Jo vairāk tuvojas gadu mija, jo biežāk dzirdam dažādu nozaru pārstāvju paziņojumus par to, ka cenas, visticamāk, nāksies celt.
Ņemot vērā, ka dažādu preču un pakalpojumu cenu krišana tika piedzīvota līdz ar krīzes sākšanos, varētu izdarīt secinājumus, ka jau tuvākajā nākotnē varam piedzīvot ekonomikas atveseļošanos. Tomēr tā būtu pārspīlēta atzziņa. Šobrīd par gaidāmo OCTA un KASKO polišu cenu celšanu ir pavēstījuši Latvijā strādājošie apdrošinātāji, kā iemeslus tam minot to, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits pieaugot (lai gan automašīnu skaits uz ielām ir sarucis), ka auto servisos trūkst meistaru, jo labākie ir aizbraukuši uz ārzemēm, tāpēc ātri vien nepieciešams celt cenas palikušajiem, kamēr viņi vēl ir tepat, ka energoresursu tarifi kāps utt.
Principā tiešām izklausās pēc ekonomikas augšupejas vēsmām, tomēr šeit jāņem vērā kāds būtisks aspekts - pieaug arī to auto īpašnieku skaits, kas dod priekšroku saviem spēkratiem apdrošināšanas polisi neiegādāties un arī uz CSDD, lai izietu tehnisku skati, ceļu nemērot. Tas nozīmē, ka Latvija pārliecinoši iesoļo nākamajā ekonomikas attīstības stadijā - lai gan iedzīvotāju labklājības līmenis stāv uz vietas vai pat samazinās, cenas pieaug.
Faktiski veidojas neapskaužama situācija, kad laika gaitā dažādu pakalpojumu pircēji kļūst arvien mazāk, jo vieni tos vairs nevar atļauties, bet otri pamet Latviju, dodoties darba gaitās uz ārvalstīm, turklāt tādējādi paplicinot kvalitatīvā darbaspēka rindas. Savukārt tiem, kas paliek šeit un ir maksātspējīgi, nāksies maksāt arvien lielākas cenas, lai dažādi uzņēmumi gūtu eksistencei nepieciešamos līdzekļus. Turklāt arī šajā jomā šeit strādājošie uzņēmumi nav gluži vienādās pozīcijās. Proti, ja, piemēram, jau pieminētie aodrošinātāji var atļauties celt cenas, skaidri apzinoties, ka OCTA polises nākas pirkt visiem, kas pārvietojas ar automašīnu, tad daudzu citu pakalpojumu sniedzējiem šāda handikapa nav. Tas savukārt nozīmē to, ka, iespējams, tikai pieaugs to uzņēmēju apjoms, kas izšķirsies par maksātnespējas pieteikumu iesniegšanu. Protams, var teikt, ka auto apdrošināšanas polišu cenas šobrīd ir sasniegušas gana zemu līmeni, un nelielu to paaugstināšanu patērētāju maki īpaši neizjutīs. Tomēr cenas nelielā līmenī nākamgad pieaugs ne vienai vien pietiekami nozīmīgai pozīcijai, savukārt patērētāju ienākumu līmenis var pat sarukt, ņemot vērā, ka jauno valsts budžetu ir paredzēts konsolidēt galvenokārt uz izdevumu griešanas un nodokļu celšanas rēķina.
Neapskaužamākais ir tas, ka šajā gadījumā vairāk tiek iztirzāts notiekošais automašīnu apdrošināšanas tirgū, taču faktiski šie procesi ir spogulis tam, ko pārdzīvo visa valsts ekonomika kopumā. Respektīvi, vēlēšanas, pirms kurām vajadzēja radīt priekšstatu, ka viss, ko dara valdība, ir bijis pareizi, ir beigušās, un šobrīd ir jābeidz barot sabiedrību ar superstāstiem par saulaino atveseļošanās procesu, jo tā vietā esam trāpījuši stagflācijā.