“Lidl Latvija” šovasar aktīvi turpina saules paneļu uzstādīšanas programmu, investējot tajā vairāk nekā 910 tūkstošus eiro. Jauni saules paneļi tiks uzstādīti uz pieciem “Lidl” veikaliem Rīgā un viena veikala Salaspilī.

Šovasar uzstādīto saules paneļu kopējā platība pārsniegs 10 500 kvadrātmetrus. Uz šiem sešiem “Lidl” veikaliem uzstādītie saules paneļi saražos gandrīz 752 000 kilovatstundas elektrības. Kopā ar saules paneļiem, kas jau 2022. gada vasarā tika uzstādīti uz diviem “Lidl” veikaliem Rīgā, uzņēmums iegūs vairāk nekā 1 miljonu kilovatstundu zaļās elektrības gadā. “Lidl Latvija” iegūtās zaļās elektrības apjoms gadā būs līdzvērtīgs 476 mājsaimniecību patērētās elektrības apjomam, kā arī katru gadu Latvijas gaisā nenonāks 302,58 tonnas kaitīgo CO2 izmešu.

Kā daļa no starptautiskās “Schwarz Group”, arī “Lidl Latvija” ir apņēmies sasniegt ambiciozus klimata mērķus. Līdz 2030. gadam uzņēmums plāno samazināt savas darbības rezultātā radīto izmešu apjomu par 80%. Lai to sasniegtu, “Lidl Latvija” koncentrējas uz CO2 izmešu samazināšanu visos savas darbības aspektos, tai skaitā, uzstādot saules paneļus uz veikalu jumtiem.

Mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" sasniegtā tirgus daļa pagājušajā gadā Latvijā varētu būt tuvu 10%, intervijā sacīja kompānijas vadītājs Mačejs Urbanskis, atsaucoties uz pētījumu kompānijas "NielsenIQ" datiem.

Viņš arī atzīmēja, ka attiecīgos rezultātus vērtē kā izcili labus, ņemot vērā, ka pērn Latvijā darbojās aptuveni 20 "Lidl" veikalu.

"Es teikšu, ka tas, ko mēs gada laikā esam sasnieguši, ir pat vairāk, nekā mēs cerējām. Mēs zinājām, ka klienti Latvijā mūs gaida. Mums kopš 2016.gada bija darba pieredze Lietuvā, tādēļ mēs bijām pārliecināti, ka mūsu ienākšana tirgū būs sekmīga, bet realitāte pārsniedza mūsu gaidas," sacīja Urbanskis, piebilstot, ka "Lidl" darbu sāka ar 15 veikaliem 2021.gada oktobrī un pašlaik to skaits ir sasniedzis 23.

Urbanskis arī atgādināja, ka "Lidl" darbu Latvijā sāka pandēmijas laikā, kad spēkā bija dažādi ierobežojumi, tostarp veikalos drīkstēja atrasties ierobežots pircēju skaits, bet pēc tam situāciju tirgū mainīja karš Ukrainā un augstā inflācija. Tomēr neraugoties uz to, veikalu tīklam izdevies sasniegt daudz labākus rezultātus, nekā bija plānots.

Vietējo ražotāju skaits tā veikalos Latvijā ir pieaudzis 2,5 reizes, informē mazumtirgotājs “Lidl”.

Pirms gada, uzsākot savu darbu Latvijā, “Lidl” sadarbojās ar aptuveni 20 vietējiem ražotājiem. Pašlaik produkti no vairāk nekā 50 vietējiem lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem ir pieejami “Lidl” veikalos.

“Sadarbība ar vietējiem ražotājiem ir viens no “Lidl” pamatprincipiem ikvienā valstī, kurā strādājam. Esam gandarīti, ka salīdzinoši īsā laikā esam papildinājuši mūsu starptautisko “Lidl” zīmolu pārtikas preču sortimentu ar Latvijā ražotiem piena, gaļas, zivju un konditorejas produktiem, kā arī ar sezonālo augļu un dārzeņu klāstu. Mūsu mērķis ir attīstīt šo sadarbību arī turpmāk,” stāsta Aleksandru Mags (Alexandru Mag), par iepirkumiem atbildīgais “Lidl Latvija” valdes loceklis.

Visos 20 “Lidl” veikalos Latvijā veiksmīgi pabeigta pāreja uz jaunajām elektroniskajām cenu zīmēm (ECZ).

Līdz ar ECZ ieviešanu vecās papīra cenu zīmes “Lidl” veikalos tagad ir pilnībā aizstātas ar digitālām ePapīra cenu zīmēm. Aprēķināts, ka pāreja uz ECZ ļauj “Lidl” ietaupīt vismaz 1,8 miljonus papīra lapu.

“Lidl” ECZ sistēmas risinājums dod iespēju visas cenu un produktu informācijas izmaiņas veikt attālināti, automātiski reāllaikā pārsūtot tās uz visiem veikalu plauktiem. “Lidl” veikalu komandas tagad ir atbrīvotas no laikietilpīgā pienākuma veikt nepārtrauktās cenu nomaiņas, un var pilnībā koncentrējoties uz veikala darba pamatprocesiem un lielisku klientu apkalpošanu.“Lidl” nepārtraukti testē un ievieš dažādas jaunas metodes, lai optimizētu savus ikdienas darba procesus veikalos un padarītu tos vēl efektīvākus. Tas atbilst “Lidl” kā zemo cenu veikala korporatīvajiem principiem, optimizējot savus darba procesus un koncentrējoties uz klientu servisa uzlabošanu.

No 2023.gada 1.marta "Lidl Latvija" palielinās algas visiem "Lidl" darbiniekiem. Ikmēneša algas pieaugums svārstīsies vidēji no 7% līdz 11%.

Lai izlīdzinātu algu likmes, vairākos reģionu veikalos dažas algu kategorijas tiks vidēji celtas līdz pat 14%.

"Mēs vienmēr tiecamies būt darba devējs ar visaugstāko vidējo atalgojumu mazumtirdzniecības nozarē. Mums ir arī ambiciozi izaugsmes plāni, kuru sasniegšanai mums ir jānodrošina, ka "Lidl" piesaista un notur labākos cilvēkus," komentē "Lidl Latvija" valdes priekšsēdētājs Mačejs Urbanskis.

"Lidl Latvija" strādājošie saņem arī veselības apdrošināšanu; veikalu darbinieki saņem papildus atbalstu transporta izdevumu kompensēšanai, un 2023.gada janvārī visa "Lidl" Latvijas komanda saņēma vairāk nekā 750 000 eiro lielu inflācijas kompensāciju.

Turpinot sava veikalu tīkla paplašināšanu Latvijā, mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” 19.janvārī atklās jaunuzcelto veikalu Salaspilī, kura investīciju apjoms sasniedzis gandrīz 8,5 miljonus eiro.

Jaunais veikals Salaspilī arī radījis 40 labi apmaksātas darba vietas.

“Salaspils novads aktīvi attīstās, un arī mēs šeit redzam labu potenciālu savai izaugsmei,” saka Dana Hasana, “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas vadītāja. Turpinot tīkla attīstību Latvijā, šajā gadā iecerēts atvērt vēl vairākus jaunus “Lidl” veikalus.

Jaunā “Lidl” veikala ēka Salaspilī ir vairāk nekā 2300 kvadrātmetrus liela ar gandrīz 1440 kvadrātmetrus plašu tirdzniecības zāli. Veikala tuvākās apkārtnes apzaļumošanai “Lidl” iestādījis ap 600 košumkrūmu un koku lielstādu, to skaitā bārbeles, vilkābeles, kļavas un pīlādžus gandrīz 44 tūkstošu eiro vērtībā.

Par “Lidl” līdzekļiem veikala apkārtnē modernizēta satiksmes infrastruktūra un uzlabota satiksmes drošība – izveidotas paaugstinātas gājēju pārejas, uzstādīts jauns un moderns ielu apgaismojums. “Lidl” Salaspils veikala ēka ir augsti energoefektīva, ļaujot digitāli kontrolēt un samazināt veikala apsildei, apgaismošanai un ventilēšanai nepieciešamās elektroenerģijas apjomu. Visās “Lidl” ēkās tiek izmantota 100% Latvijā ražota “zaļā elektrība”.

Visi 20 "Lidl" veikali Latvijā un uzņēmuma loģistikas centrs ir saņēmuši Neatkarīgās Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) starptautiski atzīto ISO 50001:2018 sertifikātu par veiksmīgu efektīvas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, informē SIA "Lidl Latvija".

Sertifikātu "Lidl Latvija" piešķīra starptautiskā tehniskā ekspertu organizācija "Dekra".

Kā norāda kompānijā, saņemtais sertifikāts apliecina, ka "Lidl" izveidotie energopārvaldības procesi nodrošina visu uzņēmuma enerģijas plūsmu pārredzamību un tādējādi ļauj identificēt potenciālos izmaksu ietaupījumus "Lidl" veikalos, loģistikas centrā un administrācijas ēkā. Tas savukārt ļauj palielināt ne tikai energoefektivitāti, bet arī rentabilitāti.

Jau ziņots, ka "Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, bija 101,423 miljoni eiro, kamēr kompānijas zaudējumi veidoja 53,365 miljonus eiro.

Noslēdzoties veikala ēkas būvniecības, kā arī apkārtējo ielu krustojumu un pagalmu infrastruktūras labiekārtošanas darbiem, mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” paziņo sava jaunākā Rīgas divstāvīgā metropoles veikala atklāšanas datumu, informē uzņēmums.

Tas notiks 15. jūnijā, Kalnciema ielā.

“Šis neapšaubāmi ir īpašs “Lidl” veikals. Pēc plašām arhitektu kopienas un apkaimes aktīvistu diskusijām tika rasts optimāls risinājums industriāli degradētās teritorijas atgriešanai Āgenskalna apkaimes iedzīvotāju ikdienas dzīvē,” norāda Mikus Ķīsis, “Lidl Latvija” Nekustamo īpašumu departamenta vadītājs.

Jaunā “Lidl” veikala ēka būs nedaudz vairāk kā 4600 kv.m. liela ar gandrīz 1500 kv.m. plašu un gaišu tirdzniecības zāli. Par kvartāla industriālo pagātni Kalnciema ielas pusē atgādinās mūra ēku fasādes fragmenti, kuros tiks izvietotas nelielas komerctelpas, kas jau drīzumā atdzīvosies.

Runājot par jaunā veikala ēkas projektu arhitekts Andris Bērziņš no SIA “Archab” uzsver: “Jaunā būvapjoma koloristika tika veidota maksimāli nosvērta, bez liekiem akcentiem, tai pašā laikā mēģinot veidot nosvērtas un pārdomātas proporcijas fasāžu plakņu kārtojumā̄, ko garenfasādēs caurvij tā saucamā zāģzoba jumta silueta līnija, kas atgādina par teritorijas vēsturisko saikni ar bijušo ražošanas teritoriju, kas tagad iegūst jaunus vaibstus. Cienot zudušo ražošanas teritoriju, būvprojektā izmantotas piekārta dekoratīvā̄ ķieģeļa fasādes ar ritmisku kārtojumu. Ņemot vērā̄ pilsētbūvniecisko situāciju un apkārtnes prasības, šis projekts veido absolūti unikālu ēku minētajos pilsētbūvniecības apstākļos.”

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” Salaspilī atklāis savu jaunāko veikalu, kura celtniecībā un labiekārtošanā investēti gandrīz 8,5 miljoni eiro,

Kopumā tas ir 21. “Lidl” veikals Latvijā.

Jaunās "Lidl" veikala ēkas Salaspilī platība ir vairāk nekā 2300 kvadrātmetru, tostarp tirdzniecības zāles platība ir gandrīz 1440 kvadrātmetru.

Veikala tuvākās apkārtnes apzaļumošanai "Lidl" iestādījis apmēram 600 košumkrūmu un koku lielstādu, tostarp bārbeles, vilkābeles, kļavas un pīlādžus gandrīz 44 000 eiro vērtībā.

Kompānijā norāda, ka "Lidl" Salaspils veikala ēka ir energoefektīva, ļaujot digitāli kontrolēt un samazināt veikala apsildei, apgaismošanai un ventilēšanai nepieciešamās elektroenerģijas daudzumu.

Jau ziņots, ka "Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz 2022.gada 28.februārim, bija 101,423 miljoni eiro, kamēr kompānijas zaudējumi veidoja 53,365 miljonus eiro.

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Mazumtirgotājs SIA "Lidl Latvija" sācis divu jaunu tirdzniecības vietu celtniecību Rīgā un Jelgavā, informē kompānijā.

Jelgavā jaunais "Lidl" atradīsies Dobeles šosejā, bet Rīgā - Ķengaragā, Maskavas ielā.

Ķengaragā plānots, ka jaunā veikala ēka būs lielāka par 2370 kvadrātmetriem ar tirdzniecības zāli, kas pārsniegs 1430 kvadrātmetrus. Projekta ietvaros "Lidl" paredzējis veikt Maskavas un Višķu ielu krustojuma pārbūvi un paplašināšanu, izbūvējot jaunas nobrauktuves joslas, jaunas gājēju pārejas, kā arī veikt teritorijas apzaļumošanu.

Jelgavā jaunā veikala ēkas platība būs apmēram 2400 kvadrātmetri ar 1420 kvadrātmetru tirdzniecības zāli. Tāpat tiks pārbūvēts un modernizēts tuvējais krustojums, izveidojot Atmodas un Ganību ielu savienojumu, tiks izbūvēts gājēju celiņš un jauns veloceliņš apmēram 300 metru garumā, kā arī veikta teritorijas apzaļumošana.

Šis gads ražotājiem būs izaicinājumiem bagāts, un ražošanas apjomos gada pirmajā pusē, visticamāk, gaidāms kritums, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece akcentē, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma apstrādes rūpniecībā uz brīdi ir atgriezies pieaugums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi novembrī auguši par 5,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada 11 mēnešos reģistrēts kāpums par 3,2%.

Gan pērn 11 mēnešos, gan it īpaši novembrī visbūtiskāko devumu kopējā sniegumā ir nodrošinājusi viena no mazākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm - metālu ražošana, norāda Buceniece. Tās ražošanas apjomi pērn bijuši gandrīz trīs reizes lielāki nekā 2021.gadā. Dzērienu ražošanā produkcijas apjomi 11 mēnešos kāpuši par 18,6%, bet automobiļu, to piekabju un puspiekabju izlaide augusi par 14,4%. Par aptuveni 8% palielinājušies elektrisko iekārtu un būvmateriālu ražošanas apjomi.

Pēc būvniecības projekta īstenošanas atklāts pirmais mazumtirdzniecības uzņēmuma “Lidl” veikals Ķengaragā.

Šis kopumā ir jau 22. “Lidl” veikals Latvijā, un ar savu 1700 kv.m. lielo tirdzniecības zāli, arī visplašākais valstī. Kopējais “Lidl” investīciju apjoms šeit pārsniedz 9,1 miljonus eiro.

Līdz ar jaunā veikala izveidi radītas 50 jaunas darbavietas.

"Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz 2022.gada 28.februārim, bija 101,423 miljoni eiro, kamēr kompānijas zaudējumi veidoja 53,365 miljonus eiro.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 365,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH". Savukārt kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vācijas pilsonis Dīters Jozefs Švarcs.

Rīgā, Krasta ielā 40 sākti būvlaukuma sagatavošanas darbi “Lidl” veikala būvniecības vajadzībām.

Projekts paredz šeit esošās vecās ēkas demontāžu. Ēkas projekts veidots tā, lai tas sasauktos ar Krasta ielas maģistrāles un Salu tilta auto plūsmu, bet vienlaikus būtu ērti sasniedzams velosipēdistiem un kājāmgājējiem. Viņu vajadzībām šeit tiks izbūvēti jauni celiņi, bet autotransportam par “Lidl” līdzekļiem tiks radīts jauns apgriešanās ceļš pie Salu tilta – Lāčplēša ielas viadukta.

Krasta ielas veikala ēka būs vairāk nekā 2300 kvadrātmetrus liela ar gandrīz 1420 kvadrātmetrus plašu tirdzniecības zāli.

Apkārtējās teritorijas labiekārtošanai un apzaļumošanai tiks iestādīti gandrīz 900 dažādi košumkrūmi un koku lielstādi.

Kopējais jaunajā veikalā investēto līdzekļu apjoms un veikala atklāšanas laiks tiks paziņots, būvdarbiem noslēdzoties.

Lai atbalstītu savus darbiniekus augstās inflācijas un pieaugošo enerģijas izmaksu laikā, “Lidl Latvija” ir izmaksājis katram aktīvajam uzņēmuma darbiniekam vienreizēju kompensāciju 30% apmērā no mēneša algas.

Kopumā ar nodokļiem šis atbalsts darbiniekiem veido vairāk nekā 750 000 eiro.

Šobrīd “Lidl Latvija” loģistikas centrā, veikalos un birojā strādā gandrīz 2000 kolēģu liela komanda.

“Ņemot vērā vispārējo cenu un dzīves dārdzības pieaugumu, ko īpaši izjūtam ziemas sezonā, papildus jau esošajiem darbinieku labumiem mēs esam atbalstījuši katru kolēģi ar vienreizēju materiālo kompensāciju,” saka Mačejs Urbanskis, “Lidl Latvija” valdes priekšsēdētājs.

"Lidl Latvija" apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz 2022.gada 28.februārim, bija 101,423 miljoni eiro, kamēr kompānijas zaudējumi veidoja 53,365 miljonus eiro.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 365,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH". Savukārt kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vācijas pilsonis Dīters Jozefs Švarcs.

Minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada veicinās bruto algu kāpuma paātrināšanos, kā arī veicinās algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozēja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs uzskata, ka, lai arī inflācija paliek augstā līmenī, vidējās bruto algas pieauguma temps šā gada trešajā ceturksnī bija salīdzinoši lēns - tikai 6,3%, sasniedzot 1384 eiro mēnesī.

Ievērojamā starpība starp inflāciju un algu pieaugumu liecina, ka iedzīvotāju pirktspēja turpina rukt, norāda ekonomists. Darbinieku trūkums, kas bija viens no algas dzinējiem, nedaudz samazinājās šā gada trešajā ceturksnī, un visdrīzāk tas bija iemesls, kādēļ algu pieauguma temps sabremzējās.

Prezidents izsludina likuma grozījumus par minimālās algas paaugstināšanu 

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka no...

Kaut arī algu gada pieauguma temps sabiedriskajā sektorā šā gada trešajā ceturksnī bija straujāks, salīdzinot ar privāto sektoru, reģionos situācija ir atšķirīga. Visstraujāk algas pieauga Pierīgā, bet visaugstākā vidējā bruto alga bija Rīgā. Kaut arī Latgale arvien ir reģions ar viszemāko vidējo bruto algu, izaugsme šajā ziņā notiek salīdzinoši lēni, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību arī sociālajam aspektam. Migunovs uzsver, ka īpaši svarīgi tas ir šajos ekonomiski sarežģītajos laikos, lai iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem spētu samaksāt par savām pamatvajadzībām un nepaliktu zem nabadzības robežas.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

Migunovs atgādina, ka Saeima nolēma palielināt minimālo algu 2023.gadā līdz 620 eiro. Ņemot vērā augstās inflācijas apstākļus, šis palielinājums palīdzēs balansēt nodarbināto ieņēmumus un izdevumus, kas ir īpaši svarīgi vismazāk atalgotajām iedzīvotāju grupām.

Minimālās algas palielināšana atspoguļosies vidējās algas pieaugumā valstī, tajā pašā laikā mazinot zemākas algas saņēmēju atpalicību no vidējā līmeņa. Tomēr Migunos skaidro, ka tās palielināšana pati pa sevi nenozīmē ekonomisko izaugsmi - pieaugot algām, palielinās darbaspēka izmaksas uzņēmējiem, līdz ar to konkurētspējas saglabāšanai vēl jo svarīgāka kļūst darbinieku kvalifikācija un produktivitāte.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš akcentē, ka trešajā ceturksnī darba samaksas pieaugums palēninājās līdz 6,3%, salīdzinot ar 7,6% šī gada pirmajā pusē.

Bremzēšanās lielā mērā ir saistīta ar pandēmijas īpašo pasākumu beigām, skaidro Strautiņš. Ja veselības aprūpē algu kāpums īslaicīgi bija mērāms pat desmitos procentu, tagad tas samazinājies līdz 1,2%. Algu dinamiku nepārprotami ietekmē arī krīze būvniecībā, kur atalgojums gada laikā ir audzis tikai par 0,5%. Pavājš algu kāpums bija arī profesionālo pakalpojumu nozarē, kur tas iepriekš auga ļoti strauji un ir sasniedzis visnotaļ cienījamu līmeni, vidēji 1784 eiro. Straujākais algu kāpums reģistrēts trīs tehniskās nozarēs - ieguves rūpniecībā (par 13,5%), komunālajos pakalpojumos (par 11,7%) un transportā (par 10,6%).

Vidējā neto alga ir pirmo reizi pārsniegusi 1000 eiro, sasniedzot 1013 eiro, norāda Strautiņš, vienlaikus atzīstot, ka neto algas pirktspēja ir samazinājusies par 12,9%, kas ir pat sliktāk nekā globālās finanšu krīzes jeb dižķibeles laikā 2008. un 2009.gadā. Tad reālās algas kritums 2009.gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 10,8%.

Taču Strautiņš uzsver, ka ir milzu atšķirība - tobrīd aizņemto darbavietu skaits samazinājās pat vairāk nekā par 20% gadā, savukārt tagad to skaits ir stabils. Strautiņa ieskatā pēc šī krituma pirktspējas atjaunošanās notiks daudz straujāk, Latvijas ekonomikai nebūs jācīnās ar nesabalansētības sekām - pirktspējas kritumu ir izraisījuši galvenokārt pārejoši ārēji apstākļi. Konkurence par darbiniekiem ir intensīva, pirktspēju atgūt palīdzēs enerģijas un citu izejvielu cenu kritums.

Lai arī ekonomika visdrīzāk ir recesijā, kas iestiepsies nākamajā gadā, nominālais algu kāpums paātrināsies, veicinot algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozē Strautiņš. Viņaprāt, to veicinās minimālās algas palielināšana, kas ir pamatota, ņemot vērā zemo minimālās un vidējās algas attiecību. Labāk veicināt straujāku algu pieaugumu, vienlaikus veicinot ekonomikas pārstrukturēšanos, nevis riskēt zaudēt cilvēkus emigrācijā, uzskata ekonomists.

"Latvijas un Baltijas inflācijā šobrīd ir liela neizskaidrojamā komponente - cenu kāpums, ko neizskaidro enerģijas, izejvielu un darbaspēka izmaksu daļa. Acīmredzot, lielo cenu jucekli daudzi uzņēmumi ir izmantojuši, lai palielinātu maržas. Citiem vārdiem, uzņēmumiem ir izdevies pārdalīt kopējo ienākumu plūsmu par labu sev, pēc šīs daļas pakāpeniskas zaudēšanas iepriekšējos desmit gados," pauž Strautiņš.

Kopējais algu fonds saskaņā ar iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem trešajā ceturksnī auga par 9%, kamēr nominālais IKP trešajā ceturksnī palielinājās par 15%. Savukārt IKP ienākumu komponente, kas ietver uzņēmumu peļņu (bruto ienesa un bruto jauktais ienākums) auga par 23,4%. Taču šī tendence nav ilgtspējīga, uzsver Strautiņš. Viņš uzskata, ka labā peļņa mudinās uzņēmumus pieņemt darbiniekus, tas saasinās konkurenci darba tirgū un stimulēs reālo algu kāpumu. Ar laiku pircēji atkal sāks kritiskāk vērtēt piedāvājumus, savukārt algota darba veicēji izmantos iespējas prasīt lielākas algas.

Strautiņš atgādina, ka 2019.gadā jeb pēdējā pirmspandēmijas gadā darba samaksa veidoja 49% no IKP. Pandēmijas sākumā šis koeficients vēl pieauga, bet šī gada pirmajā pusē algu un sociālās apdrošināšanas iemaksu kopsumma vairs atbilda tikai 46,6% no IKP.

Algota darba veicēju daļa kopējos ienākumos drīz atkal augs un var pārsniegt iepriekšējo maksimumu, prognozē ekonomists. Viņaprāt, to veicinās gan demogrāfiskā situācija, gad ekonomikas struktūras maiņa, jo palielinās to nozaru daļa, kas nav kapitālintensīvas, kur izmaksu struktūrā dominē cilvēku laiks.

Laikā no 2012.gada līdz šī gada otrajam ceturksnim kopējais aizņemto darbavietu skaits auga par 53 000. Lielākie pieaugumi starp bija programmēšanā - par 11 770, medicīnā - par 10 373, sociālajā aprūpē bez izmitināšanas - par 9860, informācijas pakalpojumos - par 6255. Savukārt starp nozarēm ar lielākajiem samazinājumiem dominē kapitālintensīvas jomas, piemēram, apstrādes rūpniecības un transporta apakšnozares. Šobrīd algu daļa IKP ir tuva ES vidējam rādītājam, kas pirmajā pusgadā bija 47,2%. Tādā izteikti uz pakalpojumiem orientētā ekonomikā kā Latvijā šī attiecība var būt augstāka, uzskata Strautiņš.

Mazumtirgotājs SIA "Lidl Latvija" veikala "Lidl" izveidē Bieriņos investējis vairāk nekā 10,8 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Līdz ar jaunā veikala izveidi, radītas arī 45 jaunas darbavietas.

Veikalu projektēja SIA "Diānas Zalānes projektu birojs", bet būvdarbus īstenoja SIA "Aimasa". Projektā ir izbūvēta arī neliela papildēka, kas paredzēta komercnomnieku vajadzībām.

"Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz 2022.gada 28.februārim, bija 101,423 miljoni eiro, kamēr kompānijas zaudējumi bija 53,365 miljoni eiro.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 365,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH". Savukārt kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vācijas pilsonis Dīters Jozefs Švarcs.

Pēc vietējās situācijas analīzes mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” ir pieņēmis lēmumu par veikala celtniecības darbu sākšanu Siguldā.

Veikala projektēšanu veica SIA “DUAL Arhitekti”, bet jaunā veikala ēkas būvdarbus īstenos SIA “Mitnija LV”.

Jaunais veikals, kas atradīsies Vidzemes šosejā 4A, organiski iekļausies aktīvajā Pulkveža Brieža un Vidzemes šosejas krustojuma kvartālā. Paredzēts, ka jaunā veikala ēka būs vairāk nekā 2200 kvadrātmetrus liela ar gandrīz 1420 kvadrātmetrus plašu tirdzniecības zāli.

Apkārtējās teritorijas labiekārtošanai un apzaļumošanai šeit tiks iestādīti vairāk nekā 100 dažādi košumkrūmi un koku lielstādi.

“Lidl” klientiem, kā arī blakus esošā ātrās ēdināšanas restorāna un degvielas uzpildes stacijas apmeklētāju ērtībām tiks izbūvēta plaša stāvvieta, kas būs savienota ar Vidzemes šoseju un Pulkveža Brieža ielu.

Rīgā, iepretī tirdzniecības centriem IKEA un Sāga top jauns projekts 9 miljonu eiro vērtībā, kurā ietilps 4 dažādas ēkas - McDonald’s un KFC ātrās ēdināšanas restorāni, ProBro automazgātava un tirdzniecības centrs ar nomnieku SuperAlko, informē VPH Latvia projektu vadītājs Raivo Kalderauskis.

"Lai gan pasaulē un būvniecības industrijā pēdējā gada laikā ir daudz izaicinājumi, mēs vēlamies turpināt attīstīt jaunus projektus, kas rada jaunas darba vietas, jaunus pakalpojumus un palīdz Latvijas ekonomikai šajā sarežģītajā laikā. Mēs redzam, ka šis Rīgas reģions strauji attīstās un ir ar lielu potenciālu, ko novērtējuši arī Rimi, Lidl, Bonava un citi zināmu uzņēmumi, kas veic attīstību tieši šajā apkārtnē. Mēs kā VPH Latvia šeit esam attīstījuši TC Mežciems un TC Sāga un redzam nākotnes potenciālu šai apkaimei," komentē VPH Latvia direktors Juris Barkāns.

Juglas ielā 95 būvniecības darbi sākās šī gada septembrī. Projekta vadībai un sadarbības partneru mērķis ir pabeigt būvniecību līdz nākamā gada pirmajai pusei.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Mazumtirgotāja "Rimi" apgrozījuma samazinājumu Latvijā ietekmējuši vairāki faktori, sacīja SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais, komentējot "Rimi Baltic" īpašnieka Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" biržā iesniegtos pērnā gada finanšu datus.

"Līdz ar ģeopolitisko situāciju pasaulē, loģistikas pārrāvumiem, pieaugošām energocenām un citiem faktoriem, 2022.gads bija izaicinošs daudzām nozarēm, īpaši mazumtirdzniecībai, kas atspoguļojas arī "Rimi Latvia" apgrozījumā," norādīja Turlais, piebilstot, ka apgrozījuma kritums ir nenozīmīgs - vien par 0,6%.

Turlais skaidroja, ka pērn arī konkurence Latvijas tirgū ir kļuvusi sīvāka, kas, viņaprāt, ir laba ziņa pircējiem, jo tas uzņēmumiem liek atrast jaunus veidus, kā uzrunāt klientus ar saistošu piedāvājumu.

Taujāts par konkrētu konkurentu ietekmi uz "Rimi" finanšu rezultātiem Latvijā, Turlais plašāku komentāru nesniedza.

Jau ziņots, ka kopš 2021.gada nogales Latvijā darbu sākusi mazumtirdzniecības ķēde "Lidl", bet pērn vasarā atvēra pirmos "SPAR" veikalus. Abi šie zīmoli aktīvi paplašina tirdzniecības tīklu visā Latvijā.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “VPH” parakstījis nomas līgumu ar “Rimi Latvia” par Rimi hipermārketa veikala atvēršanu topošajā multifunkcionālajā tirdzniecības parkā “FABRIKA” Rīgā, Valmieras ielā.

Agrākā Rīgas Piena kombināta teritorijā top jauns komplekss ar tirdzniecības, biroja, sporta, nelielas ražošanas un rekreācijas centriem. Arhitekti aktīvi strādā pie tehniskā projekta. Plānots, ka jaunais multifunkcionālais tirdzniecības parks durvis apmeklētājiem vērs 2024.gada beigās.

Attīstītāja pārstāvis “VPH Latvia” direktors Juris Barkāns stāsta: “Ar “Rimi Latvia” jau iepriekš ir izveidojusies veiksmīga sadarbība, tāpēc esam gandarīti, ka arī projektā FABRIKA mūsu galvenais enkurnomnieks pārtikas nišā būs viens no vadošajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Baltijā. Ņemot vērā FABRIKA atrašanos vietu un tās potenciālu, ticam, ka šī projekta attīstīšana ir liels pienesums vietējai apkaimei un Rīgai kopumā. ”

Vairumtirgotāja "Sanitex" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 457,541 miljoni eiro, kas ir par 10,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet koncerna peļņa pieauga par 51% un bija 11,35 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus paša "Sanitex" apgrozījums pērn bija 454,438 miljons eiro, kas ir par 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 59,7% un bija 10,47 miljoni eiro.

Kopumā koncerns pērn tirdzniecību veica 20 valstīs, tostarp 443,546 miljoni eiro gūti Latvijā, 6,011 miljoni eiro - Čehijā, 4,457 miljonu eiro - Lietuvā, bet 2,529 miljoni eiro gūti Igaunijā.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma kāpums saistīts ar Covid-19 ierobežojumu atcelšanu un sadarbības sākšanu ar mazumtirdzniecības tīklu "Lidl", kam "Sanitex" piegādā gan vietējos, gan arī importa zīmolu produktus.

Vienlaikus pagājušajā gadā "Sanitex" importēja cigaretes no Vācijas, Rumānijas, Polijas un nodrošināja cigarešu zīmolu "Camel", "Winston" un "LD", kā arī "Winston" un "LD" smēķējamās tabakas vairumtirdzniecību.

VAS "Latvijas pasts" šogad no augusta līdz decembra beigām pakomātu tīklu papildinājis ar 37 āra pakomātiem, kopējo skaitu palielinoat līdz 116 āra un iekštelpu pakomātiem, informē "Latvijas pasta" pārstāvji.

Kompānijā atzīmē, ka pakomātu tīkla paplašināšanas projekts tiks turpināts arī 2023.gadā.

Tostarp janvāra pirmajās dienās klientiem kļūs pieejami "Latvijas pasta" pakomātu pakalpojumi Mārupē, Smiltenē un Iecavā, bet kopumā pirmajā ceturksnī tīklu plānots papildināt ar 30 āra pakomātiem. Kopā nākamgad paredzēts izvietot vismaz 120 jaunu pakomātu.

"Latvijas pasta" jaunie āra pakomāti izvietoti gan pie mazumtirdzniecības veikaliem "Lidl", gan "Circle K" degvielas uzpildes stacijās un citās vietās. Šie pakomāti klientiem ir pieejami jebkurā diennakts laikā katru dienu.

Šogad decembrī jauns pakomāts izvietots Cēsīs pie tirdzniecības centra "Solo", Rēzeknē pie universālveikala "Rēzekne", Līvānos pie tirdzniecības centra "Rimi" Rīgas ielā, Saulkrastos Ainažu ielā, Siguldā pie veikala "Elvi" Vidus ielā, Valkā pie tirdzniecības centra "Walk", Gulbenē, Rīgas ielā, Krāslavā pie veikala "Maxima" Rīgas ielā un Ķekavā Gaismas ielā.

Igaunijas uzņēmums “Forus”, kas Latvijā līdz šim bija zināms kā transporta pakalpojumu uzņēmums, turpinot strauju biznesa attīstību un paplašinot zīmola “Forus” darbības virzienus, sāk piedāvāt arī pilna servisa apsardzes pakalpojumus zem zīmola nosaukuma “Forus Security”.

Kā privātā un valsts sektora uzņēmumiem, tā arī privātpersonām, piedāvājot pilna servisa apsardzes pakalpojumus – drošības risku auditu, tehnisko un fizisko apsardzi, un citus pakalpojumus.

“Forus Security” nav jaunizveidots uzņēmums, jo jau 28 gadus, apvienojot ilggadēju pieredzi un zināšanas apsardzes pakalpojumu nozarē, zīmols ir sevi pierādījis kā vienu no vadošajiem apsardzes nozares uzņēmumiem Latvijā. Šobrīd Latvijā “Forus Security” uzticas ap 4000 klientu, nodrošinot drošības pārvaldības un apsardzes pakalpojumus tādiem uzņēmumiem kā tirdzniecības centrs “Spice”, veikalu tīkls “Lidl”, “Latvenergo”, mobilo sakaru operators “Bite”, apdrošināšanas pakalpojumu uzņēmums “ERGO”, dzērienu ražotājs “Coca-Cola” u.c.