Biežākie «grēki» datu aizsardzības regulas ievērošanā Latvijā 

Eiropā jau ir piemēroti pirmie sodi par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) pārkāpumiem

Jānis Vēvers, 2018. gada 26. oktobris plkst. 7:15

Avots: freeimages.com

Austrijā uzņēmums sodīts ar 4800 eiro sodu par nepamatotu videonovērošanu, bet Portugālē ar 400 tūkst. eiro sodu tika sodīta vietējā slimnīca par pacientu datu nedrošu glabāšanu. Savukārt Latvijā, kopš GDPR stāšanās spēkā, Latvijas Datu valsts inspekcija (DVI) trīs mēnešos saņēmusi 880 sūdzības par pretlikumīgām darbībām ar fizisko personu datiem. Lattelecom GDPR eksperti, kas ikdienā palīdz arī citiem uzņēmumiem apzināt savu atbilstību regulai, apkopojuši biežāk sastopamos pārkāpumus.

Viena no acīmredzamajām lietām, ko var pamanīt jebkurš interneta lietotājs, ir datu subjekta neinformēšana par datu apstrādes nolūku mājaslapās – trūkst apstrādes juridiskā pamata un bieži vien netiek norādīts, kurš par to ir atbildīgs. Piemēram, ja mājaslapā nav pieejama sīkdatņu politika, tad tas jau ir pārkāpums.

«Šobrīd biežāk sastopamos pārkāpumus var iedalīt četrās grupās: uzņēmumā nav atbildīgās personas par datu apstrādes kontroli; nav izstrādāti datu aizsardzības noteikumi un procedūras darbiniekiem; personas dati tiek apstrādāti ilgāk un lielākā apjomā nekā nepieciešams; līgumos nav iekļautas personas datu aizsardzības prasības,» stāsta Lattelecom datu aizsardzības projektu vadītājs, sertificēts fizisko personu datu aizsardzības speciālists Dainis Lukaševičs.

Starp citiem biežāk izplatītajiem «grēkiem» var minēt to, ka netiek nodrošināta datu apstrādes infrastruktūras atbilstība minimālajām drošības prasībām, darbinieku personu apliecinošu dokumentu kopiju glabāšana, konfidenciālo izdruku brīva pieejamība darba galdos, brīdinājumu neesamība par foto un video filmēšanu vai novērošanu, žurnālfailu neesamība vai to nedroša glabāšana, personas datu glabāšana bez mērķa un termiņa, uzskaita eksperts. Piemēram, maldīgs ir uzskats, ka datu glabāšana nav apstrāde.

Pēc Lattelecom speciālistu novērojumiem, galvenais izaicinājums uzņēmējiem joprojām ir situācijas apzināšana, kam seko datu apjoma samazinājums, datu aizsardzības dokumentu sinhronizācija ar citiem dokumentiem un līgumu papildināšana ar datu aizsardzības noteikumiem.

«Viena no atziņām par GDPR, ko uzsver paši uzņēmēji, – trūkst vienotas izpratnes par regulu, kas izpaužas pārspīlējumos vai pārliekā labticībā, apstrādājot un izpaužot personu datus. Vienlaikus uzņēmēji saprot – droša datu apstrāde nav tikai mērķis, bet gan nepārtraukts process. To redzam, ne tikai komunicējot ar klientiem, – šī tēma joprojām ir aktuāla un savu aktualitāti nezaudēs tik drīz,» norāda D. Lukaševics.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 10. aprīlis plkst. 0:05

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2018. gada 10. oktobris plkst. 8:04

Valdības iesniegtais Čeku spēles likumprojekts, ko paredzēts sākt darbināt jau 2019. gada...

2018. gada 04. oktobris plkst. 11:59

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā,...

2018. gada 04. oktobris plkst. 8:22

Virsstundu apmaksas samazināšana no pašreizējiem 100% līdz 50% būs tām nozarēm, kuras...

2018. gada 27. septembris plkst. 6:19

Darba sludinājumos būs jāiekļauj algas mēneša, stundas vai gada bruto samaksas amplitūda....

2018. gada 13. septembris plkst. 7:49

Lai Latvija jurisdikcijā kļūtu pievilcīgāka komerciālām šķīrējtiesām, Šķīrējtiesas...

2018. gada 12. septembris plkst. 6:49

No 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās bez maksas plastmasas maisiņus patērētājiem...

2018. gada 06. septembris plkst. 14:55

Latvijā mazās vīna darītavas turpmāk vīnu varēs ražot tikai no vietējos dārzos,...

2018. gada 04. septembris plkst. 8:14

SIA dalībnieku «šķiršanās» sāk iezīmēties jauna, bet likumīga, līdz galam neatklāta Komerclikumā...

2018. gada 04. septembris plkst. 7:53

Tiesu specializācija ļautu tiesnešiem detalizētāk iedziļināties noteiktu kategoriju lietās,...

2018. gada 09. augusts plkst. 10:24

Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova savā valsts amatpersonas deklarācijā nebija...