DB Viedoklis

DB viedoklis: EK pozitīvais atzinums - tikai puse no uzvaras

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 11.07.2014

Jaunākais izdevums

Ņemot vērā līdzšinējo problēmu mērķtiecīgu paslaucīšanu zem tepiķa, Latvijas politiķu paziņojumi izklausās pārāk labi, lai tiem ticētu.

Latvijas vadošos politiķus sasniegušas divas priecīgas ziņas no Briseles – Eiropas Komisija atzinusi, ka valsts atbalsta pasākumi (lasi: ieguldītie miljoni valsts naudas) bijušajai Parex bankai (tagad a/s Citadele un a/s Reverta), tāpat kā nacionālajai aviokompānijai airBaltic, bijuši likumīgi. Latvijas veiksmes stāsta veidotāji līdz ar to medijos lepni izgriež krūtis un saka, ka tagad tikai abiem «sāpju bērniem» žigli jāatrod privātie investori. Taču tā jau nu vairs galīgi neesot nekāda problēma, jo pēc airBaltic rindā stāvot jau vismaz 10 investoru, bet par Citadeles potenciālajiem pircējiem ar segvārdiem Baklažāns, Jūrnieks un Kapri pēc konfidenciālas valdības informācijas noplūdes tagad ir informēta pat tante Bauskā.

No vienas puses pozitīvs EK lēmums tiešām ir iemesls uzelpot, jo negatīva lēmuma gadījumā ieguldītā valsts nauda ar soda procentiem būtu jāatmaksā. Taču visām lietām, kā zināms, ir divas puses. Par pozitīvo pusi politiķi, jo īpaši priekšvēlēšanu laikā, ir gatavi liet kā no pārpilnības raga, bet par negatīvo pusi viņi parasti tikai atmet ar roku, sacīdami, ka nekā tamlīdzīga nav. airBaltic gadījumā Satiksmes ministrija zvēr, ka no Eiropas Komisijas puses neesot nekādi papildu nosacījumi un pienākumi, kurus neizpildot pašreiz pozitīvais rezultāts varētu viegli pārtapt negatīvā. Runājot par airBaltic, bažas rada tas, ka tomēr pusi no visiem valsts naudas iepludināšanas gadījumiem EK atzinusi kā ES tirgus nosacījumiem neatbilstošus, taču paglāba esošais aviokompānijas restrukturizācijas plāns līdz 2016. gadam. Lai nebūtu akli jātic tikai politiķu runātajam un vēlāk jāpiedzīvo kaut kādi pārsteigumi, būtu jāredz viss EK lēmuma teksts, kā arī pilns airBaltic restrukturizācijas plāns.

To, ka stāsti, jo īpaši tādi, kur ir iesaistīta liela nauda un politika pēc zināma laika mainās, un nes ne vienu vien atskurbinošu atziņu, pierāda kaut vai Citadeles pārdošanas sāga. Banku, kurā kopā ar Revertu joprojām atrodas teju miljards valsts naudas, tirgo jau vairākus gadus. Tirgo neveiksmīgi, bet it kā jau viss, vismaz pēc politiķu stāstītā, ir bijis kārtībā un Eiropas Komisija – saprotoša. Kamēr – bac, babac! – ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis nāk ar paziņojumu: ja banku nepārdos šogad, tad Eiropas Komisija to pārdos pati par tādu summu, kādu gribēs, un kam gribēs. Diezgan nejauki, jo atlicis mazāk par pusgadu, bet dažas politiskās partijas iebilst pret lietu sakārtošanu ar «baklažāniem», «jūrniekiem» un «kapri» kaut kur slepeni «zem segas», prasot jautājuma skatīšanu parlamentā. Citi atkal uzstājas par to, kāpēc vispār jāpārdod veiksmīgi strādājoša valsts banka, kas, kreditējot vietējos uzņēmējus, varētu kaut vai nedaudz mazināt Latvijas tautsaimniecības atkarību no dažām skandināvu bankām? Taču skarbo patiesību tagad vairs nenoslēpt un spriedelēšanai arī vairs nav laika un jēgas. Palicis tikai jautājums, kam pārdot un kādā veidā. Nevar arī izslēgt, ka bankas uzraugošās iestādes vēl pasaka konkrētam darījumam «nē» – šim «baklažānam» mēs banku pārdot neļausim, tāpēc optimāli būtu banku tirgot caur biržu. Banku tirgošana biržās pa daļām nav pasaules praksē nekas neparasts, turklāt tā vienlaikus būtu nākšana pretim arī vietējiem investoriem, kuriem pie pašlaik zemajiem depozītu procentiem īsti nav, kur savu naudu ieguldīt. Beigās visi varētu būt apmierināti – banka pārdota, no kuras zināmu daļu varētu iegādāties arī vietējais kapitāls, bet mazinātos politiskā ietekme, kas ir neizbēgama, kamēr kāds uzņēmums ir valsts pārziņā. Tikai viens «bet» – IPO sagatavošanai priekš biržas laika vairs nav. Turklāt nu jau vairs nepietiek ar 20% bankas kapitāldaļu izlikšanu tirgū, jo EK prasa šogad pārdot visus 75% Citadeles kapitāldaļu, kas pašlaik pieder valstij.

Tāds, lūk, veiksmes stāsts par miljardiem eiro izglābtām bankām un citiem uzņēmumiem, stabila lata kursa noturēšanu, izglābjot zviedru bankas, eiro ieviešanu... Tikai tautai šis veiksmes stāsts nav diezko gājis pie dūšas, tāpēc mums pēc svaigākajiem EK datiem ir otrs lielākais aizbraucēju skaits Eiropas Savienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25.augusta pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.

Darbi ceturtdien norit apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada novembrī, pēc padomju laika pieminekļa nojaukšanas, tika uzsākta Uzvaras parka projekta koncepcijas izstrāde, bet gadu vēlāk jau izbūvēta un labiekārtota Uzvaras parka pirmā kārta jeb ainaviskā daļa.

Šogad Uzvaras parka nosaukumam Rīgā aprit 100 gadi. 1923. gadā Pētera parku pārdēvēja par Uzvaras parku – piemiņas vietu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku. 1936. gadā bija pieņemts pat īpašs likums par Uzvaras laukuma izbūvi Rīgā, un no šī brīža tas kļuva par šīs vietas oficiālo nosaukumu.

“Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Mēs plānojam turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, jo Latvijas vēsture ir jāzina un no tās nav jākaunas ne Latvijā, ne Eiropā un citviet pasaulē. Šis ir viens no lielākajiem būtiskākajiem pašvaldības īstenotajiem projektiem šogad, turklāt darbi paveikti ļoti īsā laikā – mazāk nekā pusgada laikā. Parks būs atvērts ikvienam visu gadu – vasarā šeit varēs skrituļot, ziemā slēpot. Arī nākamgad turpināsim parka attīstību, veidojot aktīvās atpūtas zonu, par kurā iekļaujamajām aktivitātēm iedzīvotājiem jau pavisam drīz būs iespējams izteikt savu viedokli. Parka atklāšanu un tā simtgadi svinēsim pozitīvā atmosfērā, vienojoties latvju spēka dziesmā šā gada 11. novembrī. Es vēlos, lai šādu notikumu Rīgā būtu arvien vairāk. Kopējiem spēkiem esam nonākuši pie ļoti laba rezultāta un es ceru, ka tas iepriecinās arī pārējos,” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uzvaras laukuma izveidei būtu jānojauc gan Uzvaras piemineklis, gan Gaismas pils un Saules akmens

Zane Atlāce - Bistere, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas izskatīšanai iesniegto iniciatīvu par Uzvaras laukuma pārveidi atbilstoši 1939.gada konkursa rezultātiem Rīgas dome uzskata par nerealizējamu, informē pašvaldībā.

1939. gada konkursā apskatītā teritorija aptver zemes gabalus starp Dzelzceļa tiltu, Daugavas krastmalu, AB dambi (ietverot Āgenskalna līci), Vanšu tiltu, Balasta dambi, Aleksandra Grīna bulvāri, Aleksandra Grīna bulvāra turpinājumu cauri pašreizējai apbūvei līdz Friča Brīvzemnieka ielai un teritoriju gar dzelzceļu līdz Dzelzceļa tiltam.

Pēckara periodā šajā teritorijā ir uzbūvēts: Akmens tilts; Nacionālās bibliotēkas ēka kvartālā starp Mūkusalas, Akmeņu, Valguma ielu un Uzvaras bulvāri; Nacionālas bibliotēkas infrastruktūras objekts Mūkusalas ielā 5; izveidots Dzelzceļa muzejs Uzvaras bulvārī 2A; Boulinga centrs Uzvaras bulvārī 10; piemineklis Atbrīvotājiem pašreizējā Uzvaras parka teritorijā; veikta atsevišķu privātmāju rekonstrukcija Hermaņa ielā; daudzstāvu dzīvojamās mājas un viesnīca Aleksandra Grīna bulvāri; Preses nama ēka Balasta dambī 2; Swedbank administratīvā ēka pie Vanšu tilta; Vanšu tilts; dzīvojamā ēka un viesnīca Kuģu ielā, kā arī iekškvartāla apbūve starp Kuģu un Valguma ielu, starp Valguma ielu un Raņķa dambi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nauda Uzvaras parka atjaunošanai no domes pamatbudžeta piešķirta netiks

LETA, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzekļi Uzvaras parka atjaunošanai no Rīgas domes pamatbudžeta šogad piešķirti netiks, sociālajā vietnē «Twitter» paziņojis partijas «Gods kalpot Rīgai» priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Atbildīgā komiteja 19.februārī atbalstīja ieceri no Mājokļu un vides departamenta šī gada investīciju programmas 3,81 miljonus eiro atvēlēt Uzvaras parka infrastruktūras atjaunošanai.

Tomēr Amerika pārstāvis Mareks Gailītis apliecināja, ka no domes pamatbudžeta nauda šim mērķim atvēlēta netiks. «Patlaban visu departamentu priekšlikumi šī gada budžetam tiek iesniegti Rīgas domes Budžeta komisijai, kura tad arī vērtē departamentu ieceres. Pilsētai patlaban ir citi prioritāti projekti, tādēļ naudas piešķiršanu Uzvaras parka atjaunošanai Budžeta komisija neatbalstīs,» sacīja Gailītis.

Rīgas domes Budžeta komisijā strādā Rīgas pilsētas izpilddirektors, visu pilsētas komiteju vadītāji, kā arī visu domē pārstāvēto partiju frakciju vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

9. maijā neilgi pēc plkst.23 bez būtiskiem starpgadījumiem noslēdzās «nacisma sagrāves gadadienai» veltītie pasākumi Rīgā, Uzvaras parkā. Pasākumu laikā policijas darbinieki fiksēja aptuveni 64 administratīvos pārkāpumus.

Arī citās Latvijas pilsētās notikušie 9.maija pasākumi aizvadīti mierīgi. Par dažādiem pārkāpumiem pasākumu laikā kopumā sastādīti 67 administratīvo pārkāpumu protokoli, no tiem 64 Rīgā notikušajā pasākumā pie Uzvaras pieminekļa, kā arī divi protokoli Rēzeknē un viens Liepājā.

Kā informēja Valsts policijas preses pārstāvis Dairis Anučins, visvairāk pārkāpuma protokolu noformēts par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā. Pieķerti arī daži, kuri kārtojuši dabiskās vajadzības tam neparedzētās vietās. Tāpat konstatēta aizliegtas simbolikas lietošana un neatļauta tirdzniecība.

Kopumā policijas uzdevums - nodrošināt sabiedrisko drošību un kārtību - šajā reizē ir veiksmīgi izpildīts, apgalvoja policijas pārstāvis Anučins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Uzvaras parkā vēlas redzēt kafejnīcu zonu, spēka trenažierus un košumkrūmus

Db.lv, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptauju par Uzvaras parka otrās kārtas projekta vēlamajām aktivitātēm aizpildīja vairāk nekā 7600 respondenti. Visvairāk balsu ieguva: kafejnīcu zona - 3353; spēka trenažieri - 1950; apzaļumošana, papildus dekoratīvas ziedu un košumkrūmu dobes - 1924, informē Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus no 2. līdz 19.janvārim iesaistīties Uzvaras parka projekta otrās kārtas risinājumu izvēlē, norādot trīs sev tīkamākos projekta risinājumus.

Nākamie labiekārtojuma elementi, kas ieguvuši lielāko balsu skaitu, ir strūklaka ūdenstilpē (1887), tīklu parka (1712) un ūdens elementi bērniem (1664) skrejceļš apkārt teritorijai (1587), suņu pastaigas laukums (1520), ielu basketbols (1442), pludmales volejbola laukums (1137), velotrase (1061), šķēršļu josla ( 836), moduļu tipa dušas (691), saules pulkstenis (635).

Nākamos trīs mēnešus Uzvaras parka labiekārtošanas projekta darba grupa strādās pie tā, lai trīs visvairāk atbalstītās aktivitātes integrētu Uzvaras parka otrās kārtas projektā. Projekta otrās kārtas obligātās aktivitātes, kuras projektā jau ir paredzētas, ir sekojošas: jāizbūvē basketbola laukums; jāsasaista celiņu tīkls ar 1. kārtā izbūvēto celiņu tīklu; jānomaina apgaismojums; jāuzbūvē tualete; jāuzstāda brīvkrāni; jāizveido irdena seguma celiņš gar Uzvaras bulvāri; bollardu (šķēršļi autotransportam) izvietošana pie galvenās ieejas parkā; jāizbūvē "Āgenskalna betona baseina skeitparks", kas tika atbalstīts Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta ideju konkursā 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde ir atļāvusi abu atpūtas kompleksa Akvalande ēku ekspluatāciju, aģentūrai BNS pastāstīja būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ilze Žūka.

Viņa atgādināja, ka pērn decembra sākumā būvvalde atļāva ekspluatēt Akvalande kompleksa ēku, kurā notiek dažādas ūdens atrakcijas, bet ceturtdien atļauta arī ēkas, kurā atrodas baseins, ekspluatācija.

Žūka sacīja, ka 30.decembrī būvvalde saņēma Akvalandes telpu nomnieka Big Plus iesniegumu, kam bija pievienots sertificēta būvinženiera atkārtots baseina ēkas tehniskās apsekošanas atzinums un informācija, ka būvinženiera ieteikumi ir izpildīti un lūgums atkārtoti atsākt ēkas ekspluatāciju. Būvinspekcijas pārstāvji šogad 6.janvārī atkārtoti apsekoja abas ēkas un konstatēja, ka abu ēku ekspluatācijas bīstamības pazīmes ir novērstas, tādēļ būvvalde atļāva ēkas, kurā atrodas baseins, ekspluatāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā līdzšinējo problēmu mērķtiecīgu paslaucīšanu zem tepiķa, Latvijas politiķu paziņojumi izklausās pārāk labi, lai tiem ticētu.

DB viedokli varat lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumu norisi vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme, tostarp, tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, informēja Rīgas domē.

Krastmala šodien būs slēgta līdz pusnaktij, kā arī līdz plkst.11 būs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ielās starp Herdera laukumu un Doma laukumu abās pusēs, kā arī Herdera laukumā un Doma laukumā.

Līdz šodienas pusnaktij tiks arī aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam un 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, kā arī būs liegts apstāties un stāvēt arī Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai (parka pusē), un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai (parka pusē).

Tāpat apstāties un stāvēt šodien no plkst.6 līdz 13.30 būs liegts Aizsaules ielas abās pusēs, Varoņu ielas abās pusēs, posmā no Aizsaules ielas līdz ēkai Varoņu ielā 3A (pie Rīgas Brāļu kapiem) un autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā. Bet no plkst.8 līdz 24 šis ierobežojums būs spēkā Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai un Bāriņu ielas labajā pusē, posmā un virzienā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Fondu pārvaldnieks: Ja Tramps vinnēs, akciju tirgi kritīs par 10%

Žanete Hāka, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākā hedžfonda pārvaldnieks uzskata, ka akciju tirgi Donalda Trampa uzvaras gadījumā piedzīvos strauju kritumu, raksta Business Insider.

Bridgewater Associates fondaeksperti sagaida 10,4% akciju tirgus kritumu, ja vēlēšanās uzvarēs Tramps, savukārt Klintones uzvaras gadījumā tirgus augs par 2,3%.

Ja Tramps vinnēs, Eiropas akciju tirgi saruks par 10,8%, Japānas – par 9%, bet Ķīnas – par 11,4%, prognozē eksperti. Savukārt, ja vinnēs Klintone, akciju tirgi augs vien nedaudz.

Eksperti arī prognozē – ja Tramps vinnēs, eiro vērtība pieaugs par 4,9%, bet, Klintones uzvaras gadījumā tas saruks par 1,1%.

Meksikas peso Trampa uzvaras gadījumā saruks par 13,1%, bet Klintones – par 2,9%.

Savukārt zelta cena pieaugs par 8,6%, ja uzvarēs Tramps, bet saruks par 1,9%, ja uzvarēs Klintone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Okupācijas pieminekļa vietā taps parks

Db.lv, 05.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība iepazīstinājusi ar ieceri pērn demontētā okupācijas pieminekļa vietā labiekārtot parku.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks, runājot par Uzvaras parka labiekārtošanu uzsver: “Jau brīdī, kad Rīgas dome lēma par okupācijas pieminekļa nojaukšanu, izskanēja dažādi viedokļi par to, kam šajā vietā jāatrodas pēc demontāžas. Publiski izskanējušas dažādas idejas par apjomīgu publisko būvju celtniecību parkā. Taču ir skaidrs, ka šai vietai ir nepieciešams “atpūsties” pēc pieminekļa nojaukšanas un jākļūst par atvērtu telpu, kura ir pieejama un izmantojama visiem rīdziniekiem. Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Vēsturiski Latvijas pirmās neatkarības laikā šajā parkā notikušas militāras parādes un dažādi nozīmīgi pasākumi. Mēs plānojam atgriezties pie šī koncepta un turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, vienlaikus turpinot to attīstīt par rekreācijas zonu rīdziniekiem ar dažādām sporta un atpūtas iespējām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc starptautisko lidojumu atsākšanas uz katriem 8 tūkstošiem pasažieru vēlāk vienam tiek konstatēta Covid-19 saslimšana, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) dati. Tas apliecina, ka gaisa satiksme ir viens no drošākajiem pārvietošanās veidiem arī Covid-19 pandēmijas laikā, informē CAA.

Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) pētījumos konstatēti vien atsevišķi gadījumi, kad slimības pārnese notikusi lidostā vai gaisa kuģī. Zemie saslimšanas riski skaidrojami ar gaisa plūsmu lidmašīnās, augstas kvalitātes gaisa filtriem un drošības pasākumiem, kas ieviesti aviācijas jomā. Piemēram, lidostās un gaisa kuģī pastāvīgi jāizmanto sejas maska, pasažieri tiek izsēdināti atstatus viens no otra. Bez tam aviācijas personāls ir īpaši apmācīts rīcībai situācijā, ja gaisa kuģī iespējams atrodas ar Covid-19 saslimusi persona. Aviācija ir arī viena no stingrāk kontrolētajām un uzraudzītajām nozarēm, tādēļ ievestos gadījumus var izsekot, operatīvi konstatējot visas kontaktpersonas, norāda CAA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts fondēto pensiju shēma pērn uzrādījusi augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada

LETA, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2022.gada lielā aktīvu vērtības krituma par 13,8% pagājušogad valsts fondēto pensiju shēma (VFPS) uzrādīja augstāko ienesīgumu kopš 2009.gada, aktīvu vērtībai augot par 12,3%, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Dans Štaermans.

Ekonomists norāda, ka finanšu tirgiem 2022.gads bija viens no sliktākajiem kopš gadsimta sākuma. Karš Ukrainā, straujš inflācijas kāpums un vadošo centrālo banku atbilde - augstākas procentu likmes - sekmēja zemākas obligāciju un uzņēmumu akciju cenas. Šīs norises tiešā veidā ietekmēja VFPS plānus - vidējā plāna daļas vērtība tajā gadā samazinājās par 13,8%.

Štaermans atgādina, ka vēsturiski pēc visiem tirgus kritumiem ir sekojuši kāpumi, kas spēja vairāk nekā kompensēt sākotnējos zaudējumus. Lai gan neviens nevar perfekti prognozēt finanšu tirgu attīstību, jau līdz 2023.gada beigām lielākā daļa vērtības krituma "vidējā" plāna dalībniekam nomināla izteiksmē ir tikusi kompensēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas kārtējo maksājumu konta deficīts pirmajā pusgadā - 28 miljoni eiro

LETA, 11.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad pirmajos sešos mēnešos bija deficīts 28 miljonu eiro apmērā pretstatā pārpalikumam 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu bilances pamatrādītāju dati.

Tostarp 2017.gada jūnijā maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā bija deficīts 187 miljonu eiro apmērā pretstatā 79 miljonu eiro deficītam 2016.gada jūnijā un 58 miljonu eiro deficītam šogad maijā.

Preču negatīvais saldo 2017.gada jūnijā salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu audzis par 150 miljoniem eiro un bija 310 miljoni eiro, bet pakalpojumu pozitīvais saldo samazinājies par 28 miljoniem eiro - līdz 123 miljoniem eiro. Savukārt sākotnējo ienākumu negatīvais saldo samazinājies par 60 miljoniem eiro un bija 20 miljoni eiro, bet otrreizējo ienākumu pozitīvais saldo audzis par astoņiem miljoniem eiro un bija 19 miljoni eiro.

Centrālās bankas informācija arī liecina, ka jūnijā kapitāla konta pozitīvais saldo bija 76 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksājumu bilances tekošā konta deficīts – 3,7% no IKP

Žanete Hāka, 03.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šā gada 2. ceturksnī bija 224 miljonu eiro deficīts, kas ir 3,7% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas dati.

Deficīta veidošanos galvenokārt ietekmēja preču ārējās tirdzniecības deficīts.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 2. ceturksnī palielinājās līdz 209,1 miljonam eiro (-3,5% no prognozētā IKP). 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču ārējās tirdzniecības deficīts pieauga un sasniedza 650,6 miljonus eiro, kas skaidrojams ar to, ka, lai gan preču eksports uzrādīja nelielu pieaugumu, preču imports šajā periodā ir pieaudzis straujāk. Salīdzinot ceturkšņa datus procentos no IKP izteiksmē, deficīts ļoti minimāli, taču samazinājās – līdz 10,8% no prognozētā IKP, stāsta centrālās bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tekošā konta deficīts – 3% no IKP

Žanete Hāka, 04.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. ceturksnī tekošā konta deficīts bija 190,3 miljoni eiro, kas ir 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Banka.

LB Monetārās politikas pārvaldes vadītāja palīdze Linda Vecgaile skaidro, ka 3. ceturkšņa deficīta palielināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (tas bija 148,3 miljoni eiro jeb 2,4% no IKP) galvenokārt noteica sākotnējo ienākumu konts. Tas bija negatīvs otro ceturksni pēc kārtas un 3. ceturksnī turpināja palielināties saistībā ar mazākām Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ieplūdēm.

3. ceturksnī preču bilances deficīts bija 614,8 miljoni eiro jeb 9,6% no IKP (2. cet. 593,2 jeb 9,8% no IKP). Preču eksports un imports salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga vienlīdz strauji (attiecīgi par 4,1% un 4%). Preču grupas, kurās bijis lielākais eksporta kāpums, ir dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti, tekstilmateriāli, pārtikas rūpniecības ražojumi, tauki un eļļas, un augu valsts produkti. Savukārt preču grupas, kurās bijis lielākais importa kāpums, ir pārtikas rūpniecības ražojumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi un tekstilmateriāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

TM: Latvija saņēmusi pozitīvu atzinumu gatavībai efektīvi cīnīties pret kukuļošanu

Žanete Hāka, 14.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 14.aprīlī, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa (Pretkukuļošanas darba grupa) ir sniegusi OECD Padomei pozitīvu viedokli par Latvijas gatavību pievienoties OECD, informē Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka OECD Pretkukuļošanas darba grupas pozitīvais novērtējums apliecina Latvijas gatavību atbilstoši OECD atzītiem standartiem efektīvi cīnīties pret kukuļošanas un naudas atmazgāšanas noziegumiem.

Pozitīvais atzinums balstās uz Pretkukuļošanas darba grupas veikto novērtējumu par Latvijai izteikto prioritāro rekomendāciju izpildes progresu. Jautājums par Latvijas paveikto pretkukuļošanas jomā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā tika izskatīts Pretkukuļošanas darba grupas 17.marta plenārsēdē, uzklausot tieslietu ministra Dzintara Rasnača vadītās Latvijas delegācijas ziņojumu. Minētās sanāksmes laikā Pretkukuļošanas darba grupas dalībvalstis tika informētas par Latvijas paveikto, izpildot prioritārās rekomendācijas, kas tika ļoti īsā un saspringtā laika termiņā kvalitatīvi izpildītas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Z-Towers: Katrs mēnesis, nenododot ēku ekspluatācijā, izmaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro

Zane Atlāce - Bistere, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers attīstītājs AS Tower Construction Management vēl aizvien ir neizpratnē, kāpēc Rīgas pilsētas būvvalde turpina kavēt ēkas nodošanu ekspluatācijā un uzsver, ka pārmetumi ir nepamatoti, un ēka ir droša.

8.novembrī plkst.15 plānota iesaistīto pušu - Rīgas domes, pilsētas būvvaldes un attīstītāju - sanāksme, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar augstceltņu nodošanu ekspluatācijā.

«Lūdzam ierēdņus apzināties, ka katrs mēnesis, ko būvvaldes iedomu dēļ pavadām, nenododot ēku ekspluatācijā, mums izmaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro,» uzsver AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

Viņš gatavs atspēkot četrus būtiskākos aizrādījumus: par ēkas ekspertīzi, par ūdens iekļūšanu ēkas pazemes stāvos, par sadzīves kanalizācijas sistēmu un par lietus ūdens kanalizācijas sistēmu.

«Pirmkārt, mums katram, pilnīgi katram stāvam ir inženieru grupas apstiprināti nozīmīgāko konstrukciju akti, kas pierāda nesošo konstrukciju atbilstību. Būvvaldes vadītāja izteiktie aizrādījumi ir neprofesionāli, apliecinot, ka viņš nav pazīstams ar pasaulē vispārpieņemtu ekspertīzes veikšanas metodoloģiju. Tās ietvaros eksperti izlases kārtībā veica urbumus nesošajās konstrukcijās visā ēkā. Pēcāk laboratorijās šie paraugi tika pārbaudīti un atzīti par kvalitatīviem, atbilstošiem būvnormatīviem. Tas norāda, ka ekspertu pozitīvais atzinums par konstrukciju izbūvēšanu atbilstoši būvprojektā paredzētajiem risinājumiem un to, ka ēka ir droša turpmākai ekspluatācijai, ir patiess,» norāda A. Neguliners.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē procesu, kādā tiek pieņemtas ekspluatācijā jebkāda veida elektrostacijas, AS «Sadales tīkls» atļauja enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektrotīklam ir tikai viens posms no visa elektrostacijas pieslēgšanas procesa. Atzinums apliecina enerģijas ražošanas iekārtu un AS «Sadales tīkls» elektrotīkla kopējās darbības pārbaudi 72 h garumā un pēc atzinuma izsniegšanas dokumentu un elektrostacijas darbības pārbaude jāveic būvvaldei, norāda AS «Sadales tīkls» Preses sekretāre Tatjana Smirnova.

«AS «Sadales tīkls» uzdevums elektrostacijas pieslēgšanas procesā ir pārbaudīt, vai ražotāja uzstādītās enerģijas ražošanas iekārtas un izbūvētais pieslēgums atbilst AS «Sadales tīkls» izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, un pārliecināties, ka ražošanas iekārtu pieslēgšana pie elektrotīkla neietekmēs citu klientu elektroapgādes drošumu un kvalitāti. AS «Sadales tīkls» atzinums neapliecina enerģijas ražotāja gatavību ražot elektroenerģiju vai siltumenerģiju, vai objekta nodošanu ekspluatācijā, jo enerģijas ražotāja komerciāla darbība, tajā skaitā - maksājumu saņemšana par saražoto un elektrotīklā nodoto enerģiju – tiek uzsākta tikai pēc tam, kad stacija ir nodota ekspluatācijā un pašvaldības būvvalde izdevusi aktu,» skaidro kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Arogance kā reformas priekšnosacījums

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 25.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (Briselē) Latvijas fiskālo līkloču un tostarp nodokļu reformas izvērtējumā paudusi līdzīgas bažas, kas nav noslēpums arī Rīgā. Proti, pēc EK izplatītā dokumenta, valsts budžets pakļauts nopietnam riskam – budžeta deficīta palielinājumam. EK tonis ir brīdinošs – ja nepratīsimies samazināt budžeta deficītu, tad nākamā gada valsts budžetu EK varot nesaskaņot.

Būtiskākais komisijas arguments, kāpēc reforma sit pa budžeta deficītu, pašsaprotami ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums trīs procentu vērtībā. Tāpat neapliekamā minimuma palielināšana un citi reformas pasākumi, EK ieskatā, mūsu valsts budžetam godu nedara. EK mūsu politiķu un sociālo partneru izloloto reformu nozākājuši, apsaucot to par dārgu, prociklisku, regresīvu. Kamēr EK apsmej mūsu valsts vadītāju pārliecību, ka labākais kompensējošais pasākums būs ekonomiskā izaugsme, pašmāju valstsvīri ir sevišķi pieķērušies šai tēzei. Tikmēr EK uzsver, ka, neliekot pretim nodokļu reformas pasākumu īstenošanai pietiekamus kompensējošos mehānismus, pieņēmumi par ekonomikas un fiskālo prognozi var izrādīties atrauti no realitātes. Zināmā mērā EK pat pauž bažas, ka Latvijas ekonomiku, kas izrāda zināmu aktivitātes līmeni, reforma varētu piededzināt. Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumi pieprasa, lai Latvijas strukturālais deficīts 2018. gadā nepārsniegtu 1,7% no iekšzemes kopprodukta, taču līdz ar reformas īstenošanu bez kompensējošo mehānismu spilvena strukturālais deficīts nākamgad var uzrāpties līdz 2,4% no IKP (šogad – 1,1%). Tādējādi Finanšu ministrijai atkal tiek bāzti acīs kompensējošie mehānismi, par kuriem troksni taisa arī pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Valsts pārvaldes lakmusa papīrs

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes gadījums var kļūt par būtisku robežšķirtni interešu un varas cīņās Latvijā

Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane nav uz mutes kritusi un viņas publiskie izteikumi ietver nopietnus pārmetumus gan par drošības dienestu darbu, gan subjektivitāti valsts augstāko ierēdņu izvērtēšanā. Proti, ja objektīva iemesla atlaišanai nav, tad tāds ir jāatrod, un šajā ziņā visa vara, šķiet, nodota drošībnieku rokās.

Uzreiz jāsaka, ka augstākā Latvijas valsts ierēdne Elita Dreimane nav izcēlusies ar tādiem sabiedrībā viegli parādāmiem nesmukumiem kā daži viņas priekšgājēji. Nav zināms, ka viņa būtu privāti ceļojusi ar diplomātisko pasi vai šķērdējusi valsts līdzekļus somu pirts izbūvē. Viņas amatpersonas deklarācija neuzrāda arī vērā ņemamas parādsaistības, kas varētu kalpot kā manipulācijas līdzeklis. Toties viņas vadītā kanceleja sniegusi vairākus pēdējā laika politiskajai varai neglaimojošus atzinumus, piemēram, par bankas Citadele tirgošanu investīciju fondam Ripplewood Holdings, iesakot to nedarīt, par skandalozo vilcienu iepirkumu, kā arī par Airbaltic bijušā vadītāja Bertolta Flika iesniegto investīciju pretenziju pret Latvijas valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojot fasādes Rīgas vēsturiskajā centrā, iespējams iegūt 20 000 eiro atbalstu no pašvaldības un 5 gadus maksāt tikai pusi no nekustamā īpašuma nodokļa.

Šobrīd Rīgas dome piedāvā atbalsta programmas gan ēku siltināšanai, gan kultūrvēsturisko ēku atjaunošanai, kā arī nodokļu atvieglojumus ēku īpašniekiem, kuri izmanto šīs programmas. Rīgā šobrīd ir 551 ēka ar vidi degradējošu būvju statusu un 144 uzraugāmi objekti, kuriem šis statuss iespējams drīz tiks piešķirts. Ko sevī ietver vidi degradējošas būves statuss? Tās ir būves, kuras ir vidi degradējošas, sabrukušas vai apdraud cilvēku drošību. Un tas nebūt nenozīmē, kas šīs ēkas ir grausti un ir neapdzīvotas. Ja ēkas fasādei ir noskalojies krāsojums vai ir novērotas apmetuma daļu lobīšanās, kas var apdraudēt gājējus, tad šāda tipa ēkām pašvaldība piemēro 3% nekustamā īpašuma nodokli no īpašuma kadastrālās vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) gatavos negatīvu atzinumu par Daugavas stadiona ledus treniņu halles atbilstību ugunsdrošības prasībām, apliecināja VUGD preses pārstāve Agrita Vītola.

VUGD piektdien veica halles pārbaudi saistībā ar objekta nodošanu ekspluatācijā. Pārbaudes rezultātā tiek gatavots negatīvs atzinums, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības, kas objektam ir jānovērš, lai tas atbilstu ugunsdrošības prasībām.

VUGD amatpersonas patlaban turpina objekta dokumentācijas izskatīšanu un atzinumu paredzēts izsniegt sestdienas laikā. Nepilnību novēršanas termiņi ir dažādi, taču plašāka informācija patlaban netiek sniegta.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs norādīja, ka oficiāli VUGD atzinums Daugavas stadionā vēl nav saņemts, bet uz nepilnībām tika norādīts jau objekta apsekošanas laikā, kas bija piektdien, 7.maijā. Tādēļ uzreiz pēc VUGD vizītes tika sākta trūkumu novēršana, lai maksimāli operatīvi novērstu visas nepilnības un varētu organizēt atkārtotu VUGD vizīti, sacīja Severs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļu no Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa nāksies demontēt un pārbūvēt, šodien Saeimas deputātiem komisijas sēdē atzina Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Viņa stāstīja, ka vakar no neatkarīgā būveksperta Arta Dzirkaļa ir saņemts atzinums par risinājumiem tālākā būvniecības procesa izpildei. Atzinumā norādīts, ka daļu no korpusa nāksies noārdīt un pārbūvēt, bet daļu varēs atstāt tādu, kāds tas uzbūvēts.Zvidriņa norādīja, ka plašāk ar atzinumu VM vēl nav paspējusi iepazīties.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas būvvaldē ir iesniegts Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības dalībnieku atzinums par objektā konstatēto deformāciju novēršanas pasākumiem, pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka. Būvvaldes speciālisti pašlaik izvērtē atzinumā minēto.

Jau ziņots, ka konstatēto deformāciju dēļ kopš 11.februāra Rīgas pilsētas būvvalde apturējusi Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību. 23.februārī darbu sāka ekspertu komisija, kas vērtē iespējamos risinājumus, lai varētu atsākt būvdarbus, pastāstīja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. Viņa norādīja, ka ekspertu komisijas sastāvā strādā būvnieku SBRE izvēlētais eksperts Aldis Grasmanis, slimnīcas izvēlētie eksperti no AS Inspecta Latvia un trešais abu pušu pieaicinātais eksperts - Dzirkalis. Sīle skaidroja, ka, ņemot vērā Dzirkaļa profesionalitāti, viņu ieteica Latvijas Būvinženieru savienība.

Komentāri

Pievienot komentāru