Eksperti

Pūļa finansējums vai valsts atbalsts: kas ātrāk notic Latvijas jaunuzņēmumu potenciālam?

Vilnis Priedītis, attiecību aplikācijas “Matchful” dibinātājs & valdes priekšsēdētājs, 29.04.2024

Jaunākais izdevums

Lai saņemtu atbalstu vai piesaistītu investīciju fondus, jaunuzņēmumiem ir jāsasniedz noteikts izaugsmes līmenis. Dažādām platformām vai lietotnēm ir jāsasniedz noteikts lietotāju skaits, tikai tad iespējams pretendēt uz atbalstu, tāpēc bieži vien nepietiek tikai ar labu ideju.

Nepieciešama arī spēcīga komanda, kas spēj skaidrot ideju, sekmējot sabiedrības interesi. T.s. pūļa finansējums, piesaistot daudzus nelielus investorus – privātpersonas, var kalpot kā atspēriena punkts Latvijas jaunuzņēmumiem, lai sasniegtu nākamo attīstības stadiju.

Ja analizējam jaunuzņēmumus, kuru pamatā ir ideja par lietotni, tad jāuzsver, ka investīciju fondi iesaistās, kad produkts jau ir gatavs, “palaists” un sasniedzis noteiktu lietotāju skaitu. Katram fondam var būt atšķirīgas prasības – 10 000 lietotāju vai pat 30 000, kas ir normāli, jo fondi ik dienas saņem daudz idejas. Attiecīgi rodas jautājums – kā jaunuzņēmumu dibinātājiem nonākt līdz attiecīgajam līmenim? Šeit der atcerēties, ka spēks bieži vien ir spējā apvienoties kopīgam mērķim, tāpēc risinājums var būt arī daudzu nelielu investoru - līdzīpašnieku piesaiste. Esam Latvijas uzņēmums ar vairāk nekā 100 līdzīpašniekiem - cilvēki var iegādāties kapitāldaļas un šie līdzekļi tiek investēti uzņēmumā. Esam pārliecinājušies, ka cilvēki Latvijā ir gatavi noticēt labām idejām un kopīgiem spēkiem radīt lielas lietas. Mūsu valstī ir radoši un talantīgi cilvēki, kuri spēj radīt idejas ar ļoti augstu potenciālu un pievienoto vērtību, un arī cilvēki, kuri spēj to saskatīt. Šobrīd vērojama ļoti liela interese tieši par dažādām lietotnēm, tostarp par attiecību aplikāciju “Matchful”, taču joprojām esam atvērti jauniem līdzīpašniekiem, piedāvājot iegādāties sākot no desmit kapitāldaļām.

Izaicinājums - finansējuma piesaiste no riska kapitāla fondiem

Analizējot Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu kopumā, jāuzsver, ka finansējuma piesaiste var būt ļoti izaicinošs process. Pirms pāris gadiem veiktais pētījums par jaunuzņēmumiem Latvijā apliecināja, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir finansējuma piesaiste no riska kapitāla fondiem. Jo lielāks ideju un projektu skaits, jo sīvāka konkurence, un investori objektīvi nespēj pievērsties visiem. Alternatīvs risinājums, īpaši attīstības posmā, ir pūļa finansējums, tomēr arī šeit ir vairākas nianses. Aicinu jaunuzņēmumus ļoti rūpīgi analizēt dažādu pūļa finansēšanas platformu nosacījumus. Mūsu gadījumā, pēc šādas izpētes nonācām pie secinājuma, ka tā vietā, lai izvēlētos jau esošu platformu, jāizstrādā pašiem sava, ko arī izdarījām un jau esam pārbaudījuši praksē, piesaistot līdzīpašniekus.

Globālās konkurences ietekme

Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka galvenais, lai ir laba ideja, tad atradīsies arī finansējums, jāņem vērā, ka šobrīd, kad jaunuzņēmumu vide kļūst aizvien starptautiskāka, investoriem ir ļoti lielas izvēles iespējas – kur ieguldīt. Jaunuzņēmumi no Latvijas konkurē globālā tirgū, kur var veidoties ļoti dažādas situācijas. Piemēram, ja idejas autori bez pieredzes prezentē savu ideju, pastāv risks, ka investori nozags ideju. Tāpat var būt situācijas, kad ļoti veiksmīgu ideju neizdevīgu padara tieši investoru noteikumu realizēšana. Jo lielāka pieredze, jo vieglāk ir atrast veidus, kā mazināt riskus un piesaistīt investorus. Šobrīd ar kapitāldaļu pārdošanu esam piesaistījuši gandrīz 250 000 eiro, un plānā ir vēl 100 000 eiro piesaiste tieši šādā veidā. Summas ir pietiekami lielas, lai lietotne varētu uzsākt darbību, turklāt, ar katru piesaistīto ieguldījumu, pilnveidojam arī savas zināšanas šajā jomā.

Svarīga ne tikai ideja, bet arī komanda

Atsaucoties uz iepriekš minēto par to, cik svarīga ir ideja, jāuzsver, ka tam, protams, ir liela nozīme, tomēr vienlīdz svarīga ir arī komanda. Ideālā gadījumā komandā jābūt gan radošajiem un tehnoloģiju prātiem, gan cilvēkiem ar biznesa domāšanu un spēcīgām pārdošanas prasmēm. Mūsu komandā, piemēram, ir gan pārstāvji no finanšu tehnoloģiju nozares, gan programmētāji, gan reklāmas un pārdošanas speciālisti. Maz ticams, ka šādu pieredzi un zināšanas varētu apvienot vienā cilvēkā, tāpēc komandai un spējai sastrādāties ir liela nozīme. Un nepieciešams arī kāds ar pieredzi projektu un komandas vadībā – tas ir mans uzdevums.

Makroekonomiskās vides ietekme

Jaunuzņēmumus, tāpat kā uzņēmējdarbību kopumā, ietekmē dažādi faktori. Analizējot tendences sabiedrībā un mērķtiecīgi apspriežot, kādā jaunā biznesa virzienā iet, secinājām, ka daudzi cilvēki ir vīlušies ierastajās partneru aplikācijās, tāpēc radās ideja par lietotni, kurā ar mākslīgā intelekta algoritma palīdzību cilvēks var atrast otru cilvēku. Turklāt, tas nav stāsts par klasisku iepazīšanās lietotni, vairāk fokusējamies uz iespējām atrast biznesa partneri, jaunu kolēģi, mentoru, investoru vai, piemēram uzticamu partneri, ar kuru kopā ceļot vai sportot. Ja meklējat kolēģi, lietotne piedāvās cilvēkus, kas meklē jaunus karjeras izaicinājumus, ja – biznesa partneri, lietotne atkal piemeklēs piemērotāko, turklāt, tiek ņemti vērā arī personību psihotipi u.tml. aspekti, kas, domājot par ilgtermiņa sadarbību, ir ļoti svarīgi.

Ar lepnumu dēvējam sevi par Latvijas jaunuzņēmumu, tomēr aktīvi raugāmies arī ārvalstu tirgus virzienā – gan domājot par lietotāju piesaisti, gan investīcijām. Viens no primārajiem mērķa tirgiem, papildus Latvijai, ir arī Lielbritānija. Domāju, ka ikviens, kam izdevies veiksmīgi attīstīt jaunuzņēmumu, piekritīs, ka pirmie soļi ir visgrūtākie, tāpat arī pirmie mērķa tirgi. Ar katru nākamo ir nedaudz vieglāk, jo aug gan lietotāju skaits, gan pieredze un zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija izziņo valdes sastāvu piecu jaunu locekļu sastāvā.

Visi valdes locekļi jau ilgstoši piedalās jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības veicināšanā. Jaunievēlētā valde vadīs asociāciju turpmākos divus gadus.

Ar līdzšinējās valdes atbalstu asociācijai ir izdevies piesaistīt papildu finansējumu, pirmo reizi pasniegt Latvijas Jaunuzņēmumu balvu, kā arī kuplināt biedru skaitu to gandrīz dubultojot.

Pieteikumi saņemti no desmit kandidātiem. No tiem četri paši ir uzņēmumu radītāji. Tas ir līdz šim augstākais skaits jaunuzņēmēju kandidatūru, tādējādi apliecinot vēlmi Latvijā radīt un uzturēt atbilstošu vidi jaunu tehnoloģiju un produktu ar augstu pievienoto vērtību izveidei.

Vēlēšanās savu balsi iesniedza 88 biedri, divus valdes locekļus, Andri K. Bērziņu un Agnesi Veckalni, ievēlēti atkārtoti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauna ceļa atklāšana Latvijas tehnoloģiju izglītībā

Anna Andersone, “StartSchool” līdzdibinātāja, “Riga TechGirls” vadītāja, 07.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju zināšanas kļūst par kritiski svarīgu kompetenci, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju. Organizācijas aizvien biežāk cenšas piesaistīt cilvēkus, kuriem ir gan nepieciešamās zināšanas, gan praktiskās iemaņas. Tieši prasmju pilnveide ir lielākais izaicinājums, jo tam nepieciešama līdzdarbošanās tehnoloģiju biznesa kopienā, sadarbība ar jau esošiem uzņēmumiem un nozares ekspertiem.

Pēdējos gados esam spēruši nozīmīgu soli tehnoloģiju izglītības attīstībā, viens no piemēriem ir “Riga Techgirls”. Tomēr, neskatoties uz sasniegumiem, saskaramies ar būtisku izaicinājumu – trūkst cilvēku, kuriem ir gan tehnoloģiju, gan biznesa zināšanas, kā arī praktiskās iemaņas. Pirms vairākiem gadiem, viesojoties Francijā, uzzināju par starptautisko programmu “School42”, kas bija guvusi plašu atzinību un popularitāti.

Šī programma sagatavo cilvēkus darbam, sniedzot praktiskās iemaņas, un vairāk nekā 90% absolventu veido karjeru tehnoloģiju jomā. Tas mani iedvesmoja un lika aizdomāties, kādēļ Latvijā nav līdzīgas iniciatīvas? Mums nav milzīgu dabas resursu, ko eksportēt, kādreizējais plāns, būt par tranzīta valsti starp Rietumiem un Austrumiem, vairs nav aktuāls. Tāpēc svarīgs ir tikai tas, ko paši spēsim radīt, un tas, vai varēsim radīt produktus un pakalpojumus ar pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

2023.gada nozīmīgākā investīcija Latvijā - ieguldījums tehnoloģiju uzņēmumā Digital Mind

Db.lv, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) pasākumā "Gada investors 2023" par 2023.gada nozīmīgāko gada investīciju atzina Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonda "Livonia Partners" veikto ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā "Digital Mind", lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju kompānijas "EIP Dynamics" iegādi.

Polijas uzņēmums ir viens no lielākajiem "Microsoft" "Dynamics ERP" risinājumu nodrošinātājiem, kas apkalpo lielus uzņēmumus Polijā, Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā. Investīciju darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

"Gada finanšu konsultants" balvas ieguvējs ir "Superia" par dažāda veida finanšu konsultācijām vairākos investīciju darījumos, bet "Gada juridiskais konsultants" ieguvējs ir "Cobalt" par konsultācijām piecos nozares pārdošanas darījumos .

Institucionālo investoru sektorā apbalvojuma "Gada ilgtspējas balva" ieguvējs ir "Merito & Saules Energy" par ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas projektos, savukārt, privāto investoru kategorijā apbalvojumu "Gada labākā sindicētā investīcija" ieguva “ASP Asset Management AIFP” par ieguldījumu jaunuzņēmumā “Monetizr”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējkapitāla investīciju uzņēmums "Practica Capital" ir sekmīgi pabeidzis finansējuma piesaisti savam trešajam un līdz šim lielākajam fondam "Practica Venture Capital III". Tas nodrošinās finansējumu sēklas stadijas jaunuzņēmumiem Baltijas valstīs.

“Practica Venture Capital III” ir trīs reizes lielāks kā iepriekšējais fonds, tāpēc reģionam šis ir ļoti būtisks ieguvums finansējuma pieejamības ziņā.

"Lielākā daļa finansējuma, kas tiek investēti agrīnas stadijas jaunuzņēmumos Eiropā, ir no konkrētajā valstī vai reģionā strādājošiem iespējkapitāla fondiem. Mēs šādā kontekstā saskatījām iespēju Baltijas reģionā, kur acīmredzami pietrūkst finansējuma tieši šajā uzņēmumu attīstības posmā," saka Arvidas Blože (Arvydas Bložė), "Practica Capital" partneris. "Mēs priecājamies par Baltijas valstu pensiju fondu pārvaldnieku interesi attiecībā uz šādām investīcijām. "Practica Capital" ir arī atbalsts no Eiropas Investīciju fonda (EIF), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Lietuvas finanšu institūcijas (INVEGA), kā arī SEB un "Swedbank" Investīciju vadības uzņēmumiem. Beidzot iespējkapitāls arī Baltijas valstīs palēnām kļūst par aktīvu klasi, un tas mainīs investīciju spēles noteikumus kopumā."

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valstij ir jāturpina radīt priekšnoteikumi zinātņietilpīgo uzņēmumu atbalstīšanai

Egita Aizsilniece-Ibema, Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecības Briselē vadītāja, 27.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija var lepoties ar gudriem un talantīgiem cilvēkiem gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā – drosmīgākie mūsu laboratorijās radītās tehnoloģijas padara konkurētspējīgas un atrod noietu tirgu globālā mērogā.

Protams, šiem uzņēmīgajiem Latvijas talantiem ir nepieciešama ceļa karte zinātņu ietilpīgo uzņēmumu izaugsmei, un tās veidotāji lielā mērā ir zinoši speciālisti no valsts puses. Tieši ar tādu domu apkopojam zinātņietilpīgu uzņēmumu finansētājus un atbalstītājus, tāpat idejas, kā tehnoloģiju izstrādi vēl labāk atbalstīt nākotnē. Turklāt ne tikai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) strādā ar zinātņietilpīgu uzņēmumu atbalstīšanu. Maijā Latvijā notikušajā “Deep Tech Atelier 2024” konferencē iesaistījām visas puses – pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus un tehnoloģiju interesentus, publiskos un privātos investorus –, lai saprastu katra dažādās iespējas un būtisko, ko pievienot iepriekšminētajai ceļa kartei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Paplašinās atbalsts elektroauto iegādei uzņēmējiem

Ilona Noriete, speciāli Dienas Biznesam, 19.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieejams atbalsts ieguldījumiem klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās 29 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

LAD aicina iesniegt projektus atbalstam investīcijām ierobežotiem mērķiem pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Atbalstu iespējams gūt divos apakšpasākumos - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Tāpat dienesta pārstāvji norāda, ka attiecināmi ir ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Tāpat finansējums nav sadalīts pa reģioniem, bet pa mērķa virzieniem un atbalsta saņēmējiem.

"Atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās" piešķirtais finansējums ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir seši miljoni eiro un tas tiks sadalīts pa trijām saimniecību grupām. Mazo saimniecību grupai tiks piešķirts viens miljons eiro, vidējo saimniecību grupai 2,4 miljoni eiro un lielo saimniecību grupai 2,6 miljoni eiro, skaidro LAD pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pieci Latvijas jaunuzņēmumi ceļā uz globālu atpazīstamību

Sadarbības materiāls, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank kopā ar sadarbības partneriem organizē Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup) Nacionālo finālu, kas ir unikāla iespēja Latvijas jaunajiem uzņēmumiem savu biznesa ideju ne tikai prezentēt globālai žūrijai, bet arī uzrunāt savus potenciālos investorus un klientus visā pasaulē. Šogad par ceļazīmi uz Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālo finālu un kopējo balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā šogad cīnīsies pieci Latvijas jaunuzņēmumi, kas katrs savā jomā piedāvā revolucionārus risinājumus – no ilgtspējīgas pārtikas ražošanas līdz inovatīvām medicīnas tehnoloģijām.

Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs sacentīsies par iekļūšanu TOP100 labāko uzņēmumu vidū un nokļūšanu Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā šī gada nogalē. Kā skaidro Nacionālā fināla žūrijas pārstāve Elīna Volāne, starptautiski konkursi ar iespēju savu biznesa ideju prezentēt plašam ekspertu lokam ir nozīmīgs atspēriena punkts ikvienam uzņēmumam:

“Līdzās tehnoloģiju attīstībai ilgtspējas kontekstā, šogad finālistu vidū redzam vairākus uzņēmumus, kas risina medicīnas nozares izaicinājumus un piedāvā inovatīvus risinājumus. Pasaules Uzņēmējdarbības kauss šiem uzņēmumiem ir lieliska iespēja veidot atpazīstamību, sasniegt potenciālos klientus un investorus. Man ir gandarījums, ka arī šogad finālistu vidū ir konkurētspējīgas un uz inovācijām balstītas biznesa idejas, kas radītas pie mums Latvijā," teic Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Nacionālā fināla žūrijas pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas Latvijā: nozīmīgs atbalsts, bet vai pietiekami izmantots?!

Līga Sičeva, LTRK ES projektu daļas vadītāja, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO, VIDEO: NATO gadadienas ceļojumā uzņēmēji dalās pieredzē un diskutē par nākotni

Db.lv, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Modināšana. Lai kādu panāktu vai apsteigtu, Latvijai jāpamostas

Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle; Andris Nātriņš, Biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis, Banku augstskolas padomes priekšsēdētāja vietnieks, 22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trim gadsimtiem, 18. gadsimta pirmajā pusē, tagadējā Vidzemes teritorijā sāka darboties hernhūtieši jeb brāļu draudzes. Šis laiks un kustība pamatoti tiek dēvēta par Latvijas modināšanu, jo lika cilvēkiem apzināties savu vērtību, noticēt sev un tam, ka labāka dzīve ir atkarīga no mums pašiem.

Kā iznākums – savulaik plaši pazīstamā Piebalgas amatniecība, kā arī Rīgas mastu šķirotāja, pirmā latviešu lieluzņēmēja Jāna Šteinhauera ekonomiskā un politiskā darbība. Tā iedvesmoja zemnieku kārtas pārstāvjus Latvijā izglītoties, veidot spēcīgas saimnieciskās vienības, kā arī panākt lielāku ietekmi dažāda līmeņa varas struktūrās. Tālāk jau nākamajā gadsimtā – jūrskolu iniciatīva un veiksmīgie latviešu kārtas kuģu būvētāji un būvuzņēmēji. Vai šodien Latvija nav līdzīgā situācijā? Lai panāktu pārmaiņas, ir jānotic pašiem sev – šogad izstrādātajai Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijai ir visas iespējas kļūt par modināšanas pamatu visplašākajā sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spīķeru kvartālā 1.februārī darbu sāk inovācijām, sadarbībai un izaugsmes veicināšanai veltīts centrs "Startup House Riga", kuru varēs izmantot Latvijas jaunuzņēmumu kopiena, informēja centra pārstāvji.

Bezpeļņas centru izveidojuši Jānis Berdigans un Andra Bērziņa vadītais nodibinājums "TechHub Riga".

Bērziņš norāda, ka "Startup House Riga" ir apliecinājums apņēmībai veicināt dinamisku jaunuzņēmumu kultūru Latvijā. Vienlaikus viņš uzsver, ka līdzīgas mājas ir arī citās Eiropas pilsētās, piemēram, "Lift99" Tallinā un "Maria01" Helsinkos.

"Startup House Riga" pirmajā stāvā būs telpa, kurā notiks "TechHub Riga Meetup" pasākumi, kā arī citi ekosistēmas sarīkojumi, kurus organizē "Startin.LV", "TechChill" un citi dalībnieki.

Pārējie stāvi domāti kopstrādes un biroju telpām jaunuzņēmumiem, investoriem un ekosistēmas organizācijām. Otrajā un ceturtajā stāvā būs pieejamas privātās biroju telpas, trešajā stāvā - kopstrādes telpa. Tāpat ēkā ir arī vairākas sanāksmju telpas, kā arī 19 individuālo zvanu kabīnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija (LBAA) noslēgusi sadarbības līgumu ar AS Magnetiq Bank, kas kļuvusi par organizācijas oficiālo banku sektora partneri. Šī ir pirmā šāda veida vienošanās, ko blokķēdes nozari pārstāvošā organizācija noslēgusi ar kādu no Latvijas komercbankām.

Sadarbības rezultātā Latvijas kriptoaktīvu un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem būs iespējams saņemt konsultācijas un atbalsta pakalpojumus. Gan LBAA biedriem, gan citiem interesentiem būs pieejamas bankas ekspertu konsultācijas par finanšu tehnoloģiju un kriptoaktīvu pārvaldību. AS Magnetiq Bank piedāvā bankas infrastruktūru un tehnisko atbalstu, kas ļaus uzņēmumiem pieslēgt dažādus maksājumu risinājumus. Abu pušu vienošanās noslēgta uz vienu gadu.

"Šī sadarbība ar LBAA ir nozīmīgs solis pretim mūsu mērķim veicināt inovācijas Latvijas finanšu sektorā. Esam lepni kļūt par pirmo komercbanku Latvijā, kas sadarbojas ar blokķēdes nozari pārstāvošu organizāciju, un esam pārliecināti, ka kopīgās pūles veicinās jaunu, efektīvu finanšu risinājumu attīstību”, skaidro Antons Kononovs, AS Magnetiq Bank valdes priekšsēdētāja p.i..

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātājs jaunuzņēmums “Printify”, piekto gadu pēc kārtas iekļauts biznesa izdevuma “Forbes” un neatkarīgās tirgus izpētes kompānijas “Statista” veidotājā labāko jaunuzņēmumu darba devēju sarakstā, tādējādi novērtējot uzņēmuma apņemšanos nodrošināt izcilu nodarbinātības vidi, veicinot darbinieku apmierinātību un izaugsmi, informēja “Printify” cilvēkresursu vadītājs Henrijs Lempu.

ASV labāko jaunuzņēmumu darba devēju reitinga mērķis ir identificēt jaunuzņēmumus, kas rūpējas par darbinieku labbūtību un stabilo darba vidi. Lai pretendētu uz iekļūšanu reitingā, uzņēmumam ir jābūt reģistrētam ASV, jānodarbina vairāk nekā 50 darbinieki un jābūt izveidotām no nulles laikaposmā no 2014. līdz 2021. gadām.

"Mūsu uzmanība vienmēr ir bijusi atbalstošas ​​un dinamiskas darba vietas izveide, kurā mūsu darbinieki var attīstīties un augt. Tas, ka esam nosaukti par vienu no Amerikas labākajiem darba devējiem arī šogad, pastiprina mūsu uzticību mūsu komandai un kultūrai, ko esam kopā izveidojuši. Šī atzinība liecina par mūsu komandas smago darbu un centību," sacīja Lempu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot izvērtēt potenciālā akciju pirmreizējā piedāvājuma iespējas, Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Eleving Group ir iecēlis uzraudzības padomi. Uzraudzības padomes pienākumus turpmāk pildīs Ļevs Dolgacjovs, Dereks Urbens un Mārcis Grīnis.

Jaunās pārvaldības struktūras pienākumos ietilps līdzdalība kompānijas attīstības stratēģijas izstrādē, potenciālā sākotnējā publiskā piedāvājuma un cita veida ārējā kapitāla piesaistes uzraudzība, vadības konsultēšana biznesa lēmumos, kā arī korporatīvās pārvaldības kvalitātes un efektivitātes veicināšana.

Ļevs Dolgacjovs ir Igaunijas investoru kopienas un jaunuzņēmumu ekosistēmas aktīvists. Ārpus jaunā amata pienākumiem viņš ir investīciju kompānijas Meemaeger Capital vadošais partneris un Syda Ventures dibinātājs. Iepriekš bijis Igaunijas Biznesa eņģeļu tīkla (EstBAN) valdes loceklis un prezidents, kā arī Eiropas Biznesa eņģeļu tīkla (EBAN) valdes loceklis. Tāpat Ļ. Dolgacjovam ir pieredze jaunuzņēmumu un ar to pārvaldību saistītu projektu konsultēšanā un vadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Rīgā notiks Baltijā vērienīgākā zinātnē balstīto tehnoloģiju nozares konference Deep Tech Atelier 2024

Db.lv, 03.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada 16. un 17. maijā Rīgā notiks Baltijā vērienīgākā zinātņietilpīgo tehnoloģiju nozares konference “Deep Tech Atelier 2024”, kas sestajā tās norises reizē izcels bio un kosmosa tehnoloģijas un inovatoriem būtiskus jautājumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā pasākumā jau trešo reizi iekļauta arī Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) diena, kas izcels uzņēmējdarbības un komercializācijas jautājumus.

Vairāk nekā 1000 dalībnieki divās konferences dienās piedalīsies dažādās starptautisku lektoru prezentācijās, diskusijās, klausīsies jaunuzņēmumu prezentācijas (Start-up Demo), dzirdēs ārvalstu investoru piedāvājumus un apgūs jaunas prasmes praktiskās darbnīcās. Būtiska konferences daļa atvēlēta B2B sesijām, jo jaunu kontaktu veidošana un tīklošanās ir svarīga jaunu sadarbību veidošanai, iesākto projektu attīstībai un ideju apmaiņai. Konferencei īpaši gatavojas arī Latvijas jaunuzņēmumi, kuriem būs pieejamas pitch jeb sevis prezentēšanas sesijas un virtuālais Expo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības finansēšanas jomā šobrīd ir aktuāls jautājums: vai uzņēmējiem būtu jāizvēlas tradicionālais bankas aizdevums, vai arī jāizpēta alternatīvo finansētāju joma? Vēsturiski, kad uzņēmēji meklēja papildu finansējumu savam uzņēmumam, viņu pirmā pietura bija uzticamā banka. Tomēr, laikam ejot uz priekšu, banku darbība ir mainījusies, un lēmumu pieņemšanas procesi ir kļuvuši garāki un birokrātiskāki. Daudzos gadījumos bankas finansējums var neatbilst uzņēmuma vajadzībām. Tāpēc gudri uzņēmumu vadītāji ir sākuši apzināties, cik svarīgi ir dažādot savas zināšanas par finansēšanas iespējām, pētot alternatīvas.

Pēdējos gados uzņēmumu finansēšanas spektrs ir ievērojami paplašinājies, ietverot dažādus veidus, piemēram, obligāciju laidienus, akciju pārdošanu biržā un alternatīvu aizdevumu sniedzēju parādīšanos. Capitalia kredīts uzņēmumiem ir viena no alternatīvā aizdevuma iespējām, kas Latvijā finansē uzņēmums jau vairāk kā 15 gadus. Ja Jūs šobrīd meklējat papildu finansējumu savam uzņēmumam, lasiet tālāk, lai noskaidrotu savas iespējas vai arī sazinieties ar Capitalia.

Finansējuma iespējas mūsdienās

1. Obligācijas: Uzņēmumi, kas emitē obligācijas, var piesaistīt plašu investoru loku, no kuriem katrs iegulda daļu nepieciešamā kapitāla. Šāda pieeja ir izdevīga, ja ir nepieciešams lielāks finansējums uzņēmumam, kas parasti pārsniedz 3 miljonus eiro. Obligāciju termiņš parasti ir 3 - 4 gadi, un parasti tās nav amortizējamas. Ieguldītāji saņem atmaksu vai nu refinansējot ar jaunām obligācijām, vai izmantojot citus pieejamos uzņēmuma līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas plānošanas reģions kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils – šogad aprīlī uzsāka īstenot granta programmu uzņēmējdarbības atbalstam, paredzot jaunu, subsidētu darbavietu radīšanu remigrantiem vai dodot iespēju remigrantiem izveidot pašiem savus uzņēmumus.

Granta programma Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām ir piešķirta trīs gadiem: 2024. gadā kopējā granta programmas summa ir 106 tūkstoši eiro, bet 2025. un 2026. gadā tā katru gadu ir plānota ne mazāk kā 80 tūkstošu eiro apjomā.

Šobrīd visas pašvaldības ir izsludinājušas konkursus un dalību tajos var pieteikt remigranti ar savām uzņēmējdarbības idejām un uzņēmumi, kas atbalstītu remigrantu nodarbināšanu.

Ķekavas novada pašvaldība katru gadu līdz 2026. gadam plāno atbalstīt 8 jaundibinātus remigrantu uzņēmumus vai 8 darba vietas remigrantiem savā novadā. Kopējais valsts un pašvaldības līdzfinansējums trīs gados plānots 288 tūkstoši eiro.

Ādažu novada pašvaldībā no 2024. līdz 2026. gadam katru gadu plāno sniegt atbalstu sava uzņēmuma izveidei trīs jauniem uzņēmumiem, katram kopā ar valsts finansējumu paredzot līdz 9000 eiro projekta līdzfinansējumu. 2024. gadā atbalsts plānots 27 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ir reāls risks piedzīvot sabiedrības veselības pasliktināšanos

Guntars Gūte, Diena, 01.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Nacionālā veselības dienesta lēmuma – samazināt apmaksas tarifu laboratorijām par 25 populārākajiem analīžu veidiem – potenciālajām sekām gan cilvēku veselībai, gan viņu personīgajām finansēm Guntars Gūte sarunājas ar SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāju Stellu Lapiņu

Saprotu, ka no 1. jūnija ir izmaiņas valsts un laboratoriju savstarpējās attiecībās. Gribu lūgt jūs iezīmēt, kādas tieši ir šīs izmaiņas. Un kā tas ietekmēs pacientus?

Šī tēma ir plašāka, jo šīs izmaiņas ietekmēs gan pacientus, gan arī pārējās Latvijā strādājošās laboratorijas. Izmaiņas ir pavisam konkrētas – no 1. jūnija valsts samazina tarifu 25 populārākajiem analīžu veidiem, proti – turpmāk valsts laboratorijām maksās mazāku summu par analīžu veikšanas pakalpojumu. Piemēram, tās ir holesterīna, glikozes, ALAT, pilnās asins ainas analīzes.

Savā gana ilgajā darbā laboratoriju jomā esmu piedzīvojusi vismaz trīs reizes šādas valsts apmaksāto pakalpojumu finansējuma izmaiņas, bet šoreiz finansējuma izmaiņas laboratorijām ir diezgan sāpīgas, jo šāds lēmums bija pilnībā negaidīts, kuram arī zināmā mērā pietrūka garāka ietekmes izvērtējuma, jo šobrīd problēmas ar trūkstošo finansējumu par laboratoriju pakalpojumu apmaksu tiek pārliktas uz laboratorijas pleciem. Laboratorijas gaidīja, ka jau no šā gada 1. janvāra sāks darboties elektroniska sistēma, kurā būtu redzami visi ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu veiktie pacientu nosūtījumi analīžu veikšanai, kas attiecīgi ļautu arī Nacionālajam veselības dienestam (NVD) precīzi izsekot katra pacienta informācijai. Taču, tā kā šis modelis netika izstrādāts un ieviests, trūkstošā finansējuma dēļ no 1. jūnija NVD samazina tarifus, tas nozīmē – tā kā, piemēram, mūsu uzņēmums ir ieguldījis diezgan ievērojamas summas laboratorijas automatizācijā un arī jaunu telpu būvniecībā, patlaban mums jādomā, kā kompensēt izdevumus, kas mums radīsies tarifu samazināšanas dēļ. Jo visus pēdējos gadus laboratorijas tarifu pieaugums bija tikai personāla atalgojuma paaugstināšanai, un mēs saprotam, ka personālam atalgojumu samazināt nevaram, īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju Latvijā ar attiecīgās kvalifikācijas darbinieku deficītu. Tādēļ diemžēl izskatās, ka šo izdevumu pieauguma sadaļu nāksies pārcelt uz pacientu maku, tas nozīmē, ka situācija ar pacienta līdzmaksājuma pieaugumu atkal pasliktināsies. Latvija būtībā jau šobrīd ir pirmajā vietā Eiropā pēc pacientu līdzmaksājuma apjoma veselības aprūpes sistēmā, kas patlaban jau ir aptuveni 40%. Līdz ar to šis procents vēl nedaudz pieaugs, neskatoties uz to, ka gan Eiropas Komisija ir aicinājusi un arī pati Veselības ministrija (VM) definējusi, ka mums jātiecas uz pacientu līdzmaksājuma proporcijas samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav ātru risinājumu, kā panākt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi

LETA, 14.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā, tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" 13.martā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš atzina, ka Latvija patlaban arvien vairāk atpaliek no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas, un arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni ir tik lēna, ka par šo mērķi varēs runāt nu jau vairāku paaudžu perspektīvā, ja savā darbībā neko nemainīsim.

Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ap 2,5% gadā - tātad, neveicot reformas un kardināli nemainot esošo situāciju, Latvijas ekonomika labākajā gadījumā bez krīzēm, satricinājumiem un politikas kļūdām, augs ap 2-3% gadā vidējā termiņā, uzsvēra Rutkaste.

Atslēga straujākai izaugsmei ir trīs faktoru mijiedarbībā - darbaspēks, kapitāls, zināšanas, tātad potenciālo izaugsmi var palielināt uzlabojot katru no šiem elementiem - pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, sacīja Rutkaste.

Komentāri

Pievienot komentāru