Jaunākais izdevums

Augot dzīves ātrumam, mēdz mainīties arī cilvēku ieradumi. Ir iedzīvotāju grupas, piemēram, aizņemti darba cilvēki un jaunieši, kas paši bieži vien negatavo mājās, un tāpēc tirdzniecības vietās izvēlas svaigi pagatavotus ēdienus. To apliecina gan pētījumi, gan tirgotāju novērojumi.

Tostarp veikalu tīkls “Mego” šai tendencei piemērojas, veikalos izveidojot ēdienu gatavošanas cehus un pieņemot darbā profesionālus pavārus.

NielsenIQ veiktais pētījums par iedzīvotāju pārtikas iegādes ieradumiem Latvijā parāda, ka svaigi gatavoti ēdieni, konditorejas izstrādājumi, kā arī svaiga pārtika ir preču kategorijas, kas iedzīvotājus var mudināt mainīt ierasto iepirkšanās vietu, pat ja būs jāveic garāks brauciens, lai iegādātos iekāroto maltīti. No aptaujātajiem respondentiem vidēji 25 % pircēju atzina, ka ir gatavi mainīt tradicionālo maršrutu, lai iegādātos iekāroto ēdienu un produktus. Visbiežāk veikalos svaigi gatavotos ēdienus un kulināriju iegādājas iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (23 %), kā arī vecumā no 35 līdz 44 gadiem (22 %), tikai nedaudz atpaliekot arī jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem (20 %).

Kopumā 10 % no aptaujātajiem respondentiem atzina, ka viņi ir pārlieku aizņemti, lai paši sev paspētu sagatavot atbilstošu maltīti.

Analizējot savus ēšanas paradumus, respondenti uzsvēra, ka cenšas samazināt neveselīgas pārtikas patēriņu un iegādāties mazāk, bet kvalitatīvākus produktus. Salīdzinot ar 2022. gadu, Latvijas pircēju vidū ir nostiprinājusies tendence piekopt veselīgāku dzīvesveidu, tostarp iedzīvotāji ikdienā sākuši mazāk našķoties.

“NielsenIQ pētījums parāda, ka “Mego” veikalu tīkls ieņem spēcīgas pozīcijas tirgū atsevišķās kategorijās un klientu lojalitāte tām ir ļoti augsta. Pircēji jau tradicionāli novērtē gan veikalu izdevīgās atrašanās vietas un iepirkšanās ērtumu, gan vietējos kulinārijas izstrādājumus un gatavoto ēdienu kvalitāti. “Mego” tīklā darbojas jau 30 kulinārijas produktu un 42 konditorejas cehi, tostarp nodrošinām darbu aptuveni 200 pavāriem un 120 konditoriem. Tāpēc varam pircējus vienmēr nodrošināt ar svaigi gatavotiem ēdieniem un ekskluzīviem kulinārijas izstrādājumiem, kas nav pieejami citās tirdzniecības vietās. Kopumā nodrošinām ap 400 dažādu svaigās kulinārijas un konditorejas produktu. “Mego” veikali vispopulārākie ir vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, un šai klientu grupai svaigi gatavoti ēdieni un kulinārija ir nozīmīga pirkumu groza daļa,” norāda “Mego” valdes loceklis Igors Šihmans.

Latvijas iedzīvotājiem būtiskākie pārtikas produkti, kas viņus mudina regulāri apmeklēt veikalus, ir maize, piens, kefīrs, dārzeņi, augļi, svaiga gaļa un siers. Visbiežāk cilvēki izvēlas iepirkties savai dzīvesvietai tuvākajās tirdzniecības vietās vai arī tajos veikalos, kur ir ērti piebraukt ar savu auto. NielsenIQ aptaujā par svarīgākajiem faktoriem, izvēloties veikalu pārtikas preču pirkšanai, 50 % respondenti uzsvēra veikala atrašanās vietas ērtumu un laika ietaupījumu (36 % respondentu minēja to pat kā svarīgāko faktoru).

Otrs nozīmīgākais veikala izvēles faktors ir izdevīgas akcijas (28 %), kam seko pircējam svarīgo zīmolu un preču pieejamību (27 %). Zemāko cenu kā izšķirošo faktoru pārtikas produktu iepirkšanās vietas izvēlei uzsvēra 16 %. Iedzīvotāju galveno maltīšu paradumi pēdējos gados gan nav būtiski mainījušies – lielākā daļa pircēju brokastis un vakariņas ēd mājās. Tomēr pašu gatavoto maltīšu īpatsvaram ir tendence samazināties: pašu gatavotas brokastis mājās ēda 70 % (samazinājums no 72 %), savukārt vakariņas mājās ēda 83 % (samazinājums no 85 %). Tikmēr pusdienu gadījumā ir novērojama pretēja tendence – 2023. gadā ārpus mājas pusdienojošo skaits samazinājās no 13 % līdz 11 %.

2022. gadā mājās vidēji pusdienoja 36 % respondentu, savukārt 2023. gadā mājās pusdienoja jau 39 % aptaujāto. Vairākums iedzīvotāju (63 %) veikalos iepērkas regulāri, iegādājoties pārtikas produktus un preces ikdienas patēriņam. Steidzamas vajadzības dēļ uz veikalu dodas 16 % aptaujāto, savukārt ar mērķi iepirkties vairākām dienām uz priekšu veikalu apmeklē 12 % respondentu.

Pētījuma ietvaros Latvijā tika aptaujāti 3010 respondenti vecumā no 18 līdz 64 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aitas var izpļaut zāli saules paneļu parkos

Māris Ķirsons, 20.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.

„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.

Līdz šim maksā valsts

„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopotā statistika liecina, ka Latvija 2023. gadā ieņēmusi 3.vietu pasaulē pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2023. gadā pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija… trešajā vietā pasaulē!2023. gadā cukurbiešu sējumu platības Latvijā sasniedza 20% no tā līmeņa, kāds Latvijā bija 2006. gadā – pēdējā gadā, kad Latvijā vēl darbojās cukura ražošanas nozare.

Cukurbietes un cukurniedres ir divi augi, kas ir nozīmīgi saharozes (parastā cukura) rūpnieciskai ražošanai. Ja cukurniedres ir augs, kas var augt tikai karstā klimatā, tad cukurbietes ir piemērotas mērenajam klimatam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Rapsi izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt

Māris Ķirsons, 18.01.2024

“Iepriekšējā gadā iepirkām un pārstrādājām 8000 t rapšu sēklu, mēs audzējam paši un iepērkam no Latvijas zemniekiem, kā arī no ES valstīm,” skaidro lielākā auksti spiestās pārtikas eļļas ražotāja SIA Iecavnieks ražotnes vadītāja Sanita Celitāne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā rezultātā lieli rapša apjomi tiek eksportēti, vienlaikus nozīmīgi izmantojamās rapša eļļas apjomi tiek importēti, no kuriem daļa ir pat tāda, kas pirms tam ir izvesta uz rafinēšanu Igaunijā, jo Latvijā tādas iekārtas nav.

DB aptaujātie norāda, ka Latvijā esošās rapšu sēklu pārstrādes apjoms ir būtiski mazāks par valstī izaudzēto rapša sēklu ražu, un šķiet, ka pašreizējā situācija tuvākajā laikā nemainīsies. 2022. gadā ievākta rapšu sēklu raža 355 tūkst. t apmērā, savukārt pārstrādes apjoms ir vairāk nekā trīs reizes mazāks. Jāņem vērā, ka 2022. gadā rapša sēklu eksporta apjoms bija 342 tūkst. t, kas ir tikai par 13 tūkst. t mazāks nekā aizpērnajā gadā ievāktā raža. Pēc vairāku aptaujāto domām šie dati prasās pēc detalizētas izpētes, jo virspusēji tas nozīmē ne tikai pamatīgu noliktavu krājumu, bet arī rapša sēklu importa klātbūtni, turklāt pastāvot iespēja, ka rapša sēklu eksporta apjomos no Latvijas atrodas arī importētais rapsis, tādējādi palielinot eksporta ieņēmumus un uzlabojot statistiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Militārā policija izmeklē krāpšanu pārtikas piegādē Ādažu militārajai bāzei

LETA, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Militārā policija izmeklē krāpšanu pārtikas piegādē Ādažu militārajai bāzei, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Raidījums informē, ka Militārā policija sākusi kriminālprocesu par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai, ja to izdarījusi organizēta grupa. Aizdomās tiek turētas trīs personas. Aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā tiekot turēts arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvis.

Pēc "Nekā personīga" rīcībā esošās informācijas, bruņotajiem spēkiem varētu būt nodarīti aptuveni 100 000 eiro zaudējumi.

"Nekā personīga" skaidro, ka NBS Nodrošinājuma pavēlniecības trešā reģionālā nodrošinājuma centra pārstāve pati esot pasūtījusi un pati arī pieņēmusi SIA "Lanekss" piegādātos pārtikas produktus, pavadzīmēs ierakstot nepatiesu informāciju, proti, uzrādīto lielākus apmērus, nekā patiesībā. Ar NBS Nodrošinājuma pavēlniecības pārstāvi darba tiesiskās attiecības pārtrauktas pagājušajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz valdības piekāpšanos, Francijas lauksaimnieku organizācijas paziņojušas, ka, sākot ar pirmdienas pēcpusdienu, uz nenoteiktu laiku bloķēs Parīzi.

Jauno zemnieku apvienība "Jeunes Agricultueurs" un reģionālo lauksaimnieku arodbiedrību jumta organizācija FNSEA, kas pārstāv lielāko daļu Francijas zemkopju, pavēstījušas, ka galvaspilsētas blokāde sāksies plkst.14 (plkst.15 pēc Latvijas laika), apturot satiksmi uz visiem svarīgākajiem ceļiem, kuri ved uz Parīzi.

Cita starpā Lo un Garonnas departamenta zemnieki plāno bloķēt aptuveni 13 kilometrus uz dienvidiem no Parīzes esošo Runžī, kur atrodas milzīgs vairumtirdzniecības tirgus, kas apgādā galvaspilsētu.

Tikmēr policija gatavojas novērst Parīzes blokādi. Iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns svētdienas vakarā pavēstījis, ka kopumā mobilizēti 15 000 kārtības sargu, kuru rīcībā būs arī bruņumašīnas un helikopteri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Supliful divu gadu laikā sasniedz gandrīz 5 miljonu eiro apgrozījumu

Db.lv, 07.02.2024

"Supliful" līdzdibinātāji Rihards Pīks (no kreisās), Rūdolfs Janītis un Mārtiņš Lasmanis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums "Supliful", kas nodarbojas ar kosmētikas, uztura bagātinātāju un pakotās pārtikas produktu ražošanu un piegādi pēc pasūtījuma, apkopojis datus par 2023. gadu, kas liecina, ka, piemēram, ieņēmumi ir auguši 5,6 reizes, sasniedzot 4,72 miljonus dolāru.

Salīdzinājumam gadu iepriekš tie nebija pat viens miljons dolāru. Savukārt “Supliful” platformas lietotājiem 2022. gadā izdevies pārdot preces 1,42 miljonu dolāru apmērā, bet pagājušajā gadā 5,4 reizes vairāk - 7,27 miljonu dolāru apmērā.

Kopumā, izmantojot “Supliful” platformu, 2023. gadā ir pārdoti 225 000 preču vienību. Vienam platformas lietotājam pat izdevies pārdot produktus vairāk kā viena miljona dolāru vērtībā.

""Supliful" strādā kopš 2021. gada rudens. Investīcijās esam piesaistījuši tikai 3 miljonus dolāru. No tiem 1,9 miljoni ir ieguldījumi kapitālā un 1,1 miljons ir aizdevums. Ar minimālu ieguldījumu mārketinga aktivitātēs mums ir izdevies pārliecināties par produkta nepieciešamību tirgū. Mums ir izdevies augt ļoti strauji, pierādot arī biznesa modeļa dzīvotspēju. Un šo tendenci plānojam turpināt arī 2024. gadā. “Supliful” mērķis šogad ir kāpināt apgrozījumu vēl 10 reizes," saka uzņēmuma "Supliful" līdzdibinātājs Mārtiņš Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saskaņošanai nodots importa aizliegumam pakļauto Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības preču saraksts

LETA, 23.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) nodevusi saskaņošanai noteikumu projektu, kurā definēti konkrētie lauksaimniecības un lopbarības produkti, kurus turpmāk būs aizliegts ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Paredzēts, ka Latvijā būs aizliegts importēt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes zirņus, kviešus, kviešu un rudzu maisījumu, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo, griķus, sāri, miežabrāļus, kā arī citus graudaugu produktus.

Tāpat būs aizliegts importēt sojas pupas, zemesriekstus, kopru, linsēklas, rapšu vai ripšu sēklas, saulespuķu sēklas, citu eļļas augu sēklas un augļus, kā arī eļļas augu sēklu vai augļu, izņemot sinepju, miltus un rupja maluma miltus.

Būs aizliegts importēt arī Krievija un Baltkrievijas izcelsmes sēklas, augļus un sporas sējai, Apiņu rogas, augus vai augu daļas, ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, Ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, augļu kauliņus un kodolus, kā arī citus galvenokārt pārtikā lietojamus augu produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti kopā ar Eiropas Komisiju pirmdien, 26.februārī, apspriedīs pārtikas cenu pieauguma cēloņus un to, kā novērst šī pieauguma ietekmi uz sabiedrību, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Lai gan inflācijas līmenis Eiropas Savienība ir samazinājies un kviešu, kukurūzas un graudu cenas patlaban ir zemākas nekā Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākumā, pārtikas cenas vairākās dalībvalstīs ir pieaugušas.

Augstas pārtikas cenas palielina nevienlīdzību, jo pārtika kopā ar enerģiju veido lielāku izdevumu daļu mājsaimniecībās ar zemākiem ienākumiem.

Gaidāms, ka debatēs EP deputāti aicinās veikt pasākumus, lai risinātu pārtikas cenu pieauguma problēmu un novērstu negodīgu pārtikas cenu noteikšanas praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku sektora transformācija – ne tikai digitāli, bet pēc būtības, attieksmē

Edgars Surgofts, “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektors vienmēr ir bijis digitalizācijas “priekšējās līnijās”, un pandēmija lika šo procesu vēl paātrināt – vairāk pakalpojumu var pieteikt un noformēt pilnībā elektroniski, arī konsultācijas ātri un efektīvi tiek sniegtas attālināti. Taču šis nav vienīgais veids, kā bankām ir jātransformējas, lai ietu līdzi laikam.

Ja bankas vēlas stiprināt lojalitāti un audzēt savu klientu bāzi, tad jāmainās bankas lomai, komunikācijai ar klientu, jo ir mainījies cilvēku dzīves ritms. Tradicionāli banku un klientu attiecību stiprums bija bankas identitātes stūrakmens. Tomēr laikmetā, kad mākslīgā intelekta vadīta hiperpersonalizācija jeb uz konkrēta klienta datiem balstīta apkalpošanas stratēģija kļūst par normu, ir jāatrod līdzsvars starp efektivitāti, ko nodrošina tehnoloģijas, un dzīva cilvēka neaizstājamo vērtību.

Mākslīgais intelekts var pielāgot saturu vai piedāvājumu, kas atbilst konkrēta lietotāja vajadzībām, interesēm un uzvedības modeļiem, taču tas neaizstās sarunu ar bankas darbinieku, kas prot ieklausīties klientā un izprast viņa vēlmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: freepik.com/Freepik

Aptieku vēsture sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. Vēsturiskie avoti vēsta, ka pasaulē senākās zināmās receptes izrakstītas uz māla plāksnes Mezopotāmijā, aptuveni 2400 g. pmē., savukārt senākais kombinēto zāļu apraksts atrodams Sušrutas samhita jeb Sanskritā rakstītajā ķirurģijas un senās medicīnas traktātā, kurā apkopotas zināšanas par Senās Indijas medicīnu un ārstnieciskajiem preparātiem jau no aptuveni 10 gs. pmē.

Tomēr zināšanas par cilvēku dziedināšanu un sāpju mazināšanu ir tik pat senas, kā pati cilvēce. Jau no laika gala cilvēki ir izmantojuši dabas sniegtos dziedinošos augus, tā radot pirmās zāles – aizsākumu mūsdienu farmācijas zinātnei, kas ik dienas glābj miljoniem cilvēku dzīvības visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Komentāri

Pievienot komentāru