Eksperti

Jauni spēles noteikumi preču un pakalpojumu starpniecības pakalpojumu piedāvāšanai interneta platformās

Rolands Valdemārs, zvērināts advokāts, BDO Law, Zvērinātu advokātu birojs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Lai šādu iespēju patērētajam nodrošinātu, laika gaitā ir attīstījusies tāda e-komercijas niša kā interneta starpniecības pakalpojumi, kuros starpnieks nodrošina iespēju patērētājiem savā mājas lapā vai aplikācijā vienuviet aplūkot, salīdzināt, iegādāties dažādu komersantu piedāvātās preces un pakalpojumus.

Šādi interneta starpnieki ir attīstījuši populāru tirgu pircēju vidū, kas būtiski ietekmē mazo un vidējo uzņēmēju komercdarbību. Tas ļauj komersantiem izvietot un popularizēt savus piedāvājumus patērētājiem iecienītās lietotnēs. Minēšu tikai dažus starpniecības pakalpojumu sniedzējus, kuru zīmoli ir zināmi gan pasaules līmenī, gan arī ieguvuši popularitāti Latvijā: Booking (viesnīcu pakalpojumi), Airbnb (dzīvokļu īre), Rental cars (auto īre), azair.eu (budžeta aviobiļešu meklētājs), salidzini.lv (preču meklētajs), gudriem.lv (kuponu, kolektīvas iepirkšanās portāls), Wolt (ēdienu pasūtīšana un piegāde) un citi. Eiropas Savienība pieņem regulējumu, kas nosaka starpnieku un komersantu sadarbības modeli Interneta starpniecības pakalpojumu nišās ir izveidojušies spēcīgi līderi, kuriem faktiski nav līdzīgu konkurentu. Šādā situācijā starpnieki, kas ieguvuši ievērojamu klientu loku, faktiski ir nonākuši dominējošā stāvoklī attiecībā pret komersantiem, kas piedāvā pakalpojumus un preces, kuras starpnieks savas popularitātes dēļ var piedāvāt daudz lielākam klientu lokam. Attiecīgi starpnieks ar lielu klientu loku, var brīvi noteikt sadarbības noteikumus komersantiem, kas vēlas savus pakalpojumus un preces izvietot starpnieka platformā.

Nereti redzams, ka pakalpojums par labāku cenu iegādājams no starpnieka, nekā no paša komersanta, vai arī uzkrītoši redzams, ka kādu noteiktu komersantu piedāvājumi starpnieka platformā patērētajam tiek piedāvāti prioritāri pār citiem, līdzīgiem piedāvājumiem. Starpnieks, veicot savas platformas tehnoloģisko pārvaldīšanu, var komersanta atrašanos patērētājā uzskatei izvietot labākā pozīcijā, jeb noteikt labāku ranžējumu (ranking) vai apzināti padarīt neredzamāku, jeb kā to dēvē “pelēkot” (dimming). Ievērojot, ka interneta starpniecības pakalpojumu tirgus kļūst arvien populārāks un tam rodas arvien lielāka ietekme uz mazo un vidējo uzņēmumu biznesu, turklāt, šādi pakalpojumi lielākoties saistās arī ar pārrobežu elementu, Eiropas Savienība ir nolēmusi to normatīvi noregulēt ar 2019.gada 20.jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2019/1150 Par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumus (turpmāk - Regula). Regulas galvenais uzdevums ir nodrošināt pārredzamus, saprotamus, vienveidotus un taisnīgus šī tirgus noteikumus. Galvenais uzdevums – regulēt godīgas un taisnīgas digitālo platformu un komersantu attiecības Gan nacionālajā, gan Eiropas Savienības līmenī ierasts, ka likumdevējs paredz regulējumu uzņēmumu tiesiskajām attiecībām ar patērētajiem, parezumējot, ka patērētājs ir mazāk aizsargātā darījuma puse, kuru jāpasargā no netaisnīgiem līguma noteikumiem un agresīvas komercprakses.

Tā kā privāttiesības, kas skar divu komersantu darījuma attiecības, valda privātautonomijas princips, tad likumdevējs nemēdz šajās attiecībās iejaukties un atļauj komersantiem ieverot brīvu izvēli līgumu slēgšanā. Tomēr ar Regulu šī prakse tiek mainīta un tās noteikumi attiecas tieši uz komersantu – interneta (digitālo) starpniecības platformu īpašnieku un komersantu, kas ieinteresēti savas preces un pakalpojumus ievietot platformā darījuma attiecībām. Faktiski Regula ietekmē privāttiesībās pastāvošo nulla poena sine lege (jeb arī atļauts viss, kas nav aizliegts) principu, jo visaptveroši definē to, kas ir aizliegts un ar normatīvo regulējumu nosaka darījuma noteikumus, kuriem jāpastāv starp diviem komersantiem.

Šāds regulējums likumdevēja ieskatā nepieciešams, jo mazie un vidējie uzņēmumi, cenšoties attīstīt savu biznesu, ir mazāk aizsargāti pret komersantiem, kuriem pieder populāras platformas ar lielu pircēju loku. Ar šādu platformu palīdzību iespējams veikt dažādas tehnoloģiskas manipulācijas piedāvājumu atlasē un strukturēšanā, tādā veidā negatīvi un negodprātīgi ietekmējot gan kādu preču un pakalpojumu tirgu vai kaitējot mazo un vidējo uzņēmumu tirgus un brīvas konkurences tirgum. Tāpat platformu īpašnieki, izmantojot komersantu vitālo nepieciešamību kopā ar konkurentiem atrasties starp platformu piedāvājumiem, var uzspiest savus, nesamērīgi bargus, nevienlīdzīgus un netaisnīgus sadarbības noteikumus. Regula attiecas uz plašu personu loku Pirmkārt, Regulā noteikts, ka tā attiecas uz tādiem interneta starpniecības pakalpojumiem, kuros no vienas puses komersanti (gan fiziskās, gan juridiskās personas, jeb komerciālie lietotāji) vienojas ar starpniecības pakalpojumu sniedzēju par komersantu piedāvāto preču vai pakalpojumu ievietošanu starpniecības platformā, bet no otras puses patērētāji ar starpniecības platformas palīdzību var iegadāties šīs preces vai pakalpojumus. Normatīvais regulējums attiecas gan uz platformām, kas piedāvā norēķinu par pirkumu veikt ar starpnieku, gan uz meklēšanas platformām, kas apkopo piedāvājumus un aizved patērētāju līdz komersanta mājas lapai, norēķinu veicot tieši ar pašu komersantu. Attiecīgi no definīcijas izriet, ka regulējums attiecas uz teju visiem atpazīstamām un populārām komersantu piedāvājumus apkopojošām platformām, kurās patērētāji var iegadāties preces un pakalpojumus no starpnieka vai no komersanta, platformā iegūstot vien informāciju par komersanta piedāvājumu.

Tātad jaunais regulējums ir saistošs gan šobrīd tik populārām platformām kā Booking, Airbnb, Skyscanner, Azair, Wolt, salidzini.lv. kurpirkt.lv, gudriem.lv, u.c. Pēc sniegtās definīcijas, normatīvais regulējums attiecas arī uz tādām platformām, kuru darbībā starpniecības process starp komersantiem un patērētajiem nav tik acīmredzams, piemēram uz taksometru aplikācijām Uber, Bolt un pēdējā laikā strauji augošajām P2P (peer to peer vai persona - personai) digitālajām investīciju platformām. Proti, ja digitālās starpniecības pakalpojumus izmanto juridiska vai fiziska persona saviem profesionālajiem vai saimnieciskajiem mērķiem, tad uz šādiem pakalpojumiem attiecas Regulas noteikumi.

Skaidrs, ka taksometru aplikācijas taksometru vadītāji izmanto savu profesionālo pakalpojumu piedāvāšanai patērētajiem ar platformas palīdzību. Tāpat arī kā juridiska, tā fiziska persona var savu profesionālo vai saimniecisko darbību veikt, izdarot sistemātiskus ieguldījumus digitālajās P2P platformās pat tad, ja tā nav personas pamata nodarbošanās. Secināms, ka šādi gadījumi arī atbilst Regulas piemērošanai. Regula attiecas uz visu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās Zonas teritoriju, turklāt, tajā noteikts, ka tā piemērojama arī tad, ja interneta starpniecības pakalpojumu sniedzējs atrodas ārpus Eiropas Savienības, gadījumos, ja pakalpojumus izmantojošais komersants vai patērētājs atrodas Eiropas Savienībā. Tātad Regula attiecas arī uz vairākiem rakstā iepriekš minētajiem uzņēmumiem, kuru centrālie biroji atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs. Tiek definētas prasības sadarbības noteikumiem starp starpniekiem un komersantiem Faktiski Regula paredz virkni obligātās un minimālās sadarbības noteikumu prasības, kas visai radikāli maina pastāvošo praksi komercdarījumos, kuros līdz šim komersanti vadījās no līgumu brīvības slēgšanas principa un Civillikuma noteikumiem, kas privātos darījumos pieļauj visai plašu līguma noteikumu diskusiju starp pusēm. Jaunais regulējums paredz starpnieku un komersantu vispārīgus sadarbības noteikumus (t.i., gan līgumattiecības, gan vienpusēji noteikti platformas lietošanas noteikumi) un tiem jābūt saprotamiem, viegli pieejamiem, jāsniedz pamats un kārtība sadarbības izbeigšanai vai izmaiņām, jāparedz noteikumi attiecībā uz komersantu īpašuma tiesībām un intelektuālo īpašumu sadarbības laikā. Iespējas apturēt vai ierobežot kādas preces, pakalpojuma vai komersanta piedāvājuma atrašanos platformā Gadījumā, ja starpnieks vēlas ierobežot vai apturēt kāda konkrēta pakalpojuma vai preces ievietošanu platformā, par to nekavējoties jāinformē komersants un jāsniedz izvērstu pamatojumu šādam lēmumam, sniedzot iespēju komersantam pārsūdzēt šādu lēmumu iekšējā sūdzību procesa ietvaros (process aprakstīts tālāk tekstā), precizējot faktus, kas būtu varējuši novest pie nepamatota starpnieka lēmuma. Sadarbības izbeigšana, noteikumu grozīšana Ja starpnieks vēlas vienpusējā kārta mainīt sadarbības noteikumus ar komersantu, tad tam ir pienākums paziņot par savu lēmumu, detalizēti aprakstot izmaiņu saturu un raksturu vismaz 15 dienas pirms plānotā izmaiņu spēkā stāšanās datuma. Ja komersantam plānotās izmaiņas nav pieņemamas, tam ir tiesības izbeigt sadarbību ar starpnieku. Tiek noteikts, ka nekādas sadarbības noteikumu izmaiņas nevar stāties spēkā pēc noklusējuma, vien ar starpnieka paziņojumu. Lai izmaiņas stātos spēkā vai sadarbība tiktu izbeigta, komersantam noteiktā formā ir jāpaziņo starpniekam par savu lēmumu. Regula aizliedz piemērot jebkādas sadarbības noteikumu izmaiņas ar atpakaļejošu spēku.

Gadījumā, ja starpnieks vēlas izbeigt sadarbību ar kādu konkrētu komersantu pilnībā, par to jāpaziņo vismaz 30 dienas iepriekš, sniedzot izvērstu pamatojumu un ļaujot šādu lēmumu pārsūdzēt, iesniedzot savus argumentus un precizējot faktus iekšējā sūdzību izskatīšanas procesā. Noteikumi, kas paredz taisnīgu attieksmi pret visiem komersantiem Viens no regulas mērķiem ir nodrošināt godīgu un pārskatāmu digitālās starpniecības tirgu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuru bizness ir atkarīgs no šiem apstākļiem. Tā kā starpnieki pilnībā kontrolē savas platformas un tiem ir tehnoloģiskas iespējas veikt dažādas manipulācijas ar meklējumu rezultātiem, piedāvājumu atspoguļojumu, tad sadarbības noteikumos starpniekiem ir pienākums detalizēti aprakstīt procesu un algoritmus, pēc kuriem tie vadās, izkārtojot meklējumu rezultātus, pieļaujot atšķirīgu attieksmi pret precēm, pakalpojumiem un komersantiem. Starpniekiem būs pienākums norādīt skaidrus noteikumus, kādā veidā tiek noteikts komersantu piedāvājuma ranžējums (ranking), jeb patērētāju interesējošo un platformas atlasīto meklējumu rezultātu atspoguļojums un ieteikumi. Starpniekiem ir pieļaujams noteikt maksu par labāku ranžējumu vai reklāmas izvietojumu platformā, taču algoritmam un procesam, kādā tas notiks, ir jābūt skaidri definētam un publiski pieejamam visiem platformas izmantošanas interesentiem. Tā kā mūsdienās par ikvienas mājas lapas ierastu procesu ir kļuvusi analītisko sīkdatņu (cookies) ievākšana un uzglabāšana, apkopjot statistiku par lietotāju paradumiem mājas lapā, tad starpniekiem noteikumos būs jāparedz to, kādus datus tie saglabā par platformas lietotājiem un komersantiem, kas un kādā veidā var piekļūt šiem datiem. Sūdzību un strīdu risināšana

Būtisks jaunums ir tas, ka starpniekiem būs jāizstrādā iekšēja sūdzību procedūra, kurā detalizēti aprakstīts kādā veidā starpnieks risina komersantu saņemtās sūdzības. Sūdzību procedūrai ir jābūt viegli pieejamai un saņemamai bez maksas. Regula paredz, ka komersanti savas sūdzības var iesniegt starpniekam tad, ja pastāv apstākļi, kas ietekmē komersantu un ir saistāmi ar Regulas noteikumu neizpildi, platformas tehnoloģiju jautājumiem, starpnieka veiktajiem pasākumiem vai rīcību. Saņemot komersanta sūdzību, starpniekam tā jāizskata nevilcinoties, sniedzot komersantam uz to pamatotu atbildi. Sūdzību procedūras sekmīgums pašam starpniekiem jāizvērtē ne retāk kā reizi gadā, turklāt jāpublisko pārskats par iepriekšējo gadu, norādot saņemto sūdzību statistiku un izskatīšanas rezultātus. Gadījumā, ja ar iekšējo sūdzību procedūru strīdu nav iespējams atrisināt, tālāk strīdu var risināt ar mediācijas procesu un starpniekam savos noteikumos ir jānorāda informācija vismaz par 2 mediatoriem, pie kuriem komersants var vērsties. Neatkarīgi no mediācijas procesa uzsākšanas, komersantam ir tiesības vērsties pret starpnieku ar prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā. Komersantus sūdzību, mediācijas un tiesvedības procesos pret starpniekiem ir tiesīgas pārstāvēt arī komersantu apvienības, organizācijas un publiskās iestādes.

Lai gan Regula ir tieši piemērojama arī Latvijā, tajā noteikts, ka katra dalībvalsts var pieņemt vel nacionāla līmeņa noteikumus par Regulas darbību un īstenošanu attiecīgajā dalībvalstī. Kopsavilkums Moderno tehnoloģiju pasaulē patērētāju iepirkšanās process arvien vairāk digitalizējas, radot jaunu un arvien apjomīgāku digitālās starpniecības pakalpojumu tirgu. Šāds tirgus ar savu popularitāti patērētāju vidū no tā atkarīgus padara mazā un vidējā līmeņa tirgus dalībniekus. Savukārt dominējošu spēku tirgū iegūst populāru starpniecības platformu īpašnieki ar lielu piesaistīto patērētāju loku, gūstot iespējas diktēt spēles noteikumus komersantiem, kas vēlas ar platformas palīdzību atrast savu preču un pakalpojumu pircējus.

Lai šis perspektīvais un strauji augošais tirgus neradītu iespējas negatīvi ietekmēt konkurenci un kaitēt mazo un vidējo uzņēmumu biznesam, Eiropas Savienība ir pieņēmusi būtiskus noteikumus, kas faktiski regulē attiecības starp digitālajiem starpniekiem un komersantiem, cenšoties līdzsvarot abu pušu tiesiskos spēku samērus. Minētais regulējums nozīmē, ka ikvienam digitālās starpniecības platformas īpašniekam rūpīgi jāpārskata savi līgumi ar sadarbības partneriem, izstrādājot jaunus, Regulai atbilstošus sadarbības noteikumus un ieviešot jaunas procedūras sūdzību izskatīšanai. Savukārt, komersantiem, kuru tiesiskās intereses aizskar digitālās starpniecības pakalpojumu sniedzēji, ar Regulas palīdzību ir radīts jauns mehānisms, ar kura palīdzību iespējams aizstāvēt savas aizskartās intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vienots valsts regulējums izsijās veiksmīgākos aizdevumu platformu uzņēmumus

Juris Grišins, Capitalia vadītājs, 02.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotājiem zināmākais brīvās naudas ieguldīšanas instruments ir depozīti, taču tos var uzskatīt par investīciju dinozauriem.

Tie ir plaši zināmi, droši, bet ar mazu atdevi. Taču iedzīvotāji visā pasaulē meklē lielākas atdeves iespējas no ieguldījumiem, tāpēc pēdējā laikā tirgū ienāk arvien jauni produkti, kas piedāvā gan augstāku atdevi, gan attiecīgi arī risku. Viena no šādām ieguldījumu iespējām ir aizdevumu platformas. Šo investīciju veidu bieži izvēlas tā dēvēti jaunie profesionāļi un tie, kuri vēlas paplašināt savu gadiem veidoto ieguldījumu portfeli.

Aizdevumu platformas ļauj daudziem investoriem būt par līdz-īpašnieku vienam aizdevumam, kas izsniegts privātpersonai vai uzņēmumam. Savukārt aizdevuma ņēmējiem platformas nodrošina alternatīvu finansējuma avotu, kas var būt sevišķi noderīgs situācijās, kad banku finansējums tiem nav piemērots vai pieejams. Platforma nodrošina šo aizdevumu piedāvāšanu ieguldītājiem, kā arī administrē norēķinus starp aizdevuma saņēmēju un investoriem. Ir divu tipa aizdevumu platformas, katrai no tām ir nedaudz savādāks darbības princips un arī atšķirīgs regulējums no finanšu nozares uzraugu puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta industrija. Pamatā tas ietver to, ka savā starpā sacenšas gan profesionālie videospēļu spēlmaņi, gan amatieri.

Attiecīgi šādas virtuālās sacensības tiek straumētas internetā un uz to fināliem tiek pulcinātas pilnas arēnas ar skatītājiem, kuri uz šiem pasākumiem iegādājās biļetes.

Eksistē pieņēmums, ka ir milzīgs potenciāls pelnīt no šīs industrijas tālākas attīstīšanas, kas nozīmē lielākus ienākumus no reklāmām, to pašu biļešu pārdošanas, raidīšanas pa TV utt. Ik pa laikam pat tiek spriests, ka e-sporta pasākumiem blakus jau ierastajām sporta disciplīnām vajadzētu būt iekļautiem tradicionālo sporta spēļu programmās, kur labākajiem šīs jomas censoņiem tiek pasniegtas tādas pašas medaļas.

Arī šis apstāklis uzsver to, ka videospēļu industrija pašlaik atrodas straujas izaugsmes stadijā, un var paspekulēt, ka tā tālākā nākotnē pat, iespējams, tā mērķē uz Olimpiskajām spēlēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kolektīvā finansēšana – jauns regulējums un iespējas uzņēmējiem

Krišjānis Bušs, vecākais speciālists, zvērināta advokāta palīgs ZAB COBALT SIA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiešsaistes platformu uzvaras gājiens

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iniciatīva, Eiropas Savienībā (ES) veidot vienotu regulējumu darbam digitālajās platformās, ir vajadzīga, tomēr svarīgi, lai tiek ņemts vērā tajās strādājošo cilvēku viedoklis, intervijā pauda kurjerpiegāžu platformas "Wolt" vadītāja Baltijā un SIA "Wolt Latvija" valdes locekle Līsa Ristala.

Viņa sacīja, ka kurjeru skaits, kuri Baltijā strādā, izmantojot "Wolt" platformu, pārsniedz 7000, tostarp Latvijā ar "Wolt" sadarbojas gandrīz 2000 kurjeru.

"Ir redzams, ka platformas pamatā cilvēki izmanto, lai gūtu papildu ienākumus darba elastīguma dēļ. Ja šis elastīguma princips no platformu darba pazudīs, tad, visdrīzāk, cilvēkiem vairs nebūs intereses par šāda veida darbu. Ir skaidrs, ka izmaiņas darba likumdošanā ir ne tikai vēlamas, bet pat nepieciešamas, jo mēs vairs nedzīvojam industrializācijas laikmetā, kad cilvēki noteiktu stundu skaitu katru dienu strādāja rūpnīcā un kad darba likumdošana arī radās. Mēs pašlaik esam 21.gadsimtā, kad cilvēki elastīgi var izlemt, kā un kad pārdot savu darbalaiku. Darba tirgus viennozīmīgi virzās šajā virzienā, un tam ir jāseko arī darba likumdošanai," uzsvēra Ristala.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai gaidāms Wolt un citu platformu cenu kāpums: ar platformu darbiniekiem varētu būt jāslēdz darba līgumi

Zane Bormane, advokātu biroja WALLESS asociētā partnere, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālajās darba platformās Eiropas Savienībā (ES) strādā vairāk nekā 28 miljoni cilvēku. Aplēses liecina, ka 2025. gadā platformās nodarbināto skaits būs gandrīz dubultojies, sasniedzot 43 miljonus. ES Padome ir paziņojusi, ka gatavojas sākt sarunas par platformu darbinieku darba nosacījumu un darba apstākļu uzlabošanu (EK Direktīva 2021/0414) 1.

Eksperti prognozē, ka tas vārētu sadārdzināt Wolt un citu līdzīgo platformu sniegtos pakalpojumus un daudzas platformas varētu mainīt uzņēmējdarbības modeļus.

Dažādi internetā bāzēti uzņēmumi tiek klasificēti kā digitālās darba platformas. Šie uzņēmumi pārstāv dažādas nozares un sniedz servisu, kas tiek nodrošināts fiziski – transporta, kurjeru, preču piegādes, tīrīšanas vai aprūpes pakalpojumus. Savukārt, citi sniedz pakalpojumus tikai tiešsaistē – veic tulkojumus, piedāvā IT un dizaina pakalpojumus. Vairumam šo darbinieku ir nepareizs nodarbinātības statuss – daudzas platformas tos klasificē kā pašnodarbinātos.

Ieviešot direktīvu, tiks labota Eiropas Parlamenta un ES Padomes regula 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos, novēršot trūkumus attiecībā uz šajos pakalpojumos nodarbināto personu statusu, neatkarīgi no vietas, kur ES šāda platforma reģistrēta. Tas ļaus miljoniem gadījuma darba darītāju piekļūt tiesībām uz nodarbinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidotā TESLA koplietošanas platforma OX DRIVE pēc četru mēnešu darbības paplašinājusi auto paņemšanas un atstāšanas darbības zonas Rīgā un Pierīgā, tagad aptverot 11 jaunas apdzīvotas vietas - Mārupi, Jaunmārupi, Piņķus, Babīti, Baltezeru, Ādažus, Vadlaučus, Vecmīlgrāvi, Ulbroku, Baložus un Vecāķus.

Līdz šim TESLA koplietošanas platformas darbības zonas bija tikai Rīga un Jūrmala.

“OX DRIVE ir izvēlējies pietiekami dinamisku attīstības stratēģiju, un mēs attīstāmies kopsolī ar mūsu platformas lietotājiem. Jaunās zonas ir izvēlētas, balstoties uz mūsu platformas lietotāju pārvietošanās paradumiem un dzīvesvietu. Jau pirmajās dienās, kopš jaunu zonu pievienošanas platformai, esam novērojuši pietiekami lielu lietotāju atsaucību Pierīgas zonām, kas novērtē radītās ērtības, lai dotos uz Rīgu un pēc tam atpakaļ uz mājām,” norāda Egija Gailuma, OX DRIVE līdzdibinātāja.

Zonu paplašināšana paver lielākas iespējas TESLA koplietošanas platformas izmantošanai - gan biežākai un ērtākai tās lietošanai, gan palielinot potenciālo platformas lietotāju loku, ņemot vērā Pierīgā dzīvojošo iedzīvotāju skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Ieguldījumu platformu kredītu jutīgums pret ekonomiskās attīstības ciklu ir augstāks

Žanete Hāka, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu platformās pieejamo kredītu augstās procentu likmes norāda uz riskantākiem aizņēmējiem, kas citviet par zemākām procentu likmēm aizdevumus nav saņēmuši, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Tādējādi šo platformu kredītu jutīgums pret ekonomiskās attīstības ciklu ir augstāks. Turklāt uz ieguldījumu platformu sabiedrībām neattiecas kapitāla prasības, kuru izpilde ekonomiskās lejupslīdes fāzē palīdzētu absorbēt zaudējumus un tādējādi ļautu platformām turpināt darbību.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju 2019. gada beigās Latvijā darbojās septiņas ieguldījumu platformas un ieguldītāju skaits tajās pārsniedza 290 tūkstošus.

Latvijas Bankas 2018. gada Finanšu stabilitātes pārskatā par ieguldījumu platformām tika minēts, ka šo platformu darbības modeļi var būt dažādi, bet Latvijā ieguldījumu platformas galvenokārt piedāvā iegādāties cedētus kredītus. Šis uzņēmējdarbības modelis no parastā kopfinansējuma platformu modeļa atšķiras ar to, ka starp ieguldītāju un aizņēmēju ir starpnieks, kas izsniedz kredītu uzņēmējam vai patērētājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā reģistrētās kolektīvās finansēšanas platformas Crowdestor OU, kuras patiesā labuma guvējs Jānis Timma lielu daļu ar platformu saistītos uzņēmumus ir reģistrējis Latvijā, nav kļuvusi par Latvijā reģistrētu pūļa platformu, lai arī tas iespējams, bet tās galvenā kompānija SIA Crowdestor Investments uz 29. augustu Valsts ieņēmumu dienestam bija parādā 66 651 eiro.

Vēsturiskā sāga

Pūļa platformas Crowdestor sāga kļuva aktuāla pēc vairāku Igaunijā reģistrētu pūļa platformu defoltiem, kur vienā gadījumā bija saistība arī ar Latvijas pilsoņiem. Rakstu sēriju par pūļa finansējumu, kas tobrīd Latvijā nebija regulēts finanšu pakalpojums, Diena sāka 2021. gada 19. janvārī, norādot, ka Jāņa Timmas sazarotais pasākums piedāvā pārāk cerīgus procentus investoriem, kur daļai nav cerību izdzīvot, kā arī uz to, ka daļā gadījumā J. Timma izsludina aizņēmumus paša īpašumā esošiem uzņēmumiem, piemēram, SIA Powerhause Sarkandaugava. Igaunijas juridiskās firmas Magnusson partneris Deniss Piskunovs bija tas kurš izmeklējot pūļa finansēšanas platformas Envestio krahu, atrada personāliju saikni ar Crowdestor un Dienai norādīja uz to.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc privātā preču zīme nozīmē daudz vairāk nekā tikai "lēti"

Andris Aire, "Rimi Baltic" privātās preču zīmes direktors, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties interesei par vīna kultūru un arvien plašākām iespējām apgūt padziļinātas zināšanas, Latvijas vīnziņi un uzņēmēji radījuši jaunu, starptautisku vīna kultūras apguves platformu - "WineTeach".

Piesaistot vairāk nekā 10 starptautiski atzītus vīnziņus no visas pasaules, platformas mērķis ir informatīvi izklaidējošā un nepretenciozā veidā dalīties vīnziņu zināšanās gan ar profesionāļiem, gan iesācējiem, tādējādi laužot stereotipus un iedrošinot par vīna kultūru uzzināt vairāk.

Pirmo mēnešu laikā kopš jaunās mācību platformas darbības uzsākšanas, vairāk nekā 30 000 interesentu no tādām pasaules valstīm kā Latvija, Itālija, Grieķija, Francija, Lielbritānija, Spānija, Portugāle, ASV un citas izmantojuši iespēju piedalīties kādā no organizēto mācību apguves formātiem. Kļūstot par "WineTeach" platformas lietotāju, ikviens regulāri piekļūst izglītojošam un interaktīvam materiālam par vīna kultūru un var piedalīties dažādos tiešsaistes notikumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Pārcel veikalu uz internetu? Kas Tev jāzina

Katrīne Pļaviņa, ZAB "VILGERTS" zvērināta advokāte, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, Tava komanda jau sen apsver iespēju atvērt interneta veikalu. Iespējams, Tu to dari tikai tagad, jo ceri tā pārdzīvot Covid-19 pandēmiju. Lai arī cik ātri pieņēmi lēmumu par tirdzniecības pārcelšanu uz internetu, visticamāk, apsvēri pēc iespējas ātrāk palaist savu lapu vai parakstīt līgumu ar kādu no e-komercijas platformām.

Mēs ceram, ka Tev izdosies un interneta veikals kļūs par vēl vienu stabilu ienākumu avotu post-Covid pasaulē. Lai tas tā būtu, pārbaudi, vai veikala ieviešanas laikā neko neesi piemirsis.

1. Sargā savu preču zīmi un ievēro citu tiesības

Atceries reģistrēt sava interneta veikala zīmolu kā preču zīmi. Padomus reģistrācijai atradīsi, klikšķinot šeit. Ja veikals būs sekmīgs un kļūs populārs, preču zīmes reģistrācija aizsargās pret iespējamiem negodprātīgu konkurentu centieniem zīmolu neatļauti izmantot.

Izvēloties domēnu, atceries pārbaudīt, vai tādu pašu zīmolu vai ļoti līdzīgu jau neizmanto cits veikals vai persona. Pārbaudi gan interneta meklētājā, gan arī preču zīmju datu bāzēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmija izgaismo uzticības krīzi pūļa finansējuma platformās

Capitalia vadītājs Juris Grišins, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās divās nedēļās finanšu tirgos varēja novērot, kā lielākā daļa investoru vēlējās savā īpašumā turēt nevis vērtspapīrus, bet naudu. Rezultātā strauji ir kritušās akciju un obligāciju vērtības.

Šī vēlme pēc naudas līdzekļiem nav gājusi secen arī pūļa finansējuma platformām, kas veicinājis divas rīcības. Pirmā – investori, kur vien iespējams, mēģina pārdot vai pieprasīt atmaksāt savus ieguldījumus, otrā - investori beidz vai nozīmīgi samazina jaunu ieguldījumu veikšanu.

Šie abi faktori ir kā nozarei jau sen nepieciešamais bēgums, pēc kura var redzēt, kurš ir peldējies bez biksēm. Baidos, ka skats šoreiz nebūs no patīkamākajiem.

Pirmkārt, šis ir tests pašu platformu biznesa modeļiem – vai situācijā, kad finansēto projektu apmērs strauji samazinās (vai ir nulle), tā vēl gūst pietiekošus ienākumus, piemēram, no aizdevumu apkalpošanas, lai segtu darbības izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatītāji pasaules čempionātu hokejā klātienē varēs skatīties no 1.jūnija, šodien nolēma Ministru kabinets.

Valdības pieņemtie grozījumi Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredz, ka Hokeja čempionāta spēles varēs skatīties personas, kuru sertifikāts apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju un ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, vai arī no 22 līdz 90 dienām pēc "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "AstraZeneca" vakcīnas otrās devas saņemšanas.

Hokeja spēles klātienē būs atļauts skatīties personām, kuras ir pārslimojušas ar Covid-19.

Skatītājiem biļešu kontrolierim būs jāuzrāda personalizēta ieejas biļete, kurā norādīts biļetes lietotāja vārds un uzvārds, kopā ar derīgu personu apliecinošu dokumentu un sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tirgoties internetā, nepārkāpjot noteikumus

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls/Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercija ir tirdzniecības nākotne, uz ko būtisku ietekmi atstājusi Covid-19 pandēmija. Tomēr pat pēc ārkārtējās situācijas beigām iepirkšanās apjomi interneta vidē turpina palielināties – aizvien vairāk klientu vēlas iegādāties preci, nepametot savus mājokļus. Taču kam jāpievērš uzmanība, lai darbojoties e-komercijā, nepārkāptu noteikums.

Daudzi Latvijas uzņēmumi jau sen pārdod savas preces tiešsaistē, bet citi bija spiesti pārcelt tirdzniecību uz interneta vidi, lai pandēmjas laikā saglabātu biznesu. Daudziem ir izveidotas savas platformas, bet daži izmanto tādas pasaulē zināmas platformas kā "amazon.com", "Etsy" un citas. Turklāt tirdzniecība internetā paver plašākas iespējas – pasaules tirgu iespējams sasniegt vien ar pāris klikšķu palīdzību. Veikt tirdzniecību starptautiski nekad vēl nav bijis tik viegli. Tomēr, arī veicot tirdzniecību internetā, ir jāņem vērā virkne likumdošanas prasību. Turklāt, ja pārdošana notiek starptautiski, jāapzinās, ka noteikumi dažādās valstīs var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidotā Tesla koplietošanas platforma OX DRIVE paredz būtisku koplietošanas tirgus izaugsmi 2024. gadā, ko sekmē iedzīvotāju paradumu maiņa, it īpaši gados jaunākajiem Rīgas iedzīvotājiem, kas nesteidz iegādāties īpašumā savu automašīnu.

Tāpat koplietošanas auto pieprasījumu nosaka arvien ierobežotāka Rīgā stāvvietu pie mājām pieejamība, pieaugošās uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī jauna transportlīdzekļa iegāde kļūst arvien dārgāka. Vēl svarīgs faktors, ka koplietošanas auto cenas ziņā spēj konkurēt ar taksometriem arī nelielos attālumos.

Pērn arī Latvijā dibinātā platforma OX DRIVE noslēdza vienošanos ar Industra Bank par 2,8 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu jaunuzņēmuma autoparka attīstībai. Tas ļauj būtiski palielināt autoparku par 80 Tesla automašīnām, sasniedzot jau 200 elektroauto koplietošanai. Kopš platformas darbības sākuma 2022. gada vasarā, tā ir piedzīvojusi strauju attīstību, sasniedzot vairāk nekā 45 tūkstošus platformas lietotāju, kas kopā veikuši 90 tūkstošus braucienu ar kopējo nobraukumu vairāk nekā 2,3 miljonu km. Līdz ar autoparka papildinājuma būtiski pieaug arī lietotāju skaits un braukšanas biežums, ko var skaidrot ar pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 6. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno "Preču zīmju likumu", kura mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jaunais likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Likums izstrādāts, lai ieviestu nacionālajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums, jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem, skaidro ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Pigu Grupas platformai pievienojušās jau 1100 kompānijas

Anda Asere, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar tiešsaistes tirdzniecības platformas "marketplace" ieviešanu "Pigu Grupas" internetveikalu sortiments paplašinās par desmit tūkstošiem vienību mēnesī.

"Dažu mēnešu laikā kopš darbojas "marketplace", reģistrācijas procesu pilnībā ir veikušas vairāk nekā 1100 kompānijas no visām trim Baltijas valstīm. Lietuvā ir lielākais tirgus, tāpēc vairāk nekā puse pieteikumu veido Lietuvas uzņēmēji, savukārt otru daļu veido pieteikumi no Latvijas un Igaunijas. Aptuveni 50 tirgotāji jau ir uzsākuši pārdot savas preces interneta veikalā 220.lv, tāpēc paredzam, ka dažu gadu laikā tirgotāju skaits visās trīs valstīs pārsniegs divus tūkstošus," teic Daiņus Ļuļis (Dainius Liulys), "Pigu Grupas" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Big Bang Realty: Sākums ir grūtāks nekā plānojām

Ilze Žaime, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tika gaidīta lielāka atsaucība, taču tas nenozīmē, ka ir laiks apstāties, biznesa portālam db.lv atzīst "Big Bang Realty" veidotājs Oskars Zariņš.

Db.lv jau rakstīja par jaunu pašmāju platformu nekustamo īpašumu aģentiem "Big Bang Realty". Kopš tās darbības uzsākšanas šā gada septembra vidū, platforma piesaistījusi pirmos klientus.

Viens no "Big Bang Realty" izveidotājiem Oskars Zariņš atzīst - plānojis, ka sākotnējā atsaucība būs lielāka un lietotājus izdosies atrast īsākā laika posmā, taču sākums - tāpat kā lielākajai daļai jaunuzņēmumu - izrādījies grūtāks.

"Daudzi vēl līdz galam nesaprot, ar ko mēs nodarbojamies, jo mūsu ideja ir jauna. Pašreiz ir skaidrošanas periods," stāsta O.Zariņš. Šo mēnešu laikā organizētas vairākas prezentācijas un tikko sākts apmeklēt arī augstskolas, kur dalās savā pieredzē un stāsta arī par platformas mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

OX DRIVE dubulto autoparku, investīcijām platformā pārsniedzot 4 miljonus eiro

Db.lv, 04.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidotā TESLA koplietošanas platforma OX DRIVE pirmā darbības gada laikā sasniegusi vairāk nekā 30 tūkstošus platformas lietotāju, kas kopā veikuši 40 tūkstošus braucienu ar kopējo 1,8 miljonu km nobraukumu.

Uzņēmums paplašinājis arī autoparku līdz 110 TESLA modeļiem, bet līdz gada beigām to skaitu plānots palielināt jau līdz 200 vienībām. Šobrīd OX Drive platforma vasarā piedāvā iznomāt arī premium “Porsche Taycan 4S” un “Porsche Taycan 4S Sport Turismo”.

OX DRIVE attīstītājs ieguldījis vairāk nekā 4 miljonus eiro platformas attīstībā. Platforma sāka darboties pērn 30. jūnijā.

Kā norāda Egija Gailuma, OX DRIVE līdzdibinātāja, šis ir veiksmes stāsts, kas apliecina, ka jauni uzņēmēji Latvijā spēj īstenot ambiciozus plānus: “Līdz šim koplietošanas platformas bija ienācējas mūsu tirgū, bet mums izdevās apliecināt Latvijas spējas tehnoloģiju jomā, attīstot sarežģītu biznesu un spējot tam piesaistīt kapitālu. Mēs apzināmies, ka šis ir tikai sākums, tāpēc jau strādājam pie jaunu tirgus apgūšanas un ceram, ka nākamā gada laikā OX DRIVE darbosies vairākās valstīs. Katrā ziņā mūsu vērtības paliks nemainīgas – būt uzticīgiem nākotnes mobilitātes konceptam un tehnoloģiju pionieriem, piedāvājot koplietošanas platformā tikai premium elektroautomašīnas.”

Komentāri

Pievienot komentāru