Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

1) atgādināsim par pirms eiro ieviešanas izteiktajām prognozēm par eiro ieguvumiem un

2) apskatīsim Latviju (LV) salīdzinājumā ar tām valstīm (Čehiju (CZ), Ungāriju (HU) un Poliju (PL)), kuras joprojām nav pievienojušās eiro zonai. Kurām ir izdevies panākt straujāku attīstību?

Raksta tapšanā izmantoti tautsaimniecības strukturālā modeļa rezultāti, kas ļauj modelēt zemāku/augstāku procentu likmju ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP) un citiem makroekonomiskajiem rādītājiem (5 gadu periodā, proti, no 2014. līdz 2018. gadam ieskaitot).

1. Kredītreitingi

Pirms pievienošanās eiro zonai Latvijas Banka prognozēja, ka šis solis palielinātu valsts kredītreitingu par 1-2 pakāpēm. Kopš paziņojuma, ka LV tiek uzņemta eiro zonā, mūsu valsts kredītreitings īsā laika posmā (2013.-2014. gadā) ir palielināts par 2 pakāpēm no BBB uz A-.Salīdzinājumam – CZ, HU, PL reitings 2013.-2014. gadā nav ticis mainīts, savukārt LV kredītreitings relatīvi pret šīm valstīm uzlabojās par 2 pakāpēm.

Pirms pievienošanās eiro zonai Latvijas Banka uzsvēra loģisku sakarību – iestāja eiro zonā nodrošinās kredītreitinga palielinājumu, kas savukārt novedīs pie procentu likmju samazinājuma. Tāpēc tālāk aplūkosim kredītreitinga ietekmi uz procentu likmēm.

2. Valsts vērtspapīru likmes

Pirms iestāšanās eiro zonā Latvijas Banka uzsvēra, ka 1-2 pakāpju reitinga palielinājums samazinās Latvijas 10 gadu valsts vērtspapīru likmes par 150 bāzes punktiem (bp).

Kopš paziņojuma par Latvijas uzņemšanu eiro zonā, Latvijas 10 gadu valsts vērtspapīru likmes ir būtiski samazinājušās (no 3.25% 2013. gada vidū līdz 0.71% 2017. gada oktobrī). Turklāt šāda tendence vērojama arī salīdzinājumā ar ārpus eiro zonas valstu ilgtermiņa likmju līmeni. Latvijas 10 gadu valsts vērtspapīru likmes nacionālajā valūtā, salīdzinājumā ar CZ, HU, PL likmēm ir samazinājušās par aptuveni 160 bp (1. attēls un 1. tabula).Tas ļāvis valsts budžetā ietaupīt ap 0.6% no IKP jeb 150 miljonus eiro 5 gadu laikā kopš eiro ieviešanas – tā ir nauda, kas tādējādi ir kļuvusi pieejama citiem ekonomiskajiem un sociāliem mērķiem.

LV likmes ietaupījums iepretim CZ, HU, PL, salīdzinot 2001.-2013. ar 2014.-2017. gada periodu, ir 160 bp (6.1-5.9+2.6-1.2), kas atbilst nacionālās bankas izteiktajām prognozēm pirms eiro ieviešanas. Latvijas Banka nevarēja izteikt prognozes par vērienīgās vērtspapīru iegādes programmas uzsākšanu, Eirosistēmai ķeroties pie nestandarta monetārās politikas īstenošanas, lai pārvarētu ilgstoši zemas inflācijas periodu. Tomēr Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) ir tikai monetārās politikas instruments, un arī bez PAPP uzsākšanas pastāvēja liela varbūtība, ka Eirosistēma turpinās samazināt procentu likmes, tādējādi veicinot valsts vērtspapīru likmju samazināšanos eiro zonā.

3. Ietaupījums saistībā ar valūtas konvertāciju

Latvijas Banka pirms iestāšanās eiro zonā bija aprēķinājusi, ka tautsaimniecības ietaupījums saistībā ar mazākiem mājsaimniecību un uzņēmumu valūtas konvertācijas apjomiem būs ap 70 miljoniem eiro gadā. Šie aprēķini bija balstīti uz reāli noslēgtiem ārvalstu valūtas maiņas darījumiem, ņemot vērā faktiskās valūtas pirkšanas un pārdošanas kursu starpības. Statistikā varēja novērot valūtas maiņas darījumu strauju samazinājumu 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu. Banku valūtas maiņas darījumu apjoms ar Latvijas mājsaimniecībām samazinājās par 71%, bet ar uzņēmumiem – par 68%. Skaidrā naudā veikto ārvalstu valūtas maiņas darījumu apjoms bankās un valūtas maiņas punktos samazinājās par 60%.

70 miljoni eiro 5 gadu laikā ir ap 1.5% no IKP – nauda, ko pēc eiro ieviešanas privātais sektors varēja atvēlēt citām savām vajadzībām. Preču ārējās tirdzniecības eksporta un importa darījumos norēķini eiro valūtā dominēja gan 2013. gadā, gan šobrīd (virs 80%). Netiešie ieguvumi, izzūdot valūtas maiņai un komisijas maksājumiem par valūtas maiņas operācijām, saistāmi arī ar tūrisma nozares ieguvumiem. Ieviešot eiro, būtiski mazinājušies uzņēmumuriski un izmaksas, kas saistītas ar valūtas kursa svārstībām – lai gan latam pret eiro bija mazs svārstību koridors (+/- 1%), tomēr nepastāvēja ierobežojumi lata kursa svārstībām pret citām valūtām. Šī riska izzušana ir labvēlīga ar ārējo tirdzniecību saistītai uzņēmējdarbībai, kas sekmē Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

4. Naudas tirgus likmes

Kā nākamo aspektu aplūkosim 3 mēnešu naudas tirgus likmes. Pie naudas tirgus likmēm ir piesaistīta lielākā daļa no kredītiestāžu izsniegto kredītu likmēm. Patlaban LV 4 valstu grupā ir viszemākās 3 mēnešu naudas tirgus likmes, kas nebija novērojams līdz 2011. gadam. Ja LV nebūtu pievienojusies eiro zonai, 2017. gadā LV naudas tirgus likme nacionālajā valūtā varētu atrasties starp CZ un PL likmi, kas būtu apmēram 160 bp augstāk nekā tā bija faktiski, esot eirozonā.

5. Kredīti mājsaimniecībām un uzņēmumiem

Procenta likmju samazinājums nodrošina labvēlīgākus nosacījumus privātā sektora aizņēmējiem, tādējādi ietekmējot investīciju un patēriņa lēmumus. LV iestāšanās eiro zonā un kredītreitinga uzlabojums ir ietekmējis arī izsniegto kredītu likmes – tās 2017. gada oktobrī bija zemākas nekā CZ, HU un PL. LV kredītu likmes uzņēmumiem, salīdzinot ar CZ, HU, PL, samazinājās par 70 bp, bet kredītu likmes mājsaimniecībām mājokļu iegādei – par 120 bp (salīdzinot divus periodus – 2005.-2013. gads un 2014.-2017. gads).

6. Noguldījumu un kredītu valūtas struktūra

Pirms eiro ieviešanas iekšzemes un ārvalstu noguldījumos LV dominēja noguldījumi ārvalstu valūtā, tajā skaitā eiro (77%). Paaugstināta riska scenārijos, kad notika ārvalstu valūtas aizplūde, bankas vērsās pie Latvijas Bankas – pārdeva Latvijas Bankai latus un pirka ārvalstu valūtu, kas radīja spiedienu uz lata kursu, ko vēl vairāk pastiprināja baumu izplatīšana par devalvāciju. Galvenais centrālās bankas instruments, kā mazināt ārvalstu valūtas aizplūdi, bija salīdzinoši augstu latu procentu likmju turēšana. Tas savukārt nelabvēlīgi atspoguļojās uz kreditēšanu nacionālajā valūtā – gan augstākās kredītu procentu likmēs, gan izvēlē par labu kredītiem ārvalstu valūtā, uzņemoties papildu valūtas risku. Tagad LV eiro noguldījumiem ir liels pārsvars pār noguldījumiem citās valūtās un eiro ir nacionālā valūta.

Noguldījumu valūtas struktūras pozitīvās izmaiņas ir ieguvums – tās ir saistītas ar banku sistēmas riska novērtējumu un valsts kredītreitingu. Patlaban, analizējot LV situāciju, netiek izmantots arguments, ka mums ir augsti ārvalstu valūtas noguldījumi. Lata laikos šādi apsvērumi tika ņemti vērā.

7. Kredītu likmju ietekme uz tautsaimniecību

Šajā sadaļā kvantificēsim jeb izteiksim skaitļos negatīvo ietekmi no kredītu likmēm, ja LV nebūtu eiro zonā. Šie rezultāti iegūti, izmantojot LV dinamiskā stohastiskā vispārējā līdzsvara (turpmāk – tautsaimniecības strukturālo) modeli.

LV kā mazai ekonomikai ir svarīgi mazināt ar nenoteiktību saistītās svārstības,kas nes ekonomikai zaudējumus. Pievienošanās Eiropas Monetārajai savienībai bija papildu nodrošinājums pret dažādu ārēju notikumu izraisītām valūtas kursa un procentu likmju svārstībām.

  • Pirms eiro ieviešanas lata kurss pret eiro ir bijis samērā svārstīgs +/-1% koridora ietvaros. Periodi, kad lats bija «stiprs» pret eiro (latam uzticējās), ātri mainījās ar periodiem, kad lats bija «vājš» (vairāk uzticējās eiro, nevis latam). Laika periodā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim apmēram 2/3 no šī perioda lats bija «stiprs», bet 1/3 perioda «vājš». Kad latam uzticējās, latus no Latvijas Bankas pirka, bet, kad neuzticējās, – latus Latvijas Bankai pārdeva.

  • Šeit vietā būtu atgādinājums par situāciju, kad neskaidrība un ažiotāža radīja zaudējumus gan valsts, gan privātajam sektoram. 2007. gada sākumā, kad pasaules finanšu krīzi vēl neviens negaidīja un ASV tikai parādījās pirmās problēmas ar augsta riska hipotekārajiem kredītiem, LV sabiedrībā uzvirmoja nepamatotu baumu radīta ažiotāža par lata kursa stabilitāti. Lata kurss no 2007. gada februāra otrās puses līdz aprīļa pirmajai pusei atradās pie augšējās intervences robežas (augšējā intervences robeža bija eiro kurss pret latu, pēc kura Latvijas Banka pirka no bankām latus un pārdeva tām eiro). Latvijas Bankai tika pārdoti lati pret ārvalstu valūtu 237 miljonu latu apjomā. Janvārī starpbanku tirgū noslēgto darījumu uz nakti vidējā likme bija 2.5%, bet aprīlī – jau 7.7%. Kotētais 3 mēnešu RIGIBOR naudas tirgus indekss (kam piesaistīti nebanku latu kredīti) palielinājās no 3.8% janvārī līdz 10.0% maijā. 10 gadu valsts obligāciju likme palielinājās no 4.9% janvārī līdz 6.0% maijā. Tas nozīmēja, ka kredītņēmējam procentu maksājumos nācās samaksāt par 5 procenta punktiem vairāk, savukārt valdībai, lai aizņemtos, - par vismaz 1 procenta punktu lielāku likmi nekā pirms ažiotāžas.

Arī pēc eiro ieviešanas LV ir piedzīvojusi virkni ārēju šoku, kas būtiski palielināja nenoteiktību. Te vietā atcerēties Krimas notikumus un situāciju Austrumukrainā, Brexit, Donalda Trampa negaidīto nākšanu pie varas un spekulācijas par NATO lomu Eiropas, t.sk. Baltijas, drošībā u.c. notikumus. Atrašanās eiro zonas valstu grupā ir nodrošinājusi miera ostu, kā rezultātā LV netika izjusts spiediens uz procentu likmēm.

7.1. Tautsaimniecības modelēšanā izmantojam pieņēmumu, ka LV procentu likmes būtu augstākas par ~1.6 pp, balstoties uz iepriekš minētajiem salīdzinājumiem ar ārpus eiro zonas esošajām valstīm:

  • procentu likmju pieaugums palielinātu finansēšanas izmaksas gan no jauna izsniegtajiem kredītiem uzņēmumiem, samazinot to apjomu un investīcijas, gan mājsaimniecībām, tādējādi mazinot patēriņu, un līdz ar to arī uzņēmumu motivāciju investēt. Finansēšanas nosacījumu pasliktināšanās un peļņas iespēju sašaurināšanās negatīvi ietekmētu uzņēmumu tirgus vērtību, līdz ar to pasliktinot uzņēmumu iespējas veikt investīcijas arī gadījumos, kad tās netiek finansētas ar banku kredītu. Lielāku procentu likmju iespaidā investīcijas 5 gadu laikā būtu zemākas par 5%. Turklāt ietekme būtu ne tikai uz investīciju apjomu, bet arī uz nodarbinātību un algām, tādējādi radot papildu lejupvērstu spiedienu uz privāto patēriņu. Kopumā augstāku procentu likmju ietekmē Latvijas iedzīvotāju labklājība būtu zemāka – 5 gadu laikā bezdarbnieku skaits būtu par 5000 lielāks, savukārt Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju būtu par 164 eiro zemāks.

7.2. Izmantojam pieņēmumu, ka eiro neieviešanas gadījumā kādā brīdī aktualizēsies kāds no ārējiem riskiem un jaunajos riska apstākļos kredītreitingu aģentūras samazinās LV kredītreitingu. Šajā gadījumā LV ilgtermiņa procentu likmes vēl vairāk paaugstināsies.

  • LV zaudējot tikai vienu kredītreitinga pakāpi (no BBB uz BBB-), tā nokļūtu investīciju līmeņa pakāpes viszemākajā vērtējumā. Nelabvēlīgā scenārijā, kas nav neiespējams, materializēsies iekšējie (piemēram, politiskie) un ārējie (piemēram, tirdzniecības valstu) riski. Polijas gadījumā S&P jau ir samazinājusi kredītreitingu par vienu pakāpi 2016. gada janvārī. Salīdzinot 10 gadu obligāciju likmes valstīm ar BBB kredītreitingu un valstīm ar BBB- kredītreitingu, varam pieņemt, ka procentu likmju starpība palielinātos par vēl apmēram 1.7 pp.

  • šajā scenārijā būtu ievērojami lielāka ietekme uz reālo sektoru – 5 gadu laikā investīcijas būtu zemākas par 10%, bezdarbnieku būtu par 10 000 vairāk, un Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju būtu par 350 eiro zemāks.

  • ja atsevišķu, piemēram, Krimas notikumu ietekmē tiktu piedzīvota īslaicīga ažiotāža, līdz ar to arī procentu likmju pieaugums, ekonometriskā modeļa vērtējumā Latvijā 5 gadu laikā investīcijas būtu zemākas par 15%, bezdarbnieku būtu par 16 tūkstošiem vairāk un IKP uz vienu iedzīvotāju būtu par 500 eiro zemāks.

Secinājumi

  • Saistībā ar eiro ieviešanu galvenais ieguvums ir kredītreitinga paaugstināšanās par 2 pakāpēm, kas radīja 160 bp zemākas 10 gadu valsts vērtspapīru likmes LV salīdzinājumā ar ārpus eirozonas palikušajām valstīm. Tas ļāva budžetā ietaupīt 0.6% no IKP 5 gadu laikā.

  • Latvijas tautsaimniecības strukturālā modeļa novērtējums liecina, ka zemāku procentu likmju iespaidā 5 gadu laikā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību ir ievērojama – investīcijas ir par 5-15% augstākas, bezdarbnieku ir par 5-16 tūkstošiem mazāk, bet IKP uz vienu iedzīvotāju ir par 164-500 eiro lielāks, salīdzinot ar situāciju, ja eiro netiktu ieviests.

  • Noguldītājiem varētu nepatikt, ka Latvijā līdz ar iestāju eiro zonā ir samazinājušās procentu likmes, bet jāatceras, ka ir uzlabojusies banku drošība un finanšu sektora stabilitāte kopumā. Zemāka procentu likme tiek maksāta par konkrētu riska līmeni, piemēram, uz banku noguldījumiem attiecas Noguldījumu garantiju likums. Joprojām Latvijā pastāv arī augsta riska ieguldījumu iespējas, kur ir augstāka procentu likme pie lielākas neskaidrības par pamatsummas un procentu saņemšanu termiņa beigās.

Var secināt, ka Latvijas Bankas prognozētais pirms iestāšanās eiro zonā ir apstiprinājies; ieguvumi ir realizējušies. Kopumā no pārejas uz eiro Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi ir ieguvēji. Tā noteikti ir skumja ziņa eiroskeptiķiem, kuriem nu jāmeklē kāds cits intereses un populisma objekts.

Pienācis laiks pāršķirt lappusi un domāt par nākotnes izaicinājumiem, stiprinot eiro zonu, tostarp veicinot tās noturību pret krīzēm nākotnē. Tagad jau droši var teikt – kas nāk par labu eiro zonai, nāk par labu arī Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Simtgades produkti: Grili ar piederības zīmi

Laura Mazbērziņa, 26.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

SIA «METALWORKS» par godu Latvijas valsts simtgadei ražo grilus ar svinību piederības zīmi.

SIA «METALWORKS» dibinātājs Renārs Kļaviņš biznesa portālam db.lv atzīst, ka šo grilu ideja ir radusies viņa draugam, kurš vēlējies pie viņa pasūtīt šādu grilu. Taču, izgatavojot grilu draugam, Renārs sapratis, ka varētu tādus piedāvāt arī citiem.

SIA «METALWORKS» ar dažādu metāla konstrukciju, elementu un lietu izgatavošanu nodarbojas kopš 2013. gada. Šie grili tirgū laisti tikai pirms mēneša, taču jau piesaistījuši lielu uzmanību. Tie jau aizceļojuši pie latviešiem, kas dzīvo ASV un Norvēģijā.

Grili tiek veidoti no metāla loksnēm, ar lāzera palīdzību tiek izgrieztas formas, tās tiek salocītas, grila gali tiek metināti. Pēc tam mājas apstākļos grili tiek krāsoti. Grilu standarta izmēri ir: 70 centimetri garumā, 30 centimetri platumā, 22 centimetri dziļumā un biezums ir 4 milimetri, taču katrs pasūtītājs var izveidot grilam savus individuālos izmērus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Veselīga mūža ilgums un pensijas vecums

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs konferencē par pensiju sistēmu nāca klajā ar priekšlikumu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, pensionēšanās vecumu sasaistīt ar paredzamo mūža ilgumu. Ideja nav jauna, un 13 OECD valstīs no 30 šāda saikne pastāv.

Pašlaik saskaņā ar portāla https://www.europeandatajournalism.eu jaunākajiem datiem par pērno gadu vidējais dzīves ilgums pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir visai atšķirīgs dažādās Eiropas Savienības valstīs – no 25,9 gadiem Austrijā ar pensionēšanas vecumu 60 gadi līdz 16, 53 gadiem Bulgārijā ar pensionēšanas vecumu - 65 gadi. Pensionēšanās vecums Latvijā ir 63 gadi un trīs mēneši un sagaidāmais dzīves ilgums pēc aiziešanas pensijā ir 19,95 gadi. VSAA mājaslapā atrodams, ka plānots 2025. gadā pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem. Līdz ar vidējā mūža ilguma pieaugumu un sabiedrības novecošanos daudzās valstīs tiek izvirzīta ideja par pensionēšanās vecuma sasaisti ar paredzamo dzīves ilgumu. Tajā pašā laikā eksperti norāda, ka svarīgāks lielums par paredzamo mūža ilgumu ir paredzamais veselīga mūža ilgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējās telpas Hospitāļu ielā kļuva par šauru, jo ražotāju, kuri vēlas savu piedāvājumu iekļaut veikala sortimentā, kļuvis arvien vairāk

DB jau rakstīja, ka Katrīna Tālberga pērn atvēra bērnu preču veikalu «Mazā cilts», ko viņa veido kopīgi ar gaismas burtu «Piku» idejas autorēm.

Sortiments visu laiku paplašinās un šobrīd ir aptuveni 80 ražotāji. Tie visi ir no Latvijas, bet pavisam drīz viņa sola uzņemt kaimiņu igauņu piedāvājumu, kas varētu būt interesants veikala klientiem. «Ražotāji ir ļoti dažādi. Ir liels prieks, ka arvien vairāk sastopam tādus, kuri vēlas strādāt profesionāli. Veido preci ar augstiem standartiem, piedomā pie iepakojuma, izstrādā līdzsvarotu cenu politiku visām tirdzniecības vietām, veic regulāras un laicīgas piegādes. Tas priecē – tad mēs kā ražotāja pārstāvis veikalā varam labi un veiksmīgi sastrādāties un preci prezentēt klientiem,» teic K. Tālberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Peļņa no peļņas – salikto procentu dubultspēks

Kristaps Kopštāls, Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runā, ka Alberts Einšteins par saliktajiem procentiem esot sacījis: tas ir astotais pasaules brīnums un viens no lielākajiem pasaules spēkiem. Iespējams, šāds vērtējums ir mazliet pārspīlēts, taču salikto procentu «fenomenam» ir vērts pievērst uzmanību. Īpaši visiem tiem, kuri rūpējas par savu un ģimenes nākotni, tāpēc daļu savu ienākumu atvēl uzkrājumu veidošanai.

Saliktie procenti nozīmē, ka ieguldītie naudas līdzekļi pelna procentus, savukārt nopelnītie procenti arī tiek ieguldīti un turpina pelnīt jaunus procentus. Rezultātā uzkrājums aug straujāk, un īpaši šis dubultspēks ir jūtams, ja uzkrājums tiek veidots ilgu laiku.

Piemērs: ja 100 eiro ieguldījums gadā būtu nopelnījis 10%, tad gada beigās tie būtu 110 eiro. Ja viss šis uzkrājums arī nākošajā gadā nopelnītu 10%, tad jums būtu jau 121 eiro (jo 10% pelnītu iepriekš uzkrātie 110 eiro). Šeit būtiski pievērst uzmanību uzkrāšanas termiņam – jo ilgāks ir krāšanas laiks, jo lielāka ietekme saliktajiem procentiem. Tas savukārt nozīmē, ka ļoti nozīmīgi ir savlaicīgi pieņemt lēmumu par uzkrājumu veidošanu, jo ilgtermiņa uzkrājumu un to atdeves kontekstā lielāka nozīme būs nevis tam, cik lielas iemaksas tiek veiktas, bet gan tam, kad tiek sākts krāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti cienu tos tautsaimniecības ekspertus, kuri izsaka spriedumus par tām problē­mām, kuras patiešām pārzina un par kurām ir kompetenti runāt. Viņos ir vērts ieklausī­ties un no viņiem mācīties. Diemžēl publis­ki izsakās arī cilvēki, kuri gan sevi uzskata un sauc par ekspertiem, taču savus sprie­dumus balsta uz kaut kur saklausītu, nepilnīgu un ne­pārbaudītu informāciju. Pēc tam viņu teikto nekritiski atkārto nākamie «eksperti» un arī plašāka sabiedrība, līdz šādai pēc būtības viltus ziņai sāk ticēt daudzi.

Lai pamatotu savu apgalvojumu, ka Latvijā netiek aizsargāti mazie akcionāri, laikrakstā DB 9. aprīlī intervētais eksperts starp akciju sabiedrībām, kas ne­pamatoti neesot izteikušas obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un «atstumjot mazākuma akcionārus no taisnīgas peļņas sadales», nosauc arī farmācijas uzņē­mumu «Grindeks». Šādi apgalvojumi bez pamatojuma ar konkrētiem faktiem rada iespaidu, ka «Grindeks» nerūpējas par mazākuma akcionāriem.

Taču patiesība ir pilnīgi cita. AS «Grindeks» ir aptuve­ni četri tūkstoši mazākuma akcionāru, kuru pārlieci­noši lielākā daļa savas akcijas nopirka par santīmiem tajā laikā, kad valsts privatizēja uzņēmumu. Kad es kļuvu par «Grindeks» lielāko akcionāru, tā apgrozī­jums bija vien 10 miljoni latu. Salīdzinājumam – pa­gājušā gada deviņos mēnešos tas jau bija sasniedzis 95,9 miljonus eiro. Lai sasniegtu šādus rezultātus, uz­ņēmumā aizvadītajos gados esmu investējis aptuveni 90 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Katrs ceturtais nodarbinātais Latvijā ir pirmspensijas vai pensijas vecumā

Žanete Hāka, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 10 gadu laikā par 2,4 gadiem pieaudzis nodarbināto vidējais vecums, un 2018. gadā tas bija 43,7 gadi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā publikācijā «Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2018. gadā».

Nozaru dalījumā augstākais vidējais vecums (49,9 gadi) bija pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko organizāciju darbību, sadzīves iekārtu remontu un dažādu individuālo pakalpojumu sniegšanu; mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (49,6 gadi), kā arī veselībā un sociālajā aprūpē (48,5 gadi) un izglītībā (48,2 gadi) nodarbinātajiem. Savukārt jaunākie darbinieki bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (36,8 gadi).

Gandrīz ceturtā daļa (23,3 %) no visiem nodarbinātajiem Latvijā pērn bija 55–74 gadu vecumā. Tas bija otrs augstākais īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji 19,4 % nodarbināto bija pensijas vai pirmspensijas vecumā. Visaugstākais īpatsvars ES bija Lietuvā 23,5 %, pēc Latvijas – Igaunijā un Vācijā (abās 23,1 %), savukārt viszemākais Luksemburgā – 10,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozona – jau 20 gadus nevar lidot nekādi

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija kādreiz, 19. gadsimtā, tāds franču zinātnieks, kurš paziņoja, ka, izpētot kamenes uzbūvi, ir pilnīgi skaidrs – tā lidot nevar. Tās masa ir liela, spārni mazi, uzbūve neatbilstoša aerodinamikas likumiem. Un tomēr reālā dzīve pierāda, ka kamenes lido.

Līdzīgi ir ar eiro zonu. Ekonomikas teorētiķiem nekādi nesanāk izdomāt, ka (un kā) tā var darboties – dalībvalstis pārāk dažādas un galīgi «neizskatās pēc ASV». Tomēr nu jau 20 gadus arī šī sistēma darbojas, un nu jau tā liekas ierasta lietu kārtība.

Vēl nesen, ap 2011. gadu, piedzīvojām kārtējo «Nu nevar lidot!» histēriju. Google meklēšanas serviss uz atslēgvārdiem «saving the euro» uzrāda 260 tūkstošu ierakstu, lielākoties, laikā no 2011. līdz 2012. gadam. Tas bija laiks, kad veselas ekonomistu grupas rakstīja atklātās vēstules un uzsaukumus, kā glābt eiro zonu. Dažiem tā izvērsās par tādu kā apsēstību, kurā eiro ir visa ļaunuma sakne. Piemēram, Nobela prēmijas laureāts Džozefs J. Stiglics (Joseph Eugene Stiglitz) rakstīja: «Lai gan ir vairāki cēloņi, kas nosaka Eiropas nebūšanas, to pamatā ir tikai viena kļūda: eiro ieviešana.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rīgas domes komiteja neatbalsta papildu naudas piešķiršanu Rīgas satiksmei

LETA, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja pašvaldības 2019.gada budžeta grozījumus, vienlaikus pirmo reizi vairāku gadu laikā neplānojot no domes budžeta SIA «Rīgas satiksmei» piešķirt papildus lūgto naudu.

Budžeta grozījumus tradicionāli neatbalstīja domes opozīcijas deputāti, bet atbalstīja vairums koalīcijas domnieku.

Pirmo reizi par budžeta grozījumiem komiteja lēma 18.oktobrī, taču tā kā koalīcijas deputāti nespēja vienoties par atbalstu vienam no iesniegtajiem priekšlikumiem, sēde tika pārcelta par pusotru nedēļu.

Kopumā koalīcijas pārstāvji bija iesnieguši divus priekšlikumus. Deputāti Artūrs Hroļenko (S) un Oļegs Burovs (GKR) piedāvāja piešķirt 100 000 eiro dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un renovācijai, lai nodrošinātu to projektu realizāciju, kurus iespējams īstenot līdz gada beigām.

Savukārt garas diskusijas koalīcijas deputātu starpā izvērtās par otru atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Proti, domnieki bija rosinājuši 40 000 eiro novirzīt Rīgas Zoodārzam, 14 000 eiro - dzīvojamo māju energoefektivitātes popularizēšanai un 250 000 eiro - informācijas tehnoloģiju iegādei Rīgas skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada maijā gandrīz piektdaļa (18,2 %) darbinieku (darba ņēmēju) 15–74 gadu vecumā strādāja attālināti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Attālināti strādājošu sieviešu bija par 22,8 procentpunktiem vairāk nekā vīriešu (attiecīgi 61,4 % un 38,6 %).

Maijā iespēja strādāt attālināti bija 23,9 % darbinieku, bet nedaudz vairāk kā trīs ceturtdaļām (76,1 %) šādas iespējas nebija. Tikai 5,8 % darbinieku, kuriem bija iespēja strādāt attālināti, to neizmantoja.

Visvairāk attālināti strādājošo bija vecuma grupās 25–34 gadi (26,3 %) un 45–54 gadi (26,1 %). Visvairāk attālināti strādājošu vīriešu (32,5 %) bija vecuma grupā 25–34 gadi, bet sieviešu (34,2 %) – vecuma grupā 45–54 gadi.

Visaugstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (20,8 %) atbilstošās vecuma grupas darbinieku kopskaitā 2020. gada maijā bija vērojams vecuma grupā 25–34 gadi, bet viszemākais (14,9 %) vecuma grupā 35–44 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Labklājības ministre: Tiks veikta lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā

Lelde Petrāne, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča komentē: «Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība.»

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žagara pēdējā intervija Dienas Biznesam: «Manas trofejas ir atmiņas no mākslas notikumiem»

Daiga Laukšteina, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Komentāri

Pievienot komentāru