vietā, kur to attīsta.

Pierīgā tūrisma nišu vairāk attīsta sievietes (63%) pretstatā vīriešiem (37%). Vairāk nekā pusē gadījumu tūrisma produktu attīsta ģimenes uzņēmums un tikai 16% tā ir "viena cilvēka armija". 9% tās ir valsts un pašvaldība un tikpat lielā daļā tas ir nevalstisko organizāciju sektors.

Sabīne Skudra, Rīgas plānošanas reģiona pārstāve un projekta eksperte, komentē: "Mazais un vidējais tūrisms ir ļoti nozīmīgs tūrisma asinsrites nodrošināšanai reģionā. Tāpēc apzinājām situāciju, kas sniedz priekšstatu par tūrisma produktu attīstītājiem. Lai arī tie katrs saskaras ar lieliem izaicinājumiem, paliek uzticīgi savam iesāktajam darbam un saskata potenciālu. Pierīga ir tā vieta, kur ilgus gadus mazais tūrisms attīstījās lēni, jo iekšējā un ārējā tūrismā cilvēki deva priekšroku doties no Rīgas uz attālākiem reģioniem. Šobrīd mēs redzam, ka situācija strauji mainās, kas sniedz iespēju veiksmīgi attīstīt arī jaunus tūrisma produktus."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija strādā pie risinājumiem, lai tūrisma uzņēmējiem varētu nodrošināt papildu finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības turpināšanai, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Feldberga.

Viņa norādīja, ka ministrija ir uzklausījusi tūrisma nozares uzņēmēju priekšlikumus nepieciešamajam atbalstam, un strādā pie tiem, domājot ilgtermiņā, ne tikai krīzes periodam.

Tāpat Feldberga atzīmēja, ka tiek vērtēts esošā atbalsta instrumenta pienesums, proti, uzņēmumiem pieejamais grants 30% apmērā no iemaksātajiem darba nodokļiem gada laikā.

Ar kadastrālo reformu un nodokli nogremdēs Rīgas viesnīcas 

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā...

"Mēs klausāmies nozarē ļoti. Plāns ir sadarboties ar tūrisma nozarē dažādu pakalpojumu pārstāvjiem ziemas mēnešos, kad situācija var pasliktināties," sacīja ministrijas pārstāve, norādot, ka atbalsta pasākumi jāizstrādā tā, lai tie derētu dažādu jomu uzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava atzīmēja, ka 30.septembris bija pēdējā diena, kad varēja pieteikties grantam tūrisma nozares darbinieku algu subsidēšanai. Kopējā piešķirtā summa šim grantam bija 19,2 miljoni eiro, bet līdz 30.septembrim LIAA saņēma 800 pieteikumu, kuru kopējā summa algu subsidēšanai bija 14 miljoni eiro. Patlaban vēl notiek pieteikuma vērtēšana, līdz ar to pieprasītā gala summa būs zināma vēlāk.

Tāpat viņa sacīja, ka LIAA ir gatava ieviest un administrēt šos atbalsta pasākumus arī turpmāk.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca atzīmēja, ka patlaban nav apkopota informācija, cik tūrisma nozares uzņēmumu plāno pārtraukt darbību, bet šādu uzņēmumu būs. Šobrīd apgrozījumu kritums tūrisma operatoriem un aģentiem ir mērāms 98% apmērā, savukārt gadā kopumā apgrozījuma kritums varētu būt 90% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Viņa prognozēja, ka ar esošo atbalstu - grantu darbinieku algu subsidēšanai - tūrisma operatori varēs izdzīvot līdz oktobra beigām. Ja valsts atbalsts neturpināsies, 2021.gada sākumā gaidāmas tūrisma operatoru likvidācijas.

"Ja mēs tagad nevaram strādāt - kad tad?," pauda asociācijas vadītāja, piebilstot, ka ir nepieciešama skaidrība par ceļojumiem ārpus Latvijas robežām.

Vienlaikus Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis atzina, ka gan Ekonomikas ministrija, gan arī Veselības ministrija nāk klajā ar vērtīgiem un loģiskiem piedāvājumiem, taču tie tiek realizēti pārāk lēni.

"Lielās viesnīcas ir atkarīgas no valsts atbalsta, jo "izturēt no septembra līdz nākamā gada 1.jūnijam, kad varētu atsākties aktīvā tūrisma sezona, ar to plāno "caurraudzīti" no šīs vasaras darbības, nepietiks," teica J.Naglis.

Naglis norādīja, ka krīzi palīdzētu "līganāk" pārvarēt, ja atjaunotu "Baltijas burbuli".

Savukārt Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele pastāstīja, ka, salīdzinot ar starptautisko tūrismu, lauku tūrisms cieta vismazāk. Iemesls tam varētu būt tas, ka lauku tūrisms vienmēr ir bijis orientēts uz vietējo tūristu.

Neskatoties uz to, ka vasaras periodu lauku tūrisms pārdzīvoja stabili, Ziemele atzīmēja, ka nav zudušas bažas, vai turpmāk pieprasījums būs tik pat labs. Viņa sacīja, ka lauku tūrismu biedē fakts, ka Latvijas ekonomikai var neklāties labi, kas varētu būtiski samazināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Neradīsim paniku tur, kur tai nav pamata

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ceļojums uz Austriju Covid-19 laikā - ar sejas masku smaržu

Ilze Žaime, "Dienas Bizness" žurnāliste, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Organizētais tūrisms kā šī brīža risinājums

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā tiek pretstatīta tūrisma nozares izdzīvošana un sabiedrības veselība.

Ilgstošie mobilitātes un pulcēšanās ierobežojumi noveduši pie tūrisma nozares apjomu samazinājuma par aptuveni 90%. Pagājušajā nedēļā vairāk nekā 20 ceļojumu un tūrisma organizācijas, kā arī arodbiedrības visā Eiropā apvienojās aicinājumā Eiropas Komisijai aizstāt karantīnas pasākumus ar ES ceļotāju testēšanas protokolu. Tūrisma nozare šobrīd cer, ka kopējais aicinājums tiks uzklausīts un Latvijas valdība iekļausies vienotajās vadlīnijās.

Mazināti epidemioloģiskie sliekšņi

Neraugoties uz visu, tūrisma nozare joprojām cer. Tūrisma uzņēmēji Latvijā apzinās – situācija nav viegla arī citviet pasaulē, tomēr vienlaikus mēs redzam, ka ir virkne valstu, kur nozare tiek finansiāli stiprināta no valsts puses, bet, ja tas nav iespējams, tiek mazināti epidemioloģiskie sliekšņi un tūrisms tiek vadīts, veicinot organizētu ceļošanu. Tas nepieciešams arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) dibinātāju sapulcē par RTAB valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Jenzis, kurš līdz šim ieņēma biroja valdes locekļa amatu, informē Rīgas domē.

Rīgas pašvaldības pusi sapulcē pārstāvēja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Viņš norādīja, ka ir svarīgi, lai RTAB strādātu augsti profesionāli speciālisti. "Jānis Jenzis tūrisma un ar to saistītajās nozarēs strādā jau ilgus gadus un ir pietiekami pierādījis sevi. Uzskatu, ka viņa vadībā RTAB varēs ne tikai atgūties no pērnā gada notikumiem, bet arī ar jaunu jaudu tupināt darbu pie tūristu piesaistes Rīgai," pamato O.Burovs.

"RTAB ir atguvies no pagājušā gada notikumiem un šogad birojam ir nepieciešams restarts. Tūrisma nozarei ir būtiska loma galvaspilsētas ekonomikā. Lai veiksmīgi veidotu Rīgas tēlu ārpus Latvijas robežām, un palielinātu tūristu skaitu, mēs plānojam plaši atvērt savas durvis tūrisma nozares profesionāļiem," uzsver J.Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais tūrisms Latvijā - gan izejošais, gan ienākošais, ir faktiski apturēts, par ko liecina tūrisma operatoru darbības apjoma samazinājums vismaz par 90%, tāpēc nepieciešams īstenot tālākus atbalsta pasākumus tūrisma operatoru un aģentūru darbībai, norāda Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA).

Ir jāatjauno dīkstāves pabalsti darbiniekiem, paredzot arī daļēju dīkstāvi, un jāpaplašina pieejamā vienreizējā granta apjoms līdz 100% (līdzšinējo 30% vietā) no 2019. gadā veiktajām VSAOI iemaksām, sniedzot iespēju uzņēmumiem to izmantot saistību un darbības izmaksu segšanai, kā arī jāpārskata kārtība, kādā tiek noteikti ierobežojumi starptautiskajai ceļošanai, uzskata asociācijā.

Asociācija nepiekrīt publiski izskanējušajai informācijai par Covid-19 radīto negatīvo seku intensitātes mazināšanos un ekonomikas stabilizēšanos pēdējā mēneša laikā, tieši pretēji – asociācija norāda, ka ir nepieciešams celt trauksmi par kritisko situāciju, kurā, pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai Eiropā, ir nonākuši Latvijas tūrisma operatori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 tūrismu Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsētā Birštonā skāra tāpat, kā visu medicīnas tūrisma nozari, biznesa portālam Db.lv atzīst Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja Rūta Kapačinskaitė.

Kūrortu mazpilsētu neapmeklēja medicīnas tūristi, jo SPA pakalpojumi bija aizliegti. Tobrīd vienīgi medicīniskais SPA "Versmė" sniedza rehabilitācijas pakalpojumus Lietuvas pilsoņiem.

R.Kapačinskaitė norāda, ka zaudējumu apmēru varēs redzēt rudenī. Šobrīd visi Birštonas medicīnas SPA, viesnīcas, SPA viesnīcas, villas, restorāni utt. ir atsākuši sniegt savus pakalpojumus.

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro 

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas...

"Soli pa solim, ar smaidošām sejām mēs atveseļojamies. Vissvarīgākais, ievērojot ārstu ieteikumus, ir psiholoģiski atgūties pēc karantīnas. Tālab mēs redzam, ka pirmie tūristi, kuri ieradās Birštonas kūrortā, – tie, kuri mūs regulāri apmeklēja pirms ārkārtas stāvokļa, – jūtas droši atrasties gan ārā, gan iekštelpās, jo ir diezgan viegli saglabāt drošu attālumu tādēļ, ka mūs ieskauj parki un meži; visi medicīniskie SPA, SPA viesnīcas, viesnīcas, villas, restorāni telpas dezinficē pat biežāk, nekā tas tiek prasīts. Lai vispirms palīdzētu cilvēkiem atgūties no karantīnas un nervu spriedzes, ir izveidotas īpašas SPA programmas," komentē Birštonas Tūrisma informācijas centra vadītāja.

Pēc karantīnas – lietuvieši veido lielāko tūristu skaitu. Kad Baltijas valstis viena otrai atvēra robežas, izveidojot koronvīrusa "ceļojumu burbuli", latvieši veidoja lielāko ārvalstu ceļotāju skaitu. Pamazām arī igauņi un vācieši ierodas Birštonas kūrortā.

"Kad tika izsludināta karantīna, mēs prognozējām, ka vispirms atveseļosies vietējais tūrisms un tikai vēlāk mēs redzēsim tūristus no ārvalstīm," pauž Rūta Kapačinskaitė.

FOTO: Vytautas Mineral SPA paplašinās un pēta arī Latviju 

«Mums bija piedāvājums no kādas kompānijas Ventspilī, kas gribēja atvērt piecu zvaigžņu...

Viņa norāda, ka pēc robežu atvēršanas ar visām ārvalstīm plāns ir sasniegt tādu pašu tūristu daudzumu kā 2016. – 2017. gadā – optimistiskais plāns paredz, ka tas varētu būt 2022. gadā, bet tikai gadījumā, ja nebūs otrās karantīnas.

"Mana prognoze ir – ja mēs noslēgsim gadu ar -30% tūristu – tas būs liels panākums," atklāj R.Kapačinskaitė.

Viņa teic, ka jau tagad var redzēt izmaiņas tūristu uzvedībā – jaunā tendence ir lēns tūrisms. "Tas mums der, jo esam kūrorts, kas nodrošina dabas resursus. Turklāt mēs sniedzam ļoti daudz iespēju, lai krietnu daļu laika varētu pavadīt ārpus telpām," komentē Rūta Kapačinskaitė.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūristiem, kuri ir gatavi apceļot Lietuvu, lai nobaudītu dažādas nedzirdētas saldējuma šķirnes, šovasar izveidota īpaša saldējumu karte, par ko parūpējusies nacionālā tūrisma veicināšanas aģentūra "Keliauk Lietuvoje" ("Ceļo Lietuvā").

Kā vēsta Lietuvas sabiedriskais radio, šī karte palīdzēs uzmeklēt dažādos Lietuvas novados saldējuma kafejnīcas, konditorejas un restorānus, kur tiek piedāvāts nogaršot saldējumu gan ar liepziedu medu, gan iesalu, peoniju ziedlapiņām, apgrauzdētām ķimenēm, mārsilu, priežu skujām un pat ar žāvētu makreli.

Kā pastāstījis Lietuvas kulinārā mantojuma pētnieks profesors Rimvīds Laužiks, saldējums lietuviešu galdā parādījies 18. gadsimtā, vairākus gadsimtus pēc pirmā vēsturniekiem zināmā deserta, kas savulaik pasniegts dižkunigaiša Jogailas galmā, - svaigiem gurķiem ar medu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Āzijas biržās otrdien kritās, investoriem uztraucoties par jauno SARS radniecīgo koronavīrusu Ķīnā, un šai tendencei sekoja ASV un vairums Eiropas akciju tirgu.

"AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds saistīja kritumu akciju tirgos ar "ziņām, ka nāvējošais vīruss izplatījies uz kaimiņvalstīm ar visiem potenciālajiem ekonomikas traucējumiem, ko tas var izraisīt".

Analītiķi arī atsaucās uz Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārskatu par globālo tautsaimniecību un lielākajām valstu ekonomikām, kurā pirmdien samazinātas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka šogad pasaules iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3,3%, bet nākamgad - par 3,4%. Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas tika publiskotas oktobrī, ekonomikas izaugsme šim gadam samazināta par 0,1 procentpunktu, bet nākamajam gadam - par 0,2 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bažījoties par jaunā koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku, Bulgārijas valdība plāno atbalstīt vietējo tūrisma nozari ar kuponu sistēmu, otrdien vienojušies politiķi.

Ieceres mērķis ir iedrošināt bulgārus vasarā izmantot vietējā tūrisma nozares piedāvātās iespējas, lai atpūstos. Kuponu sistēma pašreiz tiek izstrādāta.

Bulgārija cer atvērt brīvdienu atpūtas vietas 1.jūlijā.

Valdošās partijas šodien vienojās, ka restorānu un kafejnīcu terasēs galdiņi jāizvieto ar 1,5 metru distanci. Tā ir piekāpšanās šo uzņēmumu īpašniekiem, jo sākotnēji bija paredzēta 2,5 metru distance.

LASI ARĪ: Distancēšanās risinājumi restorānos pasaulē

Bulgārijā restorāniem un kafejnīcām atļauts atsākt darbu no trešdienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nāvējošā koronavīrusa izplatīšanās sabiedējusi pat finanšu tirgus, un šīs nedēļas pirmajā pusē šis faktors daļēji bijis atbildīgs par mērenu akciju cenu atkāpšanos.

Pagaidām zināms tas, ka pie plaušu karsoņa epidēmijas Ķīnas pilsētā Vuhaņā vainojams jauns vīruss, kas, iespējams, radies tās jūras velšu tirgū. Atklāts, ka ar šo vīrusu inficēti jau vairāki simti cilvēku. Turklāt izskatās, ka tas ir ļoti lipīgs, un šonedēļ reģistrēts pirmais gadījums, kad to saķēris kāds vīrs ASV. Saslimšanas gadījumi bijuši arī Taizemē, Taivānā, Japānā un Dienvidkorejā.

Lai gan akciju cena šobrīd daudzviet sarukusi, mūsdienās šādu vīrusu izplatīšanās vilnim uz vērtspapīru cenām ietekme nemēdz būt ilgstoša. Parasti plašākām bailēm par kādu infekciju lielāka negatīva ietekme ir uz dažādu ar tūrisma industriju saistīto kompāniju vērtspapīru cenu dinamiku. Protams, ļoti grūti pateikt to, cik lielā mērā šī jaunā vīrusa izplatību izdosies veiksmīgi iegrožot, jo katrs šāds gadījums ir unikāls. Daudzus bažīgus dara fakts, ka ķīnieši šobrīd sevišķi aktīvi plāno ceļojumus saistībā ar šīs valsts Jaunā gada brīvdienām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ar pandēmiju cīnās arī Baltijas akcijas

Jānis Šķupelis, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ar tās ierobežošanu saistītie pasākumi lielu ietekmi atstājuši arī uz Baltijas akciju dinamiku. Tiesa gan, līdzīgi kā tas ir citur, arī šī reģiona vietējās biržās pēdējās nedēļas drīzāk dominē cerības par to, ka agrākā izpārdošana, iespējams, bijusi pārspīlēta.

Pasaules akciju tirgiem šā gada pavasara sākumā krītot panikā, kopējā Baltijas OMX Baltic Benchmark akciju indeksa vērtība līdz marta vidum noplanēja par 30% zemāk. Kopš tā brīža tā ir palēkusies jau par 18%. Ja salīdzina ar janvāra sākumā vērojamo līmeni, tad tā gan joprojām ir vairāk nekā par 10% zemāka.

Rīgas biržas akciju OMX Riga indeksa vērtība šīs nedēļas vidū atradās vien nepilnus divus procentus zem sava šā gada sākuma līmeņa. Līdzīgs kritums šādā periodā bijis vērojams arī Lietuvas uzņēmumu akcijām. Straujāk – aptuveni par 11% - cena sarukusi Igaunijas biržā publiski tirgoto uzņēmumu akcijām. No trim Baltijas valstīm tieši Igaunijā pirmajā tika novērots saslimšanas gadījums ar Covid-19. Šobrīd šajā valsī saslimušo skaits ar šo vīrusu ir lielāks un ir pārsniedzis 1700 barjeru. Pieejamā informācija liecina, ka šīs nedēļa vidū Lietuvā tie bija aptuveni 1400 gadījumi un Latvijā – 900 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SVF: Šī ekonomiskā krīze smagāk skar sievietes

Lelde Petrāne, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas izraisītā krīze ekonomikā vairāk skar sievietes nekā vīriešus, un tas var mazināt progresu, kas daudzu gadu laikā panākts, lai uzlabotu sieviešu iespējas, atsaucoties uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekonomistu norādēm, vēsta "CNN".

"Covid-19 pandēmija draud samazināt progresu, kas panākts, lai nodrošinātu sieviešu iespējas ekonomikā, palielinot dzimumu nevienlīdzību, kas joprojām pastāv," norāda SVF.

Atšķirībā no 2008. gada lejupslīdes, darba zaudēšana šajā krīzē ir īpaši aktuāla tajās jomās, kurās ir pārstāvēts liels skaits sieviešu, piemēram, mazumtirdzniecība, tūrisms un viesmīlība.

Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs pirms pandēmijas sievietes bija nodarbinātas vairāk nekā pusē no darbavietām atpūtas un viesmīlības nozarē, liecina oficiālie dati. Ekonomisti akcentē, ka būs nepieciešams ilgs laiks, līdz nozare atgriezīsies tur, kur tā bija pirms Covid-19 uzliesmojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ārējā tēla koordinācijas padomes sēdē, kas videokonferences režīmā notiks 7.oktobrī, tiks apspriesta Latvijas Institūta (LI) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) apvienošanas iespēja.

Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), gaidāmajā sēdē tiks izskatīts jautājums arī par Latvijas ārējā tēla veidošanā iesaistīto institūciju funkciju sadalījumu un citiem vienotā tēla institucionālajiem aspektiem.

Ministrijā skaidroja, ka, ņemot vērā nepieciešamību veidot efektīvu un vienotu Latvijas tēlu, kā arī panākt efektīvāku un lietderīgāku valsts budžeta līdzekļu izlietošanu valsts tēla aktivitātēm, ir jāpilnveido valsts institūciju, kas ir iesaistītas Latvijas valsts tēla koordinēšanas jomā, funkciju sadalījums.

Pēc ĀM paustā, tas ir arī nepieciešams, lai panāktu Latvijas valsts tēla visu elementu, kā, piemēram, investīciju piesaiste, tūrisms, eksports, ārpolitika un drošība, sabiedrība, vēsture un kultūra, pilnvērtīgu savstarpējo sasaisti un mazinātu Latvijas valsts tēla kampaņu fragmentētas un savā starpā nesaskaņotas pieejas. Par to jau agrāk ir spriedusi Latvijas Ārējā tēla koordinācijas padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai Latvija ieklausās ES prasībās atbalstīt tautsaimniecību?

ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze ir smags pārbaudījums katrai valstij, noteiktie valstu ierobežojumi ir apstādinājuši daudzas nozares, savukārt, pētījumi lēš, ka Eiropā varētu tikt zaudēts ap 12 miljoniem pastāvīgo darba vietu [1].

Šāds "sitiens" ekonomikai nepārprotami atstās ilgtermiņa sekas, tādēļ gan valstu valdības, gan arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas strādā pie nākotnes plāniem, kas vērsti tieši uz ekonomikas atveseļošanos pēc globālās krīzes.

Nedz Eiropas Komisija, nedz arī Eiropas Parlaments nav nākuši klajā ar oficiālu paziņojumu par nozarēm, kuras dalībvalstīm būtu jāatbalsta Covid -19 krīzes laikā vai pēc tās. Piemēram, saistībā ar valsts atbalsta nosacījumu pagaidu noregulējumu Komisija ļauj pašām valstīm izvēlēties, kā un kam tiks piešķirts atbalsts. Padarot elastīgākus valsts atbalsta nosacījumus un ieviešot pagaidu noregulējumu valsts atbalsta piešķiršanai, Komisija atstājusi katras valsts ziņā noteikt, kam atbalsts būtu jāpiešķir un pēc kādiem kritērijiem jāvadās atbalsta piešķiršanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klientu interese par mājokļiem Latvijā, neraugoties uz īpašajiem apstākļiem, šogad nav būtiski mazinājusies, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" veiktais pētījums par mājokļu tirgu 2020.gada 1. pusgadā.

Tomēr Covid-19 ieviesis korekcijas: kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies, jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un racionālāki, redzams intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt darba kabinetam. Pretēji martā un aprīlī publiskajā telpā izskanējušajām bažām, nav vērojamas lielas cenu izmaiņas mājokļu tirgū (5% robežās). Reģionos pandēmijas ietekmi tirgus šajā pusgadā būtiski neizjūt, un joprojām lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kuriem ir iespējas, saskaras ar piedāvājuma trūkumu.

"Pārliecība par nākotni un maksātspēja vienmēr noteikusi mājokļu tirgus situāciju. Mājokļu būvniecība var būt tas dzinējs, kas mums palīdzētu atkopties no ekonomikas apstādināšanas. Iespējams arī pretējais - ekonomikas lejupslīdes paātrināšana, padarot mājokļus dārgākus nepiemērotā brīdī. Tāpēc diskusija par strauju nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kāpumu šobrīd ir ļoti nelaikā," uzskata "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar Jūrmalā viesmīlības sezonu aizvadīja jauns spēlētājs – viesu namiņi "Blackbirds Apartments”; tos izvēlas Latvijā dzīvojošie, kuri vasaru vēlas pavadīt Jūrmalā.

"Liels prieks, ka vasara tiešām bija pieprasīta. Tagad zinām, ka jūnijs un jūlijs ir top mēneši, augusta otrajā pusē jau jūtams, ka cilvēki gatavojas rudens sezonai un skolas gaitām. Lēnām parādās arī interese par rudens sezonu un laiku no rudens līdz pavasarim," teic Agnese Strazda, "Blackbirds Aparments" līdzīpašniece.

Pirmie viesi, kas uzsāka dzīvi vienā no mājiņām tieši Covid-19 izplatības laikā, bija draugu ģimene, jo vēlējās strādāt no mājām un nodrošināt iespēju bērniem baudīt svaigo gaisu un piepildījumu, ko dod plaša, bet slēgta teritorija. "Dzīvē pārliecinājāmies, ka viens labs cilvēks pulcē sev apkārt citus labus cilvēkus un rezultātā visās četrās mājiņās šovasar dzīvoja cilvēki, ar kuriem ir par ko runāt un par ko smiet. Ja ne gluži baltā galdauta svētki, bet kopīgas svinības aizvadītajā vasarā pie mums Jūrmalā netrūka," viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos fondu tirgos negaiss nav pārgājis arī šīs nedēļas beigās. Rezultātā daudzi nozīmīgākie pasaules akciju tirgi ieslīdējuši tā saucamajā korekcijas stadijā, kas nozīmē vadošā tirgus cenu indikatora samazināšanos kopš nesenajām augstienēm vismaz par 10%.

Ja kritums šādos tempos turpināsies, tad tepat aiz stūra var izrādīties arī tā saucamais "lāču tirgus", par ko tiek saukta cenu samazināšanās vismaz par 20%.

Pretendents uz buļļa nokaušanu

Nepārtraukts pasaules nozīmīgākā akciju tirgus - ASV - pieaugums jeb buļļu tirgus turpinās jau gandrīz 11 gadus. Tas to padara par pašu garāko šādu pieauguma periodu vēsturē. Vistuvāk lāču tirgus stadijai šis tirgus šajā periodā, šķiet, nonāca 2018. gada beigās, kad S&P 500 indeksa vērtība no iepriekšējām virsotnēm līdz saviem decembra zemākajiem punktiem bija sarukusi par 19,8%. Tomēr – vismaz tehniski, neskatoties uz šādu visai pamatīgu akciju cenu planēšanu zemāk, lāču tirgus stadija vērojama nebija, un tam sekoja vēl krietni lielāks cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

RTAB: Pagaidām Latvijā nav novērots liels skaits tūristu no Lietuvas un Igaunijas

LETA, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām Latvijā nav novērots liels skaits tūristu no Lietuvas un Igaunijas, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

"Vēl lietuviešu un igauņu liela drūzmēšanās nav novērojama," teica Jenzis, piebilstot, ka, piemēram, Igaunijas iedzīvotāji joprojām atceļ arī rezervācijas ceļojumiem vasarā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka izmaiņas ceļojumu paradumos, visticamāk, vēl kādu laiku saglabāsies, tomēr negribētos, lai 2020.gada vasara tiktu pavadīta pilnībā bez ārvalstu viesiem.

Jenzis arī norādīja, ka Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju pagaidām ir vēl samērā daudz ierobežojumu. "Tūrisms saistās ar piedzīvojumu, ar daudziem jaukiem pārdzīvojumiem, tomēr šie ierobežojumi paredz diezgan nopietnu distancēšanos," viņš sacīja.

Tāpat RTAB valdes priekšsēdētājs piebilda - tas, cik strauji Latvija atcels ierobežojumus, būs cieši saistīts ar to, vai kaimiņvalstu iedzīvotāji izvēlēsies uz šejieni doties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Bremzējas pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem

Žanete Hāka, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pusgadā parakstīto prēmiju apjoms Latvijas apdrošināšanas nozarē saglabājies pērnā gada līmenī, atspoguļojot krīzes ietekmi uz nozari – samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un nodarbinātībai, attiecīgi piebremzējies arī klientu pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem.

Kā liecina Latvijas Apdrošināšanas asociācijas (LAA) apkopotie dati, 2020. gada pirmajos sešos mēnešos kopējais parakstīto prēmiju apjoms bija 277 miljoni eiro, kas ir tikpat, cik 2019. gada pirmajā pusē. Prēmiju pieaugums bijis tikai divos lielajos apdrošināšanas veidos: dzīvības apdrošināšanā par 15% un veselības apdrošināšanā par 5%. "Pieaugumu dzīvības apdrošināšanā nodrošināja tikai jaunie mūža pensijas līgumi. Savukārt veselības apdrošināšanas polises tradicionāli tiek atjaunotas gada pirmajos trīs mēnešos, tādēļ gada sākumā parasti ir pozitīvas veselības apdrošināšanas prēmiju pieauguma tendences," stāsta LAA prezidents Jānis Abāšins.

Divi lielie auto apdrošināšanas veidi – sauszemes transporta īpašnieku CTA (iekļaujot OCTA) un KASKO – pirmajā pusgadā piedzīvojuši prēmiju sarukumu pret pērno gadu, attiecīgi par 12% un 8%, savukārt īpašuma apdrošināšana palikusi pērnā gada līmenī, nepiedzīvojot ne izaugsmi, ne arī samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Iebraucējiem Spānijā no 1.jūlija vairs nebūs jāievēro karantīna

LETA--BBC/AP, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iebraucējiem Spānijā no 1.jūlija vairs nebūs obligāti jāievēro divu nedēļu karantīna, paziņojusi valdība.

Šāds lēmums pieņemts valdības sēdē pirmdien.

Spānijas ārlietu ministre jau iepriekš bija paziņojusi, ka prasība par karantīnas ievērošanu tiks atcelta jūlijā, bet konkrētu datumu nenosauca.

Spāniju ik gadu apmeklē aptuveni 80 miljoni tūristu, un tūrisms dod 12% no Spānijas iekšzemes kopprodukta.

Tūrisma sektora atjaunošana pirms vasaras sezonas ir būtiska Spānijas ekonomikai, ko negatīvi ietekmējusi jaunā koronavīrusa pandēmija.

Spānija pirmdien precizēja no jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 mirušo skaitu, samazinot to par gandrīz 2000.

Veselības ministrija pavēstīja, ka no Covid-19 miruši 26 834 cilvēki. Vēl svētdien tika ziņots par 28 752 mirušajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons SportHack 2020 Latvija

Žanete Hāka, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Komentāri

Pievienot komentāru