Puse jeb 52% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka arī pašvaldībās vajadzētu atļaut rīkot referendumus, savukārt pretējās domās ir trešdaļa jeb 32% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, liecina aģentūras TNS sadarbībā ar LNT raidījumu 900 sekundes veiktais pētījums.

19% aptaujāto uzskata, ka pašvaldībās noteikti vajadzētu atļaut rīkot referendumus, bet 33% uzskata, ka pašvaldībās drīzāk vajadzētu atļaut rīkot referendumus. 13% respondentu ir viedoklis, ka pašvaldībās noteikti nevajadzētu ļaut rīkot referendumus, bet 19% aptaujāto iedzīvotāju domā, ka pašvaldībās drīzāk nevajadzētu ļaut rīkot referendumus.

16% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauju pētījumu aģentūra TNS veica sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes, laikā no 2012. gada 18. līdz 20. decembrim ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Galīgo lēmumu par to, vai nākotnē Latvijā varēs notikt pašvaldību referendumi, valdība plāno pieņemt nākamnedēļ.

Otrdien valdība vēl neatbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīto Vietējo pašvaldību referendumu likuma projektu.

Tas paredz, ka pašvaldību referendumus varēs ierosināt to domes, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no domes deputātiem vai arī pašvaldībās dzīvojošie pilsoņi. Tiesa gan, iedzīvotāji referendumus varēs rosināt tikai par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu tajā noteiktu jautājumu, kas attiecas uz pašvaldības autonomajām funkcijām, publiskajā apspriešanā nodotām būvniecības iecerēm gadījumos, kad būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība un ir plānota publiskas ēkas būvniecība, bet pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli vai arī pašvaldības domes atlaišanu.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

«Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru,» teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest «Maskavā pārrunāto».

«Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos,» sacīja ministrs.

Nākotnē Latvijā varēs notikt pašvaldību referendumi, otrdien, atbalstot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīto Vietējo pašvaldību referendumu likuma projektu, nolēmusi valdība.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldību referendumus varēs ierosināt to domes, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no domes deputātiem vai arī pašvaldībās dzīvojošie pilsoņi. Tiesa gan, iedzīvotāji referendumus varēs rosināt tikai par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu tajā noteiktu jautājumu, kas attiecas uz pašvaldības autonomajām funkcijām, publiskajā apspriešanā nodotām būvniecības iecerēm gadījumos, kad būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība un ir plānota publiskas ēkas būvniecība, bet pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli vai arī pašvaldības domes atlaišanu.

Krievijas atbalstītie separātisti, kas Ukrainas austrumos sagrābuši Doņeckas apgabala valsts administrācijas ēku, ceturtdien izlēmuši neatlikt svētdien iecerēto «referendumu» par tā dēvētās Doņeckas Tautas republikas dibināšanu.

«Referendums notiks 11.maijā,» telefonsarunā ar aģentūru "Interfax" pavēstīja separātistu līdera vietnieks Miroslavs Rudenko.

Referenduma rīkošanu apstiprinājis arī separātistu līderis Deniss Pušiļins.

«Referenduma datums netiks atlikts,» norādīja Pušiļins, piebilstot, ka balsojumā nolemts rīkot "referendumu", kā iepriekš plānots.

Arī Slovjanskas separātistu pārstāvis ziņu aģentūrai AFP apstiprināja, ka svētdien «referendums» notiks.

Saņemtas ziņas, ka arī tā dēvētā Luhanskas tautas padome vienbalsīgi nolēmusi «referendumu» rīkot svētdien.

Kā ziņots, trešdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar aicinājumu separātistiem, kas darbojas Ukrainas austrumos, atlikt Doņeckā un Luhanskā 11.maijā plānotos referendumus.

Vienotība vēlas ierobežot referendumus tāpēc, ka ir nobažījusies par eiro ieviešanu, uzskata Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Sarunā ar laikrakstu Diena viņš norādīja, ka nepiederot pie cilvēkiem, kuri uzskata, ka jautājums par eiro ir izšķirts jau Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES). A. Brigmanis esot gājis uz referendumu skaidri un gaiši parakstīties par vienu jautājumu – vai viņš ir par dalību ES. Par eiro referendumā neesot bijis nekādas runas.

«Aizbraucu pie radiem uz Angliju, kas ir ES valsts, un redzu, ka tur ir angļu mārciņa. Kaut Lielbritānija ir ES dalībvalsts, viņi nemaz netaisās ieviest eiro. Eiro un Eiropas Savienība ne tuvu nav a apriori identiski jautājumi. Domāju, ka tāpēc Vienotība ir par referendumu ierobežošanu, ka viņiem ir liela baža par eiro,» sacīja A. Brigmanis.

Petīciju internetā par atkārtotu referendumu Lielbritānijā par tās turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) parakstījuši jau nepilni 1,8 miljoni cilvēku, bet 142 tūkstoši cilvēku atbalstījuši aicinājumu pasludināt Londonas neatkarību no Lielbritānijas.

Petīciju Lielbritānijas parlamenta mājaslapā ar aicinājumu rīkot atkārtotu referendumu par dalību ES 24 stundu laikā parakstījuši nepilni 1,8 miljoni cilvēku.

Lielākā daļa petīcijas parakstītāju ir no Edinburgas un Londonas, kur pārliecinošs vairākums vēlētāju ceturtdien referendumā atbalstīja valsts palikšanu ES.

Atšķirībā no daudzām citām valstīm Lielbritānijas likumi neparedz minimālo balsu īpatsvaru vai aktivitātes līmeni, lai referenduma rezultāti tiktu uzskatīti par vēlētāju gribu atspoguļojošiem.

Arī ES tiesību normās nekas nav teikts par to, ka dalībvalsts, kas sāk sarunas par aiziešanu no bloka, nevarētu pārdomāt un tomēr tajā palikt.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo politiku var apturēt tikai rietumvalstu sankcijas, tomēr Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas un ir iespējami dažādi pavērsieni, šādu viedokli Neatkarīgajā paudis Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

Sokolovs uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju jābūt ļoti nopietnām - «tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem». Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neieviešot, jo ASV prezidents Baraks Obama esot neizlēmīgs cilvēks un viņam nepatīk izmantot spēku un draudēt ar spēku.

«Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī ES un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad - vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā,» sacījis vēsturnieks.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Atjaunotajā Latvijā valsts budžeta veidošana vairāk vai mazāk ir notikusi pēc viena un tā paša scenārija. Proti, kamēr daži profesionāļi tiešām izstrādā budžeta projektu, ministrijas cenšas raut tā «deķīti» katra uz savu pusi, iesniedzot neskaitāmus pieprasījumus un apgalvojot, ka nav neviena tāda, bez kura valsts varētu pilnīgi mierīgi iztikt.

Pašreiz notiekošais process ne ar ko diži neatšķiras no nupat minētā – ministriju papildu pieprasījumi 2014. gada budžetam vairāk nekā 10 reižu pārsniedz pieejamo līdzekļu apmēru. To pašu pasakot vienkāršākiem vārdiem – neviens no ministriem tā īsti negrib redzēt spēles laukumu kopumā un uztraucas vien par savu ādu. Parasti gan finanšu ministrija ir pamanījusies daudzās intereses apcirpt līdz reālajam pieejamo līdzekļu apmēram. Šoreiz šī pati ministrija ir izšķīrusies par ievērojami neparastāku soli – piedāvāt iedzīvotājiem paust savu viedokli par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm. Visu cieņu! Tikai nevis par revolucionāri efektīvu risinājumu valsts budžetā izstrādes procesā, bet gan spēju izvērst demagoģiju un liekulību tiešām augstā pakāpē.

No 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Prasība attieksies uz visiem darbiniekiem - gan pret Covid-19 vakcinētiem, gan nevakcinētiem.

Veselības ministrija (VM) rīkojuma anotācijā norāda, ka, neskatoties uz to, ka pašlaik Latvijā ir novērojama Covid-19 gadījumu samazināšanās tendence, kā arī pakāpeniski samazinās Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, joprojām pastāv augsti riski atkārtotam saslimstības pieaugumam. Tas ir saistīts ar to, ka novērojama ļoti strauja Covid-19 izplatība Eiropā, kā arī tiek prognozēta pastiprināta cilvēku mobilitāte pirmssvētku perioNo 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

"Restorānu īpašnieki un vadītāji šobrīd aktīvi savā starpā apspriežas, un visi esam vienisprātis, ka viss vēl ir tikai priekšā," tā, prognozējot koronavīrusa Covid-19 ietekmi uz restorānu biznesu, teic "Valtera restorāna" saimnieks un šefpavārs Valters Zirdziņš.

Viņš sociālajos tīklos paziņojis par restorāna slēgšanu uz nenoteiktu laiku.

V. Zirdziņš akcentē, ka tikpat svarīgi kā vienmēr arī šajā laikā būtu nodrošināt, ka katrs apmeklētājs vēl joprojām justos gaidīts un restorāna apmeklējums būtu īpašs. Lēmumu durvis aizvērt pieņemts kopā ar kolektīvu. Tāpat uzņēmējs norāda, ka šis laiks būs iespēja paveikt to, kam līdz šim laika vienmēr pietrūcis, tai skaitā, atrodoties mājās, apgūt jaunas receptes.

Ja sezona no janvāra līdz pat maija sākumam lielākajai daļai Vecrīgas restorānu ik gadu paiet mierīgi un klusi, šogad - pēdējās pāris nedēļās - bijis izjūtams vēl mazāks apmeklējums, kas saistīts tieši ar grupu rezervāciju atcelšanu.

Pašvaldību referendumu iniciēšanai mazajās pašvaldībās vajadzēs tikai dažus simtus, bet lielajās pilsētās – dažus tūkstošus parakstu.

To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts, kurš ir apstiprināts valdībā un tagad tiks vētīts Saeimā. Plānots, ka šis likums būs spēkā jau no šā gada 1. jūlija, līdz ar to pirmie ierosinājumi un varbūt pat mēģinājumi par kādu referendumu varētu notikt jau šogad.

«Tā ir kā banānu miza, kurai var paiet garām, bet var arī uzkāpt virsū un ar troksni nogāzties zemē,» tā pašvaldību referendumu iespēju vērtē Ogres mērs Edvīns Bartkevičs. Gan viņš, gan vairāki citu pašvaldību vadītāji uzskata, ka vietējo referendumu ideja ir laba lieta, tikai šis instruments ir pareizi jāizmanto.

Krievijai nekavējoties jāizved visi militārie spēki no Ukrainas teritorijas, pieprasa Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP nosoda Krievijas militāro agresiju Ukrainā, norāda, ka referendums par Krimas pievienošanu Krievijai ir nelikumīgs, un uzsver, ka Krievijas darbības apdraud Eiropas drošību.

Rezolūcijā stingri nosodīta Krievijas «militārā agresija un iebrukums Krimā» un pieprasīts nekavējoties nekavējoties izvest «visus militāros spēkus, kas nelikumīgi atrodas Ukrainas teritorijā». Krievija pašlaik «nepārprotami» pārkāpj starptautiskos noteikumus, citstarp ANO statūtus, EDSO Helsinku aktu, Eiropas Padomes statūtus, 1994. gada Budapeštas Memorandu u.c., turklāt arī «apdraud ES drošību».

Svētdien notikušajā «referendumā» par Krimas pussalas pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši 96,6% reģiona iedzīvotāju, paziņojis «referenduma» organizēšanas komisijas vadītājs Mihails Mališevs (Михаил Малышев), ziņo Ukrainas mediji.

Pēc viņa paustā pašlaik ir aplūkoti 100% vēlēšanu protokolu, neskaitot Sevastapolē veiktos balsojumus.

Par pievienošanos Krievijas Federācijai nobalsojuši vairāk nekā 1,27 miljoni cilvēku, pauda M. Mališevs.

16. martā notikušo «tā saucamo referendumu» Ukrainā Rietumvalstis, tostarp Latvija, nav atzinušas par leģitīmu. «Referendums ir organizēts, klaji pārkāpjot valsts - Ukrainas Konstitūciju, un notiek nelikumīgā ārvalstu - Krievijas bruņoto spēku klātbūtnē. Gatavojoties referendumam, netika izplatīta pilnvērtīga, daudzpusīga informācija; gluži pretēji - republikas teritorijā tika bloķēta Ukrainas plašsaziņas līdzekļu darbība,» teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Lielbritānija Eiropas Savienības budžetā ik gadu iemaksāja 10 miljardus eiro. Lielbritānijai izstājoties no ES, pārējām Eiropas valstīm, tai skaitā Latvijai, būs jāiemaksā lielākas summas, lai kompensētu iztrūkstošo summu un uzturētu ES ilgtermiņā plānotās programmas. Latvijai nāksies maksāt vairāk arī netieši, - kopējais ES tirgus saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos samazināsies.

Saistībā ar Lielbritānijas referenduma rezultātu, ES ir sācies haoss un neskaidrība. Tā rezultātā tiks vājināta Eiropas ekonomika, tās pozīcijas pasliktināsies uz pārējo pasaules valstu fona cīņā par investīciju piesaisti. Labējie spēki arī Francijā var aicināt rīkot referendumus par izstāšanos no ES.

ES diemžēl vairs nebūs tik stabila, kā cerējām sākotnēji, Latvijai tajā iestājoties. Latvijas ekonomika tiek veidota saskaņā ar ES ekonomisko politiku, un mums jālūdz dievs, lai situāciju ES izdodas stabilizēt.

Pasaules tirgos jau nokritusies Lielbritānijas valūtas vērtība, uzņēmumu akcijas un valsts vērtspapīru vērtība. Politiskā spēlīte Anglijai izmaksās dārgi. Angļi ir pamodušies no skurbuma pēc ballītes un sāk apzināties, ko izdarījuši. Patiesībā neviens, tai skaitā paši Lielbritānijas vadošie politiķi, nopietni nerēķinājās ar šādu referenduma galarezultātu. Balsojums notika uz populisma viļņa un bija balstīts vairāk uz emocijām, nekā uz ekonomiskiem aprēķiniem un pragmatismu.

Ukrainas pilsētās Doņeckā, Luhanskā un Harkovā notika prokrievisi noskaņoto aktīvistu sadursmes ar policiju. Tāpat administrācijas ēkās tika izkārti Krievijas karogi un tika izteikti aicinājumi rīkot referendumus par neatkarību.

Reaģējot uz prokrieviskajiem protestiem, Ukrainas pašreizējais prezidents Oleksandrs Turčinovs sasauca ārkārtas drošības sēdi. Nemieru dēļ tika atcelta viņa plānotā vizīte Lietuvā.

Doņeckā šie bija pēdējo dienu visvardarbīgākie protesti. Liela prokrieviski noskaņoto aktīvistu grupa atdalījās no pūļa un iebruka reģionālās valdības ēkā, pirms tam iesaistoties sadursmēs ar policiju. Administrācijas ēkā tika pacelts Krievijas karogs un izkarināts plakāts Krievijas atbalstam. Pārējais pūlis tikmēr izkliedz saukļus «Krievija, Krievija!», ziņo BBC. Saskaņā ar policijas pausto, kopumā Doņeckā administrācijas ēkai uzbruka ap tūkstoš demonstrantu. Svētdienas vakarā ēkā bija iebarikadējušies aptuveni simts cilvēki.

Ja Centrālā vēlēšanu komisija būtu atļāvusi vākt parakstus tā sauktā nepilsoņu referenduma rīkošanai, nekādi apdraudējumi vai politiskie riski netiktu piedzīvoti, uzskata sociologs Arnis Kaktiņš.

Sarunā ar Latvijas Radio sociologs norādīja, ka šādas iniciatīvas parādīšanās nav nekas neparasts. Ja referendums būtu noticis, šis jautājums netiktu noņemts no dienaskārtības, taču tas būtu solis virzienā, lai tā notiktu.

A. Kaktiņš arī uzsvēra, ka referendums ar simtprocentīgu varbūtību beigtos tāpat kā valodas referendums – vēlētāju atbalstu tas negūtu. Iniciatori ar laiku, iespējams, rosinātu vēl kādu referendumu, tomēr agri vai vēlu vēlētājiem šī spēle apniktu, sacīja sociologs.

Viņš arī norādīja, ka CVK lēmums ir arī mazs solītis prom no demokrātijas. «Mēs kādai cilvēku grupai, pat, lai cik nepieņemami būtu viņu uzskati, aizliedzam vākt parakstus un rīkot referendumus,» sacīja A. Kaktiņš.

Lidlaukā Spilve, Rīgā aizvadītajā nedēļā norisinājās "autokoncerts", kas tā rīkotājiem neradīja milzu peļņu, bet bija veids, kā atbalstīt nozarē strādājošos.

"Autokoncerta" organizators bija Uldis Pabērzis, kurš šajā vasarā plānoja rīkot arī festivālu "Summer Sound". "Covid-19" ierobežojumu dēļ festivāls pārcelts uz nākamo gadu.

"Kopumā situācija ir visiem zināma. Ir pandēmija un kaut kādā brīdī bija pilnīgi skaidrs, ka mūsu lielais pasākums, vasaras festivāls šogad nevarēs notikt. Mēs sākām jau laicīgi plānot tā pārcelšanu uz nākamo gadu. Spējām vienoties ar visiem māksliniekiem, ka pasākums notiks 2021. gadā ar tādu pašu programmu, tajā pašā nedēļas nogalē. Tā kā pasākums ir pārcelts, tad domājām, ko šajā laikā ir iespējams izdarīt. Vēl pirms tika izziņota tāda iespēja kā "autorkoncerti", šādu iespēju jau apsvērām un pētījām, kā to varētu īstenot. Kad izziņoja, ka šāds formāts ir pieļaujams, mēs sākām šī pasākuma organizēšanu," stāsta U.Pabērzis.

Ķīniešu e-komersijas rīks Alibaba pamazām gūst popularitāti arī Eiropā, tostarp Latvijā.

Ķīnā bāzētā uzņēmumu grupa Alibaba, kas nodarbojas ar dažādu interneta pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā arī tiešsaistes vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, sākusi iekarot arī Rietumu tirgu. Galvenokārt cilvēki Eiropā izmanto AliExpress mazumtirdzniecības platformu, kur par salīdzinoši zemām cenām ir pieejamas dažādas Ķīnā un citviet ražotas preces.

Alibaba grupā ietilpst arī tāda paša nosaukuma e-komersijas platforma, kas komersantiem piedāvā iegādāties vairumā dažāda veida produkciju. Tā ir ērta ar to, ka minimālais preču partiju apjoms var būt daudz mazāks, nekā pērkot tieši no ražotāja.

Villu un zemi pašā jūras krastā par 3,9 miljoniem eiro Jūrmalā nopirkusi Krievijas oligarha Ališera Usmanova ģimene – sieva Irina Viner-Usmanova un viņas dēls Antons, svētdien, 21. septembrī, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Krievijas miljardieris A. Usmanovs atklāti slavē prezidenta V. Putina režīmu un ir viens no V. Putina cilvēkiem. Uzticību Krievijas vadītājam viņš saglabājis arī pēc tam, kad Ukrainas militārā konflikta dēļ ieviestās sankcijas likušas ciest arī paša Usmanova biznesam. Ne Krievijas oligarhs, ne viņa ģimenes locekļi pagaidām nav prasījuši Latvijai termiņuzturēšanās atļaujas, tāpēc nevar zināt, vai viņus interesē Latvija kā patstāvīga mītnes zeme.

A. Usmanovu ģimenes īpašumam Jūrmalā apkārt apjozts pamatīgs žogs, līdz jūrai ir nepilni 100 metri. Remontdarbi, kas patlaban notiek, liecina, ka saimnieki vēl tikai plāno šeit ievākties.

Latvija valsts, piemērojot drošības līdzekli un atstādinot Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču no amata, nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai izriet no Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtiem, jo Eiropas Savienības (ES) Tiesai nav sniegti pierādījumi par faktiem, kuri Rimšēvičam tiek pārmesti, šodien ES Tiesā pauda ģenerāladvokāte Juliana Kokote.

Nereti ģenerāladvokāta secinājumi ES Tiesai sakrīt ar tiesas vēlāk taisīto spriedumu. Tā paziņošanas laiks pagaidām nav zināms.

Ģenerāladvokātu uzdevums ir juridiski nesaistošu «atzinumu» sniegšana tiesai priekšlikumu formā tiesas lēmuma pieņemšanai, pamatojoties uz pilnīgi neatkarīgu un objektīvu lietā izskatāmo jautājumu izvērtējumu. Atzinumi ir neatņemama mutiskās tiesvedības sastāvdaļa un tiesas pārskatos tiek publicēti kopā ar spriedumu. Ģenerāladvokāti spriedumu var ietekmēt, sniedzot atzinumos pārliecinošus argumentus, taču viņi netiek iesaistīti lēmuma pieņemšanā vai balsošanā par pieņemamo spriedumu.

Prasības tiesā cēlis gan Rimšēvičs, gan ECB par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, ar kuru viņš tika atstādināts amata, jo tiek turēts aizdomās par tirgošanos ar ietekmi un kukuļņemšanu.

Dusmas, sašutums, smiekli caur asarām – tāda bija gana daudzu nodokļu maksātāju reakcija, 1. martā ieejot elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) un konstatējot, ka par pagājušo gadu izveidojies nodokļu parāds valstij.

Taisnības labad jāteic, ka bija arī veiksminieki, kam ir būtiska nodokļu pārmaksa. Taču tas, piedodiet, ir pilnīgs idiotisms, ka cilvēkam ar sirds drebēšanu jāver vaļā deklarācija, lai saprastu, kurā kategorijā tas ir ierindots. Visa šī jezga ir Danas Reiznieces-Ozolas «dāvana» Lavijas simtgadē, jo tiešā mērā izriet no nodokļu reformas. Proti, nodokļu parādu vai pārmaksu veido divas pozīcijas – diferencētais neapliekamais minimums (DNM) un progresīvā IIN likme.

DNM tiek rēķināts individuāli katram cilvēkam, ņemot vērā viņa kopējos ienākumus visās darba vietās, to rēķina Valsts ieņēmumu dienests, balstoties uz pagājušā gada datiem. Tātad strādājošajiem 2018. gadā tika piemērots tāds DNM, kāds izriet no viņu ienākumiem 2017. gadā. Jo tie ir mazāki, jo lielāks DNM. Ja cilvēkam ienākumi 2018. gadā strauji pieauguši, bet tiek piemērots lielais, 2017. gada datos balstītais DNM, veidojas nodokļu parāds.

Rīdzinieku dibinātā «bitcoin» blokķēdes transakciju kompānija «BitFury» popularizē blokķēžu risinājumu izmantošanu valsts pārvaldē, un šādi risinājumi var būt veiksmīgi arī Latvijas publiskajā sektorā, intervijā aģentūrai LETA teica «BitFury» informācijas tehnoloģiju direktors Aleksejs Petrovs.

Kompānija jau sadarbojas ar Gruzijas un Ukrainas valdībām elektroniskās pārvaldes sfērā, jo tā uzskata, ka blokķēdes risinājumi var ievērojami atvieglot valsts pārvaldi.

«Blokķēdes iederas ne tikai dokumentu apritē valsts iestādēs. Tā ir ļoti parocīga, bet galvenais, efektīvāka un lētāka sistēma vairumam reģistru, balsošanas platformu, un šī instrumenta izmantošana sniedz priekšrocības konkurences cīņā,» norāda Petrovs.

Pēc Petrova teiktā, viņš ik pa laikam apspriežas ar Latvijas politiķiem un ierēdņiem. Piemēram, ar Danielu Pavļutu, kurš dibinājis Latvijas jaunuzņēmumu asociāciju, Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas un Tiesu administrācijas pārstāvjiem.