Jaunākais izdevums

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus, kā arī izvērtējot pušu argumentus un iesniegtos rakstveida pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija bija atzinusi apelācijas sūdzību par nepamatotu, norādot, ka civillietas prasība atzīt Gerčikova darījumus ar "Dzintara" preču zīmēm par spēkā neesošiem ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Pērn 23.decembrī Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par vārdisku un figurālu nacionālo un starptautisko preču zīmju "Dzintars" un "Future Formula" piederību. "Dzintara" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintars" bijušā valdes priekšsēdētāja Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad uzņēmumam "Dzintars" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Tiesa savā lēmumā atzinusi, ka preču zīmes bija būtiski aktīvi "Dzintara" saimnieciskās darbības nodrošināšanai, un tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns neparedzēja preču zīmju atsavināšanu, ne arī citādu preču zīmju nodošanu vai apgrūtināšanu.

Ar savu spriedumu pirmās instances tiesa apmierināja Ozoliņa prasību pret Gerčikovu par darījumu atzīšanu par spēkā neesošu un īpašuma tiesību atjaunošanu uz preču zīmēm. Tiesa lēma, ka preču zīmes no Gerčikova ir jāatsavina un jāatjauno maksātnespējīgā "Dzintara" īpašumtiesības uz nacionālajam un starptautiskajām preču zīmēm, kura aktīvus 2020.gadā ir iegādājies pašreizējais zīmola "Dzintars" ražotājs SIA "H.A.Brieger".

Maksātnespējas administratora pārstāvji informēja, ka, neskatoties uz tiesas spriedumu, Gerčikovs turpināja cīnīties par "Dzintara" preču zīmēm un šī gada maijā iesniedza apelācijas sūdzību pret Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu. Apelācijas sūdzībā Gerčikovs savu rīcību pamatoja ar to, ka viņš personīgi bijis preču zīmju autors, tāpēc viņam pieder autortiesības un Autortiesību likumā paredzētās intelektuālā īpašuma aizsardzības tiesības.

Gerčikovs sūdzībā minēja, ka preču zīmju nodošana viņa īpašumā ir atjaunojusi lietu "vēsturisko stāvokli". Līdz ar to Autortiesību likuma izpratnē darījumi ar preču zīmēm veikti, izmantojot autora personiskās tiesības uz pretdarbību jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai.

Taču, ņemot vērā, ka Gerčikovs tiesā nespēja sniegt faktiskus pierādījumus tam, ka viņš ir konkrēto preču zīmju autors, neviens no minētiem argumentiem netika atzīts par pamatotu.

Lietas izskatīšanas gaitā ir konstatēts, ka atbildētājs, būdams AS "Dzintars" valdes priekšsēdētājs, vairākuma akcionārs un patiesais labuma guvējs, laikā, kad sabiedrībai bija pasludināts tiesiskās aizsardzības process, bez tiesiska pamata ir pieņēmis lēmumu par sabiedrībai piederošo strīdus preču zīmju bezatlīdzības nodošanu atbildētājam un reģistrējis preču zīmes uz sava vārda.

Lai gan strīdus preču zīmes Gerčikovam tika nodotas bez atlīdzības, tomēr darījumu rezultātā viņš ieguva vērtīgus aktīvus - preču zīmes, kuru vērtība atbilstoši 2017.gada bilancei ir bijusi 1 305 939 eiro. Pamatojoties uz šiem finanšu radītājiem, pirmās instances tiesa atzinusi, ka no atbildētāja valsts ienākumos piedzenama valsts nodeva ir 12 282,02 eiro.

Savukārt Gerčikovs norādīja, ka pirmās instances tiesa pieļāvusi kļūdu, un AS "Dzintars" 2017.gada pārskata pielikumā pozīcijai "Koncesijas patenti, licences, preču zīmes" ir norādīta bilances vērtība 5426 eiro. Līdz ar to aprēķināta nesamērīgi augsta valsts nodeva.

Civillietu tiesas kolēģija piekritusi "Dzintars" bijušā īpašnieka argumentam un atbilstoši iesniegtajiem pierādījumiem samazināja nodevas summu, visus pārējos pirmās instances tiesas lēmumus atstājot bez izmaiņām, atzīstot, ka tiesa lietas faktiskos apstākļus un iesniegtos pierādījumus ir novērtējusi vispusīgi, objektīvi un juridiski pareizi.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Maksātnespējas likumu, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesa atzinusi, ka administratora celtā prasība ir apmierināma, atzīstot darījumus par strīdus preču zīmju atsavināšanu par spēkā neesošiem ar to atsavināšanas brīdi, un atjaunojot prasītājas īpašuma tiesības uz šīm preču zīmēm.

"H.A.Brieger" līdzīpašniece un vadītāja Anastasija Udalova norāda, ka "H.A.Brieger" ir gandarīti, ka šis tiesvedības process, kas noritēja visās attiecīgajās Latvijas tiesu instancēs, beidzot ir noslēdzies ar 100% pārliecību, ka preču zīmes "Dzintars" īpašumtiesības pieder tikai un vienīgi "H.A.Brieger".

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šāds AT lēmums ļaus stiprināt atjaunotā "Dzintars" zīmola kodolu, tā turpmāko attīstību un vairos patērētāju uzticību.

Jau ziņots, ka Gerčikovs 2019.gada oktobrī izveidoja kompāniju "Dzintars Beauty" ar 2800 eiro pamatkapitālu. Gerčikovs ir minētās kompānijas vienīgais īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis. "Dzintars Beauty" gada pārskatus nav iesniedzis. 2021.gada 17.decembrī Valsts ieņēmumu dienests apturējis uzņēmuma saimniecisko darbību, kā arī piemērojis aizliegumu reorganizācijai un dalībnieku maiņai.

Rīgas pilsētas tiesa Pārdaugavā 2019.gada 12.novembrī pasludināja "Dzintaru" par maksātnespējīgu.

"H.A. Brieger" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments", bet līdz 2021.gada janvāra sākumam - "Dzintars Production". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro. "H.A. Brieger" īpašnieki ir SIA "Skinest Asset Management" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis, un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir Anastasija Udalova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sēdē 10.jūnijā tika skatīta bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu, kas paredz preču zīmes “Dzintars” atsavināšanu un maksātnespējīgā "Dzintars" īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus, kā arī izvērtējot pušu argumentus un iesniegtos rakstveida pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi apelācijas sūdzību par nepamatotu, norādot, ka civillietas prasība atzīt I.Gerčikova darījumus ar “Dzintars” preču zīmēm par spēkā neesošiem ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Pērn 23. decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par vārdisku un figurālu nacionālo un starptautisko preču zīmju "Dzintars" un "Future Formula" piederību.

"Dzintars" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintars" bijušā valdes priekšsēdētāja I.Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad uzņēmumam "Dzintars" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā apvienība (NA) ekonomikas ministra amatam virzīs Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" paziņoja NA līderis Raivis Dzintars.

Viņš pastāstīja, ka partijas valde īsi pirms raidījuma sākuma vienbalsīgi lēma par atbalstu Indriksonei ekonomikas ministra amatam, virzot viņas kandidatūru izvērtēšanai koalīcijā.

Kariņš parakstījis rīkojumu par Vitenberga demisiju 

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien, 18.maijā, parakstījis rīkojumu par ekonomikas...

Indriksone šim amatam partijā izvēlēta, lai nodrošinātu ministrijā iesākto darbu pēctecību. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) tikšot aicināts "stāvēt pietiekami tuvu klāt" turpmākajiem darbiem, pauda Dzintars, gan neatklājot, vai Vitenbergs varētu tikt virzīts EM parlamentārā sekretāra amatam.

NA vēl šorīt atkārtoti aicināja premjeru Krišjāni Kariņu (JV) atteikties no ieceres prasīt Vitenberga demisiju, taču Kariņš savu viedokli un lēmumu nemainīja. NA līderis Dzintars vērtēja, ka Kariņa iecere atbrīvot ministru no amata ir netaisnīga un kaitīga, un uzsvēra, ka ministrs "darbu darījis godam" īpaši sarežģītos, vairāku krīžu apstākļos.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā valdošajā koalīcijā ietilpstošā NA pieprasīja nu jau bijušās iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju saistībā ar policijas darbu Uzvaras parkā nedēļas sākumā. NA draudēja, ka gadījumā, ja Golubeva paliks amatā, NA ministri pametīs valdību.

Golubeva šonedēļ paziņoja, ka ir zaudējusi premjera uzticību, tāpēc pati atkāpjas no amata. Savukārt Ministru prezidents Kariņš NA veiktā "šantāžas mēģinājuma" dēļ pieprasīja amatu atstāt arī ekonomikas ministram Vitenbergam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

H.A.Brieger pērn guvis 51 000 eiro peļņu

Db.lv, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs SIA "H.A.Brieger", kas ir zīmola "Dzintars" īpašnieks, pagājušajā gada strādāja ar 1,56 miljonu eiro apgrozījumu un 50 992 eiro peļņu, informē uzņēmumā.

"H.A.Brieger" līdzīpašniece un vadītāja Anastasija Udalova norāda, ka pērn strādāts vairākos stratēģiskos virzienos, tostarp atjaunota ražošana un pētniecības un inovāciju kapacitāte, izstrādāti jauni produkti dažādās produktu grupās, pārskatīti darbības procesi, meklēti jauni speciālisti, pārstrādāts zīmola dizains un iepakojumi.

Pērn no jauna sākta sadarbība ar tirdzniecības partneriem vietējā un eksporta tirgos, kā arī sākta e-komercijas virziena attīstīšana. Pagājušā gada laikā ir saražoti 1,5 miljoni produktu vienību ar "Dzintars" zīmolu.

A.Udalova norāda, ka uzņēmuma mērķis tuvākajiem gadiem ir kļūt par Baltijas tirgus līderi augstas kvalitātes, bet pieejamas kosmētikas segmentā, eksporta kartei pievienojot arvien jaunas valstis un izplešoties e-komercijas jomā gan ar savu kanālu, gan trešo pušu pārdošanas kanālos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija un valde ir nolēmusi pieprasīt Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) atbrīvot no amata iekšlietu ministri Mariju Golubevu (AP) saistībā ar situāciju 9. un 10.maijā pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, informē NA pārstāve Laima Melkina.

NA paziņojumā uzsver - ja premjers un koalīcijas partneri šajā jautājumā neņems vērā NA viedokli, partijas valde neredz iespēju turpināt darbu šajā valdībā un lems par savu ministru atsaukšanu.

"Tas, ko 9. un 10.maijā ikviens Latvijai lojāls cilvēks bija spiests piedzīvot savā valstī, ir nepieņemami. To nevaram uzskatīt par ikdienišķu negadījumu, par ko politiskā atbildība aprobežojas ar simbolisku kritiku un solījumu laboties," paziņojis NA vadītājs, Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņaprāt, jāizdara viss iespējamais, lai šāda situācija nekad vairs neatkārtotos.

Pretēji aicinājumiem 9.maijā pieminēt Krievijas agresijas upurus Ukrainā un nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, Rīgā, pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, devās cilvēki, lai arī ievērojami mazākā skaitā nekā citus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar Latvijas Banka sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēdza darbu pie vēl viena saules paneļu parka īstenošanas.

Projektā uz zemes tika uzstādīti 384 saules paneļi ar kopējo jaudu 142 kilovati (kW), kas ik gadu saražos gandrīz 126 660 kilovatstundas (kWh) zaļās elektroenerģijas. Uzstādot šos saules paneļus, atmosfērā gadā nonāks par 49,71 tonnu mazāk CO2 emisiju ‒ tas ir līdzvērtīgi 2260 iestādītiem kokiem .

Plānots, ka šīs saules paneļu elektrostacijas saražotā zaļā enerģija turpmāk nosegs 8% no Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkas elektroenerģijas gada patēriņa. Kopējās investīcijas projektā ir 124 154 eiro, un uzstādītā saules paneļu sistēma atmaksāsies aptuveni četros gados (pie pašreizējām elektroenerģijas cenām).

“Saules enerģijas plašāka izmantošana ir viens no pasākumiem, kurus Latvijas Banka īsteno ilgtspējas, energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā. Pirmais saules enerģijas projekts tika realizēts jau 2018. gadā, kad alternatīvu enerģijas avotu ieviešana korporatīvajā sektorā vēl bija “bērna autiņos” un elektroenerģijas cenas bija salīdzinoši zemas. Gan jaunie, globālie izaicinājumi klimata jomā, gan it īpaši Krievijas uzbrukums Ukrainai, kā rezultātā ir būtiski kāpušas energoresursu cenas, ir mainījuši sabiedrības izpratni par atjaunīgo un videi draudzīgo energoresursu lomu, iespējām un izdevīgumu. Neapstāsimies pie sasniegtā, bet turpināsim darbu klimata jomā – gan mainot savus ikdienas paradumus, gan ieviešot tehnoloģiski komplicētus, bet videi draudzīgus risinājumus, gan veicinot kopumā finanšu sektora pārkārtošanos klimatneitralitātes virzienā,” saka Latvijas Bankas eksperts klimata pārmaiņu jomā, Monetārās politikas pārvaldes padomnieks Dzintars Jaunzems.

Komentāri

Pievienot komentāru