Jaunākais izdevums

Turpinot sava veikalu tīkla paplašināšanu Rīgā, “Lidl” sāk jauna veikala ēkas būvdarbus kvartālā starp Augusta Deglava, Lapsu un Nīcgales ielām.

Veikala ēkas un apkārtējās teritorijas projektu ir izstrādājuši “DUAL arhitekti”, bet būvdarbus veiks SIA “Anzāģe”. Plānots, ka jaunais “Lidl” veikals Lapsu ielā 6 savas durvis vērs šī gada beigās.

Kopējais Lapsu ielas “Lidl” veikalā investēto līdzekļu apjoms un precīzais atklāšanas laiks tiks paziņoti vēlāk.

“Lidl” kā daļa no Nekarzulmā (Vācijā) bāzētās “Schwarz Group” ir viens no lielākajiem pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem Vācijā un Eiropā. Ar vairāk nekā 12 200 veikaliem un 220 loģistikas centriem “Lidl” pašlaik strādā 31 valstī, kā arī ir pārstāvēts Āzijā.

SIA “Lidl Latvija” izveidots 2018. gada februārī un savu veikalu tīklu Latvijā atvēra 2021. gada 7. oktobrī. Šobrīd “Lidl Latvija” ir jau 26 veikali 12 Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komerciālo nekustamo īpašumu pakalpojumu sniedzējs Colliers Baltic, pārstāv Lidl Latvija tā stratēģiskajā paplašināšanā Latvijā, meklējot investorus diviem topošajiem veikaliem.

Viens no šiem topošajiem veikaliem atradīsies stratēģiskā lokācijā Rīgā, bet otrs reģionālā Latvijas pilsētā. Abi veikali jau ir būvniecības procesā un pieejami iegādei, papildus tam blakus Rīgas objektam būs iespējams iegādāties arī zemi ar attīstības potenciālu.

Abi īpašumi tiks nodrošināti ar neizbeidzamiem ilgtermiņa nomas līgumiem ar Lidl Latvija.

Lidl Eiropā un ASV ir vairāk nekā 12 200 veikalu. 2022. gadā Lidl Latvija ierindojās Latvijas pārtikas preču mazumtirgotāju trijniekā pēc apgrozījuma. Latvijā Lidl šobrīd pārvalda 27 veikalus.

“Lai gan mēs sagaidām ievērojamu Baltijas investoru un attīstītāju interesi, pateicoties veikalu stratēģiskajai atrašanās vietai, apvienojot Lidl zīmola spēku un iespaidīgo sniegumu reģionā, mūsu meklēšana sniedzas pāri Baltijas robežai un investoriem, kas jau atrodas reģionā, meklējot potenciālos partnerus mūsu klientam,” stāsta Anžela Koļesņikova, Colliers Baltic Investīciju nodaļas vadītāja un partnere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

KP: Atsevišķās Rīgas apkaimēs būtu veicināma konkurence ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā finanšu gadā, kas noslēdzās šā gada 28.februārī, mazumtirdzniecības tīkls "Lidl" Igaunijā guva 136,6 miljonu eiro ieņēmumus, taču šo periodu noslēdza ar 28,4 miljonu eiro zaudējumiem, liecina uzņēmuma "Lidl Eesti" gada pārskats.

Zaudējumus radīja investīcijas un ar tām saistītie procesi. Uzņēmums plāno segt zaudējumus, izmantojot nākamo gadu peļņu, norādīts pārskatā.

Kopumā kopš 2016.gada "Lidl" Igaunijā ilgtermiņa aktīvos ieguldījis 111,1 miljonu eiro. Pēdējā finanšu gadā uzņēmums investējis 25,1 miljonu eiro. Lai finansētu 2022.gada investīcijas, "Lidl Eesti" īpašnieks Vācijas "CE-Beteiligungs-GmbH" palielināja uzņēmuma pamatkapitālu par 40 miljoniem eiro.

Pagājušajā finanšu gadā "Lidl Eesti" bija vidēji 740 darbinieki, un izmaksas algām sasniedza aptuveni 15,3 miljonus eiro.

Šogad uzņēmums plāno koncentrēties uz savu pamatdarbību mazumtirdzniecībā un turpināt paplašināšanās pasākumus. Gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka uzņēmuma cenu pozicionējums zemo cenu segmentā ļauj tam piesaistīt ilgtermiņa klientus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju un attīstības kompānija Estmak Capital noslēgusi sadarbības līgumu ar Lidl Latvija par sadarbību jaunajā Lāčplēša dzīvojamajā un biznesa kvartālā.

Topošais kvartāls atrodas blakus Rīgas vēsturiskajam centram, un jaunā Lidl veikala būvniecība būs nozīmīgs pagrieziena punkts šī rajona attīstībā un Lidl veikalu tīkla paplašināšanā Rīgā.

Industriālais Lāčplēša kvartāls top Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tāpēc visam kvartālam, tostarp jaunajam Lidl veikalam, ir jāatbilst augstām arhitektūras prasībām.

Kvartāls atrodas agrākajā rūpnieciskajā rajonā, un tāpēc, attīstot Lāčplēša kvartāla projektu, Estmak Capital tajā ir saglabājusi vēsturiskā industriālā mantojuma stilu. Jaunā Lāčplēša kvartāla projektu ir izstrādājuši arhitektu biroji DUAL arhitekti (Latvija) un Archunion (Ukraina). Autentisku sajūtu rada fasādēs izmantotā vēsturisko ķieģeļu imitācija un stilistiski atturīgie toņi. Lai uzsvērtu rajona vēsturi, centrālajā laukumā kā orientieris ir saglabāts 19. gadsimta skurstenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī, Balvu ielā šajās dienās sākas pilsētā jau otrā "Lidl" veikala ēkas celtniecība, informē uzņēmums.

Tas nozīmē, ka ir noslēgusies projekta pirmā fāze, kuras laikā tika sagatavots jaunajam veikalam nepieciešamais smilšu pamatnes uzbērums. Veikala ēkas projektu izstrādāja arhitektu birojs "Acitektura", bet celtniecības darbus īstenos "Jēkabpils PMK". Plānots, ka jaunais veikals savas durvis klientiem vērs 2024.gadā.

"Mēs jau ilgāku laiku strādājam pie šī projekta, jo klientu augstās aktivitātes dēļ Daugavpilī ar vienu "Lidl" veikalu nepietiek. Mēs regulāri saņemam pilsētas iedzīvotāju vēstules, aicinot atvērt vēl vienu veikalu Daugavpilī. Tāpēc esam priecīgi, ka šodien varam publiski paziņot par otrā "Lidl" veikala būvdarbu sākumu pilsētā," saka "Lidl Latvija" valdes loceklis Arūnas Dzikas. "Jaunais veikals ļaus mums būt vēl tuvāk saviem klientiem un "Lidl" pilsētniekiem nodrošinās iespēju ievērojami ietaupīt iepērkoties."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas zemo cenu lielveikalu ķēdei "Lidl" Lietuvā par maldinošu salīdzinošo reklāmu noteikts sods 100 000 eiro apmērā.

Lietuvas Valsts patērētāju tiesību aizsardzības pārvalde atzina, ka "Lidl Lietuva" reklāmas kampaņā, kurā tika salīdzinātas "Lidl" preču cenas ar cenām citos veikalos, izmantotās cenas fiksētas dažādos laikos, tādēļ reklāma nav uzskatāma par objektīvu un maldina pircējus.

"Salīdzinājums starp pašreizēju un vecu cenu var neatspoguļot objektīvu cenas atšķirību, bet gan mākslīgu cenas atšķirību, ko radījis reklāmdevējs un to salīdzinājums," secināja patērētāju tiesību uzraugs.

Uzraugs atzina, ka patērētājiem ir radīts priekšstats, ka "Lidl Lietuva" piedāvā saviem produktiem atlaidi, lai gan tā patiesībā nav.

Pārvaldes lēmumu iespējams pārsūdzēt tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad atklāti trīs jauni "Lidl" veikali, un vēl diviem uzsākti būvdarbi. Drīzumā "Lidl Latvija" sasniegs mērķi - tiks atklāts 30. "Lidl" veikals Latvijā, informē uzņēmums.

Kā zināms, 2021.gada 7.oktobrī "Lidl Latvija" uzsāka savu darbību valstī, vienā dienā atklājot 15 veikalus. Neatlaidīga darba rezultātā, investīcijām Latvijā kopumā sasniedzot gandrīz 300 miljonus eiro, veikalu skaits ir dubultots, un "Lidl" savu 30. veikalu Latvijā atklās Rīgā, Krasta ielā.

Veikala ēkas un apkārtējās teritorijas projektu izstrādāja SIA "Diānas Zalānes projektu birojs", savukārt būvniecības darbus veica SIA "Aimasa". Pret Daugavu vērstā ēkas gaišā un stiklotā fasāde tiks īpaši izgaismota diennakts tumšajās stundās, izceļoties Krasta ielas komercapbūves vidū.

Veikala apkārtni zaļāku darīs gandrīz 900 košumkrūmi un koku lielstādi, kas iestādīti gandrīz 138 000 EUR vērtībā. Lai Krasta ielas veikals būtu ērtāk sasniedzams kājāmgājējiem un velosipēdistiem, ir izbūvēti vairāki jauni celiņi. Autotransporta kustības atvieglošanai par "Lidl" līdzekļiem gandrīz 610 000 EUR vērtībā izbūvēts jauns apgriešanās ceļš pie Salu tilta - Lāčplēša ielas viadukta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības tīkla SIA "Lidl Latvija" jaunajā veikalā Sarkandaugavā, Duntes ielā, investēti gandrīz desmit miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Tostarp 800 000 eiro izmaksāja industriāli piesārņotās grunts un gruntsūdeņu sanācijas darbi, bet 780 000 eiro - jauna satiksmes tilta uzcelšana. Tāpat finansējums izmantots apkārtējās vides un satiksmes infrastruktūras modernizācijas darbiem.

Jau ziņots, ka Sarkandaugavas "Lidl" veikala un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas projektu izstrādāja SIA "Arhitektu birojs Arteks", bet būvniecības darbus veica SIA "Newcom".

Gandrīz 2100 kvadrātmetru ēkā tirdzniecības zāle aizņem vairāk nekā 1430 kvadrātmetrus. Veikalam izbūvēta arī stāvvieta 124 automašīnām, savukārt velobraucējiem ir pieejami 24 statīvi, kas ļauj pieslēgt vismaz 48 velosipēdus.

Veikala teritorijas apzaļumošanai ir iestādīti 279 košumkrūmi un koku lielstādi gandrīz 54 000 eiro vērtībā, tostarp 40 Himalaju bērzu, 112 starainās irbulenes un 68 bērzlapu spirejas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citus gadus jūlijā, arī šogad konservēšanas sezonā pieaug pārdotā cukura daudzums, aģentūrai LETA pauda aptaujātie mazumtirdzniecības tīkli.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban pilnā sparā rit dažādu ievārījumu, marinējumu un citu ziemas krājumu gatavošana, kas novērojamas arī atsevišķu preču pieprasījuma izmaiņās.

"Ja apskatām pieprasījuma izmaiņas pēc dažādām marinēšanai un konservēšanai nepieciešamajām garšvielām, var secināt, ka šogad ziemas krājumi, iespējams, tiek plānoti lielākā apjomā," teica Bagātā, piebilstot, ka, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums pēc cukura, etiķa un citronsulas ir audzis par aptuveni 20%, savukārt sāls pieprasījums - teju par 50%.

Tāpat Bagātā minēja, ka pieprasījums pēc cukura šogad visvairāk pieaudzis Vidzemē un Kurzemē, savukārt pēc sāls un etiķa - Latgalē. Līdztekus viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji mēdz preces konservēšanai iegādāties iepriekš akciju laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot sava veikalu tīkla paplašināšanu, janvāra vidū Siguldā, Vidzemes šosejā tiks atklāts jaunākais starptautiskā mazumtirgotāja "Lidl" veikals Latvijā.

Pulkveža Brieža ielas un Vidzemes šosejas krustojumā celtā "Lidl" veikala ēka ir vairāk nekā 2200 kvadrātmetrus liela ar gandrīz 1420 kvadrātmetrus plašu tirdzniecības zāli. Ēka ir augsti energoefektīva, ļaujot digitāli kontrolēt veikala apsildei, apgaismošanai un ventilēšanai nepieciešamās elektroenerģijas apjomu. Visās "Lidl" ēkās tiek izmantota vienīgi 100% Latvijā ražota "zaļā elektrība".

Apkārtējās teritorijas labiekārtošanai un apzaļumošanai šeit iestādīti vairāk nekā 100 dažādi košumkrūmi un koku lielstādi. Kopējo jaunajā Siguldas veikalā veikto investīciju apjomu "Lidl" paziņos 18.janvārī, veikala atklāšanas dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas novada pašvaldība ir izsniegusi būvatļaujas "Lidl Latvija" veikala celšanai Zaļajā ielā 5, aģentūru, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Paralēli ar uzņēmumu tiek slēgta vienošanās par publiskās infrastruktūras izbūvi - veikala ēkas būvniecības iecere iekļauj arī piebraucamo ceļu pieslēgumus Zaļajai, Upmalas un Vītolu ielai.

Kā klāsta pašvaldība, tiks nomainīti ceļa apzīmējumi, ierīkoti luksofori, gājēju pārejas, paplašināta Vītolu iela un veikti citi darbi. Infrastruktūra tiks nodota bezatlīdzības lietošanā pašvaldībai.

Bauskas novada pašvaldības būvvalde ir izsniegusi būvatļauju ar projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, skaidro pašvaldībā. Izpildot būvatļaujas projektēšanas nosacījumu, izpildes procesā jāsaņem visi tehniskie noteikumi un atļaujas - tai skaitā arī no pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lielāko pārtikas tirgotāju finanšu rādītāji

LETA, 12.07.2023

Pārtikas mazumtirdzniecības nozarē pagājušajā finanšu gadā lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma Latvijā bija SIA "Maxima Latvija".

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas mazumtirdzniecības nozarē pagājušajā finanšu gadā lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma Latvijā bija SIA "Maxima Latvija".

"Maxima Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 974,643 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kā skaidroja kompānijā, uzņēmuma pašreizējais darbības modelis neparedz komercdarbību citos tirgos, attiecīgi viss "Maxima Latvija" apgrozījums sasniegts iekšzemes tirgū.

Otrajā vietā pēc apgrozījuma Latvijā pērn ierindojās SIA "Rimi Latvia", kura apgrozījums iekšzemes tirgū pērn sasniedza 849,981 miljonu eiro, kas ir par 0,6% mazāk nekā 2021.gadā, kad "Rimi Latvia" apgrozījums Latvijā bija 855,212 miljoni eiro, liecina uzņēmuma gada pārskats "Firmas.lv".

Vienlaikus "Rimi Latvija" pērn guva 177,854 miljonus eiro citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš, kad kompānijas apgrozījums citviet ES bija 160,23 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Citrus Solutions vadības komandā darbu sākuši Eniks un Saušs

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu Citrus Solutions vadības komandā uzsāk Dāvis Eniks - SIA Citrus Solutions izpilddirektors un Jānis Saušs - meitas uzņēmuma Vācijā - Citrus Solutions GmbH direktors, informē uzņēmums.

Jauno vadītāju līdzšinējā pieredze un zināšanas sniegs atbalstu abu uzņēmumu biznesa attīstībā gan Latvijā, gan Vācijā.

"Novērtējam, ka Citrus Solutions uzņēmumi ir pievilcīgi darba tirgū, jo atlases procesā bija jāizvērtē tiešām spēcīgi kandidāti. Šobrīd uzņēmumi strādā ar virkni vērienīgiem projektiem, kuri uzlabo valsts infrastruktūru un dzīves kvalitāti gan Latvijā, gan Vācijā. Mums jau ir ļoti zinoša profesionāļu komanda, specifiskie sertifikāti, kas ļauj strādāt arī kritiskas infrastruktūras objektos - tā ir ļoti vērtīga biznesa niša. Citrus Solutions uzņēmumiem ir visi priekšnosacījumi, lai augtu un attīstītos, tādēļ atlases procesā īpašu uzmanību pievērsām kandidātu pieredzei un pieejai biznesa vadībai. Esmu gandarīts, ka ir atrasti divi spēcīgi vadītāji, kas ar svaigu skatu un enerģiju gatavi uzņemties Citrus uzņēmumu vadību," saka Uldis Tatarčuks, Tet valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņu laikos ierauts ne tikai nekustamo īpašumu mājokļu segments - izmaiņas skar arī komercobjektus, piespiežot īpašniekus adaptēties esošajai tirgus situācijai.

Kamēr noslēgumam tuvojas vairāku A klases jauno biroja ēku būvniecība, pandēmijas laikā iegrieztais hibrīddarba modelis veicina pieprasījumu pēc mazākām un energoefektīvām biroju platībām. Tirgum sensitīvi reaģējot uz norisēm pasaulē, īpaši uz procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko nenoteiktību, lielo darījumu īpatsvars sarūk, kas redzams gan pēc darījumu skaita, gan kopējās investoru pārliecības un intereses indeksa rādītājiem, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Komercplatību tirgus pārskatā”.

Neskatoties uz samazināto intensitāti, atsevišķi apjomīgi darījumi notiek, īpašniekiem apzinoties – cerēt uz brīnumu un procentu likmju drīzu krišanos nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā 2022.gada apgrozījuma rādītājus, Lietuvā lielākie mazumtirdzniecības uzņēmumi ir veikalu tīkls "Maxima LT" un degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla operators "Viada LT", liecina lietišķo ziņu portāla "Verslo žinios" apkopotie dati.

Kā aprēķinājis portāls, rekordaugstā inflācija pērn palielināja mazumtirdzniecības sektora līderu ieņēmumus, tomēr izmaksu kāpuma dēļ samazinājās to rentabilitāte. DUS tīklu peļņas pieaugums bija spēcīgs, bet vēl labāki rezultāti bija automašīnu dīlerkompānijām.

"Maxima LT" ieņēmumi pērn salīdzinājumā ar 2021.gadu pieauga par 12,8% līdz 1,98 miljardiem eiro, kamēr "Viada LT" apgrozījums palielinājās par 42,6% līdz 981,5 miljoniem eiro.

Trešo vietu "Verslo žinios" sadarbībā ar kredītbiroju un informācijas pakalpojumu grupu "Creditinfo" sagatavotajā sarakstā ieņem DUS tīkls "Circle K Lietuva" ar 857,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 59,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot “Ceļu būvniecības sabiedrības “Igate”” pārvaldes optimizāciju, par uzņēmuma jaunajiem valdes locekļiem ir kļuvuši ražošanas un būvniecības direktors Jurģis Pučka un biznesa attīstības direktors Gusts Kaļiņins.

"Mani aktuālākie mērķi patlaban ir “Igates” projektu vadības struktūras un procedūru uzlabošana, uzņēmuma biznesa līniju ciešākas sadarbības nodrošināšana, kā arī plašākas un ciešākas sadarbības ar apakšuzņēmējiem izveidošana,” savu nākotnes redzējumu ieskicē J.Pučka.

““Igate” pašlaik arvien lielāku uzmanību pievērš jaunu klientu piesaistei un uzņēmuma klientu portfeļa dažādošanai. Blakus tradicionālajiem darbu pasūtītājiem - Latvijas valstij un pašvaldībām - tuvākajos gados plānojam plašāk un intensīvāk attīstīt sadarbību ar privātajiem uzņēmumiem, kas ļaus nodrošināt lielāku mūsu biznesa stabilitāti,” uzsver G.Kaļiņins.

Šogad ”Igate” veic ievērojamas investīcijas savas ražošanas bāzes attīstībā. Asfalta ražošanas rūpnīcā Vilcē ir uzstādīts moderns, augstražīgs asfalta žāvēšanas cilindrs, līdzīga iekārta tiks nodota ekspluatācijā arī rūpnīcā Jelgavā. Tāpat plānots iegādāties divus jaunus universālos traktorus, riteņu ekskavatoru un citu ceļu būves tehniku. Ieplānota arī laboratorijas pārvietošana uz jaunām telpām Satiksmes ielā Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Venipak pabeidzis paplašināšanos Baltijas valstīs

Db.lv, 11.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums ”Venipak” informē, ka ir pabeidzis nozīmīgu stratēģiskās attīstības posmu, jo pabeigta pērn uzsāktā uzņēmuma paplašināšanos Igaunijā, lai savienotu visas Baltijas valstis vienā pakomātu tīklā, kopumā izvietojot 600 pasta automātus.

Patlaban “Venipak” plāno attīstīt Nīderlandē iegādāto e-komercijas vairumtirgotāju, kā arī paplašināties tālāk uz rietumiem.

”Pēdējos gados pasta automātu tīkla attīstībā Baltijas valstīs vien esam ieguldījuši aptuveni piecus miljonus eiro. Pašlaik mums jau ir vairāk nekā 600 bezkontakta pakomātu, no kuriem 251 atrodas Lietuvā, 201 Latvijā un 151 Igaunijā. Turklāt esam modernizējuši sūtījumu šķirošanas termināļus un paplašinājuši e-komercijas pasūtījumu piegādes infrastruktūru. Tagad mēs varam droši apgalvot, ka Baltijas valstīs ir pilnībā izveidots pakalpojumu komplekss un infrastruktūra, kas ļauj nieka 24 stundās piegādāt sūtījumus uz visām Baltijas valstīm klientiem ērtākajā veidā,” saka ”Venipak” vadītājs Justas Šablinskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta risinājumu piegādātājs “Scania” paziņojis, ka oficiāli darbu uzsāk augstas veiktspējas akumulatoru montāžas rūpnīca Zviedrijas galvenajā ražotnē Sēdertāljē.

Tādējādi tiek pavērta iespēja jaudīgu premium klases elektrisko transportlīdzekļu sērijveida ražošanai un solis tuvāk ilgtspējīgu risinājumu ieviešanai ražošanas procesā.

Šī gada aprīlī “Scania” kopā ar “Northvolt” prezentēja kopīgi izstrādātu akumulatoru, kas paredzēts īpaši jaudīgam transportam ar izcilu veiktspēju un unikāli zemu oglekļa pēdas nospiedumu. Šis akumulators tiek ražots “Northvolt ETT” gigaražotnē Zviedrijas ziemeļos, un jau no 5. septembra tas tiek ražots komplektos jaunajā, 18 tūkstoši kvadrātmetrus plašajā ražotnē Sēdertāljē, nodrošinot iespēju uzsākt “Scania” premium klases elektrisko kravas automobiļu sērijveida ražošanu reģionālajam transportam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par bankām, lielveikaliem un tirgus ekonomiku

Mortens Hansens (Morten Hansen), Stokholmas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītājs Rīgā, 15.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojot Latvijā jau gandrīz 30 gadus, esmu pieredzējis Latvijas ievērības cienīgo pāreju uz tirgus ekonomiku, kas šobrīd ir cieši integrēta ar citu Eiropas Savienības valstu ekonomikām, un tāpēc mani sarūgtina pašreizējās politiskās debates par banku sistēmu, jo īpaši ideja noteikt maksimālo apmēru banku piemērotajām procentu likmēm.

Ļaujiet man pamatot un brīdināt, kāpēc šis nav labs ieteikums.

Ekonomika lielā mērā ir signālu raidīšana

Vismaz vienā jomā Latvija (un abas tās Baltijas kaimiņvalstis) kopš savas neatkarības atgūšanas ir rīkojusies konsekventi: ir notikusi pastāvīga virzība uz demokrātiju, integrāciju Eiropas Savienībā, un ir ieviesta tirgus ekonomika. Šī transformācija ir bijusi iespējama, pateicoties dalībai vairākās nozīmīgās organizācijās, kuras veicina šīs vērtības, tostarp, Eiropas Savienībā (ES), Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) u.c.

Tas ir devis signālus vietējiem un ārvalstu investoriem, ka šajā valstī valda tiesiskums (lai gan dažkārt ne pilnā apmērā), tiek ievērotas īpašumtiesības, un, ka šeit ienākumus un peļņu apliek ar taisnīgiem, taču ne pārmērīgiem nodokļiem. Tas viss veicina gan vietējās, gan ārvalstu investīcijas, no kā iegūst arī valsts. Un tas ir darbojies diezgan labi – trijās Baltijas valstīs ir visaugstākie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bijušo padomju republiku vidū un, protams, tās nepārprotami ir brīvākas nekā Krievija un Baltkrievija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošās izcilības festivāla ADWARDS ceremonijā noskaidroti labākie reklāmas, dizaina un citu radošo industriju darbi.

Starptautiskas žūrijas vadībā tika izvērtēti dažādās radošajās disciplīnās tapuši 256 darbi, kopumā tika piešķirti 18 pirmās pakāpes ordeņi un 32 otrās pakāpes ordeņi.

Festivāla ADWARDS darbi tika iesniegti un vērtēti vairākās kategorijās: integrētās kampaņas, TV & radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla & dizaina meistarība, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, radošās izcilības eksports.

Darbus vērtēja 15 žūrijas locekļi no 11 valstīm, intensīvākajām diskusijām notiekot klātienē Rīgā. Žūrijas prezidents – Huans Garsia Eskudero (Juan García-Escudero) no aģentūras TBWA ESPAÑA, kurš ir strādājis vairāku pasaules līmeņa festivālu žūrijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novadā notiek nozīmīgi būvniecības darbi Vidzemes šosejas (A2) tuvumā. Vairāki ievērojami projekti vēl tikai plānoti, kas liecina par to, ka šī teritorija kļūst aizvien iekārojamāka investoriem, informē Siguldas novada pašvaldība.

Valsts galvenā autoceļa pieguļošajās teritorijās būs ne tikai attīstīta infrastruktūra, bet arī paplašināts pakalpojumu klāsts. Vienlaikus tās ir jaunas darba vietas.

Šeit taps publiski pieejams atpūtas parks, veikali, veselības centrs, sporta būve, degvielas uzpildes stacija, biroju ēka ar dzīvnieku aprūpei un labbūtībai paredzētām telpām, automazgātava ar kafejnīcu.

"Esam gandarīti, ka valsts galvenais autoceļš, kas šķērso Siguldu, nebūt nav tikai tranzīta ceļš. Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk uzņēmēju un investoru gatavi attīstīt Vidzemes šosejai pieguļošo teritoriju, tādējādi padarot infrastruktūru pievilcīgāku un radot jaunas darba vietas Siguldā," stāsta Siguldas novada Attīstības aģentūras Attīstības projektu un uzņēmējdarbības nodaļas vadītāja Kristīne Zaķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences uzraugu pasivitāti izjūtam savos maciņos

Artūrs Spīgulis, zvērināts advokāts, 25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Komentāri

Pievienot komentāru