Datu pārpilnība – ne vienmēr bagātība 

Jau trīs ar pusi mēnešus spēkā ir stājusies Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas visā Eiropā nodrošina vienotu regulējumu personas datu apstrādei un aizsardzībai. Vistiešākajā mērā tā skar ikvienu komersantu, kas uzglabā un apstrādā fizisko personu datus, un jo vairāk šo datu ir komersanta rīcībā, jo lielāki ir datu apstrādes riski.

Katrīne Pļaviņa / GDPR un regulēto nozaru prakses vadītāja, VILGERTS, 2018. gada 12. septembris plkst. 11:45

Foto:publicitātes

Nodrošinot regulai atbilstošu uzņēmuma darbību, faktiski notiek šo risku apzināšana, preventīvi parūpējoties par to novēršanu. Un, lai arī liekas, ka šis process uzņēmējam sagādā virkni papildus rūpju, ilgtermiņā tas sniegs arī daudz ieguvumu. Ērtāka starptautiskā darbība, apgūstot jaunus Eiropas tirgus, zinošāki darbinieki un sakārtotas datu bāzes – ir tikai daļa no tiem. Un, protams, arī izvairīšanās no sodiem, kas var tikt piemēroti regulas pārkāpšanas gadījumos. Vairums pašmāju uzņēmumu vēl ir ceļā uz šo risku apzināšanu un novēršanu, saprotot, ka datu pārpilnība ne vienmēr ir bagātība – dažkārt tā var būt arī nasta.

Regulai visgatavākie ir lielie uzņēmumi

Ja pavērtē, cik gatavi regulas prasību ievērošanai ir Latvijas uzņēmumi, jāteic, ka visnopietnāk šī jautājuma sakārtošanai savlaicīgi pievērsās lielie uzņēmumi jeb tie, kuru kopējais apgrozījums sasniedz vismaz vienu miljonu eiro. Tikmēr datu apstrādes risku apzināšanas un novēršanas process vēl priekšā ir lielai daļai vidējo un mazo uzņēmumu. Šī tendence, protams, nepārsteidz – lielajiem uzņēmumiem ir lielākas datu saimniecības, kas pastiprina datu apstrādes riskus un liek arī nopietnāk paraudzīties uz šo risku novēršanu. Līdz ar to teju visi lielie uzņēmumi ir parūpējušies par auditu, kas ļāvis pa soļiem saprast tālāko rīcību un saplānot aktivitātes uzglabājamo datu aizsardzības nodrošināšanai. Tiklīdz esam sapratuši, kādus personas datus uzglabājam un apstrādājam un kā uz tiem attiecas regula, varam ķerties pie šiem sagatavošanās darbiem – cik laika un līdzekļu ietilpīgs būs šis process ir ļoti atkarīgs no uzņēmuma darba specifikas.

Var cerēt, ka riski neiestāsies, taču regulu tas neatceļ

Ikvienam uzņēmējam ir tiesības cerēt, ka datu apstrādes riski neiestāsies, klienti nerakstīs sūdzības Datu valsts inspekcijai un iespējamie sodi par regulas neievērošanu ies secen. Vēl nesen liela daļa uzņēmumu uzglabāja pilnīgi visus datus, kas nonāk viņu rīcībā, neizvērtējot, kura informācija netiek izmantota un tikai aizņem disku masīva vietu. Tas, ka gadiem uzkrātā informācija nav apkopota pārskatāmās datu bāzēs, ir otrs novērojums. Pirmkārt, var izrādīties, ka, uzglabājot šo informāciju pašreizējā veidā, tiek pārkāpta regula, otrkārt – pavisam noteikti šāda pieeja neveicina efektīvu uzņēmuma darbību. Turklāt ne tikai personas dati, bet arī komercnoslēpumi tiek uzglabāti datoros bez parolēm un šifrēšanas funkcijas – tā ir ļoti nevīžīga attieksme pret vērtīgu informāciju un tās uzglabāšanas drošību, un, ja regulas stāšanās spēkā veicinās šādu absurdu situāciju novēršanu, tas ir tikai paša komersanta interesēs. Tāpēc, domājot par sagatavošanos regulas prasībām, ieteiktu uzņēmējiem to darīt pirmkārt sevis dēļ, nevis tāpēc, ka to pēkšņi pieprasa spēkā stājusies regula. Tieši ar šādu attieksmi sanācis sastapties Ziemeļvalstīs, kur uzņēmēji nevis jautā «kāpēc vajag?», bet gan «ko vajag darīt?», lai parūpētos, ka netiek aizskarts viņu klientu privātums. Regula ir stājusies spēkā, nav vajadzības uzdot retoriskus jautājumus par tās lietderību, labāk šo enerģiju ieguldīt uzņēmuma procesu efektivizācijā.

Izmantot iespēju atbrīvoties no liekas nastas

Nevaram noliegt, ka mūsdienās datiem ir izteikti liela vērtība. Un tomēr tikai tiem datiem, kurus likumīgi un racionāli izmantojam un kas ir nepieciešami organizācijas darbībai. Regula paredz dažādus izņēmumus, piemēram, attiecībā uz īpašas kategorijas datiem, ko uzglabā dažādas slimnīcas, jo šie dati ir nepieciešami personas ārstniecības vajadzībām – detalizēta slimību vēsture utt. Tomēr arī šajā gadījumā tiek uzglabāts daudz liekas informācijas. Piemēram, uzglabājot informāciju par konkrētā vecumā personai veiktu vakcīnu, visticamāk, nebūs svarīgi zināt, kā sauca medmāsiņu, kas šo poti veica. Un šis vārds/uzvārds ir personas dati, kam jābūt aizsargātiem un nav nepieciešamības tos nepamatoti uzglabāt. Datu pārpilnība ne vienmēr ir bagātība, un līdz ar regulu ir pienācis laiks atbrīvoties no tās informācijas, kas drīzāk jau gadiem bijusi kā nasta, bet slinkuma vai citu iemeslu dēļ līdz šim nav sanācis no tās atbrīvoties. Kad reiz šī nasta var rezultēties arī nepatīkamos sodos, - ir vērts saņemties un tikt no tās vaļā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 16. maijs plkst. 11:57

Tiesībsargs Juris Jansons vēstulē vērsies pie Ministru prezidenta, norādot uz nepietiekamo sabiedrības...

2018. gada 11. maijs plkst. 12:25

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) krāpšanas novēršanas pētījums 15th Global Fraud Survey,...

2018. gada 25. aprīlis plkst. 13:02

Personāla vadības speciālistiem ikdienas darbos turpmāk pastiprināta uzmanība būs jāpievērš...

2018. gada 24. aprīlis plkst. 15:17

DB HUB organizētajā seminārā Datu aizsardzības regula - kas jāizdara uzņēmumam līdz...

2018. gada 24. aprīlis plkst. 9:48

Galvenais – neļauties panikai, tāds ir galvenais vēstījums DB HUB organizētajā seminārā...

Nepalaid garām

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs...

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez...

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

No šīs sadaļas
2018. gada 11. septembris plkst. 9:11

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien...

2018. gada 10. septembris plkst. 7:22

Angļu rakstnieks Gilberts Čestertons ir teicis, ka «lai būtu pietiekami prāta iegūt...

2018. gada 07. septembris plkst. 7:58

«Nekāp upē, ja ir bail samērcēt kājas,» – šī paruna, kurā iekodēts...

2018. gada 06. septembris plkst. 9:42

Globālās ekonomikas izaugsme ir izveidojusi apstākļus augošam pieprasījumam pēc mājokļiem,...

2018. gada 06. septembris plkst. 8:14

Godātā redakcija,atļaujiet man paust savu atbalstu visiem tiem pašaizliedzīgajiem cilvēkiem, kas...

2018. gada 05. septembris plkst. 6:57

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir nekavējoties jāpieprasa LTV ģenerāldirektoram Ivaram Beltem...

2018. gada 04. septembris plkst. 16:59

Otrdien, 4.septembrī, AS «Olainfarm» akcionāri nolēma pilnībā nomainīt uzņēmuma padomi,...

2018. gada 04. septembris plkst. 16:52

Pēc profesijas esmu pārtikas tehnologs un arī pēc aicinājuma. Ieklīstot pārtikas veikalā,...

2018. gada 03. septembris plkst. 8:15

Mūsdienās uzņēmumi sastopas ar neskaitāmiem izaicinājumiem – mainās tirgus un tehnoloģijas,...

2018. gada 31. augusts plkst. 8:31

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien...