Jaunākais izdevums

Interneta tirdzniecības platformas Narvar veiktais pētījums rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pasaules mērogā 89 % pircēju internetā vismaz vienu reizi ir nosūtījuši preci atpakaļ pārdevējam. Speciālisti saka, ka visbiežāk atpakaļ tiek sūtīts apģērbs (75 % gadījumu) un elektronikas produkti (23 % gadījumu).

Shopify.com veiktais pētījums parāda, ka visbiežāk apģērbs tiek nosūtīts atpakaļ neatbilstoša izmēra dēļ – tas veido 52 % no iemesliem. 12 % aptaujāto apgalvo, ka viņi preces ir nosūtījuši atpakaļ, jo tad, kad preces tika piegādātās, viņi jau vairs nevēlējās tās valkāt vai lietot, bet 5 % lietotāju bija neapmierināti ar produktiem, jo tie bija citādāki, nekā to fotogrāfijās vai aprakstos.

Ātro sūtījumu dienesta Venipak vadītājs Justs Šablinsks saka, ka šādas tendences ir parādījušās tāpēc, ka manījušies cilvēku iepirkšanās paradumi un pašu pārdevēju politika: “Preču atpakaļatdošanas mērogi pēdējo piecu gadu laikā ir izauguši vairākas reizes. Tas saistīts ar to, ka cilvēki jau pirms pirkšanas domā par preču atpakaļatdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums rāda, ka 41 % pircēju pirms preču iegādes jau zina, ka daļu no tām atdos atpakaļ.”

J. Šablinsks apgalvo, ka ir grūti pateikt, kādus zaudējumus pārdevējiem rada šādi skaitļi, tomēr Venipak vadītājs ir pārliecināts, ka vismaz tuvākajā laikā tirgotājiem tā dēļ nevajadzētu mainīt savu preču atpakaļatdošanas politiku.

“Ir taču otra svarīga lieta – patērētāji novērtē pārdevējus, kuri rada iespējas preces nosūtīt atpakaļ. 70 % no patērētājiem labprātāk izvēlētos to pārdevēju, kurš rada iespēju viegli atdot atpakaļ neatbilstošas preces, bet 17 % pircēju vispār nav gatavi pirkt preces no pārdevēja, kurš nerada iespējas preces atdot atpakaļ,” saka J. Šablinsks.

“Tas tiešām atsaucas uz tirgotāju peļņu, jo katra preces atpakaļ nogādāšana maksā, bet, kad ir tāda milzīga konkurence, pārdevējiem ir ar to jāsamierinās,” saka J. Šablinsks.

Izaicinājumus kurjeru dienestiem

Venipak vadītājs saka, ka preču atpakaļatdošana kļūst par lielu izaicinājumu ne tikai pārdevējiem, bet arī ātro sūtījumu dienestiem, jo pircēji, atdodot atpakaļ preces, grib pēc iespējas ātrāk atgūt savu iztērēto naudu.

“Gandrīz puse pircēju preces fiziski nogādā veikalā paši. Tas saistīts ar to, ka pircējs vēlas droši nogādāt preces atpakaļ un uzreiz atgūt naudu vai vienkārši apmainīt preci. Tomēr, ja runājam par tirdzniecību internetā, process nav tik vienkāršs – pircējam ir jāaizpilda noteikta veidlapa, bet prece pie pārdevēja atgriežas tikai pēc dažām dienām vai pat nedēļas. Tāpēc mums jācenšas, lai atpakaļatdodamā prece pārdevēju sasniegtu tikpat ātri, cik ātri tā pirms tam nonāca pie pircēja, kas to bija iegādājies,” saka J. Šablinsks.

Venipak vadītājs norāda, ka lielākie interneta veikali jau tagad izmanto dažādus modeļus, lai internetā iegādātās preces pircēji varētu atdot atpakaļ vienkāršāk.

“Londonā un citās lielās pilsētās pircēji preces var atstāt noteiktās vietās konteineros vai pakomātos, kuri pieder konkrētam veikalam. Tādā veidā pats veikals var ātrāk saņemt preces un atdot naudu pircējiem,” saka J. Šablinsks.

Vadītājs apgalvo, ka Venipak ir nodomājis investēt kurjeros un procesos, kuri ļautu sūtījumus no pircējiem savākt pēc iespējas efektīvāk un ātrāk.

“Pērkot internetā, visbiežāk preces var atdot atpakaļ vairākos veidos: preces nosūtīt atpakaļ pārdevējam, izmantojot parasto pastu, vai tās nodot pārdevēja atsūtītam kurjeram, kas ieradies precēm pakaļ uz mājām. Visbiežāk tomēr cilvēki paši sūta preces pa pastu atpakaļ pārdevējam, bet tas ilgst ilgāk, nekā nosūtot preces atpakaļ, izmantojot otro veidu,” saka J. Šablinsks.

Piesaistīs inovācijas

Venipak vadītājs saka, ka pašlaik kopā ar vairākām interneta tirdzniecības platformām uzņēmums analizē datus, kurās pilsētās un rajonos ir vislielākā preču atpakaļatdošanas iespēja, un tajās gatavojas piedāvāt jauninājumus.

“Pašlaik vācam informāciju un analizējam datus par to, kuros reģionos vai lielāko pilsētu rajonos visbiežāk preces tiek sūtītas atpakaļ. Tajās esam nolēmuši izveidot preču savākšanas vietas. Tas būs īpaši aktuāli lielāko apģērbu tīklu pārstāvjiem, jo preces no cilvēkiem noliktavās atgriezīsies ātrāk,” saka J. Šablinsks.

“Cits risinājums, par kuru pašlaik domājam, ir zināmas izmaiņas mūsu Pick up punktos, kuros būs iespējams atdot atpakaļ noteiktu uzņēmumu produktus un uzreiz saņemt naudu. Šo modeli patlaban testējam, tomēr jau redzam lielu perspektīvu,” saka J. Šablinsks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem – piecas galvenās lietas, ko atcerēties

Baltijas Tiešās tirdzniecības asociāciju ģenerālsekretārs Gintautas Zaleckas, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešā tirdzniecība ir kļuvusi par izplatītu pārdošanas metodi, un ar interneta un sociālo mediju sniegtajām priekšrocībām mēs piedzīvojam tās popularitātes stabilu pieaugumu, un mūsdienu patērētājiem ir svarīgi spēt orientēties šis strauji augošās nozares noteikumos.

15. martā tiek atzīmēta Eiropas Patērētāju diena, un tā ir lieliska iespēja atsaukt atmiņā patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem, proti, iepērkoties attālināti (tiešsaistē, telefoniski, ar pasta pasūtījumu) vai iegādājoties preces tiešās tirdzniecības ceļā – mājās, darbavietās, tirgotāja organizētās ekskursijās vai produktu demonstrācijās. Ir vērts pieminēt, ka šīs patērētāju tiesības ir vienādas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

1. Tiesības atteikties no pirkuma 14 dienu laikā vai 12 mēnešu laikā

Svarīgi zināt, ka iepērkoties attālināti un ārpus veikala telpām, patērētāji ir tiesīgi 14 kalendāro dienu laikā no preču piegādes dienas atteikties no pirkuma un saņemt naudas atmaksu pilnā apjomā. Ja patērētājs ir iegādājies vairākas preces vienā pasūtījumā, bet preces tiek piegādātas atsevišķi, atteikuma termiņš beidzas 14 dienas pēc datuma, kurā patērētājs ir fiziski saņēmis pēdējo pasūtīto preci. Turklāt tirgotājiem jānodrošina patērētājiem pirkuma atteikuma veidlapa, ko patērētājs var (bet tam nav pienākums) izmantot, ja pārdomā un vēlas atteikties no darījuma, kas ir noslēgts attālināti vai sliekšņa tirdzniecības ceļā. Ne visi zina, ka sākotnējs maksimālais 14 dienu termiņš automātiski tiek pagarināts līdz 12 mēnešiem gadījumā, ja tirgotājs nav pienācīgi informējis patērētājus par tiesībām atkāpties no līguma. Tāpat ir vērts atcerēties, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 254 un Nr.255 ietver sarakstu ar precēm, uz kurām atteikuma tiesības neattiecas, piemēram, preces, kas ir izgatavotas atbilstoši patērētāja sniegtai specifikācijai vai ir nepārprotami personalizētas, preces, kas ātri bojājas vai kurām ir īss derīguma termiņš, aizzīmogotās (un pēc piegādes atvērtas) preces, kuras nav paredzētas atdot atpakaļ veselības aizsardzības vai higiēnas apsvērumu dēļ u.c..

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiešsaistes platformu uzvaras gājiens

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģions – pievilcīgs tirgus tirdzniecības sabiedrību paplašināšanai, taču Makes You Local izpilddirektors Donats Gudelis (Donatas Gudelis), kas palīdz dibināt uzņēmumus dažādās valstīs, stāsta, ka šim attīstības posmam ir pienācīgi jāsagatavojas un jāizvairās no visbiežāk pieļautajām kļūdām.

Pēc sarunbiedra teiktā, viņam ir nācies redzēt un strādāt ar daudziem veiksmīgiem projektiem, taču gadās arī neveiksmes.

„Strādājam ar uzņēmumiem, kas ienāk Lietuvas vai citu Baltijas valstu tirgū, esam viņu galvenais padomdevējs tirgus izpētē, adaptējam internetveikalu saturu dažādām valstīm, mums ir savs zvanu cents, kurā apkalpojam klientus dažādās valodās. Tādā veidā redzam arī problēmas, ar kurām saskaras uzņēmumi, un mēģinām kopā tās risināt. Esam redzējuši gan ļoti veiksmīgus piemērus, gan arī vilšanās,” saka D. Gudelis.

D. Gudelis stāsta, ka viena no svarīgākajām lietām starptautiskajā biznesā ir preču kustība un apkalpošanas kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātro sūtījumu dienesti cenšas pielāgoties mainīgajiem patērētāju ieradumiem. 2018. gada beigās veiktie pētījumi rāda, ka gandrīz 88 % pircēju ir gatavi papildus maksāt par preču piegādi tajā pašā dienā, bet gandrīz puse pircēju, izvēloties, no kā produktu pirks, to izvēlas pēc piegādes ātruma.

Šādas tendences ātro sūtījumu dienestiem liek investēt ātrākā preču piegādē. Sabiedrības Venipak vadītājs Justs Šablinsks apgalvo, ka “Same Day Delivery” (piegāde tajā pašā dienā) ir viens no būtiskajiem viņa vadītās sabiedrības pakalpojumu virzieniem kā Latvijā, tā citās Baltijas valstīs.

“2017. un 2018. gadā daudz investējām terminālu attīstībā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā – tikai pagājušajā gadā vien atvērām piecus jaunus terminālus Baltijas valstīs, kā arī ievērojami paplašinājām “Pick up” punktu tīklu. Šie jaunumi ļauj garantēt, ka sūtījums adresātu var sasniegt vienas dienas laikā ne tikai Latvijā, bet arī starp valstīm – sūtot sūtījumu no Latvijas uz Igauniju vai Lietuvu,” saka J. Šablinsks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni spēles noteikumi preču un pakalpojumu starpniecības pakalpojumu piedāvāšanai interneta platformās

Rolands Valdemārs, zvērināts advokāts, BDO Law, Zvērinātu advokātu birojs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot tirdzniecību internetā, Apavi 40+ paplašina klientu loku ārvalstīs un audzē apgrozījumu.

Sākotnējo apavu veikala Apavi 40+ (SIA Aseim) dibinātāju un īpašnieču ceļi biznesā šķīrušies, taču, piesaistot komandai jaunu partneri, Zaiga Brača turpina iesākto un negrasās apstāties. Pieprasījums pēc lielāku izmēru apaviem aug, izplešoties klientu lokam Latvijā un arī ārpus tās. Baltijas vienīgajā veikalā, kas specializējas tikai lielo izmēru apavu tirdzniecībā, iepērkas atlēti, citi stabila pamata meklētāji.

No grāmatvedības uz mārketingu

Pēc lēmuma pieņemšanas, ka var iztikt ar veikalā gūtajiem ienākumiem, Z. Brača pēdējos piecus gadus ir veltījusi savam uzņēmumam, lai gan sākotnēji apvienoja biznesu ar pamatdarbu. «Savienot pamatdarbu un attīstīt savu biznesu ir ļoti grūti,» viņa secina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iedzīvotāji gatavi atbalstīt vietējos uzņēmējus, bet vērtē cenas

Lelde Petrāne, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Absolūts vairākums Latvijas iedzīvotāju (94%) ir pārliecināti, ka sabiedrībai būtu jāatbalsta krīzē nonākušos uzņēmējus, iegādājoties Latvijā ražotas preces, liecina "Swedbank Finanšu institūta" pētījums.

Atsaucoties uzņēmēju un valdības aicinājumiem, iedzīvotāji ir gatavi biežāk nekā iepriekš iegādāties vietējās izcelsmes preces, iepirkties vietējos veikalos un mudina līdzīgi rīkoties arī savus draugus un paziņas. Tomēr 65% aptaujāto atzīst, ka priekšroku Latvijas precēm un pakalpojumiem vairumā gadījumu dod tad, ja cena būtiski neatšķiras vai tā ir zemāka nekā ārvalstu ražojumiem.

Kā atklāj pētījums, 89% iedzīvotāju jau šobrīd regulāri piedomā, lai viņu iepirkumu grozā nonāktu vietējo ražotāju produkcija. Skaidri redzams, ka Latvijas iedzīvotāji emocionāli jūtas līdzatbildīgi par iespējami ātrāku ekonomikas atveseļošanos – pārliecinošs vairākums aptaujāto (96%) uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai patērētājiem ir jāatbalsta vietējie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

220.lv uzsāk grāmatu tirdzniecību

Zane Atlāce - Bistere, 12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar "220.lv" attīstīto tirdzniecības platformu "marketplace" un noslēgto sadarbību ar grāmatnīcu tīklu "Globuss" interneta veikals uzsācis grāmatu tirdzniecību.

Grāmatas kopumā ir jauna preču kategorija interneta veikalā "220.lv", norāda tiešsaistes tirdzniecības platformas marketplace vadītājs Raimondas Žilēnas. "Grāmatas visā pasaulē interneta veikalos ir viena no pieprasītākajām preču kategorijām un redzam tās potenciālu arī Latvijā, līdz ar to sadarbības uzsākšana ar "Latvijas Grāmata" ir likumsakarīgs solis. Nenoliedzami fakts, ka grāmatu tirdzniecību aizsākam, pateicoties "marketplace", mums kā uzņēmumam ir svarīgs, tādējādi apstiprinot platformas priekšrocības un ieguvumus gan no uzņēmējdarbības, gan klientu viedokļa. Turpinot darbu pie kategorijas pilnveides, sagaidām, ka tuvākajā nākotnē "marketplace" būs viens no lielākajiem grāmatu tirdzniecības kanāliem Latvijā. Šobrīd sortimentā ir dažādu žanru un dažādiem vecumiem domātas grāmatas," norāda R.Žilēnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vakardienas SIA "Andele Mandele PAY" iekļauta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) elektroniskās naudas iestāžu reģistrā, kas uzņēmumam dod tiesības sniegt maksājumu pakalpojumu – maksājuma instrumenta izlaišanu.

"Ļoti ceram, ka deviņu līdz desmit mēnešu laikā varēsim ieviest elektroniskās naudas sistēmu. Šobrīd turpinās nopietns programmēšanas darbs, lai šo drošo maksājumu sistēmu ieviestu dzīvē," teic Līva Jaunozola, sludinājumu portāla "andelemandele.lv" īpašniece un kustības "Andele Mandele" aizsācēja.

Uzņēmums jau ilgāku laiku vēlējās nodrošināt, lai pircēji ar pārdevējiem portāla iekšienē var norēķināties ar elektroniskās naudas palīdzību. Piemēram, ja pircējs vēlas iegādāties zābakus par 50 eiro, vispirms pārskaita naudu un tad gaida, ko saņems, atverot pakomātu.

"Lielākoties pārdevēji ir godprātīgi, bet situācijas ir dažādas, piemēram, ir bijis gadījums, kad pārdevējs savāc no desmit pircējiem pa 20 eiro un pazūd. Elektroniskās naudas licence iedod jaunu vērtību uzņēmumam un tam, ko darām. Iepirkšanās būs pārskatāma un drošāka," saka L. Jaunozola. Tagad pircējs varēs papildināt savu "Andele Mandele" elektronisko maciņu, piemēram, par 50 eiro un šī nauda kļūst par elektronisko naudu, par ko var iegādāties preces portālā. Arī pārdevējiem nauda par pārdotajām precēm vispirms ieskaitās šajā virtuālajā maciņā, kur naudu var krāt un tērēt portālā vai arī jebkurā brīdī pārskaitīt uz savu kontu. Naudu pārdevējs saņems nevis pārdošanas brīdī, bet tad, kad pircējs izņems preci no pakomāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Katram tehnoloģiju grandam pa savai gigantiskai ekonomikai

Jānis Šķupelis, 20.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Facebook sola jaunu maksājumu sistēmu ar savu virtuālo valūtu.

Sociālais tīkls Facebook nupat informējis par plāniem attīstīt savu virtuālo valūtu. Tas šim tirgum pievērsis uzmanību, un cena palēkusies arī citām populārākajām virtuālajām valūtām. Šī tirgus flagmaņa – bitmonētas – cena pārsniegusi 9 tūkst. ASV dolāru līmeni. Tas no šā gada sākuma ir kāpums gandrīz par 160%.

Facebook gadījumā šobrīd aktualizējies uzņēmuma plāns ieviest virtuālās valūtas «Libra» maksājumu sistēmu. Pārsvarā eksperti teic, ka kompānija šādu soli sper, lai diversificētu savu biznesu un iespiestos finanšu pakalpojumu tehnoloģiju jomā. Agrāk virtuālo valūtu tirgus būtībā bija ideja par maksājumu veikšanu bez trešās jeb uzticības puses. Tas nepatika regulatoriem. Tagad šīs puses lomu grib pildīt Facebook, un līdzīgi plāni izskanējuši arī no citiem mūsdienu tehnoloģiju līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Nosaukti Latvijā labākie interneta veikali astoņās kategorijās

Laura Mazbērziņa, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta Latvijā labāko interneta veikalu apbalvošanas ceremonija The Latvian Ecommerce Award 2018, informē digitālās mārketinga aģentūras iMarketings.lv pārstāvji.

Kopumā balvas tika piešķirtas astoņās kategorijās: apģērbi un apavi, elektrotehnika, auto rezerves daļas, skaistumkopšana, smaržas, pārtika un saimniecības preces, preces bērniem, biļešu tirdzniecība.

Visaugstāko pircēju novērtējumu un balvas kā labākie interneta veikali Latvijā saņēma: apģērbi un apavi – Membershop.lv, elektrotehnika – RD Electronics (rdveikals.lv), auto rezerves daļas – Trodo.lv, skaistumkopšana – Douglas.lv, smaržas – 220.lv, pārtika un saimniecības preces – Barbora.lv, preces bērniem – Babystore.lv, biļešu tirdzniecība – Bilesuserviss.lv.

Sergejs Volvenkins, iMarketings.lv digitālās nodaļas vadītājs norāda, ka starp TOP5 veikaliem gandrīz katrā kategorijā bija ļoti sīva konkurence. «Tas norāda uz to, ka interneta veikaliem ir nemitīgi jāattīstās, lai noturētu līdera statusu. Regulāri ir jāpilnveido iepirkšanas pieredze, ieviešot jaunus un mūsdienīgus risinājumus mājaslapā, tādus kā papildināta realitāte, satura pielāgošana, izmantojot mašīnmācīšanās tehnoloģiju, ērts checkout, ātrākā piegāde, operatīvs lietotāju atbalsts tiešsaites režīmā utt. Ceram, ka pircēju augstais novērtējums un balvas saņemšana par labāko interneta veikalu būs nozares spēlētājiem vēl viens papildu stimuls attīstīties vēl augstākā līmenī,» rezumē S. Volvenkins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažkārt mēdz teikt, ka tieši lielāki izaicinājumi pārbauda, no kā patiesībā ir taisīts cilvēks. Līdzīgi var teikt arī par finanšu tirgiem – tieši rīcība cenu kritumu un panikas apstākļos mēdz iezīmēt to, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs galu galā ir tā saucamais investors.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs izceļ vairākus slavenā investora Bendžamina Greiema (no viņa mācījies un pie viņa strādājis pats Vorens Bafets) ieteikumus un domu graudus par tirgus spēkiem. Viņš būtībā teic, ka finanšu pasaulei nemierīgākos laikos daudziem būtu jāmēģina aizmirst tas, ko dara kopējais tirgus. Tā vietā esot labāk koncentrēties uz to, ko pats kā investors vari reāli izdarīt.

Vispirms B. Greiems iesaka pašam noteikt to, kas īsti esi – investors vai spekulants. Proti, investora galvenā interese ir turēt "pienācīgus vērtspapīrus par pienācīgu cenu". Savukārt spekulants jau galvenokārt gaida cenu svārstības un mēģina no šīm izmaiņām nopelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cietā Brexit gadījumā VID prognozē pārslodzi atsevišķās Latvijas muitas zonās

Db.lv, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Jau šonedēļ atkal jāpagriež pulksteņa rādītāji

Lelde Petrāne, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 27. oktobrī pl. 04.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ, informē Ekonomikas ministrija.

Tā kā Eiropas Savienības dalībvalstīs turpinās diskusijas par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā, šobrīd ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība, kas nozīmē, ka šā gada 27. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2020. gada 29. martā.

Šobrīd pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 «Par pāreju uz vasaras laiku». Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preču enerģijas patēriņš būtiski ietekmē kā dabas resursu un enerģijas patēriņu, tā arī iedzīvotāju maksājumus par patērēto enerģiju. Ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un mazināt energoietilpīgu preču ietekmi uz vidi, Eiropas Savienībā šobrīd tiek pārskatīti noteiktu preču grupu ekodizaina un energomarķējuma noteikumi, informē Ekonomikas ministrija.

Pārskatītais regulējums paredz uzlabot energomarķējuma skalu, kas ļaus patērētājiem vieglāk identificēt energoefektīvākas preces. Savukārt izmaiņas ekodizaina noteikumos paredzēs ražotājiem jau preču izstrādes stadijā vairāk pievērsties izmantoto materiālu, funkcionalitātes uzlabošanas un resursu efektivitātes prasībām, lai sasniegtu augstākus preču energoefektivitātes un ilgtspējības rādītājus.

Tiek prognozēts, ka līdz ar jauno ekodizaina un energomarķējuma noteikumu ieviešanu primārās enerģijas ietaupījums gadā Eiropas Savienībā varētu sasniegt 175 Mtoe (Miljons tonnu naftas ekvivalenta). Tas nozīmē, ka viena mājsaimniecība elektroenerģijas rēķinos gadā varēs ietaupīt 490 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajās brīvdienās notikusi liela apmēra zādzība IT produktu un risinājumu izplatītāja AS "ELKO Grupa" noliktavā Rīgā.

Noliktavā uzglabātās preces bija pilnībā apdrošinātas, tāpēc neradīs būtisku ietekmi uz uzņēmuma darbību, tomēr, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma apmērus, ELKO izsludinājis līdz pat 200 000 eiro lielu atlīdzību par informācijas sniegšanu, kas varētu palīdzēt atklāt noziegumu.

Noziedzīgais nodarījums organizētā grupā izdarīts aizvadītajā nedēļas nogalē, ELKO Grupa noliktavas telpās, biznesa parkā "Lidostas Parks". Ielaušanās notikusi no blakus esošās noliktavas.

"Prognozējam, ka Baltijas un Austrumeiropas valstu tirgos šobrīd varētu ieplūst liels daudzums noziedzīgā ceļā iegūtas preces: mobilie tālruņi, portatīvie datori, procesori, video un atmiņas kartes. Aicinām nekavējoties atsaukties visus nozarē strādājošos partnerus, ja rodas aizdomas par kādas preces izcelsmi. Pēc pieprasījuma varam sniegt nozagto preču sēriju numurus salīdzināšanai, tāpat arī jābrīdina, ka nozagtās preces tālākpārdošana ir nelikumīga un šo preču pārdevējiem vai pircējiem tā var tikt atsavināta," informē ELKO Grupa direktors Svens Dinsdorfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ilgtspējīgas modes centieni pazūd zem lēto apģērbu viļņa

Ilze Žaime, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes industrija atrodas krustcelēs - ar pircēju maciņiem vienā pusē un savu sirdsapziņu otrā, raksta Bloomberg.

Pircēji ar prieku ir pieņēmuši ātro modi, dodot iespēju uzplaukt tādiem pasaulē zināmiem zīmoliem kā, piemēram, Zara, H&M un Boohoo, kas savas kolekcijas atjauno pēc iespējas ātrāk un lētāk.

Taču vienlaikus aizvien biežāk tiek akcentēta vides saudzēšana, jo modes industrija atstāj dziļas pēdas.

Daži jautājumi un atbildes, kas raksturo situāciju modes industrijā patlaban pasaulē:

Kas ir ilgtspējīga mode?

Tā ir kustība, kas tiecas modes industriju padarīt atbildīgāku pret tās ietekmi uz vidi, mainot apģērba dizaina un izgatavošanas procesus, tā piegādi, lietošanu un pārstrādi. Doma ir virzīties tālāk no tā sauktās ātrās modes, kas veicina ātru, bieži lētu apģērbu ražošanu, lai spētu pielāgoties strauji mainīgajām tendencēm. Tas, savukārt, noved pie pircēju nesaudzīgas izturēšanās pret iegādātajiem apģērbiem. Tiek pievērsta uzmanība arī dzīvnieku aizsardzībai, kā arī industrijas padarīšanai sociāli atbildīgākai, uzlabojot apstākļus ražotnēs un samazinot bērnu darba izmantošanu jaunattīstības valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrie aizdevēji centīsies ieņemt jaunas nišas

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu nedēļu laikā vairākiem pārtikas produktiem strauji pieaudzis pieprasījums, kas liecina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju veido pārtikas rezerves, par pārdošanas datu analīzes secinājumiem pastāstīja mazumtirgotāju pārstāvji.

Patlaban preču deficīts tirgū gan neesot jūtams un mazumtirgotājiem ir pietiekamas rezerves tiem pārtikas produktiem, kuriem pēdējo divu nedēļu laikā strauji pieaudzis pieprasījums, liecina tirgotāju pārstāvju teiktais.

"Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine atklāja, ka februāra beigās, salīdzinot ar pārdošanas apjomiem janvāra beigās, būtiski audzis pieprasījums pēc bakalejas precēm un konservētiem produktiem. "Tā, ka šie produkti ir ilgstoši uzglabājami, acīmredzot, pircēji vēlas būt droši, ka viņu dzīvesvietā atrodas pietiekami daudz ēdiena, ja gadījumā mājās nāksies pavadīt ilgāku laiku," sacīja Vārtukapteine.

Kā atzīmēja Vārtukapteine, "Elvi" pārdošanas apjomi liecina, ka, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, vairāk pērk griķus (+99%), gaļas konservus (+96%), miltus (+57%), makaronus (+49%). Pārējo bakalejas preču pārdošanas daudzums vidēji audzis par 20-30%. Cukuram pārdošanas daudzums februāra beigās audzis par 6%, zivju konservu sortimentā lielākais pieprasījuma pieaugums ir tunča konserviem (+34%), bet pārdošanas apjomu kritums vērojams šprotēm - acīmredzot, tās kļuvušas par gardēžu segmenta produktu, ko pērk izsmalcinātu ēdienu gatavošanai, nevis ikdienas patēriņam, skaidroja "Elvi" komercdirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru