Valda Dombrovska (JL) valdība ir apņēmusies šodien valdības sēdē panākt vienošanos, ka koalīcijas partijas, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, akceptēs vienošanos ar Eiropas Komisiju konsolidēt to par 500 milj Ls. Zīmīgs ir fakts, ka šo soli tā principā bija gatavojusies spert jau nedēļas sākumā, taču acīmredzot nolēma sagaidīt ES ekonomikas un monetāro lietu komisāru Hoakinu Almunju, lai tad viņš sīki un skaidri izstāsta — kas jādara, kā un kāpēc.
Tad atbrauca Almunja, ar visiem izrunājās, un tagad valdošās partijas pilnīgi mierīgi var samazināt sociālos maksājumus, valsts investīciju apmēru, kā arī celt nodokļu slogu uz nebēdu, cerot, ka tādējādi nauda budžetā plūdīs kā pa reni. Diemžēl netiek runāts par to, kādu efektu gaidāmie lēmumi var atstāt uz valsts tautsaimniecību kopumā, ņemot vērā, ka vismaz visi līdz šim dzirdētie priekšlikumi budžeta samazināšanai ir tendēti uz naudas izņemšanu no tautsaimniecības. Taču pats sliktākais ir tas, ka tiek piemērota taktika — visu būtisko labāk pateikt sabiedrībai pēc iespējas vēlāk. Piemēram, to, par ko ļoti augstā līmenī jau šobrīd tiek runāts kuluāros — var sanākt, ka 2011. gada valsts budžets būs jāīsina vēl par pusmiljardu latu. Droši vien nākamajam ES ekonomikas un monetāro lietu komisāram arī nāksies mērot ceļu no Briseles līdz Rīgai, lai atgādinātu visas vienošanās, ko Latvija ir parakstījusi, un visiem atkal būs, uz ko rādīt ar pirkstu kā uz vaininieku pie visām nelaimēm.