Eksperti

Iepirkšanās paradumu maiņa: ko izvēlas šodienas pircējs?

Anda Daliņa, NielsenIQ Latvia mazumtirdzniecības pakalpojumu vadītāja; Uģis Začs, “StrongPoint” klientu servisa vadītājs, 15.06.2022

Jaunākais izdevums

Mazumtirdzniecības nozare vienmēr ir sinhroni līdzdarbojusies pircēju iepirkšanās paradumiem, kurus, savukārt, ietekmē dažādi ārējie notikumi un apstākļi. Pēdējo gadu laikā ir notikuši daudzi negaidīti pavērsieni, kas ir ietekmējuši sabiedrības noskaņojumu un veidu, kā tiek veikti ikdienas pirkumi.

Pandēmijas radītie ierobežojumi un Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir “sašūpojis” gan ekonomiku, gan arī mazumtirdzniecības nozari, kā arī licis pircējiem pārdomāt savus tēriņus un pielāgot iepirkšanās paradumus.

Latvija – atlaižu kultūras eksperti

Baltijā Dzeltenas vai sarkanas, lielāka izmēra, ar uzrakstu treknrakstā – tā izskatās tipiskas preču cenu zīmes, kuras liela daļa pircēju ar acīm vienmēr sameklē, veicot savus ikdienas pirkumus. Pēc Strategic Planner Global apkopotajiem datiem gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (48 %) izvēlas preces, kurām ir atlaide, tādējādi ierindojot Latviju un tās atlaižu kultūru trešajā vietā starp visām 28 Eiropas valstīm.

Atlaižu kultūra ir būtisks pircēju virzītājspēks, kas mudina ne vien meklēt preces par izdevīgām cenām bet arī iepirkt konkrētas preču grupas ilgākam laikam, ja tās ir pieejamas par izdevīgāku cenu. Tādējādi pircējiem tiek sniegta rīcības brīvība plānot savus pirkumus un budžetu atbilstoši tā brīža cenām veikalos.

Starp populārākajām pārtikas precēm, kuras Latvijas iedzīvotāji iegādājas ar atlaidi, ir kafija (71 %), jogurts (61 %), kartupeļu čipsi un līdzīgas uzkodas (60 %), saldējums (53 %) un skābais krējums (49 %). Savukārt nepārtikas preču segmentā līderos izvirzās zobu pasta (65 %), higiēniskās salvetes (62 %), šampūns (62 %), baterijas (60 %) un dušas želeja (60 %).

Tādas preces kā kafija, zobu pasta, šampūns un dušas želejas, vienmēr būs nepieciešamas, turklāt tās pietiek ilgākam laikam, tāpēc šādus pirkumus var ieplānot laicīgi vai veidot savlaicīgas rezerves, lai brīžos, kad kāds no produktiem beidzas, nav jāpiedzīvo diskomforts. Visticamāk, ka tieši tādēļ šīs konkrētās preces ieņem līderu pozīcijās ar atlaidi pirkto preču sarakstā. Kas attiecas uz jogurtu un krējumu – šīm precēm piedāvājuma klāsts ir tik plašs, ka vienmēr atradīsies kāda prece, kurai tobrīd būs atlaide. Savukārt čipsi, uzkodas un saldējums ir preces, kuras tiek iegādātas atpūtas brīžiem, tāpēc no lielā sortimenta parasti tiek izvēlētas preces ar atlaidi, neiedziļinoties tādās detaļās kā produkta ražotājs, sastāvs un citi.

Būtiskākie kritēriji preču iegādei

Neskatoties uz pircēju vidū izplatīto atlaižu kultūru, samazināta cena nav vienīgais kritērijs preces iegādei. Pēc NielsenIQ Omnibus datiem, 45 % Baltijas pircēju piekrīt, ka būtiskākie kritēriji zīmola preces iegādei ir zemas vai pieejamas cenas, privāts zīmols, veselīgs, vietējo ražotāju izcelsme un sociāli atbildīgs produkts.

“Mainoties pircēju paradumiem un vēlmēm, tieši viņu loma ir noteicošā mazumtirdzniecības un preču ražotāju attīstībai. Ilgtspēja ir viena no šī brīža aktuālākajām tēmām visās nozarēs, tāpēc arī pircēji arvien biežāk pieprasa atbilstošus pakalpojumus. Organisku ēdienu un veselīga dzīvesveida popularizēšana atspoguļojas arī mazumtirdzniecības tendencēs, veikaliem arvien vairāk piedāvājot vietējo ražotāju izcelsmes produktus, kā arī meklējot veidus izdevīgu cenu piedāvāšanai ilgtspējīgā veidā,” norāda “StrongPoint” klientu servisa vadītājs Uģis Začs.

Lielākās bažas, kas ietekmē patērētāju paradumu maiņu

Iepirkšanās paradumus būtiski ietekmē arī ārējie apstākļi, kas pircēju vidū rada bažas par viņu turpmāko pirktspēju. Pēc NielsenIQ datiem Latvijas iedzīvotājiem lielākās bažas izraisa karš (65 %), pārtikas cenu pieaugums (52 %) un degvielas cenu pieaugums (45 %). Tāds pats lielāko bažu Top 3 ir arī kaimiņvalstī Igaunijā, savukārt Lietuvā trešo vietu ieņem bažas par komunālo pakalpojumu rēķinu pieaugumu.

“Ņemot vērā aktuālos datus, pircēji, ļoti iespējams, plānos savus pirkumus atbildīgāk, lielāku uzmanību pievēršot cenām. Tāpat tiks veidoti lielāki pārtikas uzkrājumi, iepērkot preces, kurām ir ilgāks derīguma termiņš. Mazumtirgotājiem ir jāņem vērā šīs tendences un jāseko līdzi noliktavā pieejamo preču daudzumam, izvērtējot, kā ir mainījies pieprasījums pēc iepriekš populārākajām precēm un kuras preces pircēji iepērk vairumā vienas iepirkšanās reizes laikā. Iepirkšanās paradumu svārstību un tendenču integrēšana ikdienas piegādes ķēdes procesos ļaus uzņēmējiem ātrāk reaģēt uz izmaiņām pieprasījumā un saglabāt stabilu darbību nākotnē,” skaidro U. Začs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi, kā arī sankcijas, kuras noteiktas pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, ir izraisījušas pārmaiņas kontrabandas preču apmēros.

Preču kontrabanda ir bijusi sāpīga tēma legālajiem konkrēto preču ražotājiem un tirgotājiem, jo tā atņem potenciālo pircēju daļu, samazina realizācijas apjomus, kas atsaucas uz samaksāto nodokļu apjomu. Lai minimizētu kontrabandas rašanās iespējas, daudzu gadu garumā Latvijā ir ieviesti dažādi tās izķeršanas instrumenti, tomēr pilnībā izskaust kontrabandu nav izdevies. Vienlaikus pasaulē, visticamāk, nav nevienas valsts, kurai nebūtu kaut kādu preču kontrabandas, jo ir atšķirības starp valstīm un tajās esošajiem nosacījumiem, nodokļu likmēm, kas rada pieprasījumu, kuru arī veikli cilvēki cenšas nodrošināt.

Mazāka kustība – mazāk kontrabandas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada, 2021. gada 7. oktobrī, mazumtirgotājs “Lidl” sāka darbu Latvijā, vienlaikus atverot pirmos 15 veikalus Rīgā un reģionu pilsētās. Savu pirmo dzimšanas dienu “Lidl” sagaida ar gandrīz 2000 kolēģu lielu komandu un 19 veikaliem visā Latvijā, kam drīzumā pievienosies divdesmitais veikals Liepājā.

Saskaņā ar jaunākajiem tirgus izpētes kompānijas “NielsenIQ” datiem, “Lidl” ar tikai 19 veikaliem Latvijā ir izvirzījies apmeklētāko pārtikas veikalu trijniekā: 39% pircēju apmeklē “Lidl” un 11% pircēju norāda, ka tas ir viņu galvenais ikdienas pārtikas preču iegādes veikals.

Gada laikā “Lidl” ir paplašinājis Latvijā ražotās produkcijas piedāvājumu, sadarbojoties ar vairāk nekā 50 vietējiem ražotājiem. Daļa no šiem vietējiem ražotājiem realizē savu produkciju ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas “Lidl” veikalos.

“Esam aizvadījuši lielisku pirmo darbības gadu Latvijā un redzam ļoti pozitīvas perspektīvas tālākai attīstībai, ko mēs apliecinām, atverot jaunus veikalus Latvijā,” saka Jākobs Jozefsons, “Lidl Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lidl sasniegtā tirgus daļa pērn Latvijā varētu būt tuvu 10%

LETA, 20.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" sasniegtā tirgus daļa pagājušajā gadā Latvijā varētu būt tuvu 10%, intervijā sacīja kompānijas vadītājs Mačejs Urbanskis, atsaucoties uz pētījumu kompānijas "NielsenIQ" datiem.

Viņš arī atzīmēja, ka attiecīgos rezultātus vērtē kā izcili labus, ņemot vērā, ka pērn Latvijā darbojās aptuveni 20 "Lidl" veikalu.

"Es teikšu, ka tas, ko mēs gada laikā esam sasnieguši, ir pat vairāk, nekā mēs cerējām. Mēs zinājām, ka klienti Latvijā mūs gaida. Mums kopš 2016.gada bija darba pieredze Lietuvā, tādēļ mēs bijām pārliecināti, ka mūsu ienākšana tirgū būs sekmīga, bet realitāte pārsniedza mūsu gaidas," sacīja Urbanskis, piebilstot, ka "Lidl" darbu sāka ar 15 veikaliem 2021.gada oktobrī un pašlaik to skaits ir sasniedzis 23.

Urbanskis arī atgādināja, ka "Lidl" darbu Latvijā sāka pandēmijas laikā, kad spēkā bija dažādi ierobežojumi, tostarp veikalos drīkstēja atrasties ierobežots pircēju skaits, bet pēc tam situāciju tirgū mainīja karš Ukrainā un augstā inflācija. Tomēr neraugoties uz to, veikalu tīklam izdevies sasniegt daudz labākus rezultātus, nekā bija plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru