Jaunākais izdevums

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija jau ar regulas Nr. 2020/1503 piemērošanu un vēl pirms nacionālā likuma pieņemšanas sniedza atbalstu potenciālajiem pakalpojumu sniedzējiem par regulas prasību piemērošanas un darbības atļaujas saņemšanas jautājumiem.

Šobrīd Latvijā darbības atļauju atbilstoši vienotajam Eiropas Savienības regulējumam ir saņēmusi viena platforma (SIA CrowdedHero Latvija), taču regulā noteiktā pārejas perioda ietvaros (kurš beigsies šī gada 10. novembrī) Latvijā šobrīd darbojas vairākas platformas, kuras pakalpojumu sniegšanu bija uzsākušas iepriekš un kuru darbība nebija pretrunā citu jomu (piemēram, maksājumu pakalpojumu vai ieguldījumu pakalpojumu) regulējošo normatīvo aktu prasībām. Pašlaik notiek aktīvs process, lai pārejas periodā esošās platformas reģistrētu zem vienotā regulējuma.

Ko derētu zināt Latvijas investoram ieguldot naudu Latvijā reģistrētās platformās un ES citās valstīs reģistrētās platformās. Piemēram, ar ko Latvijas regulējums atšķiras no Igaunijas regulējuma, ja atšķiras. Vai ir atšķirības uzraudzības kārtībā un vai var teikt, ka Latvijas regulējums prasa šeit reģistrētām platformām kādu ekstra informāciju vai atskaites, ja salīdzinām kaut vai ar to pašu Igauniju, bet var minēt arī citus piemērus.

Eiropas Savienības kolektīvās finansēšanas regulējums (regula Nr. 2020/1503) ir izstrādāts tiešās piemērojamības regulas veidā, līdz ar to regulas prasības nav jāpārņem dalībvalstu nacionālajos tiesību aktos, un tādējādi tās visās valstīs ir vienādas.

Latvijas Banka kā kolektīvās finansēšanas jomas kompetentā iestāde Latvijā savā mājaslapā uztur nacionālo reģistru, kurā iekļauti tie pakalpojumu sniedzēji, kas saņēmuši darbības atļauju Latvijā. (Skat. https://uzraudziba.bank.lv/tirgus-dalibnieki/kolektivas-finansesanas-pakalpojumu-sniedzeji/.)

Savukārt visaptverošu Eiropas Savienības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju reģistru uztur Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kura to publisko savā tīmekļvietnē (skat. https://www.esma.europa.eu/document/register-crowdfunding-services-providers). Šajā reģistrā ir iekļauta informācija gan par pakalpojumiem, ko konkrētais pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs sniegt, gan arī par dalībvalstīm, kurās tas var darboties.

Regulā ir noteiktas arī vienotas un standartizētas prasības, kura jāievēro platformām attiecībā uz informācijas atklāšanu investoriem par finansētajiem projektiem un ar tiem saistītiem riskiem. Latvijas Banka šobrīd nav noteikusi citas prasības informācijas apspoguļošanai vai atskaišu iesniegšanu papildus regulā jau noteiktajai.

Vai Latvijā reģistrētā kolektīvās finansēšanas platformā ir pieļaujama finansējuma piesaistīšana uzņēmumiem, kuru daļu turētāji ir arī platformas īpašnieki?(Jautājuma būtība skar arī Dienas rakstu sēriju par Crowdestor OU un tās īpašnieku Jāni Timmu. Proti, līdz regulas spēkā stāšanās brīdim platformā tika piesaistīts kapitāls platformas īpašniekam piederošiem uzņēmumiem.)

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanas regulējumā (regula nr. 2020/1503) ir noteikts aizliegums platformā piesaistīt līdzekļus tām personām, kuras ir:

  • platformas īpašnieki, kuriem pieder vismaz 20% no platformas pamatkapitāla vai balsstiesībām;
  • platformas vadītāji un darbinieki;
  • ar minētajiem platformas īpašniekiem, vadītājiem un darbiniekiem kontroles ziņā saistītās fiziskās un juridiskās personas.

Regula arī nosaka, ka arī pati platforma nekādā veidā nedrīkst piedalīties nevienā kolektīvās finansēšanas piedāvājumā savā kolektīvās finansēšanas platformā.

Vai Latvijā reģistrētās kolektīvās finansēšanas platformās eksistē otrreizējais vērtspapīru vai parādzīmju tirgus. Proti, vai parādzīmes var tikt tirgotas par mainīgu cenu pēc aizņēmuma izsniegšanas klientam. Vai platformām ir kādi īpaši noteikumi par Iekšējās tirdzniecības ētikas pārkāpumiem? Vienkāršoti runājot, vai platformas publicētā informācija var ietekmēt parādzīmju cenu otrreizējā tirgū un vai tas tiek uzraudzīts, ja vien tirdzniecība vispār ir pieļaujama.

Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanas regula paredz platformai tiesības organizēt ar tās starpniecību izsniegto aizdevumu vai iegādāto vērtspapīru otrreizējo tirgu vienkārša ziņojumdēļa veidā, kurā interesenti, kuri vēlas pārdot savus ieguldījumus vai tādus iegādāties, var šo interesi reklamēt, par to ievietojot attiecīgu sludinājumu. Vienlaikus regula nosaka, ka šāds ziņojumdēlis nedrīkst būt iekšēja sapārošanas sistēma, kas uz daudzpusēja pamata izpilda klientu rīkojumus, kā rezultātā tiek noslēgts līgums, ja vien platforma nav saņēmusi tam atsevišķu darbības atļauju kā ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kā regulēts tirgus. Attiecīgi platforma nepieņem rīkojumus ieguldījumu pirkšanai vai pārdošanai, un šādu pirkšanas pārdošanas darījumu noslēgšana ir pašu pircēju/pārdevēju ziņā. Regulā platformām ir noteiktas prasības attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu, tostarp tās nedrīkst kādas personas vai to grupas intereses vērtēt augstāk nekā citu personu vai to grupas intereses.

Vai iespējams minēt būtiskākās stingrības atšķirības no Biržas, kur pēc būtības tirgo tādas pašas parādzīmes, tikai sauc par obligācijām. Varbūt var nosaukt kādu biržas prasību obligācijām, kas uz kolektīvās finansēšanas platformas parādzīmēm neattiecas?

Lai arī pēc būtības finansējuma piesaistīšana aizdevumu vai obligāciju veidā ir līdzīga no līdzekļu piesaistītāja puses, proti, aizņēmējam un obligāciju emitentam ir pienākums veikt aizņemto līdzekļu atmaksu ar noteiktiem noteikumiem un noteiktā termiņā, kolektīvās finansēšanas platformu un biržu jeb tirdzniecības vietu (regulētā tirgus, daudzpusējās vai organizētās tirdzniecības sistēmas) darbība ir būtiski atšķirīga. Proti, veicot ieguldījumus, izmantojot kolektīvās finansēšanas platformas, tie parasti ir ar zemu likviditāti un ir grūtības tos viegli realizēt, ja ieguldītājam ir tāda vēlme. Savukārt, ja obligācijas ir iekļautas tirdzniecībai tirdzniecības vietā, investoriem parasti ir krietni lielākas iespējas tās realizēt otrreizējā tirgū, ņemot vērā tirdzniecības vietu darbības būtību, kas vērsta tieši uz tajā izvietoto vērtspapīru tirdzniecību.

Ar kolektīvās finansēšanas starpniecību projektam piesaistīto līdzekļu apjoms arī bieži ir ievērojami mazāks nekā tad, ja obligācijas tiek kotētas tirdzniecības vietā.

Gan tirdzniecības vietu, gan kolektīvās finansēšanas platformas gadījumā aizņēmējam ir zināmi pienākumi atklāt finanšu informāciju, kas ļauj investoriem novērtēt savu ieguldījumu vērtību.

Kā atšķirīgu var minēt arī to, ka attiecībā uz tirdzniecības vietām ir spēkā prasības par pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamību, kas ļauj investoram pirms darījumu veikšanas novērtēt gan tā brīža pieprasījuma un piedāvājuma apjomus un cenas, par kādām citi investori ir gatavi pirkt un pārdod konkrētās obligācijas (ievadot pirkšanas rīkojumu par cenu, kādu kāds cits investors ir gatavs pārdot, tas automātiski tiks izpildīts, un otrādi), gan arī pārlūkot iepriekš veikto darījumu ar šīm obligācijām detaļas (apjomi, cenas).

Vai pārrauga, Latvijas bankas rīcībā ir nonākusi informācija, kas liecina par apzinātas maksātnespējas sagatavošanu Crowdestor OU saistītajos uzņēmumos, krāpšanas pazīmēm vai citiem finanšu pārkāpumiem, par ko esat informējuši Igaunijas kolēģus.

Ņemot vērā, ka Crowdestor OU ir Igaunijā reģistrēta platforma, Latvijas Banka neveic tās uzraudzību un līdz ar to – arī tās darbības analīzi. Minētā uzraudzība ir veicama Igaunijas kompetentajai uzraudzības iestādei, kā arī, ja Crowdestor OU darbībās saskatāmas krāpšanas pazīmes, tad Valsts policijai atbilstoši piederībai. Attiecīgi Latvijas Bankas rīcībā nav nonākusi informācija par apzinātas maksātnespējas sagatavošanu ar Crowdestor OU saistītajos uzņēmumos. Gadījumā, ja kādu personu rīcībā ir pamatota informācija par aizdomīgiem darījumiem vai iespējamu krāpšanu, kurā iesaistīti Latvijas uzņēmumi, aicinām vērsties Valsts policijā vai Finanšu izlūkošanas dienestā. Latvijas Banka nepieciešamības gadījumā sadarbojas ar izmeklēšanā iesaistītajām iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā reģistrētās kolektīvās finansēšanas platformas Crowdestor OU, kuras patiesā labuma guvējs Jānis Timma lielu daļu ar platformu saistītos uzņēmumus ir reģistrējis Latvijā, nav kļuvusi par Latvijā reģistrētu pūļa platformu, lai arī tas iespējams, bet tās galvenā kompānija SIA Crowdestor Investments uz 29. augustu Valsts ieņēmumu dienestam bija parādā 66 651 eiro.

Vēsturiskā sāga

Pūļa platformas Crowdestor sāga kļuva aktuāla pēc vairāku Igaunijā reģistrētu pūļa platformu defoltiem, kur vienā gadījumā bija saistība arī ar Latvijas pilsoņiem. Rakstu sēriju par pūļa finansējumu, kas tobrīd Latvijā nebija regulēts finanšu pakalpojums, Diena sāka 2021. gada 19. janvārī, norādot, ka Jāņa Timmas sazarotais pasākums piedāvā pārāk cerīgus procentus investoriem, kur daļai nav cerību izdzīvot, kā arī uz to, ka daļā gadījumā J. Timma izsludina aizņēmumus paša īpašumā esošiem uzņēmumiem, piemēram, SIA Powerhause Sarkandaugava. Igaunijas juridiskās firmas Magnusson partneris Deniss Piskunovs bija tas kurš izmeklējot pūļa finansēšanas platformas Envestio krahu, atrada personāliju saikni ar Crowdestor un Dienai norādīja uz to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Lietuviešu attīstāmais projekts Spānijā, Gandijā ir burvīga iespēja sava investīciju portfeļa konservatīvai diversifikācijai

Sadarbības materiāls, 20.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Lietuvas kapitāla sabiedrības un pūļa finansējuma platforma “Letsinvest” ir apvienojuši savus spēkus, lai tiem, kuri meklē iespējas droši investēt savus līdzekļus un diversificēt savu kapitālu, varētu piedāvāt pievilcīgu investīciju objektu – daudzdzīvokļu kompleksu Spānijā, Gandijā. Vadošais NĪ portāls Spānijā “Fotocasa” šo Valensijas apriņķī esošu kūrortpilsētiņu šogad ir nosaucis par visienesīgāko NĪ investīciju lokāciju visā Spānijā.

Tiek vēstīts, ka 4 st. brauciena attālumā no Madrides, jūras piekrastē Valensijas reģionā esošajā Gandijā ir jūtams jaunu mājokļu piedāvājuma trūkums. Gada laikā mājokļu pārdošanas cenas ir kāpušas par 8%, bet īre vidēji sadārdzinājusies par 37%.

Tas ir pastāvīgi augošas, arvien vairāk tūristus sagaidošas pilsētas un mājokļu piedāvājuma trūkuma rezultāts.

Gandija tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem spāņu atvaļinājumu virzieniem Valensijas reģionā, tieši pateicoties garajām un plašajām smilšainām pludmalēm. Visvairāk tūristu uz šejieni ierodas no Madrides, taču kūrorts arvien vairāk arī sagaida viesus no ārzemēm – Francijas, Vācijas, Lielbritānijas. Vasarās iedzīvotāju skaits pilsētiņā dubultojas – no teju 80 tūkst. līdz 200 tūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai gaidāms Wolt un citu platformu cenu kāpums: ar platformu darbiniekiem varētu būt jāslēdz darba līgumi

Zane Bormane, advokātu biroja WALLESS asociētā partnere, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālajās darba platformās Eiropas Savienībā (ES) strādā vairāk nekā 28 miljoni cilvēku. Aplēses liecina, ka 2025. gadā platformās nodarbināto skaits būs gandrīz dubultojies, sasniedzot 43 miljonus. ES Padome ir paziņojusi, ka gatavojas sākt sarunas par platformu darbinieku darba nosacījumu un darba apstākļu uzlabošanu (EK Direktīva 2021/0414) 1.

Eksperti prognozē, ka tas vārētu sadārdzināt Wolt un citu līdzīgo platformu sniegtos pakalpojumus un daudzas platformas varētu mainīt uzņēmējdarbības modeļus.

Dažādi internetā bāzēti uzņēmumi tiek klasificēti kā digitālās darba platformas. Šie uzņēmumi pārstāv dažādas nozares un sniedz servisu, kas tiek nodrošināts fiziski – transporta, kurjeru, preču piegādes, tīrīšanas vai aprūpes pakalpojumus. Savukārt, citi sniedz pakalpojumus tikai tiešsaistē – veic tulkojumus, piedāvā IT un dizaina pakalpojumus. Vairumam šo darbinieku ir nepareizs nodarbinātības statuss – daudzas platformas tos klasificē kā pašnodarbinātos.

Ieviešot direktīvu, tiks labota Eiropas Parlamenta un ES Padomes regula 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos, novēršot trūkumus attiecībā uz šajos pakalpojumos nodarbināto personu statusu, neatkarīgi no vietas, kur ES šāda platforma reģistrēta. Tas ļaus miljoniem gadījuma darba darītāju piekļūt tiesībām uz nodarbinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidotā Tesla koplietošanas platforma OX DRIVE paredz būtisku koplietošanas tirgus izaugsmi 2024. gadā, ko sekmē iedzīvotāju paradumu maiņa, it īpaši gados jaunākajiem Rīgas iedzīvotājiem, kas nesteidz iegādāties īpašumā savu automašīnu.

Tāpat koplietošanas auto pieprasījumu nosaka arvien ierobežotāka Rīgā stāvvietu pie mājām pieejamība, pieaugošās uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas, kā arī jauna transportlīdzekļa iegāde kļūst arvien dārgāka. Vēl svarīgs faktors, ka koplietošanas auto cenas ziņā spēj konkurēt ar taksometriem arī nelielos attālumos.

Pērn arī Latvijā dibinātā platforma OX DRIVE noslēdza vienošanos ar Industra Bank par 2,8 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu jaunuzņēmuma autoparka attīstībai. Tas ļauj būtiski palielināt autoparku par 80 Tesla automašīnām, sasniedzot jau 200 elektroauto koplietošanai. Kopš platformas darbības sākuma 2022. gada vasarā, tā ir piedzīvojusi strauju attīstību, sasniedzot vairāk nekā 45 tūkstošus platformas lietotāju, kas kopā veikuši 90 tūkstošus braucienu ar kopējo nobraukumu vairāk nekā 2,3 miljonu km. Līdz ar autoparka papildinājuma būtiski pieaug arī lietotāju skaits un braukšanas biežums, ko var skaidrot ar pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

OX DRIVE dubulto autoparku, investīcijām platformā pārsniedzot 4 miljonus eiro

Db.lv, 04.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidotā TESLA koplietošanas platforma OX DRIVE pirmā darbības gada laikā sasniegusi vairāk nekā 30 tūkstošus platformas lietotāju, kas kopā veikuši 40 tūkstošus braucienu ar kopējo 1,8 miljonu km nobraukumu.

Uzņēmums paplašinājis arī autoparku līdz 110 TESLA modeļiem, bet līdz gada beigām to skaitu plānots palielināt jau līdz 200 vienībām. Šobrīd OX Drive platforma vasarā piedāvā iznomāt arī premium “Porsche Taycan 4S” un “Porsche Taycan 4S Sport Turismo”.

OX DRIVE attīstītājs ieguldījis vairāk nekā 4 miljonus eiro platformas attīstībā. Platforma sāka darboties pērn 30. jūnijā.

Kā norāda Egija Gailuma, OX DRIVE līdzdibinātāja, šis ir veiksmes stāsts, kas apliecina, ka jauni uzņēmēji Latvijā spēj īstenot ambiciozus plānus: “Līdz šim koplietošanas platformas bija ienācējas mūsu tirgū, bet mums izdevās apliecināt Latvijas spējas tehnoloģiju jomā, attīstot sarežģītu biznesu un spējot tam piesaistīt kapitālu. Mēs apzināmies, ka šis ir tikai sākums, tāpēc jau strādājam pie jaunu tirgus apgūšanas un ceram, ka nākamā gada laikā OX DRIVE darbosies vairākās valstīs. Katrā ziņā mūsu vērtības paliks nemainīgas – būt uzticīgiem nākotnes mobilitātes konceptam un tehnoloģiju pionieriem, piedāvājot koplietošanas platformā tikai premium elektroautomašīnas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pūļa finansējums vai valsts atbalsts: kas ātrāk notic Latvijas jaunuzņēmumu potenciālam?

Vilnis Priedītis, attiecību aplikācijas “Matchful” dibinātājs & valdes priekšsēdētājs, 29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saņemtu atbalstu vai piesaistītu investīciju fondus, jaunuzņēmumiem ir jāsasniedz noteikts izaugsmes līmenis. Dažādām platformām vai lietotnēm ir jāsasniedz noteikts lietotāju skaits, tikai tad iespējams pretendēt uz atbalstu, tāpēc bieži vien nepietiek tikai ar labu ideju.

Nepieciešama arī spēcīga komanda, kas spēj skaidrot ideju, sekmējot sabiedrības interesi. T.s. pūļa finansējums, piesaistot daudzus nelielus investorus – privātpersonas, var kalpot kā atspēriena punkts Latvijas jaunuzņēmumiem, lai sasniegtu nākamo attīstības stadiju.

Ja analizējam jaunuzņēmumus, kuru pamatā ir ideja par lietotni, tad jāuzsver, ka investīciju fondi iesaistās, kad produkts jau ir gatavs, “palaists” un sasniedzis noteiktu lietotāju skaitu. Katram fondam var būt atšķirīgas prasības – 10 000 lietotāju vai pat 30 000, kas ir normāli, jo fondi ik dienas saņem daudz idejas. Attiecīgi rodas jautājums – kā jaunuzņēmumu dibinātājiem nonākt līdz attiecīgajam līmenim? Šeit der atcerēties, ka spēks bieži vien ir spējā apvienoties kopīgam mērķim, tāpēc risinājums var būt arī daudzu nelielu investoru - līdzīpašnieku piesaiste. Esam Latvijas uzņēmums ar vairāk nekā 100 līdzīpašniekiem - cilvēki var iegādāties kapitāldaļas un šie līdzekļi tiek investēti uzņēmumā. Esam pārliecinājušies, ka cilvēki Latvijā ir gatavi noticēt labām idejām un kopīgiem spēkiem radīt lielas lietas. Mūsu valstī ir radoši un talantīgi cilvēki, kuri spēj radīt idejas ar ļoti augstu potenciālu un pievienoto vērtību, un arī cilvēki, kuri spēj to saskatīt. Šobrīd vērojama ļoti liela interese tieši par dažādām lietotnēm, tostarp par attiecību aplikāciju “Matchful”, taču joprojām esam atvērti jauniem līdzīpašniekiem, piedāvājot iegādāties sākot no desmit kapitāldaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalia ir saņēmusi Latvijas Bankas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības atļauju, kas turpmāk ļaus piesaistīt investorus visā Eiropā, nodrošinot plašāku un pieejamāku finansējumu Baltijas valstu uzņēmumiem.

Capitalia ir pirmā Latvijas aizdevumu finansēšanas platforma, kas saņēmusi šādi licenci.

Kā stāsta Juris Grišins, Capitalia vadītājs: “Darbs pie atļaujas saņemšanas ir bijis ļoti svarīgs un apjomīgs, kopumā prasot aptuveni vienu gadu. Mēs esam pateicīgi par Latvijas Bankas atsaucību licensēšanas procesa gaitā. Tuvākajos mēnešos aktīvi strādāsim pie tā, lai mūsu platformas darbība atbilstu visiem vienotā regulējuma noteikumiem un informācijas publicēšanas prasībām. Tāpat drīzumā plānojam nozīmīgi paplašināt platformas investoru mērķauditoriju, samazinot minimālo ieguldījumu slieksni un piedāvājot viekāršus un automātiskus rīkus, ar kuru palīdzību jebkuršs investors var veikt ieguldījumus mūsu reģiona uzņēmumu attīstībai.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Madara Cosmetics par 1,19 miljoniem eiro pārdevusi meitasuzņēmumu Cosmetics Nord

LETA, 01.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja AS "Madara Cosmetics" parakstījusi līgumu par tai piederošo 100% SIA "Cosmetics Nord" akciju pārdošanu par 1,19 miljoniem eiro uzņēmuma vadības komandai, teikts "Madara Cosmetics" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Pēdējo gadu laikā "Cosmetics Nord" izstrādāja "Selfnamed.com" "print on demand" platformu.

"Cosmetics Nord" akciju ieguvējs ir SIA "SLFNMD", kurā esošajai vadības komandai - Anetei Vabulei un Kristapam Birmanim - pieder 30% kapitāldaļu, savukārt pārējie 70% pieder SIA "Kalvi Capital", kuras īpašnieki vienādās daļā ir Uldis Iltners un Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kuru līdzdalība "Madara Cosmetics" ir attiecīgi 23,88% un 23,72%.

Paziņojumā biržai teikts, ka "Selfnamed" nodalīšana noslēdz uzņēmuma pārorientēšanos uz tā pamatdarbību. Uzņēmums turpinās nodrošināt produktu izstrādi un ražošanu "Selfnamed".

Paziņojumā arī teikts, ka būtisks darījuma aspekts ir tas, ka "Selfnamed.com" platformas turpmākai veiksmīgai attīstībai ir nepieciešami papildu ieguldījumi komandas paplašināšanā, tiešsaistes platformas attīstībā un ieviešanā citos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā investīciju platforma CrowdedHero informē par starptautisku uzņēmuma konsultatīvās padomes izveidi, kuras mērķis ir stiprināt uzņēmuma kompetences, globālo uzticamību un vairot platformas starptautisko atpazīstamību. Uzņēmuma padomē ir trīs pieredzējuši starptautiska līmeņa eksperti no Portugāles, Somijas un Lietuvas, kuri iepriekš ieņēmuši vadošus amatus globāla līmeņa korporācijās un guvuši plašu pieredzi, strādājot dažādās nozarēs.

Jaunizveidotā padome apvieno ekspertus ar plašu pieredzi dažādās nozarēs – padomē ir gan bijušais Portugāles nacionālās aviokompānijas TAP Air Portugal vadītājs Migels Fraskulio (Miguel Frasquilho), gan kosmētikas veikalu The Body Shop franšīzes ķēdes Baltijā izveidotājs Timo Valla, gan arī starptautiski pazīstama juriste Eugenija Sutkiene.

“Padomes galvenais mērķis ir virzīt uzņēmuma inovāciju iniciatīvas, veicināt sadarbības un apzināt jaunas tirgus sniegtās iespējas. Izmantojot padomes locekļu ekspertīzi, esam gatavi vēl vairāk nostiprināt savu konkurētspēju un panākt ilgtspējīgu izaugsmi pastāvīgi mainīgajā investīciju nozarē. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka šāda līmeņa ekspertu piesaiste pilnīgi noteikti veicinās uzticību CrowdedHero no stratēģisko un profesionālo investoru puses,” norāda CrowdedHero valdes priekšsēdētājs Jānis Blaževičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Alternatīvie finansētāji un bankas uzņēmumu finansēšanā kā partneri, nevis pretinieki

Juris Grišins, Capitalia vadītājs, 22.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski ir iegājies, ja uzņēmējam ir nepieciešamība pēc naudas biznesa attīstībai, tas primāri vēršas pie savas bankas. Taču šodien finansējuma iespējas ir daudz plašākas, un ne velti citviet Eiropā un pasaulē banku izsniegtais finansējums pret alternatīvo finansētāju aizdevumu apjomiem uzņēmumiem ir liekams vienādos svaru kausos.

To ietekmē finansējuma pieejamības ātrums, regulatoru prasību izpilde un citi faktori, kas nosaka - kad piemērotāks ir banku un kad nebanku finansējums.

Izpratne par finansējuma piesaistes iespējām ārpus bankām lēnām, bet pieaug arī Latvijā. Arvien biežāk uzņēmumu vadītāji saprot, ka ir jāmāk labi orientēties arī banku finansējuma alternatīvās. Šāds alternatīvais finansējums sevī ietver, piemēram, obligāciju laidienus, ko ir izmantojuši tādi pašmāju uzņēmumi kā Storent, Elko Group, Eco Baltia, akciju pārdošanu biržā, kur kā piemēri minami Madara Cosmetics, Virši, Delfingroup, un alternatīvie aizdevumu sniedzēji, ko izmantojuši tādi uzņēmumi kā Pure Chocolate, Peruza, Gandrs un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investīciju platformas Debitum klientu skaits Latvijā audzis 2,5 reizes

Db.lv, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju brokeru sabiedrība “Debitum” 2023. gadā piesaistījusi par 25 % lielāku investoru skaitu nekā pirms gada, platformas aktīvā portfeļa apjomam pārsniedzot 13 miljonus eiro.

Vienu no straujākajiem investoru pieaugumiem platforma reģistrējusi Latvijā, kur investoru skaits šī gada janvārī bijis 2.5 reizes lielāks nekā šajā pašā mēnesī pirms gada.

Uzņēmuma apkopotā informācija liecina, ka 2023. gadā platformā reģistrēto lietotāju skaits pārsniedzis 12 000 no 102 valstīm, kuri iegulda mazo un vidējo uzņēmumu aizdevumos Latvijā, Igaunijā, Polijā un Lielbritānijā.

“Debitum” līdzšinējais aktīvu portfelis 2023. gada decembrī sastādīja 89 miljonus eiro, bet ieguldījumu pamatsummā un procentu maksājumos investoriem izmaksāti 69 miljoni eiro.

2023. gada rudenī “Debitum” notika īpašnieku maiņa, organizācijas vadību uzņemoties “Auctus Capital” partnerim un ilggadējam korporatīvo finanšu konsultantam Ērikam Reņģītim. Kopš tā brīža pērnā gada pēdējos 4 mēnešos lietotāju skaits platformā audzis vidēji par 30 % mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) noslēgusi olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus uzraudzības II daļas pētījumu par graudu un maizes produktu tirgu.

Atsevišķu maizes un graudu produktu (rudzu maizei, baltmaizei, kviešu miltiem, spageti makaroniem un griķiem) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē no viena posma uz nākamo konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Vienlaikus KP tirgus uzraudzībā secināja, ka mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā Latvijā saražotām precēm periodiski tiek piemērots lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm. KP aicinājusi mazumtirgotājus būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteikto godīgu tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP konstatējusi, ka maizes un graudu produktu grupā vairākām Latvijā saražotām precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērota atšķirīga cenošanas politika nekā ārpus Latvijas saražotām precēm. Piemēram, Latvijā saražotiem kviešu miltiem to vidējais uzcenojums ir bijis lielāks nekā ārpus Latvijas saražotiem miltiem. Arī Latvijā ražotie griķi vidēji tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotie griķi. Savukārt Latvijā saražota rudzu maize no 2022.gada februāra līdz novembrim tika cenota lētāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize, taču jau pēc 2022.gada decembra mazumtirgotāju posmā Latvijā saražota rudzu maize tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikas tiešsaistes platforma kravu pārvadājumu organizēšanai “MyDello”, kas arī Latvijas uzņēmējiem ļauj vienkāršot starptautiskās piegādes ķēdes plānošanu, sēklas investīciju raundā ir veiksmīgi saņēmusi 1,25 miljonus eiro finansējumu.

Investoru vidū ir “Superhero Capital”, kā arī “Bolt” prezidents Jevgenijs Kabanovs un iepriekšējo investīciju raundu investori. Plānots, ka piesaistītais finansējums veicinās platformas klātbūtnes nostiprināšanu Baltijas valstīs un Zviedrijā, kā arī darbības uzsākšanu Somijā un Nīderlandē.

Digitālās platformas “MyDello” mērķis ir padarīt globālo loģistiku vienkāršāku un pārredzamāku, piedāvājot kravu pārvadājumu iespējas ar gaisa, autotransporta, dzelzceļa un jūras transporta veidiem. Vienlaikus platforma nodrošina tūlītējus un garantētus cenu piedāvājumus.

Kā norāda viens no “MyDello” līdzdibinātājiem Magnus Lepasalu, platforma tika izveidota, jo bija sarūgtinājums, ka nozarē nav globālu digitālo loģistikas risinājumu. "Loģistikas nozarei ir nepieciešama modernizācija, jo lielākā daļa informācijas tiek nodota, izmantojot neskaitāmus e-pastus un tālruņa zvanus, tāpēc sūtījumu pārvaldība joprojām ir būtisks izaicinājums loģistikas vadītājiem. Vairums kļūdu rodas informācijas nepārredzamības dēļ. Mūsu mērķis ir uzlabot globālās loģistikas efektivitāti, ieviešot digitalizāciju starptautiskajos pārvadājumos," papildina M. Lepasalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidotā Tesla koplietošanas platforma OX DRIVE nolēmusi paplašināt darbību un turpmāk koplietošanā piedāvās arī citu ražotāju elektroauto.

Pirmie 150 Tesla autoparku papildina Audi Q4 E-tron.

Egija Gailuma, OX DRIVE līdzdibinātāja: “Šis ir būtisks solis OX DRIVE platformas attīstībā, jo līdz šim lietošanā piedāvājām tikai Tesla. Arī turpmāk paliksim uzticīgi platformas sākotnējai idejai par nākotnes tehnoloģijām, inovācijām un zaļo domāšanu, tāpēc arī paplašināšana notiks tikai elektroauto virzienā. Audi Q4 E-tron pilnībā atbilst augstiem kritērijiem. Vienlaikus lietošanā tas būs ērtāks ģimenēm.”

Tesla bija OX DRIVE attīstītāju stratēģiska izvēle, tomēr ņemot vērā pieprasījumu un lietotāju atšķirīgos paradumus, uzņēmums nolēma paplašināt autoparku arī ar citām premium klases elektroauto, tādā veidā paplašinot lietošanas iespējas. Vasarā sadarbībā ar Porsche Latvija platformas lietotājiem tika dota iespēja izmēģināt Porsche elektriskais sporta auto Taycan 4S.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Jānis Goldbergs, 15.04.2024

Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidente Klaudija Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretārs Paolo Kampanella (Paolo Campanella).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas muita šogad pirmajos četros mēnešos 913 gadījumos dokumentu un muitas fiziskās kontroles rezultātā ir liegusi noformēt muitas procedūras sankcijām pakļautu preču kravām, intervijā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Viņš skaidroja, ka lielākoties tas ir eksports - 796 gadījumi, savukārt 117 gadījumos muita liegusi kaut ko ievest no Krievijas vai Baltkrievijas. Pagājušā gada 12 mēnešos kopumā muita liedza pārvietot pāri robežai 2175 kravas ar sankcijām pakļautām precēm.

"Ja tendence saglabāsies, tad šogad būs vairāk šādu gadījumu. Pieredze liecina, ka noraidīto kravu skaits pieaug laikā, kad tiek pieņemta jauna sankciju kārta," teica Zukuls.

Arī pārbaudot fiziskās personas un viņu transportlīdzekļus, šogad ir konstatēti 962 pārkāpumi. Tie ir gadījumi, kad mēģināts ievest alkoholu vai degvielu. Savukārt 381 gadījumā personas mēģināja izvest skaidru naudu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu oficiālajā valūtā, pagājušajā gadā tie bija 2433 gadījumi. Tāpat 175 gadījumos ir konstatētas sankcijām pakļautas preces nelielā vērtībā pasta sūtījumos, piemēram, kosmētikas preces vai dārglietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

KP: Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm piemēro lielāku uzcenojumu

LETA, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērots vidēji lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem konstatētas nepilnības, secināts Konkurences padomes (KP) veiktajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus izpētes noslēdzošajā sadaļā.

KP aicina iepircējus, tostarp arī mazumtirgotājus, neizmantot savu iepirkuma varu ļaunprātīgi, būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteikto godīgo tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka Latvijā ražotai doktordesai, svaigam cālim un svaigām zivīm mazumtirdzniecības posmā tiek piemērots vidēji augstāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām līdzvērtīgām precēm. Piemēram, Latvijā ražotā doktordesa vidēji tika cenota par 16% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā doktordesa. Savukārt vietējam svaigam cālim mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā piemērotais uzcenojums ir bijis vidēji 2,9 reizes lielāks salīdzinājumā ar importa cāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kā iegādāties auto no visas Eiropas? Mazlietotu auto iegādes ceļvedis platformā Mobile de

Reklāmraksts, 08.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: lv.brcauto.eu

Mobile de ir Eiropā lielākā lietoto auto sludinājumu platforma, kurā ir atrodami vairāk nekā 1,4 miljoni mazlietoti auto no Vācijas un citām Eiropas valstīm. Piedāvājums Eiropas lietotu auto tirgū ir krietni plašāks, un tieši tāpēc arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku auto iegādei no Mobile.de platformas. Lasi rakstu un uzzini, kā izvēlēties kāroto automobili no Mobile.de platformas un nodrošināt tā piegādi uz Latviju!

Kas ir mobile.de un kāpēc nākamo automašīnu labāk meklēt Eiropas sludinājumu platformās?

Gluži kā pašmāju ss.lv, arī Mobile.de ir sludinājumu platforma, tomēr Mobile de gadījumā piedāvājums ir krietni plašāks, sniedzot lielāku iespēju atrast automašīnu vēlamajā komplektācijā. Kad visi Latvijas sludinājumu portāli ir izskatīti, un kārotais modelis ir nesamērīgi dārgs vai vispār nav pieejams, tad arvien pievilcīgāka kļūst opcija meklēt automobili ārpus Latvijas robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru