Jaunākais izdevums

Latvijā nacionālās valūtas devalvācija nav nepieciešama, jo no tās zaudējumu būtu vairāk nekā ieguvumu, turklāt īslaicīgu, 6. martā analizē Dienas bizness.

Par lata devalvāciju kā līdzekli ekonomikas veselības uzlabošanai eksperti runāja gan laikā, kad Latvijas ekonomika strauji auga, kas sev līdzi nesa augstu inflāciju un milzīgu tekošā konta deficītu, gan tagad, kad ekonomika krīt, cenu tendencēm iebraucot mīnusos un tekošā konta deficītam tuvojoties pieņemamām robežām. Šobrīd šīs runas īpaši pastiprina fakts, ka valūtu devalvāciju realizējušas citas valstis, piem., Krievija, Polija. Lata devalvācijas tēma Latvijā pēdējos pāris gados ir apspriesta līdz mielēm, tostarp pāris reizes uz baumu pamata par iespējamu devalvāciju cilvēki pat nolēma reāli rīkoties, mainot savus latus pret eiro, domājot tādējādi nezaudēt naudu. Jāatzīst, ka šo procesu iespaidu jūt vēl tagad. Db analizē, kāda būtu lata devalvācijas ietekme uz iedzīvotājiem, eksportētājiem un importu.

Iedzīvotāji pamatā algas saņem latos un arī to galvenie izdevumi ir latos, piem., komunālie pakalpojumi, pārtikas un apģērbu iegāde. Tādējādi lata vērtības samazinājums pret eiro ietekmētu tos iedzīvotājus, kuriem ir kredītsaistības eiro. Piem., mājsaimniecība ik mēnesi līdz šim veica kredīta maksājumu 200 eiro apjomā. Pirms veikt maksājumu, tai saņemtos latus nācās samainīt uz eiro pēc bankas noteiktā tās dienas tirgus kursa. Banku noteiktie tirgus kursi pēdējā laikā atrodas pie LB noteiktā koridora augšējas robežas, kas saistīts ar zināmu latu trūkumu tirgū, ko savukārt daļēji izraisīja neuzticība nacionālajai valūtai. Tātad, lai par 200 eiro mājsaimniecībai jāšķiras no 142.96 Ls. Pie 15 % pieļautā koridora un pieņemot, ka kurss atrastos pie augšējās robežas, proti, 0.8082246 EUR/LVL, mājsaimniecībai 200 eiro iegādei būtu jāšķiras vismaz no 161.6 Ls. Ja latu pielīdzina eiro viens pret viens, tad 200 eiro iegādei būtu jātērē vismaz 200 Ls. Tātad mēneša maksājums pieaug attiecīgi par 13 % un teju 40 %.

Lata vērtības izmaiņu ietekmes izpētei uz eksportētājiem jāņem vērā, ka šajā ziņā ir ļoti daudz variācijas. Pieņemsim, ka ir runa par tādiem uzņēmumiem, kuriem daļa izdevumu resursu iegādei, algām, ir latos, bet ieņēmumi no pārdotās produkciju – eiro. Tātad, šiem uzņēmumiem vismaz daļa saņemto eiro ir jāsamaina latos, lai kaut vai izmaksātu algas. Tātad, uzņēmums ir pārdevis produkciju par 1 miljonu eiro. Lai no saņemtajiem eiro algās un attiecīgi nodokļos valstij varētu izmaksāt, piem., 200 tūkst. Ls, pie pašreizējā kursa (0.7052 Ls/eiro), uzņēmumam jāsamaina 283.61 tūkst. eiro. Ja kurss palielinās vismaz līdz 0.8082246, tad latu iegādei jāpatērē 247.45 tūkst. eiro. Tātad nosacīti, uzņēmuma rīcībā paliek vairāk eiro.

Tomēr te jāpiekrīt ekspertu secinājumam, ka devalvācija neko būtisku nedos eksportētājiem, jo noieta tirgi ir un būs «ciet», bet eksporta palētināšanās nevar pārlauzt situāciju.

Tiesa, pēdējā laikā ir parādījies vēl viens aspekts un tas ir milzīgais 7.5 miljardu eiro valsts aizņēmums, ko mēs saņēmām eiro, un kurš eiro arī būs jāatdod. Lielākās cerības, protams, varam likt uz plānu 2012. gadā ieviest eiro, jo tad atkritīs milzīgas problēmas, kā 5 miljardus latu nodokļos vai citā veidā saņemtos latu valsts var bez zaudējumiem samainīt uz eiro.

Vairāk lasiet 6. marta laikrakstā Dienas bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA) apskatījusi argumentus, kas it kā pamato lata devalvācijas labumu, neskatoties uz to, ka tie publiskā sarunā izvērtēti un nav izturējuši kritiku.

Mīts Nr. 1 Reģiona valstis pārskalojis devalvācijas vilnis, kas stipri pasliktina mūsu eksporta konkurētspēju, toties uzlabo kaimiņvalstu iespējas. Izeja – devalvēt arī latu

Analizē piecus devalvācijas mītusLielbritānijas, Zviedrijas, Polijas valūtām ir brīvi peldošs kurss un šo valūtu vērtību samazinājumu pret eiro vai ASV dolāru pērnā gada nogalē nenoteica monetārās politikas lēmums devalvēt valūtu ar mērķi iegūt labākas pozīcijas ārējā tirgū. Lata vērtības raustīšana līdzi citu valstu valūtu vērtību svārstībām palielinātu riskus, izmaksas un nenoteiktību. Turklāt gan tajās valstīs, kur valūta kļuva vājāka pieprasījuma krituma dēļ, gan tajās, kur nacionālo valūtu devalvēja ar monetārās politikas lēmumu kā Krievijā, kursa kritums neatspoguļojās iepriecinošā eksporta attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir tikai divi ceļi - vai nu devalvēt latu, vai devalvēt algas, raksta Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas ekonomiskās augstskolas docētājs, laikrakstā Telegraf.

Latvijas "ekonomiskā kokteiļa" bīstamākā sastāvdaļa ir pārāk augstās cenas un algas, kas neatbilst mūsu attīstības līmenim, raksta eksperts. Makroekenomiski tas nozīmē, ka lats ir pārvērtēts. No tā ir tikai divas izejas- pirmā ir lata nomināla devalvācija, otrā, salīdzinoši neparastā iespēja, ko izvēlējusies valdība - algu devalvācija.

V. Dombrovskis analizē devalvācijas mītus:

1. Lielākā daļa kredītu ņemti eiro. Ienākumi lielākoties ir latos, tāpēc lata devalvācija nozīmētu slikto kredītu pieaugumu, tiesu pārslodzi, bankrotu vilni un citas dramatiskas sekas. Taču eksperts uzsver, ka arī ienākumu samazināšanās pazemina kredītu atgriešanas iespējas. Vienīgā stiprā lata priekšrocība - laika ieguvums, lai labāk sagatavotos bankrotu vilnim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka neizskatīja un neizskatīs iespēju mainīt lata piesaistes kursu eiro, tādējādi devalvējot latu, jo skaidri zina, ka tas Latvijas ekonomikai neko labu nedos.

Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Televīzijas raidījumā 100.pants, atgādinot, ka šodien aprit 16 gadi kopš lata ieviešanas, uzsvēra, ka šobrīd arī nekas neliecina, ka lata stabilitātei kas draudētu. Savukārt ekspertiem, kas nāk klajā ar priekšlikumiem, piem., palielināt piesaistes kursu līdz 10 %, vajadzētu pierādīt, ka Latvijas ekonomikai to vajadzētu darīt. Ja aprēķinu nav, tad cilvēkos nevajadzētu sēt neuzticību un izraisīt kārtējās baumas. «Šīs bezatbildīgās runas, ka vajadzētu mainīt, ir nevietā,» tā I. Rimšēvičs.

Latvijas Banka tikmēr ir aprēķinājusi, ko lata devalvācija nozīmētu pensionāram, uzņēmumam un ģimenei ar diviem bērniem un 1000 Ls ienākumiem mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Veisbrots: Latvijas piemērs eirozonas krīzes risināšanā ir apšaubāms

Ritvars Bīders, 09.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piekoptā «iekšējā devalvācija» prasījusi milzīgu sociālo uzupurēšanos, krasi pieaugot bezdarba līmenim un strauji sarūkot iekšzemes kopproduktam (IKP), turklāt ekonomikas atlabšana pēc šādas politikas piekopšanas ir ļoti gausa, tāpēc ir apšaubāms slavētais Latvijas piemērs eirozonas cīņā ar tās pašreizējo krīzi.

Tā savā jaunākajā ziņojumā norāda Vašingtonas Ekonomikas un politikas izpētes centra ekonomists Marks Veisbrots (Mark Weisbrot).

2008. un 2009. gadā, kad vairākas valstis krīzes iespaidā piedzīvoja ekonomikas lejupslīdi, Latvijas IKP kritums bija lielākais pasaulē. Laika posmā no 2007. gada nogales līdz 2009. gada nogalei Latvijas ekonomika saruka par aptuveni 24%. Tajā pat laikā bezdarba līmenis valstī pieauga no 5,3% 2007. gada beigās līdz 20,5% 2010. gada sākumā.

«Jebkurš apgalvojums, ka «iekšējā devalvācijas» stratēģija ir ekonomisks panākums, var vienīgi tikt balstīts tikai uz hipotēzi, ka [valūtas] devalvācija ar ekspansīvu makroekonomisko politiku būtu bijusi sliktāks scenārijs,» savā ziņojumā norāda Veisbrots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideju par lata devalvāciju kritizē žurnāla Kapitāls galvenais redaktors, žurnālists Māris Zanders, norādot, ka tas neko nedotu Latvijas eksportētājiem un ekonomikai.

Kā norāda M. Zanders savā slejā žurnāla marta numurā, «lata devalvācija – pat ja mēs ar sakostiem zobiem akceptējam devalvācijas izraisīto problēmu gūzmu – neko būtisku nedos mūsu eksportētājiem, jo noieta tirgi ir un būs „ciet" un mūsu eksporta palētināšanās nevar pārlauzt situāciju.

Kritizē lata devalvācijas ieceriŽurnālists arī jautā, vai tie, kuri runā par devalvāciju kā eksportam draudzīgu soli, ir sarēķinājuši, ko tā nozīmēs, ja paskatās no importēto izejvielu, komponentu un energoresursu viedokļa? Un kas tad būtu potenciālie ieguvēji – eksportētāji? Kokrūpniecība, pārtikas rūpniecība, par kuru strukturālajām un konkurētspējas problēmām gana daudz spriests? Vai nav pārāk dārga cena – ar devalvāciju uzturēt status quo nozarēs, kurās nepieciešamas reformas? M. Zanders arī atzīst, ka cerēt – ja ne tuvāko mēnešu laikā, tad nākamgad jau nu gan kreditēšana atjaunosies, ir pārāk optimistiski. «Paši Rietumu eksperti atzīst, ka „putra", kas ievārīta globālajā finanšu tirgū, būs jāstrebj vēl ilgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ar aizdevējiem vienojas neapdraudēt lata kursu

Madara Fridrihsone, Db, 09.12.2008

"Lata devalvācijas gadījumā cietēji būtu visi iedzīvotāji, kam ir kredītsaistības eiro, bet ieņēmumi — latos," uzsver AS Eko investors valdes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lata piesaistes kurss paliks fiksēts - 0.70284 lati par vienu eiro, bet lata - eiro svārstības nevarēs pārsniegt 1 %. Par to pēc pamatsarunu noslēgšanās ar potenciālo aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK) un Zviedrijas valdības pārstāvjiem, informēja Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš).

Precīza summa, kuru Latvija aizņemsies ekonomikas stabilizēšanai, būs zināma šodien - līdz šim nosauktās iespējamā aizdevuma summas svārstās no 3 mljrd. līdz pat 13 mljrd. eiro. Ekonomikas stabilizācijas programma, kura precīzāk noteiks, kā aizdevums tiks izlietots, Saeimā nonāks šonedēļ. Jau vēstīts, ka I. Godmanis pagājšnedēļ paziņoja, ka gadījumā, ja Saeima ekonomikas stabilizācijas programmu, kuras pieņemšana ir priekšnoteikums aizdevuma saņemšanai, noraidīs, valdība atkāpsies.

Vienojas par principiem

Pirmdien, tiekoties ar SVF, EK un Zviedrijas valdības pārstāvjiem, I. Godmanis un finanšu ministrs Atis Slakteris (Tautas partija) ar viņiem vienojušies par dažiem pamatprincipiem, kas tiks ievēroti, proti, lata piesaistes kursa eiro nemainīšanu, pensiju nesamazināšanu, kā arī to, ka, samazinot 2009. gada valsts budžeta izdevumus, netiks samazināti ES fondu līdzfinansēšanai paredzētie līdzekļi. Tas nozīmē, ka izdevumu samazināšana par aptuveni 600 milj. Ls galvenokārt skars citas izdevumu pozīcijas, proti, sabiedriskajā sektorā nodarbināto algas un valsts pārvaldes iestāžu iepirkumus. Kopumā valsts budžeta izdevumi būtu jāsamazina par 700 milj. Ls, tomēr Finanšu ministrija aplēsusi, ka, palielinot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no pašreizējiem 5 % līdz 9 % un palielinot akcīzes nodokli naftas produktiem, valsts budžeta ieņēmumi no tā dēvētajiem netiešajiem nodokļiem varētu pieaugt par aptuveni 100 milj. Ls, tādēļ izdevumu samazinājums varēs būt nedaudz pieticīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā pēc nacionālās valūtas devalvācijas par 50% par deficīta precēm kļuvušas vairākas sadzīvē nepieciešamas lietas – valsts iedzīvotāji ir izpirkuši Baltkrievijā ražotos ledusskapjus, sāli, veļas mazgājamās mašīnas un pat tualetes papīru. Iemesli tam esot dažādi, norāda DB aptaujātie eksperti.

«Devalvācijas visur ir ar vairāk vai mazāk līdzīgām sekām. Šajā gadījumā var minēt vismaz divus iemeslus, kādēļ Baltkrievijā pēc devalvācijas ir izcēlusies ažiotāža un preces tiek izpirktas,» norāda Swedbank eksperts Mārtiņš Kazāks. Viņš skaidro, ka pirmkārt, ar nelielu nobīdi laikā devalvācijai seko inflācija – ieguldot naudu precēs iedzīvotāji cenšas pasargāt sevi no inflācijas. Otrkārt, neesot zināms, vai nesekos atkārtota devalvācija, kas uzkrājumu vērtību samazinās vēl vairāk. Līdzīgas bažas iedzīvotājiem būtu arī Latvijā, ja 2008.gadā būtu izlemts devalvēt latu.

Savukārt DnB NORD bankas eksperts Pēteris Strautiņš, tīri teorētiski runājot par to, kas notiktu Latvijā, ja tiktu devalvēts lats, norāda, ka pati fundamentālākā atšķirība starp Baltkrieviju un Latviju ir ārējās atvērtības līmenis. Latvijas ekonomikā ārējās tirdzniecības īpatsvars ir lielāks, tirgus ir atvērtāks, kapitāla kustība ir pilnīgi brīva. Kopš neatkarības atgūšanas centrālās bankas valūtas kurss ir atbildis lata tirgus vērtībai. Baltkrievijā pirms rubeļa oficiālā kursa devalvācijas neoficiālais jeb melnā tirgus kurss no oficiālā kursa strauji attālinājies. Proti, ja Baltkrievijas centrālā banka pazemināja oficiālo kursu apmēram 3 tūkst. rubeļiem līdz 5 tūkst. rubeļiem, tad neoficiālais kurss jau pirms tam bijis ap 10 tūkst. rubeļiem par dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas iedzīvotāji nacionālās valūtas devalvācijas dēļ divu dienu laikā ir izpirkuši praktiski visas importa preces veikalos, ziņo newsru.com.

Par rubļa devalvāciju Baltkrievijā tika paziņots 1. janvārī. Veikalos, kuros netika pārvērtētas preces un tajos, kuri vispār bija atvērti, iedzīvotāji drūzmējušies ap importa ledusskapjiem, veļas mašīnām un citām saimniecības precēm.

«Vakar un aizvakar šeit bija liels cilvēku pieplūdums! Dienas laikā tika izpārdoti aptuveni 50 ledusskapji. Vidēji pērkot vienu ledusskapi, cilvēki varēja ietaupīt apmēram 200 dolārus,» teicis viens no Minskas universālveikala pārdevējiem. Pēc viņa teiktā, cilvēki pirkuši visu – elektriskās tējkannas, plītis, putekļusūcējus, gludekļus utt. Pircēji bijuši visās veikala nodaļās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau notiek iekšējā devalvācija, bet valūtas devalvācija šobrīd būtu vēl viens sāpīgs sitiens Latvijas iedzīvotājiem.

Laiku pa laikam sabiedrībā uzvirmo diskusijas par lata devalvāciju, tāpēc ir vērts paskatīties uz šo jautājumu un censties saprast, vai šobrīd vispār ir jēga to darīt, skaidroja Hipo Fondu Aktīvu pārvaldes daļas vadītājs Jānis Spriņģis.

J. Spriņģis norāda, ka Latvijas ekonomikas politikas veidotāji izvēlējās otro ceļu jeb iekšējo devalvāciju ar stabilas valūtas saglabāšanu. Cenu un algu līmeņa samazināšanās procesi valstī jau notiek labu laiku – ekonomika pielāgojas jaunajiem apstākļiem un pamazām atgūst konkurētspēju. Protams, tas nenotiek bez sāpēm, jo pieaug arī bezdarbs, kas ir šī ekonomikas pielāgošanās scenārija blakusprodukts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ukrainas grivnu var devalvēt par 20%

Mārtiņš Apinis, 02.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu valūtas rezervju izsīkšana un ekonomikas strukturālās problēmas, kā arī iedzīvotāju darbības, kas vērstas uz uzkrājumu veidošanu ārvalstu valūtā, ekspertus vedina domāt, ka jau šogad varētu tikt devalvēta Ukrainas nacionālā valūta – grivna.

Citadele Asset Management fondu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Andris Kotāns stāsta, ka grivnas iespējamā devalvācija ir aktuāla tēma Ukrainā, lai gan valsts institūcijas šos viedokļus noraida un mēģina uzturēt stabilitātes iespaidu, sevišķi līdz oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.

«Grivnas kurss vēsturiski izveidojies par diezgan jūtīgu tēmu elektorātam, sevišķi pēc 2008.gada beigās pieredzētās masīvā un straujā 40% vietējās valūtas vērtības samazinājuma. Tomēr, lūkojoties uz Ukrainas makroekonomiskajiem rādītājiem, jo īpaši uz tā saucamajiem «dvīņu deficītiem» gan fiskālajā, gan ārējo maksājumu bilances jomā, kuri 2012.gadā tiek prognozēti attiecīgi 5% un 6% apmērā, investoru starpā ir samērā vienots viedoklis, ka devalvācija notiks, tomēr visdrīzāk valdība ar dažādu līdzekļu palīdzību spēs šo nepieciešamību atlikt pēc parlamenta vēlēšanām,» ekonomisko situāciju auglīgo stepju un pagaidām lētā tērauda zemē raksturo A. Kotāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

«Koķetēšana» ar zeltu un latu turpinās

Pēteris Avotiņš, a/s Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs, 26.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd dārgmetālu tirgus «bauda» visas priekšrocības – zemas procentu likmes, parādu krīze eiro zonā, suverēno valstu reitingu pārskatīšanas vilnis turpina plosīt Eiropu, valūtu nestabilitāte apdraud ekonomikas ilgtspēju. Visas pasaules centrālās bankas un attīstības valstis turpina palielināt savus zelta krājumus.

No otras puses fons, kam būtu jāveicina zelta cenu pieaugums, neizraisa būtisku zelta cenu attīstības tendenci. Protams, tam pamatā ir arī vispārējs naudas trūkums likviditātes krīzes apstākļos, izmainītie spēles noteikumi vadošajās biržās, kas prasa papildus nodrošinājumu atvērtajām pozīcijām, spēcīgais ASV dolārs u.t.t.

Tomēr, salīdzinot apstākļus, kas nāk par labu zelta cenu pieaugumam, ar apstākļiem, kas šo pieaugumu bremzē, jāsecina, ka zelta cenu pieaugumu bremzē investoru «koķetēšana» ar ieguldījumiem šajā aktīvā – grib, bet baidās. Tā ir «liegšanās» atzīt esošās situācijas patiesos apstākļus, cerībā, ka varbūt viss noregulēsies pats par sevi. Tās ir bailes ieguldīt «pārkarsušā» produktā, kurš jau vairākus gadus atrodas «cenu burbuļa plīšanas» apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank darbinieks maldina klientu, biedējot ar lata devalvāciju

Miks Lūsis, Ieva Mārtiņa, Db, 23.09.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studiju kredītu no latiem vajadzētu pārslēgt uz eiro, jo Latvijas Banka gatavojas lata devalvācijai – šādu padomu kādai bankas klientei devis Swedbank filiāles Tērbata darbinieks.

Šokēta par šādu situāciju, sieviete, kas pati ir maģistrante finanšu zinībās, par notikušo pavēstīja redakcijai. Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska Db.lv uzsvēra, ka nav iespējams komentēt atstāstījumu par situāciju, kurai nav iespējams precīzi identificēt ne runātājus, ne sarunas norisi, ne precīzu kontekstu.

Sieviete, kas apgūst finanses maģistrantūrā, uz Swedbank 22. septembrī devusies, lai noskaidrotu, kāpēc studiju kredītam tik ļoti kāpj likmes. Bankas darbinieks sākumā paskaidrojis, ka procentu likme sastāv no nemainīgās daļas un mainīgā Rigibor, kas mainās reizi trīs mēnešos. Pēc tam Swedbank darbinieks norādījis – ņemot vērā, ka Latvijas Banka gatavojas lata devalvācijai, viņi gribot samazināt cilvēku skaitu, kas ņem kredītu latos, tāpēc arī tik ļoti ceļ procentu likmes un tāpēc labāk esot pāriet uz eiro. «Protams, tagad ir tikai teiktais pret teikto un var spekulēt, ka klients neko nesaprot,» tā Swedbank kliente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lata devalvācijas risks ir pieaudzis pēc tam, kad Latvijas valdība ierosinājusi veikt pasākumus, lai pasargātu mājsaimniecības, kas paņēmušas kredītu, atsaucoties uz BNP Paribas Valūtas tirgus komandu, raksta Financial Times.

Arī Danske bank savā paziņojumā par situāciju Latvijā norāda, ka «No valdības viedokļa liela priekšrocība būs fakts, ka devalvācija vairs nesagādās lielas problēmas. Lielākais šķērslis līdz šim bija fakts, ka lielākā daļa kredītu ir izsniegti eiro, bet ķīlas vērtētas latos, līdz ar to devalvācija ievērojami palielinātu kredītu attiecībā pret ķīlas vērtību (nekustamo īpašumu)».

BNP Paribas skaidro, ka «Valdība ir ierosinājusi noteikt, ka bankas no kredītņēmējiem piedziņu varēs vērst tikai pret ieķīlāto īpašumu, līdz ar to parādu vērtība un aktīvu vērtība būs saistīta, norāda banka. Zviedru bankām Latvijas tirgū ir dominējošā loma un tagad tām būs jāpārņem lielākā daļa zaudējumu. Banku bilances ir pietiekami stipras, lai tiktu ar šiem zaudējumiem galā, tomēr pašu kapitāla rādītāji samazinās banku kapacitāti izsniegt kredītus, kas ietekmēs arī Zviedrijas tirgu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks devalvēts lats, sapnis par eiro ieviešanu 2012., vēlākais, 2013. gadā būtu izsapņots uz ilgiem gadiem, tā komentārā Latvijas Avīzei raksta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Šāda iemesla dēļ Latvijas Banka neveiks eksperimentus ar latu, replikā uz Andra Šķēles rakstu atzīst I. Rimšēvičs. Db. lv jau vēstīja par A. Šķēles rakstu, kurā viņš pauda atbalstu lata devalvācijai, norādot, ka lata kursa koriģēšana apmēram 30% robežās radītu sociāli mazāk sāpīgu efektu, pie tam, saglabājot piesaisti eiro.

I. Rimšēvičs uzsver, ka pensionāri, mazatalgotie, bērnu pabalstu saņēmēji devalvācijas dēļ zaudēs lielu daļu savu ienākumu. «Latvijai nav energoresursu, tāpēc importējam daudzas izejvielas un kā maza valsts neražojam un nesaražosim ikdienas iztikai vajadzīgo. Devalvācijas dēļ dārgāki kļūs mājokļa izdevumi, tostarp apkure, medikamenti, preces bērniem, liela daļa pārtikas. Arī maize, jo vai tad, importēto graudu cenām devalvācijas dēļ kāpjot, vietējais audzētājs tos pārdos par veco cenu? Turklāt pēc degvielas un minerālmēslu cenas pieauguma par autora minētajiem 30%? Rūkot patēriņam, bankrotējot uzņēmumiem un augot bezdarbam, ienākumi budžetā mazināsies. Arī pensiju izmaksas var tikt apdraudētas. Kas kompensēs devalvācijas dēļ pieaugošos komunālos maksājumus un no kādiem avotiem? Kā ir ar atbildību par šiem cilvēkiem?» vaicā I. Rimšēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairums Latvijas iedzīvotāju nevēlas lata devalvāciju

, 03.08.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevēlas lata devalvāciju, tomēr sabiedrībā nav pārliecības par lata stabilitāti.

Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2009.gada jūlijā veiktā aptauja, lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju viedokļi šajā jautājumā, jo jau ilgāk nekā pusgadu sabiedrībā periodiski uzvirmo bažas par iespējamo lata devalvāciju un, lai gan Latvijas Bankas vadība kategoriski noliedz šādu iespēju, atsevišķi eksperti turpina uzturēt diskusiju par to.

Aptaujas dati liecina, ka tikai 14 % iedzīvotāju iestājas par lata devalvāciju, bet gandrīz 2/3 uzskata (64 %), ka būtu labāk, ja tiktu saglabāts patreizējais lata piesaistes kurss pie eiro. Vienlaicīgi, salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju uzticas Latvijas Bankas teiktajam par lata stabilitāti. 10 % iedzīvotāju iespēju, ka lats varētu tikt devalvēts, vērtē kā ļoti lielu, 24 % - kā drīzāk lielu, bet 28% - kā vidēju. Kopumā tikai 19% iedzīvotāju uzskata, ka lata devalvācijas iespēja ir drīzāk maza, ļoti maza vai nekāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīm Deutsche Bank iesaka veikt vietējās valūtas devalvāciju par 15%, minēts nule kā bankas publicētajā pasaules ekonomikas apskatā.

Esošo ekonomisko problēmu risināšanai Deutsche Bank piedāvā nacionālās valūtas devalvāciju par aptuveni 15%, veicot to kredītu pārformēšanas veidā: visus eiro kredītus Baltijas valstīm vajagot pārformēt nacionālajā valūtā, kas ļaušot valūtu devalvēt bez sāpīgām sekām, raksta dv.ee.

Tiesa, der atcerēties, ka likmes latu kredītiem specifiskās situācijas dēļ Latvijas naudas tirgū ir krietni augstākas nekā kredītiem eiro. Ja Euribor 3 mēnešiem ir sasniedzis 1.291 %, tad latu Rigibor 3 mēnešiem ir 13.3 %. Tādējādi faktiski iedzīvotājiem pāreja no eiro uz latu kredītiem neko nedotu devalvācijas gadījumā, jo kredītu maksājumu smagums būtu tāds pats, ja vēl ne lielāks. Turklāt jāatceras, ka pāreja no eiro uz latu kredītiem nav banku bezmaksas pakalpojums. Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs iepriekš ir vairākkārt uzsvēris, ka lata devalvācija Latvijā netiks veikta, jo tā būtu inde nevis zāles Latvijas ekonomikā. Arī Db iepriekš analizēja, ka no lata devalvācijas, turklāt laikā, kad tāpat samazinājušies iedzīvotāju ienākumi, zaudētu faktiski visi – gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi, gan valsts, kas aizņēmusies kredītus eiro valūtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms salīdzinoši neilga laika noteiktas valsts institūcijas, sākot ar Latvijas Banku un beidzot ar Drošības policiju, visai neiecietīgi izturējās teju pret katru spriedelējumu par to, kā tas nu būtu — devalvēt latu.

Katrā ziņā būtu vismaz dīvaini, ja Drošības policijas darbinieki uzliktu roku dzelžus premjeram Valdim Dombrovskim, kurš ir skaidri un gaiši paziņojis — Starptautiskais valūtas fonds atbalstītu lata devalvāciju, bet tam pretojas Latvijas valdība, centrālā banka un Eiropas Komisija, turklāt šī atšķirīgā nostāja tiek dēvēta par klupšanas akmeni. Kamēr par lata devalvācijas iespēju izteicās ekspremjers Andris Šķēle, kurš diez vai domā tālāk par sava biznesa iespējām, to vēl varēja uzskatīt par viena cilvēka personīgo vēlmju paušanu.

Nopietnāk tas jau bija brīdī, kad par šo tēmu sāka izteikties vienas otras ārvalstu bankas eksperts, bet daļai Latvijas kompāniju to ārzemju mātes uzņēmumi silti ieteica savu naudas atlikumu pārvērst no latiem uz eiro, lai gan konvertācijas rezultātā tika zaudētas pietiekami lielas summas. Ja attiecīgi izsakās un rīkojas privātuzņēmēji, dažādi eksperti utt., tā ir viena lieta. Savukārt augsta līmeņa valsts amatpersonu izteikumiem svars jau ir ievērojami lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām ekonomikas lejupslīde atspoguļojas pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos – neraugoties uz nodokļa likmes pieaugumu, tā iekasēšanas apmērs ir ievērojami krities.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par valsts budžeta ieņēmumu daļas izpildi uz šī gada 17. februāri, liecina, ka valsts pamatbudžetā ieskaitāmie nodokļi iekasēti 65.1 % apmērā no plānotajiem, bet valsts sociālā budžeta nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts par 70.5 %. 2009. gada janvārī VID izdevies par 5.2 % pārpildīt nodokļu iekasēšanas plānu, visticamāk, pateicoties ievērojamai uzņēmumu ienākuma nodokļa plāna pārpildei.

Db analizē: Lejupslīdi redz nodokļu ieņēmumos

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta Rīga ar vieglu roku gatavojas zaudēt jau ieguldītās 20 miljonu latu lielās investīcijas moderna termināļa izveidē, lai lidostas attīstībā kā privāto partneri piesaistītu Turcijas TAV Havalumanlari Holding AS un Skonto būves apvienību. Savukārt lidostas Rīga vadība mēģināšot vienoties par to, lai šīs investīcijas tiktu uzskatītas par Latvijas ieguldījumu kopuzņēmumā.

Vairāk par to lasiet šodienas laikrakstā Dienas bizness!

Vēl laikrakstā:

Autoizstāde

Ženēvā nākotnes koncepts – otrajā plānā

Vienā no pasaulē prestižākajām automašīnu izstādēm Šveices pilsētā Ženēvā jaunumu šogad ir pārpārēm. Vienīgā atšķirība no citiem gadiem ir tā, ka daudz vairāk nekā iepriekš galvenā uzmanība pievērsta tuvāko sērijveida modeļu demonstrēšanai, otrajā plānā atvirzot nākotnes konceptu iztirzāšanu un analīzi.

Db analizē

No lata devalvācijas – ieguvums īslaicīgs

Db analīze liecina, ka no pēdējā laikā aktīvi apspriestā lata devalvācijas Latvijā zaudētāji būtu gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi, tostarp eksporta veicināšanai izdevīgāks ir izmaksu samazinājums, nevis lata vērtības samazinājums pret eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā notikušās devalvācijas dēļ, baltkrievu noguldītāji savos kontos rubeļos ir zaudējuši vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru, vēsta ITAR-TASS, atsaucoties uz Baltkrievijas ekonomistiem.

Aprīļa sākumā kopējais Baltkrievijas iedzīvotāju noguldījumu apjoms bija 9,7 triljoni Baltkrievijas rubeļu, kas, vadoties pēc apmaiņas kursa 3100 rubeļi pret vienu dolāru, atbilda 3,1 miljardam ASV dolāru. Pēc devalvācijas iedzīvotāju noguldījumu apjoms, vadoties pēc kursa 4930 rubeļi par vienu dolāru, jau bija aptuveni 1,8 miljardi ASV dolāru.

Vienas dienas laikā Baltkrievijas iedzīvotāji bija zaudējuši aptuveni 1,3 miljardus ASV dolāru, aprēķinājuši valsts ekonomisti.

Jau ziņots, ka otrdien tika devalvēts Baltkrievijas rubelis, kā rezultātā valsts nacionālās valūtas vērtība samazinājusies par vairāk nekā 50%.

Rubeļa vērtības kritums izraisījis arī milzīgu pieprasījumu pēc dažādām precēm, tostarp degvielas. Jau iepriekš vietēji mediji vēstījuši par gaidāmo cenu pieaugumu valstī, tādēļ arī cilvēki steiguši iegādāties preces pirms to sadārdzināšanās. Pasaules mediji vēsta, ka Baltkrievijā izveidojušās rindas pie DUS vairāku kilometru garumā, izpirktas elektronikas preces, kā arī citas preces, kuras skar valūtas devalvācijas izraisītais cenu paaugstinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Respektablā finanšu laikraksta Financial Times Vācijas nodaļa pārskatā par situāciju Austrumeiropas ekonomikā brīdina, ka Latvijai lielākos draudus varētu radīt vēlme pārtraukt nacionālās valūtas piesaisti eiro.

Esošajā situācija Baltijas valstis esot visievainojamākās, jo tajās iedzīvotāji un kompānijas paņēmušas lielus kredītus ārvalstu valūtās. Pēc laikraksta aplēsēm 60 līdz 90 % no kredītu kopapjoma Baltijas valstīs ņemti ārvalstu valūtās. Neskatoties uz to Baltijas valstis neesot piedzīvojušas īstu finanšu krahu, ko UBS banka skaidro ar faktu, ka šeit nav liela finanšu tirgus, ar ārvalstu kapitāla ieguldījumiem.

Naudas plūsma pamatā tika nodrošināta ar ārvalstu banku, sevišķi Zviedrijas banku, kredītiem. Interesanti, ka vācu laikraksts uzskata, ka zviedru bankas vēl nav pārtraukušas kreditēšanu Baltijā, jo ja tā notiktu sekas būtu postošas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība negrasās devalvēt litu, bet iedzīvotāji, kas ļāvušies panikai un samainījuši litus uz citām valūtām, būs spiesti mainīt naudu atpakaļ, paziņojis Lietuvas bankas valdes priekšsēdētājs Reinoldijus Šarkīns.

Naktī uz svētdienu simtiem cilvēku, noticējuši politiķu izprovocētām baumām par lita devalvāciju, izveidoja garas rindas pie Lietuvas banku nodaļām. Visvairāk pārbiedētu klientu bijis Viļņā. Iedzīvotāju uzticība litam sašūpojās, kad daži politiķi un ekonomisti atkal uzsāka diskusiju par iespējamo lita devalvāciju.

Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus pirmdien apstiprinājis, ka valdība negrasās devalvēt litu, aicinot neticēt izplatītajām baumām. Lita kurss ir piesaistīts eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru