Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA) apskatījusi argumentus, kas it kā pamato lata devalvācijas labumu, neskatoties uz to, ka tie publiskā sarunā izvērtēti un nav izturējuši kritiku.

Mīts Nr. 1 Reģiona valstis pārskalojis devalvācijas vilnis, kas stipri pasliktina mūsu eksporta konkurētspēju, toties uzlabo kaimiņvalstu iespējas. Izeja – devalvēt arī latu

Analizē piecus devalvācijas mītusLielbritānijas, Zviedrijas, Polijas valūtām ir brīvi peldošs kurss un šo valūtu vērtību samazinājumu pret eiro vai ASV dolāru pērnā gada nogalē nenoteica monetārās politikas lēmums devalvēt valūtu ar mērķi iegūt labākas pozīcijas ārējā tirgū. Lata vērtības raustīšana līdzi citu valstu valūtu vērtību svārstībām palielinātu riskus, izmaksas un nenoteiktību. Turklāt gan tajās valstīs, kur valūta kļuva vājāka pieprasījuma krituma dēļ, gan tajās, kur nacionālo valūtu devalvēja ar monetārās politikas lēmumu kā Krievijā, kursa kritums neatspoguļojās iepriecinošā eksporta attīstībā.

Latvijā nacionālās valūtas devalvācija nav nepieciešama, jo no tās zaudējumu būtu vairāk nekā ieguvumu, turklāt īslaicīgu, 6. martā analizē Dienas bizness.

Par lata devalvāciju kā līdzekli ekonomikas veselības uzlabošanai eksperti runāja gan laikā, kad Latvijas ekonomika strauji auga, kas sev līdzi nesa augstu inflāciju un milzīgu tekošā konta deficītu, gan tagad, kad ekonomika krīt, cenu tendencēm iebraucot mīnusos un tekošā konta deficītam tuvojoties pieņemamām robežām. Šobrīd šīs runas īpaši pastiprina fakts, ka valūtu devalvāciju realizējušas citas valstis, piem., Krievija, Polija. Lata devalvācijas tēma Latvijā pēdējos pāris gados ir apspriesta līdz mielēm, tostarp pāris reizes uz baumu pamata par iespējamu devalvāciju cilvēki pat nolēma reāli rīkoties, mainot savus latus pret eiro, domājot tādējādi nezaudēt naudu. Jāatzīst, ka šo procesu iespaidu jūt vēl tagad. Db analizē, kāda būtu lata devalvācijas ietekme uz iedzīvotājiem, eksportētājiem un importu.

Latvijas uzņēmējs Maksims Andruhovičs izveidojis tīmekļa vietni valutas.info, kas palīdz atrast izdevīgāko valūtas apmaiņas vietu Latvijā. Valūtas punktiem šī vietne ir viens no veidiem, kā palielināt apgrozījumu, un pašlaik M. Andruhovičs jau reģistrējis adresi Krievijas tīmekļa vietnei «.ru» zonā.

Pašlaik atverot vietni valutas.info, kartē iespējams izvēlēties pilsētu vai novadu un aplūkot pieejamos piedāvājumus attiecīgajā vietā. Informāciju par valūtas kursiem sniedz pašas interneta vietnes.

Valūtas kursu piedāvājumi parasti tiek aktualizēti ik 15 minūtēs, bet, ja apmaiņas punkti atjauno savu informāciju, izmantojot valutas.info tiešās pieejas sistēmu, informācija tiek atjaunota uzreiz, Db.lv skaidroja M. Andruhovičs. Šis pakalpojums tiek nodrošināts ar speciāli tam izstrādātu partneru tiešās pieejas sistēmu.

Šobrīd valutas.info izmanto informāciju par valūtas kursiem no 22 komercbanku un sešu valūtas apmaiņas punktu uzņēmumu tīmekļa vietnēm, savukārt 22 valūtas apmaiņas punkti piekrituši izmantot pakalpojumu «tieša pieeja» un paši vietnē valutas.info atjauno savus datus par kursa izmaiņām. Kopumā Latvijā ir 86 uzņēmumi, ieskaitot bankas, kuri piedāvā skaidras naudas valūtas apmaiņu.

Ir tikai divi ceļi - vai nu devalvēt latu, vai devalvēt algas, raksta Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas ekonomiskās augstskolas docētājs, laikrakstā Telegraf.

Latvijas "ekonomiskā kokteiļa" bīstamākā sastāvdaļa ir pārāk augstās cenas un algas, kas neatbilst mūsu attīstības līmenim, raksta eksperts. Makroekenomiski tas nozīmē, ka lats ir pārvērtēts. No tā ir tikai divas izejas- pirmā ir lata nomināla devalvācija, otrā, salīdzinoši neparastā iespēja, ko izvēlējusies valdība - algu devalvācija.

V. Dombrovskis analizē devalvācijas mītus:

1. Lielākā daļa kredītu ņemti eiro. Ienākumi lielākoties ir latos, tāpēc lata devalvācija nozīmētu slikto kredītu pieaugumu, tiesu pārslodzi, bankrotu vilni un citas dramatiskas sekas. Taču eksperts uzsver, ka arī ienākumu samazināšanās pazemina kredītu atgriešanas iespējas. Vienīgā stiprā lata priekšrocība - laika ieguvums, lai labāk sagatavotos bankrotu vilnim.

Tatjana Verjē, Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus direktorāta padomniece un konsultante banku un finanšu tirgu regulēšanas jomā Briselē, analizējot ieguvējus un zaudētājus no iepējamās lata devalvācijas, atzīst: ieguvēju no šāda soļa nebūtu.

Db.lv jau ziņoja, ka pagājušās nedēļas nogalē no vairākiem avotiem nācās dzirdēt kārtējās baumas par iespējamo lata devalvāciju, kas varētu notikt Latvijas valsts svētku laikā. Bijusi versija, ka lats tikšot devalvēts, mainot pieļaujamās svārstības no lata piesaistes kursa eiro no pašreizējiem +/- 1 līdz +/-15 %. Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs Db kategoriski noliedza, ka Centrālā banka plānotu pieņemt šādu lēmumu. Arī Ministru prezidents šādu iespēju kategoriski noliedza.

Turklāt, kā šorīt raksta laikraksts Telegraf, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, aizdomās par baumošanu par lata devalvāciju Drošības policija ir aizturējusi Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektoru Dmitriju Smirnovu.

Latvijas piekoptā «iekšējā devalvācija» prasījusi milzīgu sociālo uzupurēšanos, krasi pieaugot bezdarba līmenim un strauji sarūkot iekšzemes kopproduktam (IKP), turklāt ekonomikas atlabšana pēc šādas politikas piekopšanas ir ļoti gausa, tāpēc ir apšaubāms slavētais Latvijas piemērs eirozonas cīņā ar tās pašreizējo krīzi.

Tā savā jaunākajā ziņojumā norāda Vašingtonas Ekonomikas un politikas izpētes centra ekonomists Marks Veisbrots (Mark Weisbrot).

2008. un 2009. gadā, kad vairākas valstis krīzes iespaidā piedzīvoja ekonomikas lejupslīdi, Latvijas IKP kritums bija lielākais pasaulē. Laika posmā no 2007. gada nogales līdz 2009. gada nogalei Latvijas ekonomika saruka par aptuveni 24%. Tajā pat laikā bezdarba līmenis valstī pieauga no 5,3% 2007. gada beigās līdz 20,5% 2010. gada sākumā.

«Jebkurš apgalvojums, ka «iekšējā devalvācijas» stratēģija ir ekonomisks panākums, var vienīgi tikt balstīts tikai uz hipotēzi, ka [valūtas] devalvācija ar ekspansīvu makroekonomisko politiku būtu bijusi sliktāks scenārijs,» savā ziņojumā norāda Veisbrots.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,9 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1 %, bet importa vērtība samazinājās - par 0,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42 % līdz 43 %.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro (palielinājums par 47,3 milj. eiro jeb 0,7 %), bet importa – 9,03 miljardus eiro (pieaugums par 309,4 milj. eiro jeb 3,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5 % un importa par 6,7 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,6 % un importa – par 3,8 %.

Latvijā jau notiek iekšējā devalvācija, bet valūtas devalvācija šobrīd būtu vēl viens sāpīgs sitiens Latvijas iedzīvotājiem.

Laiku pa laikam sabiedrībā uzvirmo diskusijas par lata devalvāciju, tāpēc ir vērts paskatīties uz šo jautājumu un censties saprast, vai šobrīd vispār ir jēga to darīt, skaidroja Hipo Fondu Aktīvu pārvaldes daļas vadītājs Jānis Spriņģis.

J. Spriņģis norāda, ka Latvijas ekonomikas politikas veidotāji izvēlējās otro ceļu jeb iekšējo devalvāciju ar stabilas valūtas saglabāšanu. Cenu un algu līmeņa samazināšanās procesi valstī jau notiek labu laiku – ekonomika pielāgojas jaunajiem apstākļiem un pamazām atgūst konkurētspēju. Protams, tas nenotiek bez sāpēm, jo pieaug arī bezdarbs, kas ir šī ekonomikas pielāgošanās scenārija blakusprodukts.

Latvijas preču eksporta vērtība septembrī sasniegusi 1,275 miljardus eiro, kas ir līdz šim lielākais eksporta apmērs viena mēneša laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja preces kopumā 9,457 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 1,3% jeb 123,8 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 10,9 miljardiem eiro, kas ir kritums par 8,1% jeb 962,5 miljoniem eiro.

Tādējādi 2020.gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 20,36 miljardus eiro, kas ir par 5,1% jeb 1,09 miljardiem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.

Septembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,275 miljardu eiro apmērā, kas ir par 18,7% jeb 200,5 miljoniem eiro vairāk nekā augustā un par 13% jeb 146,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada septembrī. Līdz šim lielākā eksporta vērtība viena mēneša laikā reģistrēta 2018.gada novembrī un arī 2019.gada oktobrī - 1,218 miljardi eiro.

Ārvalstu valūtas rezervju izsīkšana un ekonomikas strukturālās problēmas, kā arī iedzīvotāju darbības, kas vērstas uz uzkrājumu veidošanu ārvalstu valūtā, ekspertus vedina domāt, ka jau šogad varētu tikt devalvēta Ukrainas nacionālā valūta – grivna.

Citadele Asset Management fondu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Andris Kotāns stāsta, ka grivnas iespējamā devalvācija ir aktuāla tēma Ukrainā, lai gan valsts institūcijas šos viedokļus noraida un mēģina uzturēt stabilitātes iespaidu, sevišķi līdz oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.

«Grivnas kurss vēsturiski izveidojies par diezgan jūtīgu tēmu elektorātam, sevišķi pēc 2008.gada beigās pieredzētās masīvā un straujā 40% vietējās valūtas vērtības samazinājuma. Tomēr, lūkojoties uz Ukrainas makroekonomiskajiem rādītājiem, jo īpaši uz tā saucamajiem «dvīņu deficītiem» gan fiskālajā, gan ārējo maksājumu bilances jomā, kuri 2012.gadā tiek prognozēti attiecīgi 5% un 6% apmērā, investoru starpā ir samērā vienots viedoklis, ka devalvācija notiks, tomēr visdrīzāk valdība ar dažādu līdzekļu palīdzību spēs šo nepieciešamību atlikt pēc parlamenta vēlēšanām,» ekonomisko situāciju auglīgo stepju un pagaidām lētā tērauda zemē raksturo A. Kotāns.

Valūtas vērtības samazināšanās lejupslīdes laikā pārsvarā tiek vērtēta, kā iespēja ātrāk pārvarēt ekonomiskās problēmas, taču, piemēram, britiem šis pats nosacījums pašreizējās krīzes ietvaros, nav palīdzējis, raksta Telegraph.

Valūtas devalvācijas loma izkļūšanai no ekonomikas lejupslīdes teorijā izklausās diezgan loģiska. Proti, ja valsts ekonomika nonāk lejupslīdē, tirgus dalībnieki, saskatot riskus šādā situācijā, savu naudu no valsts izņem un novirza citur. Valsts valūtas vērtība krīt, taču tas, savukārt, veicina cilvēkus iegādāties vairāk (nu jau lētāku) eksporta preču no šīs valsts. Tāpat tas mudina pašus valsts iedzīvotājus nosvērties par labu vietējo ražotāju izstrādājumiem, nevis iegādāties importa preces. Tādējādi valsts ekonomika pamazām sāk atgūties, un galu galā izkļūst no ekonomiskā pagrimuma.

Baltkrievijā pēc nacionālās valūtas devalvācijas par 50% par deficīta precēm kļuvušas vairākas sadzīvē nepieciešamas lietas – valsts iedzīvotāji ir izpirkuši Baltkrievijā ražotos ledusskapjus, sāli, veļas mazgājamās mašīnas un pat tualetes papīru. Iemesli tam esot dažādi, norāda DB aptaujātie eksperti.

«Devalvācijas visur ir ar vairāk vai mazāk līdzīgām sekām. Šajā gadījumā var minēt vismaz divus iemeslus, kādēļ Baltkrievijā pēc devalvācijas ir izcēlusies ažiotāža un preces tiek izpirktas,» norāda Swedbank eksperts Mārtiņš Kazāks. Viņš skaidro, ka pirmkārt, ar nelielu nobīdi laikā devalvācijai seko inflācija – ieguldot naudu precēs iedzīvotāji cenšas pasargāt sevi no inflācijas. Otrkārt, neesot zināms, vai nesekos atkārtota devalvācija, kas uzkrājumu vērtību samazinās vēl vairāk. Līdzīgas bažas iedzīvotājiem būtu arī Latvijā, ja 2008.gadā būtu izlemts devalvēt latu.

Savukārt DnB NORD bankas eksperts Pēteris Strautiņš, tīri teorētiski runājot par to, kas notiktu Latvijā, ja tiktu devalvēts lats, norāda, ka pati fundamentālākā atšķirība starp Baltkrieviju un Latviju ir ārējās atvērtības līmenis. Latvijas ekonomikā ārējās tirdzniecības īpatsvars ir lielāks, tirgus ir atvērtāks, kapitāla kustība ir pilnīgi brīva. Kopš neatkarības atgūšanas centrālās bankas valūtas kurss ir atbildis lata tirgus vērtībai. Baltkrievijā pirms rubeļa oficiālā kursa devalvācijas neoficiālais jeb melnā tirgus kurss no oficiālā kursa strauji attālinājies. Proti, ja Baltkrievijas centrālā banka pazemināja oficiālo kursu apmēram 3 tūkst. rubeļiem līdz 5 tūkst. rubeļiem, tad neoficiālais kurss jau pirms tam bijis ap 10 tūkst. rubeļiem par dolāru.

Ja tiks devalvēts lats, sapnis par eiro ieviešanu 2012., vēlākais, 2013. gadā būtu izsapņots uz ilgiem gadiem, tā komentārā Latvijas Avīzei raksta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Šāda iemesla dēļ Latvijas Banka neveiks eksperimentus ar latu, replikā uz Andra Šķēles rakstu atzīst I. Rimšēvičs. Db. lv jau vēstīja par A. Šķēles rakstu, kurā viņš pauda atbalstu lata devalvācijai, norādot, ka lata kursa koriģēšana apmēram 30% robežās radītu sociāli mazāk sāpīgu efektu, pie tam, saglabājot piesaisti eiro.

I. Rimšēvičs uzsver, ka pensionāri, mazatalgotie, bērnu pabalstu saņēmēji devalvācijas dēļ zaudēs lielu daļu savu ienākumu. «Latvijai nav energoresursu, tāpēc importējam daudzas izejvielas un kā maza valsts neražojam un nesaražosim ikdienas iztikai vajadzīgo. Devalvācijas dēļ dārgāki kļūs mājokļa izdevumi, tostarp apkure, medikamenti, preces bērniem, liela daļa pārtikas. Arī maize, jo vai tad, importēto graudu cenām devalvācijas dēļ kāpjot, vietējais audzētājs tos pārdos par veco cenu? Turklāt pēc degvielas un minerālmēslu cenas pieauguma par autora minētajiem 30%? Rūkot patēriņam, bankrotējot uzņēmumiem un augot bezdarbam, ienākumi budžetā mazināsies. Arī pensiju izmaksas var tikt apdraudētas. Kas kompensēs devalvācijas dēļ pieaugošos komunālos maksājumus un no kādiem avotiem? Kā ir ar atbildību par šiem cilvēkiem?» vaicā I. Rimšēvičs.

Lata devalvācijas risks ir pieaudzis pēc tam, kad Latvijas valdība ierosinājusi veikt pasākumus, lai pasargātu mājsaimniecības, kas paņēmušas kredītu, atsaucoties uz BNP Paribas Valūtas tirgus komandu, raksta Financial Times.

Arī Danske bank savā paziņojumā par situāciju Latvijā norāda, ka «No valdības viedokļa liela priekšrocība būs fakts, ka devalvācija vairs nesagādās lielas problēmas. Lielākais šķērslis līdz šim bija fakts, ka lielākā daļa kredītu ir izsniegti eiro, bet ķīlas vērtētas latos, līdz ar to devalvācija ievērojami palielinātu kredītu attiecībā pret ķīlas vērtību (nekustamo īpašumu)».

BNP Paribas skaidro, ka «Valdība ir ierosinājusi noteikt, ka bankas no kredītņēmējiem piedziņu varēs vērst tikai pret ieķīlāto īpašumu, līdz ar to parādu vērtība un aktīvu vērtība būs saistīta, norāda banka. Zviedru bankām Latvijas tirgū ir dominējošā loma un tagad tām būs jāpārņem lielākā daļa zaudējumu. Banku bilances ir pietiekami stipras, lai tiktu ar šiem zaudējumiem galā, tomēr pašu kapitāla rādītāji samazinās banku kapacitāti izsniegt kredītus, kas ietekmēs arī Zviedrijas tirgu.»

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Šodien notikušās Baltkrievijas rubeļa devalvācijas sekas uz Latvijas un Baltkrievijas ārējo tirdzniecību nebūs pārāk jūtamas, jo Baltkrievija nav starp Latvijas ārējās tirdzniecības nozīmīgākajiem partneriem, bet pieprasījums pēc Baltkrievijas precēm Latvijā nav pārāk augsts, uzskata eksperti.

Baltkrievijas rubeļa devalvācija teorētiski nozīmēs, ka Baltkrievijas preces paliks konkurētspējīgas, taču praksē šo preču konkurētspēju nosaka pieprasījums pēc tām un tas Latvijā nav īpaši augsts, aģentūrai LETA sacīja investīciju baņķieris, "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.

«Līdz ar to nekāda būtiska iespaida uz Latvijas un Baltkrievijas ārējo tirdzniecību nebūs. Rubeļa devalvācija nozīmēs to, ka Baltkrievijā daudziem cilvēkiem ievērojami pasliktināsies dzīves līmenis un Baltkrievijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem pastiprināsies vēlme meklēt iespējas pārvietot savu biznesu vai strādāt ārpus savas valsts. Cits jautājums ir par to, cik lielas viņiem būs iespējas šīs vēlmes īstenot,» sacīja Rungainis.

Interneta tirdzniecības platformas Narvar veiktais pētījums rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pasaules mērogā 89 % pircēju internetā vismaz vienu reizi ir nosūtījuši preci atpakaļ pārdevējam. Speciālisti saka, ka visbiežāk atpakaļ tiek sūtīts apģērbs (75 % gadījumu) un elektronikas produkti (23 % gadījumu).

Shopify.com veiktais pētījums parāda, ka visbiežāk apģērbs tiek nosūtīts atpakaļ neatbilstoša izmēra dēļ – tas veido 52 % no iemesliem. 12 % aptaujāto apgalvo, ka viņi preces ir nosūtījuši atpakaļ, jo tad, kad preces tika piegādātās, viņi jau vairs nevēlējās tās valkāt vai lietot, bet 5 % lietotāju bija neapmierināti ar produktiem, jo tie bija citādāki, nekā to fotogrāfijās vai aprakstos.

Ātro sūtījumu dienesta Venipak vadītājs Justs Šablinsks saka, ka šādas tendences ir parādījušās tāpēc, ka manījušies cilvēku iepirkšanās paradumi un pašu pārdevēju politika: “Preču atpakaļatdošanas mērogi pēdējo piecu gadu laikā ir izauguši vairākas reizes. Tas saistīts ar to, ka cilvēki jau pirms pirkšanas domā par preču atpakaļatdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums rāda, ka 41 % pircēju pirms preču iegādes jau zina, ka daļu no tām atdos atpakaļ.”

Ideju par lata devalvāciju kritizē žurnāla Kapitāls galvenais redaktors, žurnālists Māris Zanders, norādot, ka tas neko nedotu Latvijas eksportētājiem un ekonomikai.

Kā norāda M. Zanders savā slejā žurnāla marta numurā, «lata devalvācija – pat ja mēs ar sakostiem zobiem akceptējam devalvācijas izraisīto problēmu gūzmu – neko būtisku nedos mūsu eksportētājiem, jo noieta tirgi ir un būs „ciet" un mūsu eksporta palētināšanās nevar pārlauzt situāciju.

Kritizē lata devalvācijas ieceriŽurnālists arī jautā, vai tie, kuri runā par devalvāciju kā eksportam draudzīgu soli, ir sarēķinājuši, ko tā nozīmēs, ja paskatās no importēto izejvielu, komponentu un energoresursu viedokļa? Un kas tad būtu potenciālie ieguvēji – eksportētāji? Kokrūpniecība, pārtikas rūpniecība, par kuru strukturālajām un konkurētspējas problēmām gana daudz spriests? Vai nav pārāk dārga cena – ar devalvāciju uzturēt status quo nozarēs, kurās nepieciešamas reformas? M. Zanders arī atzīst, ka cerēt – ja ne tuvāko mēnešu laikā, tad nākamgad jau nu gan kreditēšana atjaunosies, ir pārāk optimistiski. «Paši Rietumu eksperti atzīst, ka „putra", kas ievārīta globālajā finanšu tirgū, būs jāstrebj vēl ilgi.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

2023. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gadā, bet importa – 23,2 miljardus eiro, par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5 % mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5 %), Zviedriju (12,4 %) un Igauniju (7 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3 %), Igauniju (12,2 %) un Poliju (5,2 %); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (35,9 %), Igauniju (14,3 %) un Somiju (12,6 %).

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Kazahstāna ir viena no visstraujāk attīstītām valstīm Centrālāzijā. Tanī pašā laikā valsts ģeogrāfiskais stāvoklis (kontinentāla valsts, tālu no lieliem pasaules tirgiem) jau nosaka, ka tā nav tradicionāla tirdzniecības nācija.

Der zināt, ka vārds kazahs senturku valodā nozīmē brīvs un neatkarīgs nomads. Latvijas uzņēmējiem, kas nu jau vairāk pieraduši pie skandināvu uzņēmējdarbības modeļa, vajadzētu atcerēties, ka Kazahstāna ir Āzijas valsts un tā jau ir «smalka lieta». Lai arī tiek reklamēts Zīda Ceļš, taču pagātnes romantikas te ir daudz vairāk nekā īstenībā. Pašlaik apkārt Zīda Ceļam tomēr ir valstis ar vēl joprojām sliktu transporta infrastruktūru un nedrošiem ekonomiskās attīstības rādītājiem. Bet Kazahstāna vairs nav gluži nabagais brālis, kas izmisīgi gaida palīdzību no bagāta onkuļa. Salīdzinājumam var minēt, ka 1999.gadā IKP uz vienu iedzīvotāju bija 1 138 $, bet 2009.gadā jau 9 340 $. Tas dabiski rada lielāku nacionālo pašapziņu un kritiskāku attieksmi pret ārzemnieku piedāvājumiem.