Jaunākais izdevums

Pagājušajā finanšu gadā, kas noslēdzās šā gada 28.februārī, mazumtirdzniecības tīkls "Lidl" Igaunijā guva 136,6 miljonu eiro ieņēmumus, taču šo periodu noslēdza ar 28,4 miljonu eiro zaudējumiem, liecina uzņēmuma "Lidl Eesti" gada pārskats.

Zaudējumus radīja investīcijas un ar tām saistītie procesi. Uzņēmums plāno segt zaudējumus, izmantojot nākamo gadu peļņu, norādīts pārskatā.

Kopumā kopš 2016.gada "Lidl" Igaunijā ilgtermiņa aktīvos ieguldījis 111,1 miljonu eiro. Pēdējā finanšu gadā uzņēmums investējis 25,1 miljonu eiro. Lai finansētu 2022.gada investīcijas, "Lidl Eesti" īpašnieks Vācijas "CE-Beteiligungs-GmbH" palielināja uzņēmuma pamatkapitālu par 40 miljoniem eiro.

Pagājušajā finanšu gadā "Lidl Eesti" bija vidēji 740 darbinieki, un izmaksas algām sasniedza aptuveni 15,3 miljonus eiro.

Šogad uzņēmums plāno koncentrēties uz savu pamatdarbību mazumtirdzniecībā un turpināt paplašināšanās pasākumus. Gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka uzņēmuma cenu pozicionējums zemo cenu segmentā ļauj tam piesaistīt ilgtermiņa klientus.

"Lidl" savu pamatdarbību Igaunijā sāka 2022.gada martā, vienlaikus atverot astoņus veikalus vairākās pilsētās. Kopš tā laika tas turpina atvērt arvien jaunus veikalus un drīzumā Igaunijā atvērs savu 13.veikalu.

Finanšu gadā, kas beidzās 2022.gada 28.februārī, "Lidl Eesti" cieta 24,8 miljonu eiro zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Lidl Latvija” šovasar aktīvi turpina saules paneļu uzstādīšanas programmu, investējot tajā vairāk nekā 910 tūkstošus eiro. Jauni saules paneļi tiks uzstādīti uz pieciem “Lidl” veikaliem Rīgā un viena veikala Salaspilī.

Šovasar uzstādīto saules paneļu kopējā platība pārsniegs 10 500 kvadrātmetrus. Uz šiem sešiem “Lidl” veikaliem uzstādītie saules paneļi saražos gandrīz 752 000 kilovatstundas elektrības. Kopā ar saules paneļiem, kas jau 2022. gada vasarā tika uzstādīti uz diviem “Lidl” veikaliem Rīgā, uzņēmums iegūs vairāk nekā 1 miljonu kilovatstundu zaļās elektrības gadā. “Lidl Latvija” iegūtās zaļās elektrības apjoms gadā būs līdzvērtīgs 476 mājsaimniecību patērētās elektrības apjomam, kā arī katru gadu Latvijas gaisā nenonāks 302,58 tonnas kaitīgo CO2 izmešu.

Kā daļa no starptautiskās “Schwarz Group”, arī “Lidl Latvija” ir apņēmies sasniegt ambiciozus klimata mērķus. Līdz 2030. gadam uzņēmums plāno samazināt savas darbības rezultātā radīto izmešu apjomu par 80%. Lai to sasniegtu, “Lidl Latvija” koncentrējas uz CO2 izmešu samazināšanu visos savas darbības aspektos, tai skaitā, uzstādot saules paneļus uz veikalu jumtiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lidl sasniegtā tirgus daļa pērn Latvijā varētu būt tuvu 10%

LETA, 20.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" sasniegtā tirgus daļa pagājušajā gadā Latvijā varētu būt tuvu 10%, intervijā sacīja kompānijas vadītājs Mačejs Urbanskis, atsaucoties uz pētījumu kompānijas "NielsenIQ" datiem.

Viņš arī atzīmēja, ka attiecīgos rezultātus vērtē kā izcili labus, ņemot vērā, ka pērn Latvijā darbojās aptuveni 20 "Lidl" veikalu.

"Es teikšu, ka tas, ko mēs gada laikā esam sasnieguši, ir pat vairāk, nekā mēs cerējām. Mēs zinājām, ka klienti Latvijā mūs gaida. Mums kopš 2016.gada bija darba pieredze Lietuvā, tādēļ mēs bijām pārliecināti, ka mūsu ienākšana tirgū būs sekmīga, bet realitāte pārsniedza mūsu gaidas," sacīja Urbanskis, piebilstot, ka "Lidl" darbu sāka ar 15 veikaliem 2021.gada oktobrī un pašlaik to skaits ir sasniedzis 23.

Urbanskis arī atgādināja, ka "Lidl" darbu Latvijā sāka pandēmijas laikā, kad spēkā bija dažādi ierobežojumi, tostarp veikalos drīkstēja atrasties ierobežots pircēju skaits, bet pēc tam situāciju tirgū mainīja karš Ukrainā un augstā inflācija. Tomēr neraugoties uz to, veikalu tīklam izdevies sasniegt daudz labākus rezultātus, nekā bija plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs SIA "Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, strādāja ar 442,378 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 4,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi saruka vairākkārt un bija 3,847 miljoni eiro, liecina informācija Lursoft.

Tostarp no pārtikas, dzērienu un tabakas tirdzniecības "Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā guva ieņēmumus 325,44 miljonu eiro apmērā, kamēr ieņēmumi no nespecializētās vairumtirdzniecības veidoja 104,807 miljonus eiro, ieņēmumi no uzņēmējdarbības veicināšanas palīgdarbības bija 7,465 miljonu eiro apmērā, ieņēmumi no uzglabāšanas un noliktavu saimniecības bija 3,951 miljons eiro, bet vēl 715 550 eiro gūti no nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas.

"Lidl Latvija" pagājušajā finanšu gadā Latvijā guvusi ieņēmumus 326,155 miljonu eiro apmērā, Igaunijā - 116,192 miljonu eiro apmērā, bet Vācijā - 30 752 eiro apmērā.

Gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā finanšu gadā "Lidl Latvija" turpināja paplašināt mazumtirdzniecības veikalu ķēdi, atverot piecus jaunus "Lidl" veikalus Latvijā, iegādājoties vairākus nekustamos īpašumus, kā arī turpināja mazumtirdzniecības veikalu celtniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties veikala ēkas būvniecības, kā arī apkārtējo ielu krustojumu un pagalmu infrastruktūras labiekārtošanas darbiem, mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” paziņo sava jaunākā Rīgas divstāvīgā metropoles veikala atklāšanas datumu, informē uzņēmums.

Tas notiks 15. jūnijā, Kalnciema ielā.

“Šis neapšaubāmi ir īpašs “Lidl” veikals. Pēc plašām arhitektu kopienas un apkaimes aktīvistu diskusijām tika rasts optimāls risinājums industriāli degradētās teritorijas atgriešanai Āgenskalna apkaimes iedzīvotāju ikdienas dzīvē,” norāda Mikus Ķīsis, “Lidl Latvija” Nekustamo īpašumu departamenta vadītājs.

Jaunā “Lidl” veikala ēka būs nedaudz vairāk kā 4600 kv.m. liela ar gandrīz 1500 kv.m. plašu un gaišu tirdzniecības zāli. Par kvartāla industriālo pagātni Kalnciema ielas pusē atgādinās mūra ēku fasādes fragmenti, kuros tiks izvietotas nelielas komerctelpas, kas jau drīzumā atdzīvosies.

Runājot par jaunā veikala ēkas projektu arhitekts Andris Bērziņš no SIA “Archab” uzsver: “Jaunā būvapjoma koloristika tika veidota maksimāli nosvērta, bez liekiem akcentiem, tai pašā laikā mēģinot veidot nosvērtas un pārdomātas proporcijas fasāžu plakņu kārtojumā̄, ko garenfasādēs caurvij tā saucamā zāģzoba jumta silueta līnija, kas atgādina par teritorijas vēsturisko saikni ar bijušo ražošanas teritoriju, kas tagad iegūst jaunus vaibstus. Cienot zudušo ražošanas teritoriju, būvprojektā izmantotas piekārta dekoratīvā̄ ķieģeļa fasādes ar ritmisku kārtojumu. Ņemot vērā̄ pilsētbūvniecisko situāciju un apkārtnes prasības, šis projekts veido absolūti unikālu ēku minētajos pilsētbūvniecības apstākļos.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas zemo cenu lielveikalu ķēdei "Lidl" Lietuvā par maldinošu salīdzinošo reklāmu noteikts sods 100 000 eiro apmērā.

Lietuvas Valsts patērētāju tiesību aizsardzības pārvalde atzina, ka "Lidl Lietuva" reklāmas kampaņā, kurā tika salīdzinātas "Lidl" preču cenas ar cenām citos veikalos, izmantotās cenas fiksētas dažādos laikos, tādēļ reklāma nav uzskatāma par objektīvu un maldina pircējus.

"Salīdzinājums starp pašreizēju un vecu cenu var neatspoguļot objektīvu cenas atšķirību, bet gan mākslīgu cenas atšķirību, ko radījis reklāmdevējs un to salīdzinājums," secināja patērētāju tiesību uzraugs.

Uzraugs atzina, ka patērētājiem ir radīts priekšstats, ka "Lidl Lietuva" piedāvā saviem produktiem atlaidi, lai gan tā patiesībā nav.

Pārvaldes lēmumu iespējams pārsūdzēt tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs SIA "Lidl Latvija" sācis divu jaunu tirdzniecības vietu celtniecību Rīgā un Jelgavā, informē kompānijā.

Jelgavā jaunais "Lidl" atradīsies Dobeles šosejā, bet Rīgā - Ķengaragā, Maskavas ielā.

Ķengaragā plānots, ka jaunā veikala ēka būs lielāka par 2370 kvadrātmetriem ar tirdzniecības zāli, kas pārsniegs 1430 kvadrātmetrus. Projekta ietvaros "Lidl" paredzējis veikt Maskavas un Višķu ielu krustojuma pārbūvi un paplašināšanu, izbūvējot jaunas nobrauktuves joslas, jaunas gājēju pārejas, kā arī veikt teritorijas apzaļumošanu.

Jelgavā jaunā veikala ēkas platība būs apmēram 2400 kvadrātmetri ar 1420 kvadrātmetru tirdzniecības zāli. Tāpat tiks pārbūvēts un modernizēts tuvējais krustojums, izveidojot Atmodas un Ganību ielu savienojumu, tiks izbūvēts gājēju celiņš un jauns veloceliņš apmēram 300 metru garumā, kā arī veikta teritorijas apzaļumošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Kalnciema ielā atklāts jau 24, “Lidl” veikals Latvijā. Veikals ir celts divos stāvos, daļu stāvvietu izvietojot zem ēkas. Veikala arhitektoniskais risinājums īpaši veidots, lai integrētu to apkārtējā apbūvē, ar atsaucēm uz šīs teritorijas industriālo mantojumu.

Jaunās “Lidl” Āgenskalna veikala ēkas celtniecībā, telpu iekārtošanā, apkārtējās ielu satiksmes infrastruktūras modernizācijā un tuvākās teritorijas apzaļumošanā kopumā investēti gandrīz 13 miljoni eiro.

Jaunās veikala ēkas un plašā iekšpagalma projektēšanu veica SIA “Archab”, bet būvdarbus īstenot bija uzticēts SIA “Aimasa”.

Šī “Lidl” metropoles koncepta veikala ēka ir vairāk nekā 4600 kv.m. liela ar gandrīz 1500 kv.m. plašu tirdzniecības zāli. Veikals atrodas vietā ar senu industriālo vēsturi, un pēc ilgstošām arhitektu un apkaimes aktīvistu diskusijām tas uzbūvēts ar pietāti pret seno cehu arhitektonisko garu. Kalnciema ielas pusē atjaunoti vecās ķieģeļu ēkas fasādes fragmenti, kā arī pilnīgi no jauna uzbūvētas nelielas komerctelpas, kurās izvietoties nelieliem veikaliņiem vai saloniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī, Balvu ielā šajās dienās sākas pilsētā jau otrā "Lidl" veikala ēkas celtniecība, informē uzņēmums.

Tas nozīmē, ka ir noslēgusies projekta pirmā fāze, kuras laikā tika sagatavots jaunajam veikalam nepieciešamais smilšu pamatnes uzbērums. Veikala ēkas projektu izstrādāja arhitektu birojs "Acitektura", bet celtniecības darbus īstenos "Jēkabpils PMK". Plānots, ka jaunais veikals savas durvis klientiem vērs 2024.gadā.

"Mēs jau ilgāku laiku strādājam pie šī projekta, jo klientu augstās aktivitātes dēļ Daugavpilī ar vienu "Lidl" veikalu nepietiek. Mēs regulāri saņemam pilsētas iedzīvotāju vēstules, aicinot atvērt vēl vienu veikalu Daugavpilī. Tāpēc esam priecīgi, ka šodien varam publiski paziņot par otrā "Lidl" veikala būvdarbu sākumu pilsētā," saka "Lidl Latvija" valdes loceklis Arūnas Dzikas. "Jaunais veikals ļaus mums būt vēl tuvāk saviem klientiem un "Lidl" pilsētniekiem nodrošinās iespēju ievērojami ietaupīt iepērkoties."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citus gadus jūlijā, arī šogad konservēšanas sezonā pieaug pārdotā cukura daudzums, aģentūrai LETA pauda aptaujātie mazumtirdzniecības tīkli.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban pilnā sparā rit dažādu ievārījumu, marinējumu un citu ziemas krājumu gatavošana, kas novērojamas arī atsevišķu preču pieprasījuma izmaiņās.

"Ja apskatām pieprasījuma izmaiņas pēc dažādām marinēšanai un konservēšanai nepieciešamajām garšvielām, var secināt, ka šogad ziemas krājumi, iespējams, tiek plānoti lielākā apjomā," teica Bagātā, piebilstot, ka, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums pēc cukura, etiķa un citronsulas ir audzis par aptuveni 20%, savukārt sāls pieprasījums - teju par 50%.

Tāpat Bagātā minēja, ka pieprasījums pēc cukura šogad visvairāk pieaudzis Vidzemē un Kurzemē, savukārt pēc sāls un etiķa - Latgalē. Līdztekus viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji mēdz preces konservēšanai iegādāties iepriekš akciju laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības tīkla SIA "Lidl Latvija" jaunajā veikalā Sarkandaugavā, Duntes ielā, investēti gandrīz desmit miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Tostarp 800 000 eiro izmaksāja industriāli piesārņotās grunts un gruntsūdeņu sanācijas darbi, bet 780 000 eiro - jauna satiksmes tilta uzcelšana. Tāpat finansējums izmantots apkārtējās vides un satiksmes infrastruktūras modernizācijas darbiem.

Jau ziņots, ka Sarkandaugavas "Lidl" veikala un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas projektu izstrādāja SIA "Arhitektu birojs Arteks", bet būvniecības darbus veica SIA "Newcom".

Gandrīz 2100 kvadrātmetru ēkā tirdzniecības zāle aizņem vairāk nekā 1430 kvadrātmetrus. Veikalam izbūvēta arī stāvvieta 124 automašīnām, savukārt velobraucējiem ir pieejami 24 statīvi, kas ļauj pieslēgt vismaz 48 velosipēdus.

Veikala teritorijas apzaļumošanai ir iestādīti 279 košumkrūmi un koku lielstādi gandrīz 54 000 eiro vērtībā, tostarp 40 Himalaju bērzu, 112 starainās irbulenes un 68 bērzlapu spirejas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Sporta ielā atklāts 25. “Lidl” veikals Latvijā. Kopējās investīcijas Sporta ielas “Lidl” metropoles koncepta veikala un blakus esošā ātrās ēdināšanas restorāna kompleksa celtniecībā, teritorijas infrastruktūras labiekārtošanā, modernizācijā un apzaļumošanā nedaudz pārsniedz 14 miljonus eiro.

Jaunais “Lidl” metropoles veikala projekts īstenots bijušajā industriālajā teritorijā. Par uzņēmuma līdzekļiem šeit modernizēts krustojums un uzstādīti jauni luksofori, uzlabots ielu apgaismojums. Lai teritoriju ap veikalu apzaļumotu, šeit iestādīti gandrīz 460 jauni koku lielstādi un dažādi košumkrūmi.

Blakus veikalam atklāts arī jaunais “Burger King” ātrās ēdināšanas restorāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lielāko pārtikas tirgotāju finanšu rādītāji

LETA, 12.07.2023

Pārtikas mazumtirdzniecības nozarē pagājušajā finanšu gadā lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma Latvijā bija SIA "Maxima Latvija".

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas mazumtirdzniecības nozarē pagājušajā finanšu gadā lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma Latvijā bija SIA "Maxima Latvija".

"Maxima Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 974,643 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kā skaidroja kompānijā, uzņēmuma pašreizējais darbības modelis neparedz komercdarbību citos tirgos, attiecīgi viss "Maxima Latvija" apgrozījums sasniegts iekšzemes tirgū.

Otrajā vietā pēc apgrozījuma Latvijā pērn ierindojās SIA "Rimi Latvia", kura apgrozījums iekšzemes tirgū pērn sasniedza 849,981 miljonu eiro, kas ir par 0,6% mazāk nekā 2021.gadā, kad "Rimi Latvia" apgrozījums Latvijā bija 855,212 miljoni eiro, liecina uzņēmuma gada pārskats "Firmas.lv".

Vienlaikus "Rimi Latvija" pērn guva 177,854 miljonus eiro citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš, kad kompānijas apgrozījums citviet ES bija 160,23 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vietējās situācijas analīzes mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” ir pieņēmis lēmumu par veikala celtniecības darbu sākšanu Siguldā.

Veikala projektēšanu veica SIA “DUAL Arhitekti”, bet jaunā veikala ēkas būvdarbus īstenos SIA “Mitnija LV”.

Jaunais veikals, kas atradīsies Vidzemes šosejā 4A, organiski iekļausies aktīvajā Pulkveža Brieža un Vidzemes šosejas krustojuma kvartālā. Paredzēts, ka jaunā veikala ēka būs vairāk nekā 2200 kvadrātmetrus liela ar gandrīz 1420 kvadrātmetrus plašu tirdzniecības zāli.

Apkārtējās teritorijas labiekārtošanai un apzaļumošanai šeit tiks iestādīti vairāk nekā 100 dažādi košumkrūmi un koku lielstādi.

“Lidl” klientiem, kā arī blakus esošā ātrās ēdināšanas restorāna un degvielas uzpildes stacijas apmeklētāju ērtībām tiks izbūvēta plaša stāvvieta, kas būs savienota ar Vidzemes šoseju un Pulkveža Brieža ielu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences uzraugu pasivitāti izjūtam savos maciņos

Artūrs Spīgulis, zvērināts advokāts, 25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņu laikos ierauts ne tikai nekustamo īpašumu mājokļu segments - izmaiņas skar arī komercobjektus, piespiežot īpašniekus adaptēties esošajai tirgus situācijai.

Kamēr noslēgumam tuvojas vairāku A klases jauno biroja ēku būvniecība, pandēmijas laikā iegrieztais hibrīddarba modelis veicina pieprasījumu pēc mazākām un energoefektīvām biroju platībām. Tirgum sensitīvi reaģējot uz norisēm pasaulē, īpaši uz procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko nenoteiktību, lielo darījumu īpatsvars sarūk, kas redzams gan pēc darījumu skaita, gan kopējās investoru pārliecības un intereses indeksa rādītājiem, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Komercplatību tirgus pārskatā”.

Neskatoties uz samazināto intensitāti, atsevišķi apjomīgi darījumi notiek, īpašniekiem apzinoties – cerēt uz brīnumu un procentu likmju drīzu krišanos nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā 2022.gada apgrozījuma rādītājus, Lietuvā lielākie mazumtirdzniecības uzņēmumi ir veikalu tīkls "Maxima LT" un degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla operators "Viada LT", liecina lietišķo ziņu portāla "Verslo žinios" apkopotie dati.

Kā aprēķinājis portāls, rekordaugstā inflācija pērn palielināja mazumtirdzniecības sektora līderu ieņēmumus, tomēr izmaksu kāpuma dēļ samazinājās to rentabilitāte. DUS tīklu peļņas pieaugums bija spēcīgs, bet vēl labāki rezultāti bija automašīnu dīlerkompānijām.

"Maxima LT" ieņēmumi pērn salīdzinājumā ar 2021.gadu pieauga par 12,8% līdz 1,98 miljardiem eiro, kamēr "Viada LT" apgrozījums palielinājās par 42,6% līdz 981,5 miljoniem eiro.

Trešo vietu "Verslo žinios" sadarbībā ar kredītbiroju un informācijas pakalpojumu grupu "Creditinfo" sagatavotajā sarakstā ieņem DUS tīkls "Circle K Lietuva" ar 857,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 59,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kā izskatīsies jaunais Valmieras ielas kvartāls Rīgā, kurā investēs 40 miljonus eiro

Db.lv, 26.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “VPH” parakstījis nomas līgumu ar “Rimi Latvia” par Rimi hipermārketa veikala atvēršanu topošajā multifunkcionālajā tirdzniecības parkā “FABRIKA” Rīgā, Valmieras ielā.

Agrākā Rīgas Piena kombināta teritorijā top jauns komplekss ar tirdzniecības, biroja, sporta, nelielas ražošanas un rekreācijas centriem. Arhitekti aktīvi strādā pie tehniskā projekta. Plānots, ka jaunais multifunkcionālais tirdzniecības parks durvis apmeklētājiem vērs 2024.gada beigās.

Attīstītāja pārstāvis “VPH Latvia” direktors Juris Barkāns stāsta: “Ar “Rimi Latvia” jau iepriekš ir izveidojusies veiksmīga sadarbība, tāpēc esam gandarīti, ka arī projektā FABRIKA mūsu galvenais enkurnomnieks pārtikas nišā būs viens no vadošajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Baltijā. Ņemot vērā FABRIKA atrašanos vietu un tās potenciālu, ticam, ka šī projekta attīstīšana ir liels pienesums vietējai apkaimei un Rīgai kopumā. ”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot “Ceļu būvniecības sabiedrības “Igate”” pārvaldes optimizāciju, par uzņēmuma jaunajiem valdes locekļiem ir kļuvuši ražošanas un būvniecības direktors Jurģis Pučka un biznesa attīstības direktors Gusts Kaļiņins.

"Mani aktuālākie mērķi patlaban ir “Igates” projektu vadības struktūras un procedūru uzlabošana, uzņēmuma biznesa līniju ciešākas sadarbības nodrošināšana, kā arī plašākas un ciešākas sadarbības ar apakšuzņēmējiem izveidošana,” savu nākotnes redzējumu ieskicē J.Pučka.

““Igate” pašlaik arvien lielāku uzmanību pievērš jaunu klientu piesaistei un uzņēmuma klientu portfeļa dažādošanai. Blakus tradicionālajiem darbu pasūtītājiem - Latvijas valstij un pašvaldībām - tuvākajos gados plānojam plašāk un intensīvāk attīstīt sadarbību ar privātajiem uzņēmumiem, kas ļaus nodrošināt lielāku mūsu biznesa stabilitāti,” uzsver G.Kaļiņins.

Šogad ”Igate” veic ievērojamas investīcijas savas ražošanas bāzes attīstībā. Asfalta ražošanas rūpnīcā Vilcē ir uzstādīts moderns, augstražīgs asfalta žāvēšanas cilindrs, līdzīga iekārta tiks nodota ekspluatācijā arī rūpnīcā Jelgavā. Tāpat plānots iegādāties divus jaunus universālos traktorus, riteņu ekskavatoru un citu ceļu būves tehniku. Ieplānota arī laboratorijas pārvietošana uz jaunām telpām Satiksmes ielā Jelgavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairumtirgotāja "Sanitex" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 457,541 miljoni eiro, kas ir par 10,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet koncerna peļņa pieauga par 51% un bija 11,35 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus paša "Sanitex" apgrozījums pērn bija 454,438 miljons eiro, kas ir par 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 59,7% un bija 10,47 miljoni eiro.

Kopumā koncerns pērn tirdzniecību veica 20 valstīs, tostarp 443,546 miljoni eiro gūti Latvijā, 6,011 miljoni eiro - Čehijā, 4,457 miljonu eiro - Lietuvā, bet 2,529 miljoni eiro gūti Igaunijā.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma kāpums saistīts ar Covid-19 ierobežojumu atcelšanu un sadarbības sākšanu ar mazumtirdzniecības tīklu "Lidl", kam "Sanitex" piegādā gan vietējos, gan arī importa zīmolu produktus.

Vienlaikus pagājušajā gadā "Sanitex" importēja cigaretes no Vācijas, Rumānijas, Polijas un nodrošināja cigarešu zīmolu "Camel", "Winston" un "LD", kā arī "Winston" un "LD" smēķējamās tabakas vairumtirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Venipak pabeidzis paplašināšanos Baltijas valstīs

Db.lv, 11.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums ”Venipak” informē, ka ir pabeidzis nozīmīgu stratēģiskās attīstības posmu, jo pabeigta pērn uzsāktā uzņēmuma paplašināšanos Igaunijā, lai savienotu visas Baltijas valstis vienā pakomātu tīklā, kopumā izvietojot 600 pasta automātus.

Patlaban “Venipak” plāno attīstīt Nīderlandē iegādāto e-komercijas vairumtirgotāju, kā arī paplašināties tālāk uz rietumiem.

”Pēdējos gados pasta automātu tīkla attīstībā Baltijas valstīs vien esam ieguldījuši aptuveni piecus miljonus eiro. Pašlaik mums jau ir vairāk nekā 600 bezkontakta pakomātu, no kuriem 251 atrodas Lietuvā, 201 Latvijā un 151 Igaunijā. Turklāt esam modernizējuši sūtījumu šķirošanas termināļus un paplašinājuši e-komercijas pasūtījumu piegādes infrastruktūru. Tagad mēs varam droši apgalvot, ka Baltijas valstīs ir pilnībā izveidots pakalpojumu komplekss un infrastruktūra, kas ļauj nieka 24 stundās piegādāt sūtījumus uz visām Baltijas valstīm klientiem ērtākajā veidā,” saka ”Venipak” vadītājs Justas Šablinskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta risinājumu piegādātājs “Scania” paziņojis, ka oficiāli darbu uzsāk augstas veiktspējas akumulatoru montāžas rūpnīca Zviedrijas galvenajā ražotnē Sēdertāljē.

Tādējādi tiek pavērta iespēja jaudīgu premium klases elektrisko transportlīdzekļu sērijveida ražošanai un solis tuvāk ilgtspējīgu risinājumu ieviešanai ražošanas procesā.

Šī gada aprīlī “Scania” kopā ar “Northvolt” prezentēja kopīgi izstrādātu akumulatoru, kas paredzēts īpaši jaudīgam transportam ar izcilu veiktspēju un unikāli zemu oglekļa pēdas nospiedumu. Šis akumulators tiek ražots “Northvolt ETT” gigaražotnē Zviedrijas ziemeļos, un jau no 5. septembra tas tiek ražots komplektos jaunajā, 18 tūkstoši kvadrātmetrus plašajā ražotnē Sēdertāljē, nodrošinot iespēju uzsākt “Scania” premium klases elektrisko kravas automobiļu sērijveida ražošanu reģionālajam transportam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums “Forus”, kas Latvijā līdz šim bija zināms kā transporta pakalpojumu uzņēmums, turpinot strauju biznesa attīstību un paplašinot zīmola “Forus” darbības virzienus, sāk piedāvāt arī pilna servisa apsardzes pakalpojumus zem zīmola nosaukuma “Forus Security”.

Kā privātā un valsts sektora uzņēmumiem, tā arī privātpersonām, piedāvājot pilna servisa apsardzes pakalpojumus – drošības risku auditu, tehnisko un fizisko apsardzi, un citus pakalpojumus.

“Forus Security” nav jaunizveidots uzņēmums, jo jau 28 gadus, apvienojot ilggadēju pieredzi un zināšanas apsardzes pakalpojumu nozarē, zīmols ir sevi pierādījis kā vienu no vadošajiem apsardzes nozares uzņēmumiem Latvijā. Šobrīd Latvijā “Forus Security” uzticas ap 4000 klientu, nodrošinot drošības pārvaldības un apsardzes pakalpojumus tādiem uzņēmumiem kā tirdzniecības centrs “Spice”, veikalu tīkls “Lidl”, “Latvenergo”, mobilo sakaru operators “Bite”, apdrošināšanas pakalpojumu uzņēmums “ERGO”, dzērienu ražotājs “Coca-Cola” u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par bankām, lielveikaliem un tirgus ekonomiku

Mortens Hansens (Morten Hansen), Stokholmas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītājs Rīgā, 15.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojot Latvijā jau gandrīz 30 gadus, esmu pieredzējis Latvijas ievērības cienīgo pāreju uz tirgus ekonomiku, kas šobrīd ir cieši integrēta ar citu Eiropas Savienības valstu ekonomikām, un tāpēc mani sarūgtina pašreizējās politiskās debates par banku sistēmu, jo īpaši ideja noteikt maksimālo apmēru banku piemērotajām procentu likmēm.

Ļaujiet man pamatot un brīdināt, kāpēc šis nav labs ieteikums.

Ekonomika lielā mērā ir signālu raidīšana

Vismaz vienā jomā Latvija (un abas tās Baltijas kaimiņvalstis) kopš savas neatkarības atgūšanas ir rīkojusies konsekventi: ir notikusi pastāvīga virzība uz demokrātiju, integrāciju Eiropas Savienībā, un ir ieviesta tirgus ekonomika. Šī transformācija ir bijusi iespējama, pateicoties dalībai vairākās nozīmīgās organizācijās, kuras veicina šīs vērtības, tostarp, Eiropas Savienībā (ES), Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) u.c.

Tas ir devis signālus vietējiem un ārvalstu investoriem, ka šajā valstī valda tiesiskums (lai gan dažkārt ne pilnā apmērā), tiek ievērotas īpašumtiesības, un, ka šeit ienākumus un peļņu apliek ar taisnīgiem, taču ne pārmērīgiem nodokļiem. Tas viss veicina gan vietējās, gan ārvalstu investīcijas, no kā iegūst arī valsts. Un tas ir darbojies diezgan labi – trijās Baltijas valstīs ir visaugstākie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bijušo padomju republiku vidū un, protams, tās nepārprotami ir brīvākas nekā Krievija un Baltkrievija.

Komentāri

Pievienot komentāru