Eksperti

Jauni spēles noteikumi preču un pakalpojumu starpniecības pakalpojumu piedāvāšanai interneta platformās

Rolands Valdemārs, zvērināts advokāts, BDO Law, Zvērinātu advokātu birojs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Lai šādu iespēju patērētajam nodrošinātu, laika gaitā ir attīstījusies tāda e-komercijas niša kā interneta starpniecības pakalpojumi, kuros starpnieks nodrošina iespēju patērētājiem savā mājas lapā vai aplikācijā vienuviet aplūkot, salīdzināt, iegādāties dažādu komersantu piedāvātās preces un pakalpojumus.

Šādi interneta starpnieki ir attīstījuši populāru tirgu pircēju vidū, kas būtiski ietekmē mazo un vidējo uzņēmēju komercdarbību. Tas ļauj komersantiem izvietot un popularizēt savus piedāvājumus patērētājiem iecienītās lietotnēs. Minēšu tikai dažus starpniecības pakalpojumu sniedzējus, kuru zīmoli ir zināmi gan pasaules līmenī, gan arī ieguvuši popularitāti Latvijā: Booking (viesnīcu pakalpojumi), Airbnb (dzīvokļu īre), Rental cars (auto īre), azair.eu (budžeta aviobiļešu meklētājs), salidzini.lv (preču meklētajs), gudriem.lv (kuponu, kolektīvas iepirkšanās portāls), Wolt (ēdienu pasūtīšana un piegāde) un citi. Eiropas Savienība pieņem regulējumu, kas nosaka starpnieku un komersantu sadarbības modeli Interneta starpniecības pakalpojumu nišās ir izveidojušies spēcīgi līderi, kuriem faktiski nav līdzīgu konkurentu. Šādā situācijā starpnieki, kas ieguvuši ievērojamu klientu loku, faktiski ir nonākuši dominējošā stāvoklī attiecībā pret komersantiem, kas piedāvā pakalpojumus un preces, kuras starpnieks savas popularitātes dēļ var piedāvāt daudz lielākam klientu lokam. Attiecīgi starpnieks ar lielu klientu loku, var brīvi noteikt sadarbības noteikumus komersantiem, kas vēlas savus pakalpojumus un preces izvietot starpnieka platformā.

Nereti redzams, ka pakalpojums par labāku cenu iegādājams no starpnieka, nekā no paša komersanta, vai arī uzkrītoši redzams, ka kādu noteiktu komersantu piedāvājumi starpnieka platformā patērētajam tiek piedāvāti prioritāri pār citiem, līdzīgiem piedāvājumiem. Starpnieks, veicot savas platformas tehnoloģisko pārvaldīšanu, var komersanta atrašanos patērētājā uzskatei izvietot labākā pozīcijā, jeb noteikt labāku ranžējumu (ranking) vai apzināti padarīt neredzamāku, jeb kā to dēvē “pelēkot” (dimming). Ievērojot, ka interneta starpniecības pakalpojumu tirgus kļūst arvien populārāks un tam rodas arvien lielāka ietekme uz mazo un vidējo uzņēmumu biznesu, turklāt, šādi pakalpojumi lielākoties saistās arī ar pārrobežu elementu, Eiropas Savienība ir nolēmusi to normatīvi noregulēt ar 2019.gada 20.jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2019/1150 Par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumus (turpmāk - Regula). Regulas galvenais uzdevums ir nodrošināt pārredzamus, saprotamus, vienveidotus un taisnīgus šī tirgus noteikumus. Galvenais uzdevums – regulēt godīgas un taisnīgas digitālo platformu un komersantu attiecības Gan nacionālajā, gan Eiropas Savienības līmenī ierasts, ka likumdevējs paredz regulējumu uzņēmumu tiesiskajām attiecībām ar patērētajiem, parezumējot, ka patērētājs ir mazāk aizsargātā darījuma puse, kuru jāpasargā no netaisnīgiem līguma noteikumiem un agresīvas komercprakses.

Tā kā privāttiesības, kas skar divu komersantu darījuma attiecības, valda privātautonomijas princips, tad likumdevējs nemēdz šajās attiecībās iejaukties un atļauj komersantiem ieverot brīvu izvēli līgumu slēgšanā. Tomēr ar Regulu šī prakse tiek mainīta un tās noteikumi attiecas tieši uz komersantu – interneta (digitālo) starpniecības platformu īpašnieku un komersantu, kas ieinteresēti savas preces un pakalpojumus ievietot platformā darījuma attiecībām. Faktiski Regula ietekmē privāttiesībās pastāvošo nulla poena sine lege (jeb arī atļauts viss, kas nav aizliegts) principu, jo visaptveroši definē to, kas ir aizliegts un ar normatīvo regulējumu nosaka darījuma noteikumus, kuriem jāpastāv starp diviem komersantiem.

Šāds regulējums likumdevēja ieskatā nepieciešams, jo mazie un vidējie uzņēmumi, cenšoties attīstīt savu biznesu, ir mazāk aizsargāti pret komersantiem, kuriem pieder populāras platformas ar lielu pircēju loku. Ar šādu platformu palīdzību iespējams veikt dažādas tehnoloģiskas manipulācijas piedāvājumu atlasē un strukturēšanā, tādā veidā negatīvi un negodprātīgi ietekmējot gan kādu preču un pakalpojumu tirgu vai kaitējot mazo un vidējo uzņēmumu tirgus un brīvas konkurences tirgum. Tāpat platformu īpašnieki, izmantojot komersantu vitālo nepieciešamību kopā ar konkurentiem atrasties starp platformu piedāvājumiem, var uzspiest savus, nesamērīgi bargus, nevienlīdzīgus un netaisnīgus sadarbības noteikumus. Regula attiecas uz plašu personu loku Pirmkārt, Regulā noteikts, ka tā attiecas uz tādiem interneta starpniecības pakalpojumiem, kuros no vienas puses komersanti (gan fiziskās, gan juridiskās personas, jeb komerciālie lietotāji) vienojas ar starpniecības pakalpojumu sniedzēju par komersantu piedāvāto preču vai pakalpojumu ievietošanu starpniecības platformā, bet no otras puses patērētāji ar starpniecības platformas palīdzību var iegadāties šīs preces vai pakalpojumus. Normatīvais regulējums attiecas gan uz platformām, kas piedāvā norēķinu par pirkumu veikt ar starpnieku, gan uz meklēšanas platformām, kas apkopo piedāvājumus un aizved patērētāju līdz komersanta mājas lapai, norēķinu veicot tieši ar pašu komersantu. Attiecīgi no definīcijas izriet, ka regulējums attiecas uz teju visiem atpazīstamām un populārām komersantu piedāvājumus apkopojošām platformām, kurās patērētāji var iegadāties preces un pakalpojumus no starpnieka vai no komersanta, platformā iegūstot vien informāciju par komersanta piedāvājumu.

Tātad jaunais regulējums ir saistošs gan šobrīd tik populārām platformām kā Booking, Airbnb, Skyscanner, Azair, Wolt, salidzini.lv. kurpirkt.lv, gudriem.lv, u.c. Pēc sniegtās definīcijas, normatīvais regulējums attiecas arī uz tādām platformām, kuru darbībā starpniecības process starp komersantiem un patērētajiem nav tik acīmredzams, piemēram uz taksometru aplikācijām Uber, Bolt un pēdējā laikā strauji augošajām P2P (peer to peer vai persona - personai) digitālajām investīciju platformām. Proti, ja digitālās starpniecības pakalpojumus izmanto juridiska vai fiziska persona saviem profesionālajiem vai saimnieciskajiem mērķiem, tad uz šādiem pakalpojumiem attiecas Regulas noteikumi.

Skaidrs, ka taksometru aplikācijas taksometru vadītāji izmanto savu profesionālo pakalpojumu piedāvāšanai patērētajiem ar platformas palīdzību. Tāpat arī kā juridiska, tā fiziska persona var savu profesionālo vai saimniecisko darbību veikt, izdarot sistemātiskus ieguldījumus digitālajās P2P platformās pat tad, ja tā nav personas pamata nodarbošanās. Secināms, ka šādi gadījumi arī atbilst Regulas piemērošanai. Regula attiecas uz visu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās Zonas teritoriju, turklāt, tajā noteikts, ka tā piemērojama arī tad, ja interneta starpniecības pakalpojumu sniedzējs atrodas ārpus Eiropas Savienības, gadījumos, ja pakalpojumus izmantojošais komersants vai patērētājs atrodas Eiropas Savienībā. Tātad Regula attiecas arī uz vairākiem rakstā iepriekš minētajiem uzņēmumiem, kuru centrālie biroji atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs. Tiek definētas prasības sadarbības noteikumiem starp starpniekiem un komersantiem Faktiski Regula paredz virkni obligātās un minimālās sadarbības noteikumu prasības, kas visai radikāli maina pastāvošo praksi komercdarījumos, kuros līdz šim komersanti vadījās no līgumu brīvības slēgšanas principa un Civillikuma noteikumiem, kas privātos darījumos pieļauj visai plašu līguma noteikumu diskusiju starp pusēm. Jaunais regulējums paredz starpnieku un komersantu vispārīgus sadarbības noteikumus (t.i., gan līgumattiecības, gan vienpusēji noteikti platformas lietošanas noteikumi) un tiem jābūt saprotamiem, viegli pieejamiem, jāsniedz pamats un kārtība sadarbības izbeigšanai vai izmaiņām, jāparedz noteikumi attiecībā uz komersantu īpašuma tiesībām un intelektuālo īpašumu sadarbības laikā. Iespējas apturēt vai ierobežot kādas preces, pakalpojuma vai komersanta piedāvājuma atrašanos platformā Gadījumā, ja starpnieks vēlas ierobežot vai apturēt kāda konkrēta pakalpojuma vai preces ievietošanu platformā, par to nekavējoties jāinformē komersants un jāsniedz izvērstu pamatojumu šādam lēmumam, sniedzot iespēju komersantam pārsūdzēt šādu lēmumu iekšējā sūdzību procesa ietvaros (process aprakstīts tālāk tekstā), precizējot faktus, kas būtu varējuši novest pie nepamatota starpnieka lēmuma. Sadarbības izbeigšana, noteikumu grozīšana Ja starpnieks vēlas vienpusējā kārta mainīt sadarbības noteikumus ar komersantu, tad tam ir pienākums paziņot par savu lēmumu, detalizēti aprakstot izmaiņu saturu un raksturu vismaz 15 dienas pirms plānotā izmaiņu spēkā stāšanās datuma. Ja komersantam plānotās izmaiņas nav pieņemamas, tam ir tiesības izbeigt sadarbību ar starpnieku. Tiek noteikts, ka nekādas sadarbības noteikumu izmaiņas nevar stāties spēkā pēc noklusējuma, vien ar starpnieka paziņojumu. Lai izmaiņas stātos spēkā vai sadarbība tiktu izbeigta, komersantam noteiktā formā ir jāpaziņo starpniekam par savu lēmumu. Regula aizliedz piemērot jebkādas sadarbības noteikumu izmaiņas ar atpakaļejošu spēku.

Gadījumā, ja starpnieks vēlas izbeigt sadarbību ar kādu konkrētu komersantu pilnībā, par to jāpaziņo vismaz 30 dienas iepriekš, sniedzot izvērstu pamatojumu un ļaujot šādu lēmumu pārsūdzēt, iesniedzot savus argumentus un precizējot faktus iekšējā sūdzību izskatīšanas procesā. Noteikumi, kas paredz taisnīgu attieksmi pret visiem komersantiem Viens no regulas mērķiem ir nodrošināt godīgu un pārskatāmu digitālās starpniecības tirgu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuru bizness ir atkarīgs no šiem apstākļiem. Tā kā starpnieki pilnībā kontrolē savas platformas un tiem ir tehnoloģiskas iespējas veikt dažādas manipulācijas ar meklējumu rezultātiem, piedāvājumu atspoguļojumu, tad sadarbības noteikumos starpniekiem ir pienākums detalizēti aprakstīt procesu un algoritmus, pēc kuriem tie vadās, izkārtojot meklējumu rezultātus, pieļaujot atšķirīgu attieksmi pret precēm, pakalpojumiem un komersantiem. Starpniekiem būs pienākums norādīt skaidrus noteikumus, kādā veidā tiek noteikts komersantu piedāvājuma ranžējums (ranking), jeb patērētāju interesējošo un platformas atlasīto meklējumu rezultātu atspoguļojums un ieteikumi. Starpniekiem ir pieļaujams noteikt maksu par labāku ranžējumu vai reklāmas izvietojumu platformā, taču algoritmam un procesam, kādā tas notiks, ir jābūt skaidri definētam un publiski pieejamam visiem platformas izmantošanas interesentiem. Tā kā mūsdienās par ikvienas mājas lapas ierastu procesu ir kļuvusi analītisko sīkdatņu (cookies) ievākšana un uzglabāšana, apkopjot statistiku par lietotāju paradumiem mājas lapā, tad starpniekiem noteikumos būs jāparedz to, kādus datus tie saglabā par platformas lietotājiem un komersantiem, kas un kādā veidā var piekļūt šiem datiem. Sūdzību un strīdu risināšana

Būtisks jaunums ir tas, ka starpniekiem būs jāizstrādā iekšēja sūdzību procedūra, kurā detalizēti aprakstīts kādā veidā starpnieks risina komersantu saņemtās sūdzības. Sūdzību procedūrai ir jābūt viegli pieejamai un saņemamai bez maksas. Regula paredz, ka komersanti savas sūdzības var iesniegt starpniekam tad, ja pastāv apstākļi, kas ietekmē komersantu un ir saistāmi ar Regulas noteikumu neizpildi, platformas tehnoloģiju jautājumiem, starpnieka veiktajiem pasākumiem vai rīcību. Saņemot komersanta sūdzību, starpniekam tā jāizskata nevilcinoties, sniedzot komersantam uz to pamatotu atbildi. Sūdzību procedūras sekmīgums pašam starpniekiem jāizvērtē ne retāk kā reizi gadā, turklāt jāpublisko pārskats par iepriekšējo gadu, norādot saņemto sūdzību statistiku un izskatīšanas rezultātus. Gadījumā, ja ar iekšējo sūdzību procedūru strīdu nav iespējams atrisināt, tālāk strīdu var risināt ar mediācijas procesu un starpniekam savos noteikumos ir jānorāda informācija vismaz par 2 mediatoriem, pie kuriem komersants var vērsties. Neatkarīgi no mediācijas procesa uzsākšanas, komersantam ir tiesības vērsties pret starpnieku ar prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā. Komersantus sūdzību, mediācijas un tiesvedības procesos pret starpniekiem ir tiesīgas pārstāvēt arī komersantu apvienības, organizācijas un publiskās iestādes.

Lai gan Regula ir tieši piemērojama arī Latvijā, tajā noteikts, ka katra dalībvalsts var pieņemt vel nacionāla līmeņa noteikumus par Regulas darbību un īstenošanu attiecīgajā dalībvalstī. Kopsavilkums Moderno tehnoloģiju pasaulē patērētāju iepirkšanās process arvien vairāk digitalizējas, radot jaunu un arvien apjomīgāku digitālās starpniecības pakalpojumu tirgu. Šāds tirgus ar savu popularitāti patērētāju vidū no tā atkarīgus padara mazā un vidējā līmeņa tirgus dalībniekus. Savukārt dominējošu spēku tirgū iegūst populāru starpniecības platformu īpašnieki ar lielu piesaistīto patērētāju loku, gūstot iespējas diktēt spēles noteikumus komersantiem, kas vēlas ar platformas palīdzību atrast savu preču un pakalpojumu pircējus.

Lai šis perspektīvais un strauji augošais tirgus neradītu iespējas negatīvi ietekmēt konkurenci un kaitēt mazo un vidējo uzņēmumu biznesam, Eiropas Savienība ir pieņēmusi būtiskus noteikumus, kas faktiski regulē attiecības starp digitālajiem starpniekiem un komersantiem, cenšoties līdzsvarot abu pušu tiesiskos spēku samērus. Minētais regulējums nozīmē, ka ikvienam digitālās starpniecības platformas īpašniekam rūpīgi jāpārskata savi līgumi ar sadarbības partneriem, izstrādājot jaunus, Regulai atbilstošus sadarbības noteikumus un ieviešot jaunas procedūras sūdzību izskatīšanai. Savukārt, komersantiem, kuru tiesiskās intereses aizskar digitālās starpniecības pakalpojumu sniedzēji, ar Regulas palīdzību ir radīts jauns mehānisms, ar kura palīdzību iespējams aizstāvēt savas aizskartās intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta industrija. Pamatā tas ietver to, ka savā starpā sacenšas gan profesionālie videospēļu spēlmaņi, gan amatieri.

Attiecīgi šādas virtuālās sacensības tiek straumētas internetā un uz to fināliem tiek pulcinātas pilnas arēnas ar skatītājiem, kuri uz šiem pasākumiem iegādājās biļetes.

Eksistē pieņēmums, ka ir milzīgs potenciāls pelnīt no šīs industrijas tālākas attīstīšanas, kas nozīmē lielākus ienākumus no reklāmām, to pašu biļešu pārdošanas, raidīšanas pa TV utt. Ik pa laikam pat tiek spriests, ka e-sporta pasākumiem blakus jau ierastajām sporta disciplīnām vajadzētu būt iekļautiem tradicionālo sporta spēļu programmās, kur labākajiem šīs jomas censoņiem tiek pasniegtas tādas pašas medaļas.

Arī šis apstāklis uzsver to, ka videospēļu industrija pašlaik atrodas straujas izaugsmes stadijā, un var paspekulēt, ka tā tālākā nākotnē pat, iespējams, tā mērķē uz Olimpiskajām spēlēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiešsaistes platformu uzvaras gājiens

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Ieguldījumu platformu kredītu jutīgums pret ekonomiskās attīstības ciklu ir augstāks

Žanete Hāka, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu platformās pieejamo kredītu augstās procentu likmes norāda uz riskantākiem aizņēmējiem, kas citviet par zemākām procentu likmēm aizdevumus nav saņēmuši, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Tādējādi šo platformu kredītu jutīgums pret ekonomiskās attīstības ciklu ir augstāks. Turklāt uz ieguldījumu platformu sabiedrībām neattiecas kapitāla prasības, kuru izpilde ekonomiskās lejupslīdes fāzē palīdzētu absorbēt zaudējumus un tādējādi ļautu platformām turpināt darbību.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju 2019. gada beigās Latvijā darbojās septiņas ieguldījumu platformas un ieguldītāju skaits tajās pārsniedza 290 tūkstošus.

Latvijas Bankas 2018. gada Finanšu stabilitātes pārskatā par ieguldījumu platformām tika minēts, ka šo platformu darbības modeļi var būt dažādi, bet Latvijā ieguldījumu platformas galvenokārt piedāvā iegādāties cedētus kredītus. Šis uzņēmējdarbības modelis no parastā kopfinansējuma platformu modeļa atšķiras ar to, ka starp ieguldītāju un aizņēmēju ir starpnieks, kas izsniedz kredītu uzņēmējam vai patērētājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties interesei par vīna kultūru un arvien plašākām iespējām apgūt padziļinātas zināšanas, Latvijas vīnziņi un uzņēmēji radījuši jaunu, starptautisku vīna kultūras apguves platformu - "WineTeach".

Piesaistot vairāk nekā 10 starptautiski atzītus vīnziņus no visas pasaules, platformas mērķis ir informatīvi izklaidējošā un nepretenciozā veidā dalīties vīnziņu zināšanās gan ar profesionāļiem, gan iesācējiem, tādējādi laužot stereotipus un iedrošinot par vīna kultūru uzzināt vairāk.

Pirmo mēnešu laikā kopš jaunās mācību platformas darbības uzsākšanas, vairāk nekā 30 000 interesentu no tādām pasaules valstīm kā Latvija, Itālija, Grieķija, Francija, Lielbritānija, Spānija, Portugāle, ASV un citas izmantojuši iespēju piedalīties kādā no organizēto mācību apguves formātiem. Kļūstot par "WineTeach" platformas lietotāju, ikviens regulāri piekļūst izglītojošam un interaktīvam materiālam par vīna kultūru un var piedalīties dažādos tiešsaistes notikumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc privātā preču zīme nozīmē daudz vairāk nekā tikai "lēti"

Andris Aire, "Rimi Baltic" privātās preču zīmes direktors, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmija izgaismo uzticības krīzi pūļa finansējuma platformās

Capitalia vadītājs Juris Grišins, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās divās nedēļās finanšu tirgos varēja novērot, kā lielākā daļa investoru vēlējās savā īpašumā turēt nevis vērtspapīrus, bet naudu. Rezultātā strauji ir kritušās akciju un obligāciju vērtības.

Šī vēlme pēc naudas līdzekļiem nav gājusi secen arī pūļa finansējuma platformām, kas veicinājis divas rīcības. Pirmā – investori, kur vien iespējams, mēģina pārdot vai pieprasīt atmaksāt savus ieguldījumus, otrā - investori beidz vai nozīmīgi samazina jaunu ieguldījumu veikšanu.

Šie abi faktori ir kā nozarei jau sen nepieciešamais bēgums, pēc kura var redzēt, kurš ir peldējies bez biksēm. Baidos, ka skats šoreiz nebūs no patīkamākajiem.

Pirmkārt, šis ir tests pašu platformu biznesa modeļiem – vai situācijā, kad finansēto projektu apmērs strauji samazinās (vai ir nulle), tā vēl gūst pietiekošus ienākumus, piemēram, no aizdevumu apkalpošanas, lai segtu darbības izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Pārcel veikalu uz internetu? Kas Tev jāzina

Katrīne Pļaviņa, ZAB "VILGERTS" zvērināta advokāte, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, Tava komanda jau sen apsver iespēju atvērt interneta veikalu. Iespējams, Tu to dari tikai tagad, jo ceri tā pārdzīvot Covid-19 pandēmiju. Lai arī cik ātri pieņēmi lēmumu par tirdzniecības pārcelšanu uz internetu, visticamāk, apsvēri pēc iespējas ātrāk palaist savu lapu vai parakstīt līgumu ar kādu no e-komercijas platformām.

Mēs ceram, ka Tev izdosies un interneta veikals kļūs par vēl vienu stabilu ienākumu avotu post-Covid pasaulē. Lai tas tā būtu, pārbaudi, vai veikala ieviešanas laikā neko neesi piemirsis.

1. Sargā savu preču zīmi un ievēro citu tiesības

Atceries reģistrēt sava interneta veikala zīmolu kā preču zīmi. Padomus reģistrācijai atradīsi, klikšķinot šeit. Ja veikals būs sekmīgs un kļūs populārs, preču zīmes reģistrācija aizsargās pret iespējamiem negodprātīgu konkurentu centieniem zīmolu neatļauti izmantot.

Izvēloties domēnu, atceries pārbaudīt, vai tādu pašu zīmolu vai ļoti līdzīgu jau neizmanto cits veikals vai persona. Pārbaudi gan interneta meklētājā, gan arī preču zīmju datu bāzēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tirgoties internetā, nepārkāpjot noteikumus

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls/Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercija ir tirdzniecības nākotne, uz ko būtisku ietekmi atstājusi Covid-19 pandēmija. Tomēr pat pēc ārkārtējās situācijas beigām iepirkšanās apjomi interneta vidē turpina palielināties – aizvien vairāk klientu vēlas iegādāties preci, nepametot savus mājokļus. Taču kam jāpievērš uzmanība, lai darbojoties e-komercijā, nepārkāptu noteikums.

Daudzi Latvijas uzņēmumi jau sen pārdod savas preces tiešsaistē, bet citi bija spiesti pārcelt tirdzniecību uz interneta vidi, lai pandēmjas laikā saglabātu biznesu. Daudziem ir izveidotas savas platformas, bet daži izmanto tādas pasaulē zināmas platformas kā "amazon.com", "Etsy" un citas. Turklāt tirdzniecība internetā paver plašākas iespējas – pasaules tirgu iespējams sasniegt vien ar pāris klikšķu palīdzību. Veikt tirdzniecību starptautiski nekad vēl nav bijis tik viegli. Tomēr, arī veicot tirdzniecību internetā, ir jāņem vērā virkne likumdošanas prasību. Turklāt, ja pārdošana notiek starptautiski, jāapzinās, ka noteikumi dažādās valstīs var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatītāji pasaules čempionātu hokejā klātienē varēs skatīties no 1.jūnija, šodien nolēma Ministru kabinets.

Valdības pieņemtie grozījumi Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredz, ka Hokeja čempionāta spēles varēs skatīties personas, kuru sertifikāts apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju un ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, vai arī no 22 līdz 90 dienām pēc "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "AstraZeneca" vakcīnas otrās devas saņemšanas.

Hokeja spēles klātienē būs atļauts skatīties personām, kuras ir pārslimojušas ar Covid-19.

Skatītājiem biļešu kontrolierim būs jāuzrāda personalizēta ieejas biļete, kurā norādīts biļetes lietotāja vārds un uzvārds, kopā ar derīgu personu apliecinošu dokumentu un sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Pigu Grupas platformai pievienojušās jau 1100 kompānijas

Anda Asere, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar tiešsaistes tirdzniecības platformas "marketplace" ieviešanu "Pigu Grupas" internetveikalu sortiments paplašinās par desmit tūkstošiem vienību mēnesī.

"Dažu mēnešu laikā kopš darbojas "marketplace", reģistrācijas procesu pilnībā ir veikušas vairāk nekā 1100 kompānijas no visām trim Baltijas valstīm. Lietuvā ir lielākais tirgus, tāpēc vairāk nekā puse pieteikumu veido Lietuvas uzņēmēji, savukārt otru daļu veido pieteikumi no Latvijas un Igaunijas. Aptuveni 50 tirgotāji jau ir uzsākuši pārdot savas preces interneta veikalā 220.lv, tāpēc paredzam, ka dažu gadu laikā tirgotāju skaits visās trīs valstīs pārsniegs divus tūkstošus," teic Daiņus Ļuļis (Dainius Liulys), "Pigu Grupas" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 6. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno "Preču zīmju likumu", kura mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jaunais likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Likums izstrādāts, lai ieviestu nacionālajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums, jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem, skaidro ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Big Bang Realty: Sākums ir grūtāks nekā plānojām

Ilze Žaime, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tika gaidīta lielāka atsaucība, taču tas nenozīmē, ka ir laiks apstāties, biznesa portālam db.lv atzīst "Big Bang Realty" veidotājs Oskars Zariņš.

Db.lv jau rakstīja par jaunu pašmāju platformu nekustamo īpašumu aģentiem "Big Bang Realty". Kopš tās darbības uzsākšanas šā gada septembra vidū, platforma piesaistījusi pirmos klientus.

Viens no "Big Bang Realty" izveidotājiem Oskars Zariņš atzīst - plānojis, ka sākotnējā atsaucība būs lielāka un lietotājus izdosies atrast īsākā laika posmā, taču sākums - tāpat kā lielākajai daļai jaunuzņēmumu - izrādījies grūtāks.

"Daudzi vēl līdz galam nesaprot, ar ko mēs nodarbojamies, jo mūsu ideja ir jauna. Pašreiz ir skaidrošanas periods," stāsta O.Zariņš. Šo mēnešu laikā organizētas vairākas prezentācijas un tikko sākts apmeklēt arī augstskolas, kur dalās savā pieredzē un stāsta arī par platformas mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā sludinājumu portāla "GetaPro" lietotāju skaits pieaudzis par 100%, sasniedzot 125 tūkstošus mēnesī, bet pasūtījumu skaits pieaudzis par 130% un dienā ir vidēji 100 līdz 150 pasūtījumi.

"Ievērojami ir audzis atkārtoto klientu skaits – katru trešo pasūtījumu izvieto esošie platformas lietotāji," teic Jurijs Fridkins, "getapro.lv" (SIA "Getapro") līdzdibinātājs.

Šobrīd platformā ir 5000 reģistrēti pakalpojumu sniedzēji un katru mēnesi to skaits pieaug par 200. Katru dienu platformā uzturas 600 meistari, mēnesī – 2000. Platformas lietotāju skaits ir 60 tūkstoši mēnesī.

No platformas darbības sākuma līdz 2018. gada novembrim bija 2100 pasūtījumi, pērn septembrī to skaits pieauga par desmit tūkstošiem un sasniedza 12 tūkstošus. Šobrīd mēnesī ir 3500 pasūtījumu un kopējais to skaits kopš platformas dibināšanas pārsniedz 40 tūkstošus. "Pēdējā gada laikā ar platformas starpniecību ir veikti 30 tūkstoši pasūtījumu, turklāt kopējā pasūtījumu vērtība mēnesī ir aptuveni divi miljoni eiro," piebilst J. Fridkins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pūļa finansējums - aizvien pieprasītāks

Jānis Šķupelis, 20.05.2021

EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās investoriem ir daudz iespēju balsot ar savu naudu. Aizvien populārākas kļuvušas, piemēram, pūļa finansēšanas piedāvātās iespējas, ko arvien lielākā mērā var izmanot arī nekustamā īpašuma projektu attīstīšanai Latvijā.

Tradicionālajā izpratnē šāda ideja paredz, ka nauda kāda objekta būvniecībai vai modernizēšanai tiek savākta no liela skaita cilvēku, un parasti tas notiek ar interneta starpniecību, izmantojot attiecīgu platformu. Ierasti šādu ieguldītāju mērķis ir peļņa, lai gan tā var būt arī dažādu projektu atbalstīšana un pat labdarība. Gūtie finansiālie labumi jau savukārt var būt atkarīgi no katra konkrēta projekta un uzņemtā riska.

Bija mežonīgie Rietumi

Jomas eksperti izceļ, ka kopumā nekustamā īpašuma pūļa finansēšana mūsu reģionā ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Vēl pirms dažiem gadiem situācija šajā jomā drīzāk esot līdzinājusies mežonīgajiem Rietumiem, kur līdz ar strauju tirgus izaugsmi rosījies arī liels skaits tirgus spēlētāju, kuri ne vienmēr bijuši pietiekami profesionāli un ar krietniem nodomiem. EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar Valsts izglītības satura centru (VISC) plāno veidot vienotu "virtuālās klases" platformu , kas novērstu to, ka mācību process notiek ļoti daudz dažādās platformās, preses konferencē atklāja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

VISC vadītājs Guntars Catlaks informēja par IZM un "Edurio" veiktās aptaujas datiem, kurā skolēni atzina, ka attālināto mācību procesa laikā viņiem nepatika, ka saziņa ar skolu norisinās dažādās platformās. Skolēniem pietrūcis arī vienotas platformas, kurā varētu strādāt.

Ministre skaidroja, ka vienotas platformas izveide novērstu vienu no būtiskākajiem trūkumiem, un jaunas vielas skaidrošana un saziņa starp skolēniem un skolotājiem notiku vienā platformā. Tāpat šajā platformā varētu tikt uzdoti arī uzdevumi.

Šuplinska norādīja, ka saistībā ar vienotas "virtuālās klases" izveidi ministrija jau vairākkārt ir tikusies ar IT nozares pārstāvjiem, kuri IZM piedāvāja par pamatu izmantot vairākas platformas, ko attālinātā mācību procesā jau izmantoja skolas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Covid-19" pandēmijas laikā cilvēkiem savu ikdienas dzīvi lielākā mērā vadot no mājām, aug interneta patēriņš. Pagaidām gan kādi brīdinājumi par to, ka datu pārvades infrastruktūra zem šādas lielās slodzes fona faktiski "sakusīs", Eiropā un ASV nav izrādījušies taisnība.

Tādējādi var arī spriest, ka nosacīti labāk šos laikus var izdoties pārdzīvot dažādiem pasaules telekomunikāciju uzņēmumiem un citām kompānijām, kas savu darbību izvērsušas tiešsaistē.

Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka Spānijā iedzīvotāju aktivitāte tiešasites kazino iepriekšējā nedēļa palielinājusies gandrīz trīs reizes.

Mobilās aplikācijas "WhatsApp", kas pieder "Facebook", lietošanas apmēri pat septiņkāršojušies.

Tikmēr "Amazon.com" Itālijas lietotāju aktivitāte, cilvēkiem nu pastiprināti nododoties e-komercijas priekiem, naktīs šobrīd esot četrkāršojusies. Rezultātā "Telecom Italia" ziņo, ka fiksētajās līnijās datu lietošana augusi pat par 90% un mobilo datu lietošana - par 30%. Apvienotās Karalistes telekomunikāciju uzņēmuma "BT Group" teiktais savukārt liecina, ka interneta lietošana šajā valstī dienā uz brīdī bija pieaugusi pat par 60%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

SOK un Japāna vienojas par olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu

LETA-DPA, 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un Japāna otrdien vienojās par Tokijas olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu.

Olimpiskajām spēlēm būs jānotiek līdz nākamā gada vasaras beigām.

Japānas premjerministrs Šindzo Abe otrdien sarunā ar SOK prezidentu Tomasu Bahu pieprasīja šī gada olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu. "Es piedāvāju spēļu pārcelšanu par aptuveni vienu gadu un Bahs tam piekrita par visiem 100%," paziņoja Abe.

Konferences zvanā Abem un Baham pievienojās arī Tokijas 2020.gada olimpisko spēļu komitejas vadītājs Mori Joširo, olimpisko spēļu ministre Seiko Hašimoto, Tokijas gubernatore Juriko Koike, SOK Koordinācijas komisijas vadītājs Džons Koatess, SOK, ģenerāldirektors Kristofs de Kepers un SOK olimpisko spēļu izpilddirektors Kristofs Dubī.

"Ņemot vērā šī brīža apstākļus un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju. SOK prezidents un Japānas premjerministrs vienojās, ka Tokijas olimpiskās spēles jāpārceļ uz nākamo gadu, bet ne vēlāk par 2021.gada vasaru. Lēmums pieņemts, lai pasargātu sportistu, iesaistīto personu un starptautiskās sabiedrības veselību," teikts SOK paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu tendence parāda, ka cilvēki arvien vairāk iegulda līdzekļus azartspēlēs, uz to norāda Latvijas Republikas Izložu un Azartspēļu Uzraudzības Inspekcija statistikas dati, kur neto ieņēmumi no azartspēlēm kopš 2017. gada izauga uz 26.5%, tā ir 15.366 milj. starpība.

Neskatoties uz to, ka divu gada laikā bija novērojumi gan kritieni, gan arī kāpumi, kopējā novirze sliecās uz rādītāju turpmāko augšanu, it īpaši tiešsaistes kazino vietnēs, kuras jau tagad aptver 17.7% no kopējiem nozares ieņēmumiem. Nav brīnums, ka tiešsaistes kazino un sporta totalizatoru rādītāji pakāpeniski virzās uz augšu, jo informācijas tehnoloģijas turpina attīstīties un cilvēki adaptējoties atzīst interneta sniegto pakalpojumu ērtību. Spēlētāji sēžot mājās uz dīvāna var gan veikt sporta likmi uz iecienītāko hokeja komandu, gan arī uzspēlēt klasisko acīti izskatīgu dīleru kompānijā. Tas arī norāda uz to, ka spēlētāju vajadzības un ieradumu mainās un ar laiku sauszemes spēļu zāles un sporta likmju punkti tiks aizstāti ar dažādām tiešsaistes spēlēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Visiem internetā iegādāto preču sūtījumiem no valstīm ārpus ES tiks piemērots PVN

LETA, 01.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies tiešsaistes pārdošanas vidē un saņems sūtījumos no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, būs jānoformē importa muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pašreizējais atbrīvojums no PVN zemas vērtības preču sūtījumiem no 1.jūlija tiks atcelts visās ES dalībvalstīs.

Iepērkoties interneta veikalos vai preču tiešsaistes pārdošanas platformās un saņemot sūtījumus no valstīm ārpus ES, pašlaik iedzīvotājiem ir pienākums atmuitot preces un samaksāt nodokļus, ja preču vērtība sūtījumā pārsniedz 22 eiro. Par precēm, kuru vērtība ir zemāka par 22 eiro, šobrīd nodokļi nav jāmaksā. Savukārt 2021.gada 1.jūlijā visā ES stāsies spēkā izmaiņas regulējumā, kas nosaka, ka atbrīvojums no PVN šādiem sūtījumiem vairs netiks piemērots.

Līdz ar to par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies ārpus ES un saņems kā e-komercijas sūtījumu, būs jāsamaksā PVN neatkarīgi no preču vērtības. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, PVN tiks piemērots visiem sūtījumiem, kuri ES tiks piegādāti 1.jūlijā un vēlāk, neatkarīgi no tā, ka pirkums būs ticis izdarīts iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vājš ārējais pieprasījums turpina negatīvi ietekmēt preču eksporta izaugsmi

Finanšu ministrija, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka preču eksports turpina balansēt uz krituma robežas.

Preču eksporta vērtība 2019. gadā oktobrī bija vien par 0,5% lielāka nekā pirms gada. Fiksētais eksporta kāpums novembrī atspoguļo eksporta attīstību 2019. gadā kopumā, jo desmit mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās vien par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, pretstatā 10,5% pieaugumam 2018. gada attiecīgajā periodā. Vājo eksporta attīstību šogad lielā mērā ietekmē vājš ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas caur ievērojami zemāku ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā (ES) nekā iepriekšējos gados.

Novembrī ir pieejami dati par ekonomikas izaugsmi ES šā gada trīs ceturkšņos, kas liecina, ka ES ekonomikas attīstība sabremzējās līdz 1,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 2,1%. Ekonomikas attīstību negatīvi ietekmē ārējā pieprasījuma kritums globālās tirdzniecības saspīlējumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Dizaineru savienību, paziņojusi konkursa "Gada preču zīme 2020" uzvarētājus, informē Patentu valde.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" uzvarēja AS "Rīgas piena kombināta" biezpiena sieriņa "Kārums" logotips "vārniņa", bet nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" – AS "SAF Tehnika" preču zīme "Aranet".

Konkursa "Gada preču zīme 2020" nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" 3.vietu ieguva AS "Air Baltic Corporation" preču zīme "Think green, fly green", savukārt 2.vietu ieguva AS "Rīgas piena kombināts" preču zīme "Pols". Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" 3.vietu ieguva SIA "Smalkais muslis" ar preču zīmi "Smalkais muslis", bet 2.vietu – Baibas Ritovas preču zīme "Fika".

"Pasaule ar katru gadu kļūst arvien piepildītāka ar produktiem un dažādiem pakalpojumiem. Veids, kā sevi izcelt un tapt uzklausītam, ir stāsts, kas ieguļas atmiņā un runā tieši tajā valodā, kura tiek sagaidīta. Preču zīme ir šis stāsts, kas ietērpts vizuālā veidolā un ar savu estētiku un saturu var būt saprotams gan lokāli, gan arī pacelties pāri valodu barjerām un uzrunāt savu īsto auditoriju. Lūkojoties Latvijas un pasaules uzņēmējdarbības jomās mēs nemainīgi atpazīstam kompānijas ar stiprām un ilggadīgām preču zīmēm kā labas kvalitātes un atbilstoša satura nesējus. Preču zīme ir bijis tiešs un netiešs veids, kā nostiprināt savu pozīciju lietotāju pieredzē un ikdienā, tādā veidā pierādot to, ka dizains ir patiesi iedarbīgs rīks izaugsmes sasniegšanai," komentē konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Barbara Freiberga. Viņa arī piebilst, ka žūrijas darbs nebija viegls, bet pie kopsaucēja izdevās nonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieglatlēte Diāna Dadzīte piektdien Tokijas paralimpiskajās spēlēs diska mešanas sacensībās izcīnīja sudrabu, sagādājot Latvijai pirmo godalgu.

Dadzīte, kura startēja F55 veselības grupā, sudrabu ieguva sestajā mēģinājumā, kad rīku aizmeta 25,02 metru tālumā. Iepriekšējā mēģinājumā Dadzīte disku raidīja par 97 centimetriem tuvāk, sacensību beigās sasniedzot divus personīgos rekordus pēc kārtas.

Sacensības Dadzīte sāka ar 23,01 metru tālu metienu, sekoja 23,40, 22,31 un 23,10 metrus tāli raidījumi.

Uzvaru svinēja ķīniete Feisji Donga, kura disku aizmeta 26,64 metrus tālu un sasniedza jaunu Āzijas rekordu. Bronzas medaļa ar rezultātu 24,11 metri meksikānietei Rozai Marijai Kazaresai Gerero.

Diska mešanas finālsacensībās piedalījās 11 sportistes, no kurām Krievijas Olimpiskās komitejas komandas pārstāve Natālija Čebakova palika rezultāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tiek atklātas Covid-19 pandēmijas ietekmētās Tokijas olimpiskās spēles

LETA, 23.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 23.jūlijā tiks atklātas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.

Atklāšanas ceremonija Tokijas olimpiskajā stadionā sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV).

Nāciju parādi uzsāks antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis sekos pēc japāņu alfabēta, izņemot mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļos kā pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļos kā 194., sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3x3 basketbola izlases spēlētājam Agnim Čavaram.

Ceremonijas noslēgumā tiks iedegta 2021.gada vasaras olimpisko spēļu lāpa.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu sacensības noritēs bez skatītāju klātbūtnes.

Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru