Jaunākais izdevums

Šogad atklāti trīs jauni "Lidl" veikali, un vēl diviem uzsākti būvdarbi. Drīzumā "Lidl Latvija" sasniegs mērķi - tiks atklāts 30. "Lidl" veikals Latvijā, informē uzņēmums.

Kā zināms, 2021.gada 7.oktobrī "Lidl Latvija" uzsāka savu darbību valstī, vienā dienā atklājot 15 veikalus. Neatlaidīga darba rezultātā, investīcijām Latvijā kopumā sasniedzot gandrīz 300 miljonus eiro, veikalu skaits ir dubultots, un "Lidl" savu 30. veikalu Latvijā atklās Rīgā, Krasta ielā.

Veikala ēkas un apkārtējās teritorijas projektu izstrādāja SIA "Diānas Zalānes projektu birojs", savukārt būvniecības darbus veica SIA "Aimasa". Pret Daugavu vērstā ēkas gaišā un stiklotā fasāde tiks īpaši izgaismota diennakts tumšajās stundās, izceļoties Krasta ielas komercapbūves vidū.

Veikala apkārtni zaļāku darīs gandrīz 900 košumkrūmi un koku lielstādi, kas iestādīti gandrīz 138 000 EUR vērtībā. Lai Krasta ielas veikals būtu ērtāk sasniedzams kājāmgājējiem un velosipēdistiem, ir izbūvēti vairāki jauni celiņi. Autotransporta kustības atvieglošanai par "Lidl" līdzekļiem gandrīz 610 000 EUR vērtībā izbūvēts jauns apgriešanās ceļš pie Salu tilta - Lāčplēša ielas viadukta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komerciālo nekustamo īpašumu pakalpojumu sniedzējs Colliers Baltic, pārstāv Lidl Latvija tā stratēģiskajā paplašināšanā Latvijā, meklējot investorus diviem topošajiem veikaliem.

Viens no šiem topošajiem veikaliem atradīsies stratēģiskā lokācijā Rīgā, bet otrs reģionālā Latvijas pilsētā. Abi veikali jau ir būvniecības procesā un pieejami iegādei, papildus tam blakus Rīgas objektam būs iespējams iegādāties arī zemi ar attīstības potenciālu.

Abi īpašumi tiks nodrošināti ar neizbeidzamiem ilgtermiņa nomas līgumiem ar Lidl Latvija.

Lidl Eiropā un ASV ir vairāk nekā 12 200 veikalu. 2022. gadā Lidl Latvija ierindojās Latvijas pārtikas preču mazumtirgotāju trijniekā pēc apgrozījuma. Latvijā Lidl šobrīd pārvalda 27 veikalus.

“Lai gan mēs sagaidām ievērojamu Baltijas investoru un attīstītāju interesi, pateicoties veikalu stratēģiskajai atrašanās vietai, apvienojot Lidl zīmola spēku un iespaidīgo sniegumu reģionā, mūsu meklēšana sniedzas pāri Baltijas robežai un investoriem, kas jau atrodas reģionā, meklējot potenciālos partnerus mūsu klientam,” stāsta Anžela Koļesņikova, Colliers Baltic Investīciju nodaļas vadītāja un partnere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

KP: Atsevišķās Rīgas apkaimēs būtu veicināma konkurence ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot sava veikalu tīkla paplašināšanu Rīgā, “Lidl” sāk jauna veikala ēkas būvdarbus kvartālā starp Augusta Deglava, Lapsu un Nīcgales ielām.

Veikala ēkas un apkārtējās teritorijas projektu ir izstrādājuši “DUAL arhitekti”, bet būvdarbus veiks SIA “Anzāģe”. Plānots, ka jaunais “Lidl” veikals Lapsu ielā 6 savas durvis vērs šī gada beigās.

Kopējais Lapsu ielas “Lidl” veikalā investēto līdzekļu apjoms un precīzais atklāšanas laiks tiks paziņoti vēlāk.

“Lidl” kā daļa no Nekarzulmā (Vācijā) bāzētās “Schwarz Group” ir viens no lielākajiem pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem Vācijā un Eiropā. Ar vairāk nekā 12 200 veikaliem un 220 loģistikas centriem “Lidl” pašlaik strādā 31 valstī, kā arī ir pārstāvēts Āzijā.

SIA “Lidl Latvija” izveidots 2018. gada februārī un savu veikalu tīklu Latvijā atvēra 2021. gada 7. oktobrī. Šobrīd “Lidl Latvija” ir jau 26 veikali 12 Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī, Balvu ielā šajās dienās sākas pilsētā jau otrā "Lidl" veikala ēkas celtniecība, informē uzņēmums.

Tas nozīmē, ka ir noslēgusies projekta pirmā fāze, kuras laikā tika sagatavots jaunajam veikalam nepieciešamais smilšu pamatnes uzbērums. Veikala ēkas projektu izstrādāja arhitektu birojs "Acitektura", bet celtniecības darbus īstenos "Jēkabpils PMK". Plānots, ka jaunais veikals savas durvis klientiem vērs 2024.gadā.

"Mēs jau ilgāku laiku strādājam pie šī projekta, jo klientu augstās aktivitātes dēļ Daugavpilī ar vienu "Lidl" veikalu nepietiek. Mēs regulāri saņemam pilsētas iedzīvotāju vēstules, aicinot atvērt vēl vienu veikalu Daugavpilī. Tāpēc esam priecīgi, ka šodien varam publiski paziņot par otrā "Lidl" veikala būvdarbu sākumu pilsētā," saka "Lidl Latvija" valdes loceklis Arūnas Dzikas. "Jaunais veikals ļaus mums būt vēl tuvāk saviem klientiem un "Lidl" pilsētniekiem nodrošinās iespēju ievērojami ietaupīt iepērkoties."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības kompānija "Lidl Lietuva" atklājusi savu otro loģistikas centru Lietuvā, investējot 100 miljonus eiro.

Apmēram 64 000 kvadrātmetru plašais komplekss atrodas Lentvaros pie Viļņas-Traķu autoceļa. "Lidl Lietuva" informēja, ka jaunajā loģistikas centrā radītas vairāk nekā 200 darbavietu.

Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite pauda cerību, ka "Lidl" paplašināšanās Lietuvā mudinās citas Vācijas kompānijas sākt darbību valstī.

"Vācija arvien vairāk apliecina sevi kā Lietuvas stratēģisku ekonomisko un politisko partneri. Ceram, ka "Lidl" panākumi Lietuvā mudinās arī citus Vācijas uzņēmumus investēt šeit," viņa teica.

"Lidl Lietuva" savu pirmo loģistikas centru Kauņas rajonā atklāja 2016.gadā, tā celtniecībā investējot 38 miljonus eiro. Šobrīd ķēde pārvalda 72 veikalus 27 Lietuvas pilsētās un tajā strādā 2800 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju un attīstības kompānija Estmak Capital noslēgusi sadarbības līgumu ar Lidl Latvija par sadarbību jaunajā Lāčplēša dzīvojamajā un biznesa kvartālā.

Topošais kvartāls atrodas blakus Rīgas vēsturiskajam centram, un jaunā Lidl veikala būvniecība būs nozīmīgs pagrieziena punkts šī rajona attīstībā un Lidl veikalu tīkla paplašināšanā Rīgā.

Industriālais Lāčplēša kvartāls top Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tāpēc visam kvartālam, tostarp jaunajam Lidl veikalam, ir jāatbilst augstām arhitektūras prasībām.

Kvartāls atrodas agrākajā rūpnieciskajā rajonā, un tāpēc, attīstot Lāčplēša kvartāla projektu, Estmak Capital tajā ir saglabājusi vēsturiskā industriālā mantojuma stilu. Jaunā Lāčplēša kvartāla projektu ir izstrādājuši arhitektu biroji DUAL arhitekti (Latvija) un Archunion (Ukraina). Autentisku sajūtu rada fasādēs izmantotā vēsturisko ķieģeļu imitācija un stilistiski atturīgie toņi. Lai uzsvērtu rajona vēsturi, centrālajā laukumā kā orientieris ir saglabāts 19. gadsimta skurstenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot sava veikalu tīkla paplašināšanu, janvāra vidū Siguldā, Vidzemes šosejā tiks atklāts jaunākais starptautiskā mazumtirgotāja "Lidl" veikals Latvijā.

Pulkveža Brieža ielas un Vidzemes šosejas krustojumā celtā "Lidl" veikala ēka ir vairāk nekā 2200 kvadrātmetrus liela ar gandrīz 1420 kvadrātmetrus plašu tirdzniecības zāli. Ēka ir augsti energoefektīva, ļaujot digitāli kontrolēt veikala apsildei, apgaismošanai un ventilēšanai nepieciešamās elektroenerģijas apjomu. Visās "Lidl" ēkās tiek izmantota vienīgi 100% Latvijā ražota "zaļā elektrība".

Apkārtējās teritorijas labiekārtošanai un apzaļumošanai šeit iestādīti vairāk nekā 100 dažādi košumkrūmi un koku lielstādi. Kopējo jaunajā Siguldas veikalā veikto investīciju apjomu "Lidl" paziņos 18.janvārī, veikala atklāšanas dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas novada pašvaldība ir izsniegusi būvatļaujas "Lidl Latvija" veikala celšanai Zaļajā ielā 5, aģentūru, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Paralēli ar uzņēmumu tiek slēgta vienošanās par publiskās infrastruktūras izbūvi - veikala ēkas būvniecības iecere iekļauj arī piebraucamo ceļu pieslēgumus Zaļajai, Upmalas un Vītolu ielai.

Kā klāsta pašvaldība, tiks nomainīti ceļa apzīmējumi, ierīkoti luksofori, gājēju pārejas, paplašināta Vītolu iela un veikti citi darbi. Infrastruktūra tiks nodota bezatlīdzības lietošanā pašvaldībai.

Bauskas novada pašvaldības būvvalde ir izsniegusi būvatļauju ar projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, skaidro pašvaldībā. Izpildot būvatļaujas projektēšanas nosacījumu, izpildes procesā jāsaņem visi tehniskie noteikumi un atļaujas - tai skaitā arī no pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijā ir mazākā konkurence starp veikalu tīkliem Baltijā un lielākās cenu atšķirības starp veikaliem

LETA, 03.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir mazākā konkurence starp veikalu tīkliem Baltijā un lielākās cenu atšķirības starp veikaliem, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

"Ja Lietuvā, ieejot vienā veikalā, pārējo mazumtirgotāju veikalos varu praktiski neiet, jo cenas ir gandrīz vienādas, tad Latvijā veikalu tīklos kādam produktam cena var atšķirties pat divas reizes," sacīja Gulbe.

Viņa arī atzīmēja, ka mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijas tirgū šo atšķirību ir samazinājusi. ""Lidl" ir nopietns spēlētājs, kas abiem pārējiem ["Maxima" un "Rimi"] nepatīk. Konkurence Latvijā ir zema, un tas arī ir iemesls, kādēļ pārmaksājam par pārtiku. Protams, pārāk liela konkurence arī nav laba, jo tad tirgotāji konkurē tik ļoti, ka spēki izbeidzas visiem," teica Gulbe.

Jautāta par secinājumiem pēc Konkurences padomes paziņotā, ka Latvijā ražotām pārtikas precēm mazumtirdzniecības ķēdes piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem ir nepilnības, Gulbe minēja, ka risinājumi ir jāmeklē politiķiem, jo šajā gadījumā tirgotāji likumus nav pārkāpuši, izņemot godīgas tirdzniecības prakses likumā noteikto par labticību un godīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts atklāts konkurss par Rīgas transporta būvju ikdienas uzturēšanu no 2024.gada līdz 2029.gadam, informē pašvaldībā.

Iepirkuma pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 14.maija plkst.10.

Iepirkums tiek organizēts četrās lotēs, un par katru no tām tiks slēgts atsevišķs iepirkuma līgums, tādējādi līgumslēgšanas tiesības katrā lotē piešķirot pretendentam, kas atbilst kvalifikācijas prasībām un piedāvā saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

Konkurences paplašināšanai pretendenti piedāvājumu varēs iesniegt tikai uz divām lotēm, un līguma slēgšanas tiesības varēs piešķirt ne vairāk kā par divām lotēm.

Paredzams, ka maksimālā kopējā līgumcena visām četrām lotēm ir 210 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Iepirkumu procedūra paredz ielu uzturēšanu četrās teritorijās - Daugavas kreisajā krastā par 63 670 000 eiro, Daugavas labajā krastā Centra rajonā un Latgales priekšpilsētā par 53 429 000eiro, Daugavas labajā krastā Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā par 47 768 000 eiro, kā arī atsevišķi Tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu uzturēšanu par 45 133 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Citrus Solutions vadības komandā darbu sākuši Eniks un Saušs

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu Citrus Solutions vadības komandā uzsāk Dāvis Eniks - SIA Citrus Solutions izpilddirektors un Jānis Saušs - meitas uzņēmuma Vācijā - Citrus Solutions GmbH direktors, informē uzņēmums.

Jauno vadītāju līdzšinējā pieredze un zināšanas sniegs atbalstu abu uzņēmumu biznesa attīstībā gan Latvijā, gan Vācijā.

"Novērtējam, ka Citrus Solutions uzņēmumi ir pievilcīgi darba tirgū, jo atlases procesā bija jāizvērtē tiešām spēcīgi kandidāti. Šobrīd uzņēmumi strādā ar virkni vērienīgiem projektiem, kuri uzlabo valsts infrastruktūru un dzīves kvalitāti gan Latvijā, gan Vācijā. Mums jau ir ļoti zinoša profesionāļu komanda, specifiskie sertifikāti, kas ļauj strādāt arī kritiskas infrastruktūras objektos - tā ir ļoti vērtīga biznesa niša. Citrus Solutions uzņēmumiem ir visi priekšnosacījumi, lai augtu un attīstītos, tādēļ atlases procesā īpašu uzmanību pievērsām kandidātu pieredzei un pieejai biznesa vadībai. Esmu gandarīts, ka ir atrasti divi spēcīgi vadītāji, kas ar svaigu skatu un enerģiju gatavi uzņemties Citrus uzņēmumu vadību," saka Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta - PVD konstatējis Maxima veikalā Polijas izcelsmes gurķus, kam izcelsmes valsts norādīta Latvija

LETA/Db.lv, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākta 210 miljonus eiro vērtā Rīgas ielu ikdienas uzturēšanas konkursa procedūra, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Šajā nedēļā Rīgas pašvaldība izsludinājusi piegādātāju apspriedi pirms atklātā konkursa "Transporta būvju ikdienas uzturēšana no 2024.gada līdz 2029.gadam, Rīgā" izsludināšanas.

Apspriedes mērķis ir nodrošināt ieinteresēto piegādātāju iespējas iepazīties ar plānotā iepirkuma pamatnosacījumiem, kā arī pašvaldībai saņemt priekšlikumus Iepirkuma dokumentācijas pilnveidei.

Apspriede norisināsies līdz šī gada 20.februārim. Pēc tam pašvaldība apkopos saņemtos priekšlikumus un tad izsludinās vērienīgo iepirkumu par transporta būvju ikdienas uzturēšanu no 2024.gada līdz 2029.gadam.

Plānots, ka iepirkuma pretendenti piedāvājumus varēs iesniegt 35 dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūkusalas ielas promenādes pārbūve Rīgā virzās "ar nelieliem sarežģījumiem", šodien tika informēta Rīgas domes vadība, kas iepazinās ar pārbūves gaitu.

Būvnieki informēja, ka darbu gaitā divus metrus zem Daugavas gultnes tika atrasti vecie krasta stiprinājuma ozolkoka baļķi, kas atrodas tieši tajā vietā, kur darbi jāveic pašreizējā projektā. Vēsturiskos stiprinājumus iepriekš neesot bijis iespējams konstatēt, jo tie atrodas zem gultnes. Tāpat zem ūdens atrasti arī dažādi betona, dzelzs un citu materiālu objekti un priekšmeti, taču ar to uzņēmums jau iepriekš rēķinājies.

Esot paveicies, ka neesot atrasts neviens nesprādzis kara laika lādiņš, kas šādos darbos ir diezgan ierasta parādība un varot kavēt darbu gaitu.

Pašlaik krasta promenādē veikta esošo grants plākšņu un margu demontāža no Akmens tilta līdz Kīleveina grāvim. Lai novērstu krasta skalošanos, ir nostiprināta rievsiena un pašlaik notiek tās enkurošana un atsaišu spriegošana. Darbiem ritot pēc plāna, ap Jāņiem vajadzētu būt redzamām jaunās krastmalas promenādes aprisēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) šī gada 15. aprīlī noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par finansējuma piešķiršanu Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) struktūrvienības Latvijas Valsts arhīva (LVA) ēku atjaunošanas projektiem ar mērķi uzlabot energoefektivitāti un samazināt vides ietekmi, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Saskaņā ar 2020. gada nogalē valdībā apstiprināto arhīvu infrastruktūras attīstības koncepciju paredzēts veikt arhīva ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus LVA ēkās Slokas ielā 16, un Bezdelīgu ielā 1a, Rīgā.

“LNA ir nenovērtējams Latvijas nacionālā mantojuma sargātājs, kas glabā un rūpējas par dokumentāro vēsturi no 1220. gada līdz šodienai. Tas ir būtisks elements valsts identitātes un kultūras mantojuma saglabāšanā. Mūsu mērķis nav tikai ēku modernizācija; tas ir solis pretim ilgtspējīgai arhīva attīstībai. Ar ieguldījumiem energoefektivitātes uzlabošanā, mēs ne tikai samazināsim enerģijas patēriņu, bet arī radīsim labvēlīgākus apstākļus arhīva darbiniekiem un apmeklētājiem,” norāda J. Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome ārkārtas sēdē 17.aprīlī atbalstīja vairāk nekā 10 miljonu eiro novirzīšanu ielu seguma remontiem.

Kopumā ielu seguma atjaunošana plānota 19 vietās, un projektu kopējās izmaksas tiek lēstas ap 10,3 miljoniem eiro. Lai īstenotu plānotos darbus, pašvaldība plāno aizņemties 8,7 miljonus eiro Valsts kasē.

Seguma atjaunošana plānota Kārļa Mīlenbaha ielā no Lastādijas ielas līdz Dzirnavu ielai, Cēsu ielā, Pērnavas ielas posmā no Augusta Deglava ielas līdz Brīvības ielai, Biķernieku ielas posmā no Biķernieku ielas 12 līdz 40A un Pulkveža Brieža ielas posmā no Hanzas ielas līdz Elizabetes ielai.

Seguma atjaunošana iecerēta arī Gustava Zemgala gatves posmā no Ūnijas ielas līdz Brīvības gatvei, Biķernieku ielas posmā no Lielvārdes ielas līdz Ulbrokas ielai, Lubānas ielā no Andreja Saharova ielas līdz Brāļu Kaudzīšu ielai, Juglas krastmalā no Brīvības gatves līdz Pāles ielai un Juglas ielā līdz Murjāņu ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2023.gada divpadsmit mēnešu finanšu pārskata datiem VNĪ apgrozījums pārsniedzis budžeta plānu par 3%, savukārt tīrās peļņas ieņēmumi pārsnieguši budžeta plānu par 12%, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gada finanšu pārskats parāda nelielu apgrozījuma samazinājumu un tīrās peļņas kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, tomēr būtiski, ka rezultāti pārsniedz budžeta plānu. Apgrozījums 2023.gadā ir 46 miljoni eiro, kas pārsniedz budžeta plānu par 3%. Savukārt neauditētā tīrā peļņa 2023.gadā ir sasniegusi 1,805 miljonus eiro, kas budžeta plānu pārsniedz par 12%, bet ir 59% samazinājums salīdzinot ar 2022.gada rezultātiem, kad tīrā peļņa bija 4,39 miljoni eiro. EBITDA pērnā gada divpadsmit mēnešos sasniedzis 16,7 miljonus eiro.

"Prognozējām apgrozījuma un tīrās peļņas kritumu, bet rezultāti izrādījušies optimistiskāki, nekā plānojām. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, būtiski saglabāt mūsu stratēģisko virzību un koncentrēties uz efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību. Šogad turpināsim uzņēmuma attīstību ar mērķi nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu īpašumu pārvaldību un projektu attīstību," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augot dzīves ātrumam, mēdz mainīties arī cilvēku ieradumi. Ir iedzīvotāju grupas, piemēram, aizņemti darba cilvēki un jaunieši, kas paši bieži vien negatavo mājās, un tāpēc tirdzniecības vietās izvēlas svaigi pagatavotus ēdienus. To apliecina gan pētījumi, gan tirgotāju novērojumi.

Tostarp veikalu tīkls “Mego” šai tendencei piemērojas, veikalos izveidojot ēdienu gatavošanas cehus un pieņemot darbā profesionālus pavārus.

NielsenIQ veiktais pētījums par iedzīvotāju pārtikas iegādes ieradumiem Latvijā parāda, ka svaigi gatavoti ēdieni, konditorejas izstrādājumi, kā arī svaiga pārtika ir preču kategorijas, kas iedzīvotājus var mudināt mainīt ierasto iepirkšanās vietu, pat ja būs jāveic garāks brauciens, lai iegādātos iekāroto maltīti. No aptaujātajiem respondentiem vidēji 25 % pircēju atzina, ka ir gatavi mainīt tradicionālo maršrutu, lai iegādātos iekāroto ēdienu un produktus. Visbiežāk veikalos svaigi gatavotos ēdienus un kulināriju iegādājas iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (23 %), kā arī vecumā no 35 līdz 44 gadiem (22 %), tikai nedaudz atpaliekot arī jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem (20 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai mākslīgais intelekts veikalā var noķert garnadzi?

Uģis Začs, StrongPoint klientu servisa vadītājs, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecība ir viena no jomām, kurā strauji ienāk jaunākās tehnoloģijas – sākot no mākslīgā intelekta un ar to darbināmiem robotiem, līdz pat inteliģentiem automatizācijas risinājumiem un paplašinātajai realitātei. Kā šie mazumtirdzniecības risinājumi tuvākajā nākotnē ietekmēs pircēju iepirkšanās paradumus un Latvijas veikalu darbību, un vai tie spēs cīnīties ar zādzību pieaugumu?

Jāuzsver, ka ekonomiskie apstākļi un augstā inflācija Latvijā ir bijis katalizators veikalu automatizācijas uzplaukumam. Šis process ne tikai optimizē resursus, bet arī nodrošina klientiem augstas kvalitātes un efektīvu iepirkšanās pieredzi. Abu minēto faktoru mijiedarbībā ir radīta uzlabota un tehnoloģiski piesātināta mazumtirdzniecības vide, kurā uzņēmumi sasniedz savu maksimālo efektivitāti, bet pircējiem tiek nodrošinātas ērtības un personalizēta apkalpošana.

Mākslīgais intelekts cīņā ar zādzībām

Mākslīgā intelekta risinājumi arvien biežāk tiek izmantoti mazumtirdzniecībā, nodrošinot pašapkalpošanās kasu netraucētu darbību, palīdzot efektīvāk pārvaldīt preču piegādi, labāk izprast patērētāju uzvedību un pasargāt no zādzībām. Jāatzīst, ka zādzības šobrīd ir viena no aktuālākajām problēmām mazumtirdzniecības nozarē, turklāt inflācijas apstākļos tā ir kļuvusi vēl izplatītāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Turpinot ekspansiju Baltijā, pērn Grenardi Group apgrozījums palielinājās par 40%

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grenardi Group, vadošais juvelierizstrādājumu veikalu tīkls Baltijā, pērn turpināja paplašināties Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ar GRENARDI un GIVEN veikalu zīmoliem.

Līdz ar 11 jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu pērnajā gadā, Grenardi Group Baltijas valstīs pašlaik ir 82 veikali. 2023. gadā Grenardi Group mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 40%, liecina neauditētie konsolidētie finanšu rezultāti. Pieaugumu veicināja mazumtirdzniecības tīkla paplašināšanās, pārdošanas apjoma pieaugums esošajā veikalu tīklā un GRENARDI iegāde.

2023. gada 1. decembrī AS GIVEN Jewellery iegādājās mazumtirdzniecības tīklu GRENARDI (kurā ietilpst SIA Grenardi Latvia un OÜ Grenardi Estonia) un pēc darījuma mainīja nosaukumu uz AS Grenardi Group. Darījums ļāva Grenardi Group nostiprināt savas pozīcijas kā vadošajam un straujāk augošajam juvelierizstrādājuma nozares spēlētājam Baltijā. GRENARDI iegādes cena ir ~10 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu finansēja grupas akcionāri, palielinot pamatkapitālu par 6,2 miljoniem eiro. Grupā tagad darbosies abu zīmolu veikalu tīkli – GIVEN, kas piedāvā mūsdienīgas rotas par pieejamām cenām, un GRENARDI, kam piedāvājumā ir ekskluzīvas juvelierizstrādājumu kolekcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra ierosinājusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai minerālūdens "Borjomi" tirdzniecība Latvijā nav sankciju pārkāpums, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pēc kara sākuma Pēterim Avenam un viņa biznesa partneriem piederošais "Borjomi" minerālūdens no Latvijas veikalu plauktiem pazuda. Lielajās veikalu ķēdēs tas aizvien nav atrodams, bet mazākās "Borjomi" ir atgriezies. Ģenerālprokuratūra uzdevusi Valsts ieņēmumu dienestam pārbaudīt, vai tas nav sankciju pārkāpums.

2006.gadā Krievija pret saviem kaimiņiem sāka pārtikas karu. Aizliedza Latvijas šprotu, un Gruzijas un Moldovas vīnu importu. Tas toreiz ticis pamatots ar izdomātām bažām par sabiedrības veselību. Aizliegums skāra arī vienu no slavenākajām Gruzijas eksporta precēm - minerālūdeni "Borjomi". 2013.gadā "Borjomi" ražotāja kontrolpaketi pārņēma Krievijas "Alfa grupa", pēc kā importa embargo pazuda un gruzīņu minerālūdens atkal parādījās tā lielākajā eksporta tirgū - Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Rīgas teātris (JRT) līdz 31.augustam Lāčplēša ielas 25, Rīgā, ēkas vajadzībām iegādājies aprīkojumu 937 574 eiro vērtībā, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieejams Tiesību aktu portālā (TAP).

KM budžetā JRT aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai pērn bija paredzēts finansējums, kas nepārsniedz 1,5 miljonus eiro. Par atlikušo finansējumu 562 426 eiro apmērā kapitālsabiedrība veiks iepirkumu līdz 2024.gada 1.martam, kad JRT ēku Lāčplēša ielā plānots nodot teātrim ilgtermiņa nomā.

Informatīvajā ziņojumā iekļautajā tabulā norādīts, ka līdz 31.augustam lielākā finansējuma daļa jeb 724 068 eiro ieguldīta mēbeļu iegādei. Šo pakalpojumu JRT sniedza SIA "Rīgas krēslu fabrika".

SIA "AD production" JRT samaksājis 281 eiro, lai eksperti sagatavotu tehnisko specifikāciju kokapstrādes iekārtu iepirkumam. Savukārt par 140 353 eiro teātris no SIA "Inflekss" iegādājies kokapstrādes iekārtas dekorāciju darbnīcām. Tāpat par 45 441 eiro JRT no SIA "Moller Auto" iegādājies automašīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā par aptuveni 400 00 eiro tiks izbūvētas gājēju pārejas sešās apkaimēs, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Gājēju pārejas ar atbilstošu apgaismojumu izbūvēs Avotu, Āgenskalna, Juglas, Mežciema, Pētersalas - Andrejsalas un Ziepniekkalna apkaimē.

Pašlaik darbi norit Avotu, Āgenskalna, Ziepniekkalna un Mežciema apkaimēs, kur tiek ierīkots papildu apgaismojums un atjaunots ietvju segums šķērsošanas vietās.

Projekta laikā paredzēts izbūvēt piecas jaunas gājēju pārejas - Eksporta ielā pie iebrauktuves Rīgas tirdzniecības ostā, Kristapa ielā pie Alīses ielas, Murjāņu ielā pie Veldres ielas, Ozolciema ielā pie sabiedriskā transporta pieturvietas "Ozolciema iela" un Valmieras ielā pie Lienes ielas.

Savukārt vēl divas gājēju pārejas tiks uzlabotas. Tās ir pārejas Graudu ielā pie Ķekavas ielas un Malienas ielā pie Celmu ielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos ir sasniedzis 33,43 miljonus eiro, tīrā peļņa – 3,14 miljonus eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ 2023.gada deviņu mēnešu apgrozījums 33,43 miljoni eiro ir par 6% jeb 2,14 miljoniem eiro mazāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. EBIDTA 2023.gada trešā ceturkšņa beigās bija 14,23 miljoni eiro jeb par 1,9 miljoniem eiro lielāka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet tīrā peļņa praktiski saglabājās iepriekšējā līmenī un bija 3,14 miljoni eiro.

“VNĪ darbības rezultāti kopumā ir atbilstoši plānotajiem. Novembra sākumā ekspluatācijā nodots renovētais Leļļu teātris, līdz gada beigām jābūt nodotiem vēl vairākiem lieliem un svarīgiem attīstības projektiem, piemēram, atjaunotajai Rīgas pils kastelas daļai un JRT ēku kompleksam. Uz Latvijas – Baltkrievijas robežas jau ir izbūvēti gandrīz 100 km žoga, tādēļ esam diezgan droši, ka tiks izpildīta apņemšanās līdz gada beigām pabeigt žoga izbūvi visos sauszemes posmos. Vienlaikus ir sācies darbs pie jaunās robežšķērsošanas vietas izbūves Kundziņsalā. Lai atbalstītu visus publiskajā sektorā strādājošos apsaimniekotājus un uzlabotu kopējo nozares efektivitāti, izstrādājām valsts īpašumu apsaimniekošanas vadlīnijas,” skaidro Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru