Eksperti

Pandēmija izgaismo uzticības krīzi pūļa finansējuma platformās

Capitalia vadītājs Juris Grišins, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Pēdējās divās nedēļās finanšu tirgos varēja novērot, kā lielākā daļa investoru vēlējās savā īpašumā turēt nevis vērtspapīrus, bet naudu. Rezultātā strauji ir kritušās akciju un obligāciju vērtības.

Šī vēlme pēc naudas līdzekļiem nav gājusi secen arī pūļa finansējuma platformām, kas veicinājis divas rīcības. Pirmā – investori, kur vien iespējams, mēģina pārdot vai pieprasīt atmaksāt savus ieguldījumus, otrā - investori beidz vai nozīmīgi samazina jaunu ieguldījumu veikšanu.

Šie abi faktori ir kā nozarei jau sen nepieciešamais bēgums, pēc kura var redzēt, kurš ir peldējies bez biksēm. Baidos, ka skats šoreiz nebūs no patīkamākajiem.

Pirmkārt, šis ir tests pašu platformu biznesa modeļiem – vai situācijā, kad finansēto projektu apmērs strauji samazinās (vai ir nulle), tā vēl gūst pietiekošus ienākumus, piemēram, no aizdevumu apkalpošanas, lai segtu darbības izmaksas.

Otrkārt, šis ir tests platformu piedāvāto projektu kvalitātei, noslēgto dokumentu spēkam, kā ari izvērtēšanas un pārvaldes procedūru atbilstībai. Pat lielākās Baltijas valstu platformas ir bijušas spiestas īstenot vērienīgas iekšējas reorganizācijas un komunikācijas kampaņas, lai saglabātu investoros mieru un uzticību. Savukārt platformas, kas ir jau pirms šīs krīzes flirtējušas ar investoriem uz krāpniecības robežas, sākušas izmantot Covid-19 kā atrunu, lai durvis slēgtu.

Savstarpējo ieguldījumu platformā "Mintos" martā darījumu apmērs ir nokrities vairāk nekā uz pusi, salīdzinot ar situāciju februārī. Savukārt platforma "Gruupeer" investoriem vairs neļauj izņemt naudu, un Rietumeiropas privātie investori par viņu darbības pārbaudi ir vērsušies policijā. Mazākas platformas, kā, piemēram, "Monethera", ir paziņojušas, ka savu darbību pārtrauc, atstājot daudzus investorus lielā neziņā. Savā ziņā šī pandēmijas krīze ir nozarei pat labākas zāles, nekā regulācija, kas tai jau sen bija nepieciešama.

Šī krīze arī investoriem ļaus ātri un efektīvi atsijāt tās platformas, kas darbojas pārdomāti, ētiski un profesionāli, no tām, kas savā darbībā nav bijušas līdz galam godprātīgas.

Mans minējums, ka platformu skaits tuvāko mēnešu laikā Baltijas valstīs samazināsies vismaz uz pusi. Diemžēl, šī arī būs bijusi sāpīga mācība daudziem investoriem, kas noteikti ir vai vēl zaudēs savus ieguldījumus. Kā platformām būtu jāstrādā pēc krīzes Lai veicinātu labāku un drošāku lēmumu pieņemšanu, savstarpējo ieguldījumu platformām būtu, pirmkārt, jāsniedz standartizēts un plašāks informācijas apmērs par aizdevumiem, kas regulāri jāatjauno. Otrkārt, jāveic investoru kvalifikācijas tests, lai pārbaudītu vai investori spēj veikt uzņēmumu finanšu analīzi, un, treškārt, jāpiedāvā rīki un regulāras apmācības investoriem, lai veicinātu to spēju izvērtēt ieguldījuma darījumus.

Platformas operatoru motivācija noslēgt darījumu un nopelnīt komisiju nav identiska ar investoru motivāciju, kas ir - sekmīgi atgūt atpakaļ naudu. Dažādas motivācijas vienmēr ir augsne potenciāliem strīdiem. Visvienkāršākais no veidiem, kā to atrisināt, būtu noteikt platformas operatoram katrā darījumā veikt ieguldījumu arī ar paša līdzekļiem.

Tāpat platformas operatoram būtu jānosaka skaidras prasības par to, kāda informācija un kādā veidā tā tiek norādīta par katru finansējamo darījumu (līdzīgi kā uzņēmumiem izlaižot finanšu instrumentus), tostarp kamēr aizdevums ir aktīvs (atkal var balstīties uz fondu biržu paraugiem).

Protams, efektīvākais no veidiem, kā aizsargāt investorus, būtu nosacījums, ka platformas gūst komisiju tikai tad, ka aizdevums ir atgūts. Mans ieteikums tām platformām, kas izdzīvos šo pandēmijas krīzi ir sekojošs. Kamēr vēl nav izstrādāts vienots Eiropas regulējums, lai nezaudētu investoru uzticību, nozarei kopumā vajadzētu veikt daudz aktīvāku pašregulāciju un pielāgot savu finanšu motivāciju investoru motivācijai. Savukārt investoriem - apzināties, ka pūļa finansēšanas platformās kurš katrs uz labu laimi nopelnīt nevar – ir nepieciešama iedziļināšanās un rūpīga priekšizpēte.

Platforma ir kā sludinājuma dēlis - gribi investē, gribi ne. Slikti ieguldījuma lēmumi negulstas uz platformu atbildību un neietekmē to tūlītēju finanšu darbību. Tam būtu jāmainās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka pūļa finansējums ir viens no modernākajiem veidiem, kā piesaistīt kapitālu savam biznesam vai nekustamā īpašuma attīstībai un EstateGuru tic, ka kopā varam sasniegt vairāk. Tāpēc platformā šobrīd pieejama vēl nebijusi kampaņa nekustamā īpašuma attīstītājiem un uzņēmējiem Latvijā.

Līdz ar Rīgas pašvaldības izsludināto konkursu par līdzfinansējuma piešķiršanu dzīvojamo ēku un kultūrvēsturisko namu atjaunošanai, arī EstateGuru vēlas padarīt pilsētas namu atjaunošanu pēc iespējas izdevīgāku, piemērojot 1.5% atlaidi aizdevuma procentu likmei visiem aizņēmējiem*, kas papildus šim līdzfinansējumam, platformā piesaistīs finansējumu īpašuma attīstībai.

“Līdzfinansējuma piešķiršana ir lieliska iniciatīva no Rīgas pašvaldības, un arī mūsu klientu vidū esam novērojuši atsaucību šim projektu konkursam. Tieši tāpēc vēlamies padarīt projektam atbilstoša, izdevīga un ērta finansējuma saņemšanu vēl pieejamāku nekustamo īpašumu attīstītājiem! Vienmēr priecājamies ne tikai par veiksmīgi realizētiem projektiem platformā, bet arī par sakārtotāku pilsētvidi mums apkārt - renovētiem īpašumiem, kas papildina tirgu ar kvalitatīvu piedāvājumu, kas atbilst mūsdienīgu pircēju vēlmēm,” komentē EstateGuru vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #38

DB, 29.09.2020

Dalies ar šo rakstu

Pēc finanšu sektora "kapitālā remonta" Latvijā naudu iesaldē bez paskaidrojuma un klusē divus gadus – šāds ir "Dienas Biznesa" secinājums, uzklausot gan juridisku, gan fizisku personu stāstus par kontu slēgšanu, to neatvēršanu.

Baidījāmies nokļūt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, bet nokļuvām tīrās naudas valstībā.

AML prasības ir acīmredzami pārspīlētas un tas sāk satraukt arī valdības koalīciju.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 29. septembra numurā:

  • viedokļi - kāpēc bankas vairs nevēlas un nespēj strādāt ar ārzemju uzņēmējiem
  • aktuāli - minimālais socnodoklis var kļūt par spridzekli
  • tēma - gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu
  • finanses - pārāk daudz banku
  • ārpolitika - Covid krīze izceļ vairāku ātrumu Eiropas realitāti
  • aviācija – starptautiskais uzņēmums "TAV Airports Holding" ir gatavs ieguldīt Rīgā
  • zaļā ekonomika - meža platības de jure un de facto
  • pūļa finansējums - alus darītava jauna kvartāla sākumam
  • brīvdienu ceļvedis - Liene Treimane, Rīgas Starptautiskā kinofestivāla "RIGA IFF" direktore

Komentāri

Pievienot komentāru