Jaunākais izdevums

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Līdz šim visiem uzņēmumiem (pārziņiem), kas veic fizisko personu datu apstrādi, pirms personas datu apstrādes uzsākšanas bija nepieciešamas reģistrēt personas datu apstrādi DVI vai norīkot fizisko personu – datu aizsardzības speciālistu – visos gadījumos, kas ir noteikti Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21. pantā; tieši piemērojot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, reģistrācija DVI nebūs nepieciešama. Viens no risinājumiem, kas aizstās reģistrāciju, būs ietekmes novērtējums: tas ir veicams gadījumos, kad pārzinis veic sensitīvo datu apstrādi, publisko vietu uzraudzību (videonovērošana), sistēmisku datu apstrādi lielā apjomā, profilēšanu un uzraudzības iestādes noteiktajās jomās.

Valsts un pašvaldību iestādēs vai struktūrās, kā arī uzņēmumos, kuri strādā ar sensitīviem datiem, datiem par sodāmību un noziedzīgiem nodarījumiem vai kuros datu pārziņa vai apstrādātāja pamatdarbība sastāv no apstrādes darbībām, kurām to būtības, apmēra un (vai) nolūku dēļ ir nepieciešama regulāra un sistemātiska datu subjektu novērošana, būs nepieciešams datu aizsardzības speciālists. Jāpiebilst, ka jautājums par to, kas ir uzskatāms par lielu datu apjomu, ir atstāts katras valsts pašas ziņā, un Latvijā tas drīzumā tiks precizēts.

Kādas vēl būtiskas izmaiņas gaidāmas pēc regulas stāšanās spēkā?

Aleksandrs Koroļkovs, sertificēts personas datu aizsardzības speciālists, SIA CSC Telecom tehniskais direktors: Regula ievērojami palielinās datu subjekta tiesības un iespējas kontrolēt savus datus. ES pilsoņiem ir iespējams no datu pārziņiem pieprasīt visu informāciju par to, kā notiek datu apstrāde, kādiem mērķiem tie tiek izmantoti un kādām trešajām personām šie dati ir pieejami.

Vēl vienas izmaiņas – ir termiņš – trīs dienas vai 72 stundas, kura laikā uzņēmumam ir jāinformē uzraudzības iestāde par jebkādiem personas datu apstrādes pārkāpumiem, kas ir notikuši uzņēmumā. Praksē tas nozīmē, ka uzņēmumam ir nepieciešams meklēšanas rīks, monitoringa mehānisms, ar kura palīdzību savlaicīgi uzzināt par iespējamajiem pārkāpumiem. Trešais, ko es vēlētos uzsvērt, – reizē ar regulas stāšanos spēkā ievērojami pieaugs naudas sodi par dažādiem pārkāpumiem. Tā kā regula attiecas uz visām ES dalībvalstīm, arī sodi būs vienādi visās valstīs, un atsevišķos gadījumos var sasniegt pat 20 miljonus eiro. Tiesa, par to nevajadzētu uztraukties, ja uzņēmums ir savlaicīgi parūpējies par organizatoriskajiem un tehniskajiem risinājumiem, ja ir veikts savlaicīgs uzņēmuma rīcībā esošo personas datu – kā darbinieku, tā klientu – audits un, protams, ieviesti risinājumi nepilnību novēršanai. Galvenā šajā gadījumā ir personas datu apstrādes uzraudzības organizēšana.

Kāda, jūsuprāt, ir tieši uzņēmumu gatavības izmaiņām pakāpe – cik lielā mērā uzņēmumi ir gatavi 25. maijam?

Rolands Žīgurs, ZAB BDO Law jurists: Regula attiecas uz pilnīgi visiem uzņēmumiem, kuri apstrādā ES esošu fizisko personu personas datus, neatkarīgi no to izmēra un uzņēmējdarbības sektora. Vēl jo vairāk – regula atsevišķos gadījumos attiecas arī uz tādiem uzņēmumiem, kas nemaz neveic uzņēmējdarbību ES, bet apstrādā ES esošu datu subjektu personas datus. Savukārt gatavības regulas ieviešanai pakāpe šajos uzņēmumos ir visdažādākā: daļa arī līdz šim nav ievērojusi Fiziskās personas datu aizsardzības likumu un tieši tāpat attiecas arī pret regulu, savukārt par uzņēmumiem, kas jau līdz šim ir simtprocentīgi ievērojuši pastāvošo likumdošanu, var teikt, ka viņi jaunajai situācijai ir gatavi par 80–90 %. Pie mums vēršas kā uzņēmumi, kas tikai tagad ir sākuši domāt par regulas ieviešanu, tā arī uzņēmumi, kuriem būtībā ir nepieciešamas vairs tikai kādas pēdējās vadlīnijas vai konsultācijas, tāpēc precīzu kaut kādu vidējo gatavības pakāpi nosaukt nav iespējams.Balstoties uz līdzšinējo pieredzi, es teiktu, ka ļoti daudz trūkumu ir novērojami informācijas sistēmu drošībā – uzņēmumi aizmirst padomāt par mobilo iekārtu drošību, par personālo datoru drošību. Bieži ir arī gadījumi, kad uzņēmumam nav sakārtota iekšējā dokumentācija – kā organizatoriskā, tā tehniskā.

Cik lielā mērā izmaiņas ietekmēs ar ES pilsoņu datiem strādājošo uzņēmumu darbu?

Vita Gontare-Jerofejeva, sertificēta personas datu aizsardzības speciāliste, SIA CSC Telecom juriste: Ir jāatceras, ka fizisko personu datu aizsardzība nav nekas jauns, datu aizsardzība notiek arī jau esošās likumdošanas ietvaros. Tiem uzņēmumiem, kas jau ilgstoši ievēro personu datu aizsardzību, nevajadzētu rasties grūtībām pielāgoties regulai. Taču tiem uzņēmumiem, kuros nebija ievestas datu aizsardzības normas, būtu jāsāk tās ieviest. Pirmais, ar ko vajadzētu sākt, – audits. Ir jāsaprot, kādus datus uzņēmums apstrādā. Arī mēs uzņēmumā veicām auditu, pārskatījām, kuri dati vēl ir aktuāli, kuri vairs nav. Apmācām darbiniekus pareizi rīkoties ar fizisko personu datiem, to vidū ne tikai ar saviem, bet arī ar svešiem datiem, arī tādiem, kas attiecas, piemēram, uz sadarbības partneru darbiniekiem.

Kopumā uzņēmumiem ir jābūt gataviem atbildēt uz fizisko personu pieprasījumiem, kā arī jāievēro personu datu aizsardzības drošība IT jomā (kiberuzbrukumi), fiziskā drošība (nedrīkst atstāt dokumentus ar personisko informāciju visiem pieejamā vietā, piemēram, uz sekretāres galda), loģiskā drošība (aizvērtie skapji, paroles utt.). Zināmā mērā regula ietekmēs uzņēmumu darbību, bet atkarībā no personu datu aizsardzības pakāpes uzņēmums fizisko personu acīs var kļūt uzticamāks. Manuprāt, pēc jaunās regulas spēkā stāšanās visi uzņēmumi vairāk iegūs, nekā zaudēs, jo izvērtēs, vai tiešām, apstrādājot informāciju par fizisko personu, šī informācija būs nepieciešama tādā apjomā. Tie uzņēmumi, kuri neievēros regulas prasības, zaudēs reputāciju cilvēku acīs.

Kā izmaiņas ietekmēs tieši jūsu uzņēmuma darbību?

Juris Mendziņš, nacionālās informācijas aģentūras LETA valdes loceklis: Pirmkārt un galvenokārt – es ceru, ka nekādi neietekmēs, jo tieši mūsu darbības jomu, žurnālistiku, šī regula, mums par laimi, ietekmē ļoti maz. Jau šobrīd likumā Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem ir noteikts, ka žurnālista tiesības un pienākums ir vākt informāciju, cik tālu tas nepārkāpj likumu, un regula, manuprāt, nenonāk nekādās pretrunās ar pašreizējām likumu normām.

Mēs arī principā nestrādājam ar tādiem datiem, kurus tīrā formā var uzskatīt par personu datiem, par sensitīviem datiem. Mēs pamatā darbojamies ar publiski pieejamu informāciju, ar publiskām personām un ar notikumiem, kas ir publiski un savā ziņā arī domāti tam, lai par tiem runātu un rakstītu. Ir, protams, dažas īpašas situācijas, par kurām mums nāksies piedomāt, piemēram, filmēšana un fotografēšana publiskos pasākumos, bet ar to mēs rēķināmies, un arī tur ir atsevišķs regulējums, kā tieši tas notiek. Tādēļ mēs arī runājam par publiskiem pasākumiem, nevis, piemēram, par privātu ballīti, kur ir pavisam cits regulējums un kur filmēšana vai fotografēšana var notikt tikai ar attiecīgās personas piekrišanu.

Kopumā mēs strādājam tikai ar tiem datiem, kas ir iegūti likumīgā ceļā, publicēti izdevumā Latvijas Vēstnesis, iekļauti dažādos oficiālos, publiski pieejamos dokumentos, tādēļ arī neredzam nekādus ierobežojumus vai būtiskas problēmas, kas varētu rasties reizē ar regulas stāšanos spēkā. Pat ja mēs nonākam līdz tik jutīgai parādībai kā personas kodi, attiecīgi virknei amatpersonu, tad tā nav informācija, kuru mēs esam ieguvuši ar kaut kādām šaubīgām metodēm, tā ir informācija, kuru likumā noteiktajā kārtībā par attiecīgajiem uzņēmumiem un amatpersonām ir publiskojusi valsts, mēs šo informāciju tikai apstrādājam.

Mūsu datubāze arī faktiski sastāv tikai no juridisko personu datiem, un šī varētu būt mūsu būtiskākā atšķirībā no, piemēram, zobārstniecības vai friziera pakalpojumu sniedzējiem, kuru datubāzes sastāv no informācijas par privātpersonām, no privātpersonu datiem.

Cik lielā mērā iedzīvotāji zina savas tiesības un ir gatavi tās izmantot?

Rolands Žīgurs: Tendence ir tāda, ka zināšanas palielinās, turklāt aizvien biežāk ir redzama šo tiesību lietošana. Fiziskai personai process arī ir ļoti vienkāršs: tā ir komunikācija ar uzņēmumu – datu pārzini – telefoniski, ar e-pasta starpniecību vai vēl kādā citā veidā. Šis fakts noteikti ir jāņem vērā arī uzņēmumiem, jo sabiedrība kļūst aizvien izglītotāka un pievērš aizvien vairāk uzmanības šim jautājumam. Attiecīgi arī uzņēmums, kurš neievēro datu drošības prasības, nevērīgi attiecas pret iedzīvotāju datiem, nopietni riskē ar savu reputāciju, un tas var radīt problēmas biznesā kopumā. Savukārt, jo augstāka šajā ziņā ir uzņēmuma reputācija, jo lielāka būs arī klientu uzticība.

Pēc 25. maija daudzi jautājumi būs datu aizsardzības speciālistu pārziņā. Kādas ir jaunās prasības datu aizsardzības speciālistiem, un vai šādu cilvēku skaits Latvijā būs pietiekams?

Aleksandrs Koroļkovs: Lai kļūtu par datu aizsardzības speciālistu, protams, ir nepieciešamas specifiskas zināšanas. Personas datu apstrāde notiek, balstoties uz astoņiem pamatprincipiem – kā juridiskajiem, tā tehniskajiem. Attiecīgi prasību pret speciālistiem sarakstā ir iekļauta atbilstīga pamata augstākā izglītība – juridiskā, informācijas tehnoloģiju jomā vai arī kāda tām pielīdzināma augstākā izglītība, turklāt ir jāapgūst īpašs apmācības kurss un jānokārto atbilstīgs eksāmens. Vēlāk, ik pēc pieciem gadiem, nāksies arī apstiprināt kvalifikāciju.

Atbilstīgi regulai tas uzņēmumu un iestāžu loks, kur būs nepieciešams datu aizsardzības speciālists, ir samērā plašs. Vislabāk, protams, ir, ja uzņēmums atrod iespējas apmācīt savu darbinieku, jo viņš tomēr vislabāk pārzina situāciju konkrētajā uzņēmumā un vislabāk spēs orientēties notiekošajā. Ja šādu iespēju nav, tad var izmantot arī ārpakalpojumu; te katra uzņēmuma vadībai pašai ir jāskatās, kurš no risinājumiem ir racionālāks. Ir pienācis pēdējais laiks par to domāt, jo vismaz šobrīd šo speciālistu acīmredzami ir par maz, viņu nepietiek. Iespējams, tas lielā mērā ir saistīts ar sākotnēji nesamērīgi augstajām prasībām eksāmena kārtotājiem – to dēļ vairākums pretendentu eksāmenus vienkārši nenokārtoja. Tagad šī situācija ir pamainījusies, prasības ir kļuvušas izpildāmas, taču speciālistu skaits joprojām nav pietiekams.

Ko uzņēmums zaudē, neievērojot regulu?

Aleksandrs Koroļkovs: Uzņēmums, kas neievēro regulas prasības, būtībā neievēro fiziskās personas pamattiesības, kuras ir noteiktas Latvijas Republikas Satversmē – ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa, korespondences neaizskaramību. Manuprāt, tas var izraisīt nopietnus uzņēmuma reputācijas zaudējumus.

Kā rīkoties, lai uzņēmums būtu drošs, ka netiek pieļauti kādi datu drošības pārkāpumi?

Rolands Žīgurs: Vienīgais veids, kā pārliecināties, vai netiek pieļauti kādi regulas pārkāpumi, ir veikt atbilstīgu pārbaudi, auditu un tad novērst trūkumus, ja tādi tiek atrasti. Šo pārbaudi, protams, var veikt pats uzņēmums, tomēr es teiktu, ka šādos gadījumos vienmēr ir vēlams piesaistīt kādu speciālistu no malas, kurš var veikt pilnīgi neatkarīgu novērtējumu un kuram arī būs nedaudz cits skatījums.

Atsevišķi ir jāpiebilst, ka viens no regulas mērķiem ir veicināt sabiedrības izpratni par datu apstrādi. Šāda izpratne ir ļoti svarīga arī uzņēmumiem: līdzko radīsies izpratne par to, kādēļ šī regula tiek ieviesta un kādi ir tās mērķi, tā arī pielāgošanās jaunajām prasībām, regulas ieviešana ritēs daudz raitāk un visi ar to saistītie procesi šķitīs daudz vienkāršāki. Formāla likumā noteikto minimālo prasību izpilde šajā gadījumā nebūs labākais risinājums, ļoti vēlama ir izpratne par to, kāda ir situācija uzņēmumā, kādi dati ir uzņēmuma rīcībā, kā tie tiek izmantoti, vai nejauši nav tā, ka kāda daļa datu būtībā ir nevajadzīga, tie nav nepieciešami darbības nodrošināšanai. Un, ja radīsies šāda izpratne, tad arī būs skaidrs, kādi turpmākie soļi ir nepieciešami.

Cik reāla ir iespēja, ka mums šeit, Latvijā, tiešām draud daudzmiljonu sodi par regulas neievērošanu?

Rolands Žīgurs: Iespēja ir tikpat reāla, cik visā pārējā Eiropā. Tas ir atkarīgs no pārkāpumiem. DVI gan jau ir norādījusi, ka savā darbībā tā centīsies atturēt no atkārtotu pārkāpumu izdarīšanas. Nekādi griesti šajā ziņā nav noteikti, tā ka labāk ir neizaicināt likteni.

Intervija tapusi AdapT To projekta ietvaros sadarbībā ar CSC Telecom un BDO LAW, atsaucoties uz Kantar TNS datiem, balstoties uz DVI un nacionālās ziņu aģentūras LETA sniegto informāciju.

Projekta informatīvie partneri: INBOX.lv, LETA, TVnet, ZParks, Skaties.lv, RISEBA

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mākoņpakalpojumus izmanto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem.

Informācijas tehnoloģiju speciālistu novērojumu, ka kopš pavasara Latvijas biznesa vidē strauji pieaugusi interese par mākoņpakalpojumiem, apstiprinājuši arī statistikas dati. 2020. gada nogalē tos lieto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem, liecina Tet tirgus pētījuma rezultāti, ko veica izpētes kompānija Norstat.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija rāda, ka 2018. gadā mākoņpakalpojumus izmantojusi nepilna ceturtā daļa jeb 23,8% no visiem Latvijas uzņēmumiem. Divu gadu laikā piedzīvots pamatīgs izrāviens, un šodien datus ārpus uzņēmuma telpām glabā jau 45% uzņēmumu, noskaidrojuši pētnieki, aptaujājot 700 Latvijas uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

BITE noslēdz datu uzglabāšanas infrastruktūras modernizācijas projektu

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi mobilo sakaru operatora "BITE" Latvijā esošā datu centra paplašinātā daļa, kuras ietilpība, izmantojot jaunākos infrastruktūras risinājumus, palielinājusies trīs reizes.

Darbību uzsācis arī jauns uzņēmuma datu centrs Lietuvā. Projekta rezultātā uzstādītas jaunākās sakaru infrastruktūras ierīces, palielinot tīkla caurlaides spēju 10 reizes, kā arī stiprināta "BITE One IT" koncepta klientiem nepieciešamo informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu pieejamība, nepārtrauktība un drošība. Tas ir īpaši svarīgi pandēmijas radītās krīzes laikā, kad liela daļa uzņēmumu paļaujas uz tehnoloģiju risinājumiem biznesa darbības nodrošināšanai vai pārprofilēšanai, norāda uzņēmumā.

Ņemot vērā dažādu nozaru uzņēmumu augošo pieprasījumu un interesi par "BITE One IT" koncepta pakalpojumiem, šogad "BITES" Latvijā esošā datu centra kapacitāte pieaugusi līdz maksimumam, un uzsākta tā paplašināšana. Savukārt palielinoties datu uzglabāšanas drošības prasībām, tika uzsākta otra datu centra izbūve Lietuvā. Projektam noslēdzoties, infrastruktūras modernizēšanā, uzstādot jaunākās "NOKIA" sakaru infrastruktūras ierīces, jauna datu centra izveidē un esošā paplašināšanā kopsummā ieguldīti 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā darbību uzsāk VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) jaunākais un lielākais Tier III drošības prasībām atbilstošais datu centrs.

Tas izvietots Zaķusalas TV tornī, kas šobrīd ir lielākais elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju kolokācijas punkts Baltijā.

Attīstot TV tornī esošo infrastruktūru un pilnveidojot klientiem sniegto pakalpojumu klāstu, TV tornis kļuvis arī par savienojuma punktu pašmāju un ārvalstu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Sekojot elektronisko sakaru operatoru, kā arī valsts iestāžu un citu klientu pieaugošajai vajadzībai pēc drošas datu glabāšanas, tornī jau ir uzbūvēti vairāki datu centri, bet nu klientiem tiek piedāvāts jauns, lielākais un augstākajām drošības un kvalitātes prasībām atbilstošs datu centrs.

FOTO: Vērienīgai pārbūvei slēgs Rīgas TV torni 

Vēl tikai divas dienas apmeklētājiem ir pieejams Rīgas TV tornis, kas no...

"Novērtēju LVRTC ieguldīto darbu modernas infrastruktūras izveidē laikā, kad visās tautsaimniecības nozarēs notiek strauja pārnese uz digitālo vidi. Gan pašmāju digitālais saturs, gan datu pārraides plūsmas reģionā būtiski pieaug, tāpēc mūsdienu datu apjomu prasībām atbilstošs, energoefektīvs un drošs datu centrs nodrošinās Latvijas klientiem jauna līmeņa pakalpojumus, kā arī sekmēs pasaules līmeņa mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju piesaisti Rīgai," apmeklējot datu centru, uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Mēs ticam, ka mūsdienīgs datu centrs ir kas vairāk nekā vienkārši datu krātuve. Mūsdienīga datu centra lielākais ieguvums ir savienojamība, kas organizācijām piedāvā piekļuvi gandrīz visiem iespējamajiem digitālajiem resursiem. Savienojamības ziņā TV tornis ir Latvijā un Baltijā nepārspējama lokācija. Tornī esošie savienojumi ar vairāk nekā 40 Latvijas un pasaules elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem tandēmā ar LVRTC datu pārraides infrastruktūru un datu pārraides pakalpojumiem, kas savieno Latviju ar Eiropas un pasaules datu centru metropolēm, klientiem nodrošina vispilnīgāko pakalpojuma komplektu," uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

LVRTC klientu pieredze rāda, ka mūsdienās ikvienai organizācijai pieaug ikdienā apstrādājamo elektronisko datu apjoms un organizācijas labprāt izmantotu mākoņskaitļošanas risinājumus, taču nereti tās attur fakts, ka šādi risinājumi izvietoti viņiem nepieejamās vai nezināmās lokācijās. Šobrīd LVRTC ir uzsācis sarunas ar vairākiem mākoņskaitļošanas risinājumu nodrošinātājiem un tiek paredzēts, ka jau nākamajā gadā kāds no starptautiskiem spēlētājiem izvietos savu infrastruktūru TV tornī, tā radot iespēju arī valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām, kurām ir svarīga viņu datu atrašanās vieta, saņemt starptautisku mākoņskaitļošanas pakalpojumu, kas bāzēts tieši Rīgā.

Jaunais datu centrs izbūvēts atbilstoši mūsdienu energoefektivitātes un drošības prasībām, izmantojot pasaules labāko tehnoloģisko risinājumu praksi, kas ļauj sniegt ilgtspējīgu un ekonomiski izdevīgu pakalpojumu klientiem - valsts un pašvaldību iestādēm, pašmāju un ārvalstu komersantiem.

Izmantojot programmatūras definētu infrastruktūru, datu centrā tiek virtualizēti datu apstrādes un uzglabāšanas resursi, ļaujot vienā fiziskajā lokācijā piedāvāt daudzus pilnībā nošķirtus virtuālos serverus, kas klientam nodrošina piekļuves privātumu un risinājumu elastību.

Tāpat kā līdz šim, klientiem būs pieejamas arī biznesa inteliģences programmatūras, kas nodrošina klienta risinājumu attālinātu pārraudzību, kā arī nepārtraukts attālināto roku atbalsts, lai klients, esot jebkurā pasaules valstī, ar LVRTC personāla starpniecību var veikt savu iekārtu konfigurāciju atbilstoši nepieciešamībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Privātums kā trauksmes zvans. Whatsapp sāga

Elīna Girne, vadošā juriste datu tehnoloģijas uzņēmumā SQUALIO, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas radio un televīzijas tornī 28. un 29. septembrī, 97 metru augstumā, notiks Open Data Hackathon 2018 jeb atvērto datu programmatūras izstrādes maratons.

24 stundu radošā programmēšanas un izstrādes hakatona mērķis ir radīt inovatīvas tīmekļa vai mobilās lietotnes, kas balstītas uz atvērto datu izmantošanu un pielietošanu četros virzienos - transports, kultūra, reģioni un tūrisms.

Atvērtie dati ir brīvi pieejama informācija, ko ikviens ir tiesīgs izmantot, lai veicinātu atvērtu tehnoloģiju izmantošanu visā pasaulē un dotu sociālo, ekonomisko labumu plašākai sabiedrībai. Atvērto datu mērķis ir palīdzēt veidot datu apmaiņu ne tikai tos publicējot, bet arī atverot, kas nozīmē, ka datu kopas ir automātiski nolasāmas un izmantojamas analīzē un programmatūras izstrādē. Pasaulē atvērtie dati ir atzīti kā viens no galvenajiem inovāciju virzītājiem mūsdienu digitālajā sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

DEAC izveidojis virtuālos datu centrus Frankfurtē un Maskavā

Rūta Lapiņa, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto datu centru operators DEAC 2018. gadu iesācis ar strauju paplašināšanos eksporta tirgos Vācijā un Krievijā. Līdz ar uzņēmuma virtuālo jaudu paplašināšanu ir atklāti divi jauni virtuālie datu centri Frankfurtē un Maskavā, kas nodrošina ātru datu apmaiņu un ar zemu aizturi savieno Latviju ar stratēģiski nozīmīgām lokācijām un pilsētām Eiropā, informē DEAC Mārketinga un attīstības departamenta pārstāve Alīna Žižina.

«Šodien mākoņu tirgus galvenie jautājumi ir pārorientējušies uz konkrētiem uzņēmējdarbības tehniskajiem uzdevumiem. Biznesam IT risinājumi ir nepieciešami nevis pēc mēneša, bet gan šeit un tūlīt » komentē DEAC vadītājs Andris Gailītis.

Viens no populārākajiem DEAC pakalpojumiem ārvalstu klientu vidū ir privāts mākonis, kas atbilst gan biznesa vajadzībām, gan Krievijas valsts prasībām pret personas datu glabāšanu un efektīvi funkcionē arī Eiropā. «Darba organizēšana no jebkuras vietas pasaulē, kā arī datu centru pakalpojumu efektīva darbība nodrošina biznesa nepārtrauktību starpvalstu līmenī,» viņš piebilst.

DEAC mākoņu datu centri apvienoti vienotā un neatkarīgā operatoru komunikāciju tīklā, tostarp savienojums Rīga – Maskava šobrīd nodrošina visātrāko datu apmaiņas kanālu starp Krieviju un Eiropu. Tādejādi jaunizveidotā vienotā starpvalstu mākoņu platforma kalpo kā digitāls tilts starp Eiropu, Krieviju un Āzijas reģionu. Izvērsts virtuālo datu centru tīkls ļauj izvietot informāciju un aplikācijas tuvāk Krievijas un Rietumeiropas lietotājiem, saīsinot informācijas ielādes laiku un novēršot vajadzību sūtīt datus apstrādei tūkstošiem kilometru tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Biežākie «grēki» datu aizsardzības regulas ievērošanā Latvijā

Jānis Vēvers, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā jau ir piemēroti pirmie sodi par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) pārkāpumiem

Austrijā uzņēmums sodīts ar 4800 eiro sodu par nepamatotu videonovērošanu, bet Portugālē ar 400 tūkst. eiro sodu tika sodīta vietējā slimnīca par pacientu datu nedrošu glabāšanu. Savukārt Latvijā, kopš GDPR stāšanās spēkā, Latvijas Datu valsts inspekcija (DVI) trīs mēnešos saņēmusi 880 sūdzības par pretlikumīgām darbībām ar fizisko personu datiem. Lattelecom GDPR eksperti, kas ikdienā palīdz arī citiem uzņēmumiem apzināt savu atbilstību regulai, apkopojuši biežāk sastopamos pārkāpumus.

Viena no acīmredzamajām lietām, ko var pamanīt jebkurš interneta lietotājs, ir datu subjekta neinformēšana par datu apstrādes nolūku mājaslapās – trūkst apstrādes juridiskā pamata un bieži vien netiek norādīts, kurš par to ir atbildīgs. Piemēram, ja mājaslapā nav pieejama sīkdatņu politika, tad tas jau ir pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Lielceļš uz digitālo pasauli uzbūvēts

Jānis Vēvers, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tet izveidojis superātras datu pārraides līnijas uz Viļņu un Stokholmu

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet ierakstījis jaunu nodaļu paveikto darbu sarakstā, izveidojot vienus no ātrākajiem interneta savienojumiem Eiropā. Optiskais savienojums starp Latvijas un Lietuvas galvaspilsētām spēj piedāvāt datu pārraidi ar ātrumu līdz 100 gigabitiem sekundē. Pagājušonedēļ šāda maģistrāle atvērta arī uz Stokholmu. Šāds ātrums ļauj trīs sekundēs vienlaikus ielādēt 10 tūkst. foto vai 10 tūkst. dziesmu, vai pat 50 HD kvalitātes filmas. Pasaules mēroga tīkla izveide un attīstība arī nostiprina uzņēmuma pozīcijas interneta infrastruktūras eksportā.

Līnijas uz Viļņu uz Stokholmu ir daļa no Baltic Net, ko tagad veido jau desmit mezgli dažādās Eiropas pilsētās, tajā skaitā arī Tallinā, Helsinkos, Kauņā, Frankfurtē, Varšavā un Kijevā. Baltic Net viens no uzdevumiem ir sniegt nepieciešamo datu pārraides un interneta ātrumu bankām, lielajiem datu centriem un citiem uzņēmumiem, kuriem ir svarīgi ātri un droši nosūtīt lielus datu apjomus, kā arī dot iespēju mobilajiem operatoriem nodrošināt infrastruktūru datu pārraidei 5G tīklos nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ir derīgs, nav derīgs – sertifikāta pieprasīšana bez papildu datu vākšanas

Ivo Krievs, Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes dekāns un personas datu aizsardzības eksperts, 15.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas laiks būtiskas izmaiņas datu aizsardzības izmantošanā nav ieviesis. Tomēr šis laiks uzņēmumiem un to darbiniekiem ir izgaismojis un aktualizējis daudzus neskaidrus jautājumus juridiskajā aspektā.

Pasākumi, kas veikti, lai apkarotu COVID-19 ir radījuši izteiktas bažas par sensitīvo personas datu, kas saistīta ar veselības datiem, izmantošanu. Jāapzinās, ka šobrīd, gadījumā, ja ir nepieciešams uzrādīt sertifikātu, jāpārbauda tikai tā derīgumu, nepieprasot detalizāciju, piemēram, kad slimojis vai vakcinējies.

Ieviešot attālināto darbu, uzņēmumos pieaug gan datu apstrādes tiesiskuma nenodrošināšanas riski, gan arī kiberdrošības draudi un datu pārkāpumu skaits, tāpēc rūpīgi jānovērtē kārtība kā nodrošināt attālināto darbu, lai no šiem riskiem izvairītos.

Neizpratne par datu aizsardzības noteikumiem saistībā ar Covid-19

Lai gan izaicinājumi, ar kuriem šobrīd saskaras vairums uzņēmumu, ir īpaši jūtīgi sabiedrībā, tomēr tie ir pārejoši. Lielākās problēmas šobrīd sagādā uzņēmumu neizpratne par datu aizsardzības noteikumiem saistībā ar Covid-19. Uzņēmumi neizprot, kā formulēt nosacījumus, lai netiktu pārkāptas personas datu aizsardzības prasības, jo no vienas puses valsts uzliek uzņēmumiem pienākumu pārbaudīt vai persona atbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, ir vakcinēts vai izslimojis, tomēr nepasaka precīzu kārtību kā to realizēt, lai nepamatoti neiejauktos personu privātumā. Jāuzteic ir Datu valsts inspekcija, kas regulāri cenšas uzņēmumus informēt par to kā pareizi veikt datu apstrādi .

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Eksperts: Mākoņdatošana nemanāmi kļuvusi par mūsu ikdienu

Jānis Čupriks, SIA Datakom valdes loceklis, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākoņdatošana strauju attīstību uzsāka pirms vairākiem gadiem līdztekus ar skepses pilnām prognozēm par nozares turpmāku attīstību, kas galvenokārt tika saistītas ar bažām par datu drošību.

Tomēr tehnoloģijas ikdienā attīstās straujāk nekā varam iedomāties, un datu uzglabāšana mākonī ir ikdiena teju ikvienam – nereti mēs paši pat īsti neapzināmies, ka katru dienu lietojam mākoņpakalpojumus. Katru reizi, kad izmantojam tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, sūtām e-pastu, straumējam filmas, mūziku, spēlējam spēles vai saglabājam saņemtos failus, ļoti iespējams, ka šīs darbības tiek veiktas, izmantojot mākoni. Tas ir tikai likumsakarīgi, jo datu apmaiņa notiek ik uz soļa, uzņēmumos lietojam lietotnes, kuras glabājas mākonī, piemēram, Microsoft Office. Arī ar mūsu viedierīces atmiņas apjomu nepietiek, lai uzglabātu visus vēlamos datus. Tāpēc atbilstoši sabiedrības vajadzībām un pieprasījumam mākoņdatošana turpina attīstīties, radot arvien jaunus risinājumus un īpaši parūpējoties par tik satraucošo datu drošības jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mūsu brīvība kļūst par mūsu vājību?

Ivo Krievs, Latvijas sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes loceklis, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam interesantā un mazliet dīvainā laikmetā. No vienas puses mēs datus metam pakaļ jebkuram, kurš mums tos pat nelūdz, lai kļūtu populāri un «uzlabotu» savu ikdienu, bet no otras puses arvien vairāk šausmināmies, ka brīva datu plūsma ietekmē mūsu iedomāto privātumu.

Diemžēl nekas nav melns vai balts un arī datu apstrāde pati par sevi nav nedz laba, nedz slikta, bet tas ir efektīvs «ierocis» kādas sabiedrības daļas rokās. Un to var pavērst vai nu par labu sabiedrībai, vai arī pret sabiedrību.

Lielo datu laikmets

Arvien vairāk mēs iegūstam elektroniskās ierīces, kas spēj radīt impulsus un mūsu dzīvi pārveidot vieniniekos un nullītēs, piemēram, gudri pulksteņi, kas saglabā mūsu asinsspiediena un pulsa izmaiņu dinamiku; viedie tālruņi, kuri piefiksē katru mūsu soli GPS koordinātēs, katru mūsu elpas dziļumu miega stadijas noteikšanā, katru mūsu nosūtīto vēstuli jebkurā no programmām, katru mūsu nopūtu par to, ka gribētos aizbraukt atvaļinājumā uz Tibetu; putekļusūcēji «Robīši», kuri piefiksē telpu izkārtojumu; televizori ar kamerām, kuri vēro arī mūs un telpu izkārtojumus, kuri piefiksē, ko mēs skatāmies; attālināti vadāmas apkures sistēmas, kuras piefiksē, cikos mums vajag siltāku un vēsāku telpu; ledusskapji, kuri kontrolē ledusskapja saturu, kā arī uzskaita mūsu iecienītākos ēdienus un dzērienus; tenisa raketes, kuras fiksē cik stipri un pareizi mēs sitam pa bumiņu un kurās dienās to darām; mājas videonovērošanas sistēmas, kuras atpazīst kaimiņu un piefiksē, kad tas pārvietojas gar mūsu māju; navigācijas sistēma, kura piefiksē, cikos mēs braucam uz māju un cikos uz darbu, kā arī zina, ka katru otro nedēļu ceturtdienās mēs braucam uz sporta nodarbību un, piemēram, meklētāju programmatūras, kuras atceras, ka esam meklējuši grūtniecības testus, zāles depresijas ārstēšanai vai kā kļūt par veģetārieti (..). Uzskaitījums nav pat pusē. Parasti mums jau pietiek ieskatīties sociālo tīklu kontā, lai izdarītu savus secinājumus par to – vai jaunais kolēģis ir labs cilvēks, vai nē. Tad iedomājaties, ko par mums var noskaidrot kāds, kurš kontrolē visu augstāk minēto datu kopu. Turklāt lielos datus nav iespējams pat apmānīt, jo tie nepēta mūsu domas, bet gan mūsu darbības, kuras ilgākā periodā mēs pat gribot noslēpt nespēsim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Radīts inovatīvs personas datu apstrādes reģistrs

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā atvieglot personas datu apstrādi vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā, IT tehnoloģiju uzņēmums Squalio radījis personas datu apstrādes reģistru Wisery, informē uzņēmumā.

Wisery ir pirmais no produktu grupas, kuru izstrādei 2017.gada maijā saņemts bankas Citadele finansējums astoņu miljonu eiro apmērā ar Altum garantiju trīs miljoni eiro, teic Squalio valdes loceklis Sandis Kolomenskis.

Ērtā, intuitīvi lietojamā un pārskatāmā programma balstās uz informācijas apstrādes procesa pamatelementiem: personas datu avotiem, datu apstrādes procesiem un to glabāšanu.

«Strādājot ar tādiem pasaules līmeņa tehnoloģiju zīmoliem kā Microsoft, Google u.c., esam sapratuši, ka varam piedāvāt savu kompetenci un pirmie izstrādāt unikālu pieeju datu apstrādes reģistra veidošanā,» skaidro S.Kolomenskis.

Konsultējot klientus par GDPR prasību ieviešanu, secināts, ka uzņēmējiem pietrūkst vienkārša un ērti lietojama, taču ļoti svarīga rīka – datu apstrādes reģistra. Tehnoloģiju pārzinātājs atzīst, ka ar ļoti līdzīgām problēmām pēc regulas stāšanās spēkā saskaras visi uzņēmēji, kas strādā Eiropā, tādēļ Wisery veidots kā eksporta produkts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās sava mājaslapa un e-pasta adrese ir teju ikvienam uzņēmumam, un katrs birojs ir aprīkots ar interneta pieslēgumu. Bet vai tas ir pietiekami, lai sauktu biznesu par digitāli veiksmīgu? Nepavisam, jo digitalizācija ir ne tikai pieeja dažādām IT sistēmām, bet arī pareiza resursu izmantošana un to pielāgošana konkrētām biznesa vajadzībām. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar digitalizāciju, un kā uzsākt ceļu uz digitālo uzņēmējdarbību – par to šajā rakstā.

Latvijas bizness un digitālās prasmes: ko protam un ko vēl ne?

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tehnoloģiju attīstība Latvijā ir labā līmenī. Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie maksājumiem ar norēķinu kartēm, bezkontakta maksājumiem, plaša Wi-Fi tīkla un jaudīga optiskā internetā gan darbā, gan mājās. Taču vai tiešām esam Eiropas IT avangardā visās jomās? Statistika sniedz skaudrāku redzējumu – DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka Latvijā digitālās prasmes nesasniedz vidējo Eiropas līmeni. Mūsu valstī šis rādītājs ir 75%, Eiropas vidējais – 80%, bet, salīdzinājumam, Lietuvā – jau 93%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lursoft: Visbiežāk norēķinus kavē mazumtirdzniecības, ēdināšanas un būvniecības uzņēmumi

LETA, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk – FPDAL) 2.panta 9.punktam par personas datu apstrādi ir atbildīgs personas datu apstrādes pārzinis – persona, kura pati vai kopā ar citiem nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus. Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumu Nr.134 «Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu» 2.punktu Veselības informācijas sistēmas (e-veselības sistēmas) pārzinis ir Nacionālais veselības dienests.

FPDAL 25.panta pirmajā daļā ir noteikts pārziņa pienākums lietot nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos līdzekļus, lai aizsargātu personas datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Likumdevējs minimālās drošības prasības, kurām ir jāatbilst Valsts informācijas sistēmai, ir noteicis vairākos normatīvos aktos, piemēram, Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumos Nr.442 «Kārtība, kādā tiek nodrošināta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu atbilstība minimālajām drošības prasībām», un Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumos Nr.40 «Personas datu aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības».

Jāņem vērā, ka FPDAL 25.pantā norādītais uzliek pārziņiem pienākumu pašiem pieņemt gala lēmumu attiecībā uz apstrādāto datu aizsardzībai nepieciešamajiem pasākumiem. Pārzinim, izvērtējot piemērojamo drošības pasākumu nepieciešamību, jāņem vērā apstrādāto datu iespējamā ietekme uz datu subjektu, kā arī trešo personu (tai skaitā ļaunprātīgu personu) interese iegūt informāciju, tai skaitā, veicot uzbrukumu sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot atbilstošu mākoņpakalpojumu sniedzēju, speciālisti uzņēmumiem iesaka ņemt vērā vairākus būtiskus kritērijus.

Turpinoties nemitīgai, stabilai tendencei uzņēmumiem pāriet uz mākoņpakalpojumu lietošanu, ik nedēļu kādā vadības sapulcē tiek iztirzāts jautājums par pareizā pakalpojumu sniedzēja izvēli. Biznesiem tas patiešām ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem – ar pirmo piegājienu atrast uzticamāko un prasībām atbilstošāko mākoņpakalpojumu.

Eksperimentēšana un vairākkārtēja pakalpojumu sniedzēja mainīšana draud ar nevajadzīgām izmaksām un lieku biznesa traucēšanu. Ja mākoņpakalpojumu ēras rītausmā pirmajiem entuziastiem patiešām nācās nopūlēties labākā piedāvājuma meklējumos, tad tagad viss ir krietni vienkāršāk. Jau pieejamas citu lietotāju atsauksmes, ir profesionālu apskatnieku sagatavots vērtējums, pat reitingi, un ir gatavas speciālistu receptes, kā izvēlēties atbilstošāko tieši konkrētā uzņēmuma prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: Interxion datu centrs Cīrihē, kur atrodas daļa Kaspersky Lab dati

Natālija Poriete (tulkojusi Žanete Hāka), 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu centru biznesam nepieciešami lieli ieguldījumi, taču maz darbinieku, portālam DB intervijā sacīja datu centra Interxion vadītājs Hans Jorgs-Denzlers.

DB apmeklēja datu centru Cīrihē, kur strādā 30 darbinieki. Patlaban uzņēmums blakus teritorijā būvē jaunu, jaudīgāku datu centru, kurā būs nepieciešami vien 15 darbinieki.

Investīcijas jaunā datu centra Cīrihē būvniecībā sasniedz vairāk nekā 100 miljonus Šveices franku. Pašreizējā ēka nav būvēta kā datu centrs, Interxion datu centrs daļā ēkas mitinās kopš 2000.gada, taču jaunais centrs pilnībā tiks izmantots uzņēmuma vajadzībām.

Viņš uzskata, ka biznesa modelis, kas balstīts uz vairākiem klientu segmentiem, darbojas ļoti veiksmīgi, jo šie segmenti var palīdzēt viens otram, stāsta Denzlers. Patlaban Cīrihes datu centram ir aptuveni 200 klientu, un 70% no tiem ir no Šveices.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietu internets, lielo datu izmantošana, mākoņdatošana, mākslīgais intelekts un datu pārraides attīstība mūsdienās ievērojami maina cilvēku ikdienu un veicina inovācijas gandrīz jebkurā nozarē.

Gada sākumā Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādes un konferences Riga Comm organizatori aicināja iepriekšējo gadu runātājus un nozares ekspertus novērtēt tehnoloģiju attīstību un prognozēt 2019. gada tendences.

Diskutēt par nozares aktualitātēm varēs 8. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādē un konferencē Riga Comm, kas notiks 10. un 11. oktobrī.

Ražotāji pirmās 5G iekārtas sola piedāvāt jau šogad, un arī Latvijas telekomunikāciju operatori plāno šogad attīstīt pirmos 5G tīklus. LMT Inovatīvo risinājumu vadītājs Aleksandrs Sigajevs norāda, ka nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkls 5G nebūs vienkārši vēl ātrāks internets: «Tas tiek veidots kā īpaši stabils bezvadu interneta pieslēgums ar ļoti zemu aizkavējumu, lai uz to varētu paļauties gan automatizētās rūpnīcās, gan satiksmē esošs bezpilota auto, gan pacients attālinātā veselības aprūpē». A. Sigajevs norāda, ka 5G veicinās digitalizāciju praktiski jebkurā nozarē, un Latvijai ir visas tehnoloģiskās priekšrocības, kā arī gudri cilvēki, lai kļūtu par līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

FOTO: Db.lv viesojas Lattelecom Datu centra slepenajā mākonī

Zane Atlāce - Bistere, 05.03.2019

Gāzes kamera – ja notiek avārijas situācija, nostrādā divi sensori, sākas 30 sekunžu atskaite. Ja tā netiek atlikta, tad nostrādā gāzes sistēma un izšauj argonīta gāzi.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē un ne tikai datu apjoms pieaug milzu ātrumā, liekot aizvien vairāk domāt par drošiem datu glabāšanas risinājumiem. Viens no tādiem ir datu centru piedāvātie mākoņpakalpojumi. Db.lv bija iespēja ielūkoties telekomunikācijas uzņēmuma Lattelecom Datu centra Dattum biznesa slepenajā mākonī, kas atrodas Rīgā, Kleistu ielā.

Dattum pozicionē sevi kā drošāko datu glabāšanas un apstrādes centru Baltijā un Ziemeļeiropā, kas sertificēts pēc TIER III standartiem. Apgrozījuma pieaugumu datu centru biznesā Lattelecom šogad plāno palielināt par apmēram 26%, kas ir līdzīga iepriekšējā gada prognozei, kad arī pieaugums bija aptuveni 25%, informēja Lattelecom Datu centru pakalpojumu un risinājumu nodaļas vadītājs Māris Sperga.

Lattelecom datu centru sniegtie pakalpojumi aptuveni 70% ir eksportā, bet 30% ir Latvijas klientiem.

Runājot par datu zudumu un noplūdes riskiem, M.Sperga uzsvēra, ka TOP 5 biznesa riski pasaulē 2019.gadā ir: piegāžu apstāšanās (37%) kiberincidenti (37%), dabas katastrofas (28%), izmaiņas likumdošanā (27%) un tirgus attīstība (23%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) vadība parakstīja memorandu par sadarbību kvantu datu pārraides iespēju izpētē un testēšanā.

"Kvantu tehnoloģijas paver jaunas iespējas drošai digitālai komunikācijai un kibernoziegumu mazināšanai, tāpēc būtiski pieaug valdību un industriju interese par to izmantošanas potenciālu. LVRTC savas darbības 100 gados regulāri bijis iesaistīts inovāciju radīšanā un cieši sadarbojies ar radošiem un zinātkāriem prātiem gan nodrošinot pirmo radio pārraidi Latvijā, gan ieviešot digitālo TV apraidi, gan, vēlākajos gados – veidotu inovatīvus IKT risinājumus uzticamības, datu pārraides un kiberaizsardzības jomās. Mums tā nav bijusi tikai inženieriska ambīcija, bet gan vēlme būt soli priekšā klientu prasībām un radīt klientiem un valstij nepieciešamos risinājumus, pirms tie kļūst par plaša patēriņa ikdienu," parakstot memorandu uzsvēra LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Drošība – datu centru panākumu atslēga

Jānis Vēvers, sadarbībā ar Lattelecom, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstība ISO standartiem ir nepārprotams signāls klientiem, ka to dati Lattelecom sistēmās būs drošībā

Augsts, globāliem standartiem atbilstošs drošības līmenis palīdzējis Lattelecom tikt pie starptautiska sertifikāta par atbilstību informācijas drošības pārvaldības standartam ISO 27001, kā arī jau divus gadus stabili audzēt datu centru biznesu. 2017.gadā apgrozījuma pieaugums pret iepriekšējo gadu bija 25%, bet šogad tas būs vēl par 26% lielāks nekā pērn. Turklāt 70% veido pakalpojuma eksports, Ukrainas mākoņpakalpojumu tirgū pat ieņemot ceturto vietu.

Lattelecom ir viens no lielākajiem datu centru pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs, un 70% no uzņēmuma datu centra biznesa veido eksports. Pēc IDC tirgus pētījuma datiem, 2017. gadā uzņēmuma tirgus daļa Ukrainā bija 10% no kopējā mākoņpakalpojumu tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien lielāks daudzums datu paver arī daudz plašākas iespējas tos izmantot, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Datu ir arvien vairāk un vairāk, un vienlaikus ir plašākas iespējas tos apstrādāt. Taču tas nav tā, ka būtu noticis lielais sprādziens un vienā dienā mēs pēkšņi būtu atklājuši lielos datus. Tas notiek pakāpeniski. Nevar pieņemt, ka tagad ir lielie dati un jaudīgi datori, kas tos vienkārši apstrādā. Nē, ir arī jādomā par gudriem veidiem, kā ar tiem rīkoties. Dažreiz ir tā, ka joprojām nav tik spējīgu datoru, bet ir iespējams tos apstrādāt, ja paskatāmies uz datiem gudri, programmējam vai izmantojam tos citādi,» norāda Lora Le Bāre (Laure Le Bars), Eiropas Lielo datu asociācijas (The Big Data Value Association) viceprezidente un pētniecības direktore. Tā ir industrijas izveidota bezpeļņas organizācija, kas apvieno vairāk nekā 200 biedru no visas Eiropas. Asociācija ir Eiropas Komisijas partneris lielo datu privātās un publiskās partnerības programmas ieviešanā, lai īstenotu kopīgu redzējumu par to, ka Eiropa ir pasaules līdere lielo datu pievienotās vērtības radīšanā. Organizācijas mērķis ir attīstīt inovāciju ekosistēmu, kas veicinās datu un mākslīgā intelekta virzītu digitālu transformāciju Eiropā, lai sniegtu maksimālu ekonomisko un sociālo labumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī procesu automatizācija un robotizācija, īpaši augošajā darba spēka trūkumā, ir viens no visaktuālākajiem problēmjautājumiem, reti kurš uzņēmums steidz ieviest augsti attīstītus risinājumus procesu automatizēšanai, secināts KPMG Latvijā veiktajā uzņēmumu aptaujā.

Proti, tikai 8 % aptaujāto uzņēmumu pēdējā gada laikā ir ieviesuši vai uzsākuši ieviešanas procesu tādiem risinājumiem kā mašīnmācīšanās, mākslīgais intelekts, robotika, virtuālie asistenti vai čatboti. Pozitīvāka situācija vērojama vienkāršāku risinājumu ieviešanā uzņēmumos, proti, 54 % aptaujāto norādījuši, ka uzņēmumā ievieš datu glabātuves, datorizētas atskaišu sistēmas vai tamlīdzīgus rīkus.

Lai efektīvāk strādātu ar datiem un optimizētu ikdienas darba procesus, visbiežāk uzņēmumi Latvijā izmanto dažādus, jau laika gaitā iepazītus un saprotamus IT risinājumus - gan automatizētas funkcijas grāmatvedības sistēmās, kas paātrina un atvieglo finanšu transakcijas (35%), gan tiek izmantoti datu vizualizēšanas rīki, lai pārskatāmā veidā apkopotu lielu datu apjomu un atspoguļotu datu analīzes rezultātu (26% aptaujāto). Noteikti jāmin arī dažādas klientu attiecību pārvaldības sistēmas, kas plaši tiek pielietotas uzņēmumu ikdienas darbā, uz ko norāda 24% aptaujas dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru