Pēdējos piecos gados vidējā apdrošināšanas atlīdzība par Latvijā notikušu ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) pieaugusi par gandrīz 30%, liecina Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Vidējā atlīdzība par ārvalstīs notikušu CSNg, kurā iesaistīts mūsu valstī reģistrēts transportlīdzeklis, pēdējo piecu gadu laikā mainījusies nedaudz.

LTAB apkopojis datus par pēdējos piecos gados (2012. – 2017.gads) notikušajiem CSNg, par kuriem Latvijas apdrošinātājiem iesniegti atlīdzību pieteikumi.

«Ja 2012.gadā vidējā atlīdzība par Latvijā notikušu CSNg bija 709 EUR, tad pērn – jau 915 EUR. Turklāt vidējā atlīdzība pēdējos piecos gados nemainīgi pieaugusi gadu no gada,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Tikmēr vidējā atlīdzība par ārvalstīs notikušu CSNg, kurā iesaistīts Latvijā reģistrēts transportlīdzeklis, pēdējo piecu gadu laikā mainījusies nedaudz. «Ja 2013. un 2014.gadā šajā statistikas rādītājā bija vērojams neliels kritums, tad divus nākamos gadus vidējā atlīdzība par ārvalstīs notikušu CSNg pieauga. Tomēr pagājušajā gada statistika atkal uzrāda samazinājumu, un ir tuva 2012.gada datiem,» informē J.Abāšins.

Pašvaldību referendumu iniciēšanai mazajās pašvaldībās vajadzēs tikai dažus simtus, bet lielajās pilsētās – dažus tūkstošus parakstu.

To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts, kurš ir apstiprināts valdībā un tagad tiks vētīts Saeimā. Plānots, ka šis likums būs spēkā jau no šā gada 1. jūlija, līdz ar to pirmie ierosinājumi un varbūt pat mēģinājumi par kādu referendumu varētu notikt jau šogad.

«Tā ir kā banānu miza, kurai var paiet garām, bet var arī uzkāpt virsū un ar troksni nogāzties zemē,» tā pašvaldību referendumu iespēju vērtē Ogres mērs Edvīns Bartkevičs. Gan viņš, gan vairāki citu pašvaldību vadītāji uzskata, ka vietējo referendumu ideja ir laba lieta, tikai šis instruments ir pareizi jāizmanto.

DB lūdza uzņēmējus paust savu viedokli par sestdien gaidāmo referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā.

Andris Deniņš, a/s BDO direktors:

Katra latvieša pienākums ir iet uz šo referendumu. Taču paralēli tam aktuāls ir jautājums par atbildībām saistībā ar to, ka šāda nobalsošana vispār ir pieļauta. Veselus 20 gadus Latvijā nav darīts pilnīgi nekas, lai risiņātu šo problēmu. Izpildvara un drošības struktūras arī neizdarīja neko, lai nepieļautu, ka tiek savākti paraksti par referenduma rīkošanu. Latvijā strādā Satversmes aizsardzības birojs, kura nosaukumā jau ir pateikts, ka tam ir jāaizstāv valsts konstitūcijas pamatvērtības, bet tas netika izdarīts. Neveiksmīga referenduma iznākuma gadījumā jau var aktualizēties jautājums par pilsonības tēmu un daudz ko citu. Ne mazāks svarīgs jautājums ir par to, kas notiks ar Latvijas etnisko politiku pēc 18. februāra, jo ir skaidrs, ka mūsu izpildvarai joprojām par to nav nekādas skaidrības. Nesen piedalījos kādā televīzijas raidījumā, kur klāt esošajiem izpildvaras pārstāvjiem jautāju, vai viņiem ir plāns, kā rīkoties pēc referenduma. Diemžēl atbildes nebija

Turpmāk iedzīvotāji varēs vairāk ietekmēt vietējo pašvaldību darbu, izmantojot iespēju ierosināt pašvaldību referendumu, pavēstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Iespēja iedzīvotājiem vairāk ietekmēt pašvaldības darbu parādījusies līdz ar VARAM sagatavotā likumprojekta «Vietējo pašvaldību referendumu likums» izsludināšanu. Likuprojekts paredz arī piešķirt pašvaldības iedzīvotājiem tiesības atlaist pašvaldības domi.

«Iedzīvotājiem ir jādod plašākas iespējas ietekmēt pašvaldības un rosināt novada vai pilsētas domes atlaišanu, ja lielākā daļa vēlētāju ir neapmierināti ar tās darbu. Arī pašvaldību deputāti ir tautas vēlēti un viņiem ir jāuzņemas atbildība par savu darbu sabiedrības priekšā,» norādījis VARAM ministrs Raimonds Vējonis.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šogad aprit desmit gadi, kopš Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu Zaļās Kartes dalībvalsti. Šo desmit gadu laikā Latvijas apdrošinātāji par mūsu valstī reģistrētu transportlīdzekļu izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem Zaļās Kartes dalībvalstīs izmaksājuši vairāk nekā 5 miljoni latu.

Ievērojamas summas rezervētas apdrošināšanas gadījumiem, kuri jau notikuši, bet izmaksa vēl nav veikta. Piederība šai sistēmai ļauj Latvijas iedzīvotājiem justies pasargātiem par izraisītu ceļu satiksmes negadījumu citās dalībvalstīs, jo zaudējumus cietušajiem nav jāatlīdzina no savas kabatas, bet tos sedz apdrošinātājs.

Būtisks ieguvums autovadītājiem ir vienota kārtība polises iegādē dodoties uz Zaļās Kartes dalībvalstīm, kuras nepieder Eiropas ekonomiskajai zonai – starptautisko OCTA var iegādāties tepat Latvijā pie mūsu apdrošinātājiem.

"Zaļā Karte ir starptautisks obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums, kas ir derīgs visās sistēmas dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka, ja mūsu iedzīvotāji ir atbildīgi par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu kādā no šīm dalībvalstīm, tad zaudējumus cietušajiem sedz apdrošinātājs. Citādāk šie zaudējumi būtu jāsedz no savas kabatas. Tā piemēram, šobrīd vidējā zaudējumu atlīdzība, ko apdrošinātāji izmaksā par Latvijā notikušu negadījumu ir aptuveni 757 latu, bet par ārvalstīs notikušu – gandrīz trīs reizes vairāk aptuveni 2000 latu," skaidro Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs.

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijāmKādu jūs redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Manuprāt, visa tā raustīšanās un visa veida neskaidrība, kas staro no lielās Latvijas politikas, ir atvasinājums no mūsu valsts elites krīzes – gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī intelektuālās. Šī elite pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējusi jebkādu spēju ietekmēt procesus valstī.

Lielbritānijas finanšu ministrs Filips Hamonds piektdien paziņojis, ka britu parlamentā, ļoti iespējams, atkal tiks apspriesta ideja par atkārtotu Brexit referendumu.

Hamonds arī norādīja, ka būtu maz laika referenduma sarīkošanai līdz 31.oktobrim.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ceturtdien pieņēma pārējo ES dalībvalstu līderu piedāvājumu atlikt Brexit līdz, vēlākais, 31.oktobrim, lai novērstu haotisku Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās jau 12.aprīlī.

"Tas ir priekšlikums, kas varētu tikt un visi pierādījumi liecina, ka, visticamāk, tiks iesniegts parlamentam kādā brīdī," žurnālistiem Vašingtonā sacīja Hamonds, kurš piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) sēdē.

Ideja par atkārtotu referendumu bija starp vairākām alternatīvām, kas tika ierosinātas Mejas Brexit līgumam. Taču nevienai no alternatīvām pagājušajā mēnesī neizdevās iegūt vairākuma likumdevēju atbalstu.

Referendumi pašvaldībās «apēdīs» naudu, bet potenciālie investori baidās, ka tas bloķēs ražošanas objektu būvniecību.

Tā Vides aizardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz referendumu rīkošanas iespēju pašvaldībās, vērtē vairāki aptaujātie eksperti. Domes bažījas par ietekmi uz finansēm un investīcijām.

Pašreizējo likumprojekta redakciju kritizē investoru pārstāvji. «Ja ir pieļaujams sasaukt pašvaldības referendumu nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai un ja publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu var virzīt uz referendumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus, tas ir ceļš uz pilnīgu ražošanas objektu būvniecības aizliegumu, pakļaujoties iedzīvotāju mazākuma interesēm,» skarba savā vērtējumā ir vairāku investīciju projektu attīstības vadītāja, juriste Anita Lancmane. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka, ja jebkurai būvniecības iecerei, kas nav paredzēta iedzīvotāju ģimenes vajadzībām, ir ar likumu noteikta prasība obligāti rīkot publisko apspriešanu, tad referendumi būs ikdienas parādība un paildzinās būvniecības ieceres realizāciju vēl par pāris mēnešiem. «Prasība, ka ir pietiekami, ja pret projektu iestājas no 7 līdz 15% balsojušo iedzīvotāju (tas ir pieprasa rīkot referendumu), rada situāciju, ka cilvēki, kuri ir «profesionāli protestētāji pret jebkādu ražošanu», uzspiedīs savu viedokli pārējiem,» skaidro A. Lancmane. Viņasprāt, lielākoties tas izpaudīsies tā, ka šie cilvēki nobalsos organizēti «pret», bet pārējie neatnāks.

Spānijas ziemeļaustrumos Katalonijas autonomajā reģionā svētdien notikušajā simboliskajā neatkarības balsojumā piedalījās vairāk nekā divi miljoni cilvēku, no kuriem vairāk nekā 80% nobalsoja par reģiona neatkarību no Spānijas, liecina tā daļēji rezultāti.

Balsojuma dalībniekiem bija jāatbild uz jautājumu «Vai jūs gribat, lai Katalonija būtu valsts?». Ja atbilde uz šo jautājumu bija apstiprinoša, tad balsošanas biļetenā bija jāatbild arī uz otru jautājumu «Vai jūs gribat, lai šī valsts būtu neatkarīga?».

No 2 043 226 līdz šim saskaitītajiem biļeteniem 80,7% jeb 1 649 239 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija «jā», preses konferencē paziņoja reģiona viceprezidente Žoana Ortega.

Vairāk nekā 10% jeb 206 599 biļetenos apstiprinoša atbilde bija uz pirmo jautājumu, bet noraidoša - uz otro. 4,5% jeb 92 939 biļetenos atbilde uz abiem jautājumiem bija noraidoša.

Parādu krīzes nomocītā Grieķija varētu organizēt referendumu par valsts dalību eirozonā, atsaucoties un anonīmiem avotiem, vēsta Grieķijas laikraksts Kathimerini.

Grieķijas premjers Georgs Papandreu apsverot iespēju organizēt referendumu, kurā valsts pilsoņi varētu izlemt vai Grieķijai jāturpina finanšu krīzes risināšana eirozonas ietvaros vai jāizstājas no monetārās savienības, raksta laikraksts.

Tomēr Grieķijas valdība noliegusi, ka apsver iespēju organizēt referendumu par dalību eirozonā, vēsta Reuters. Valsts jau ilgāku laiku plāno referendumu par politiskām reformām, tomēr noliedz, ka tas būs par eirozonu.

Uz jautājumu, vai paredzamais referendums būs par izstāšanos no eirozonas, valdības preses sekretārs atbildējis, ka «nē. Mēs neesam runājuši par šādu iespēju,» raksta aģentūra.

Katras opozīcijas svēts pienākums ir, vienkārši sakot, čakarēt koalīcijas darbu. Šo demokrātiskās iekārtas pamatpatiesību pagājušajā nedēļā pierādīja Par labu Latviju (PLL) Saeimas frakcija, uz karstām pēdām savācot 37 opozīcijas deputātu parakstus, kas ļauj uz referendumu virzīt jautājumu par valdības ieceri atsevišķiem sociālajiem pabalstiem - slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstam - saglabāt griestus līdz pat 2014. gada nogalei.

Proti, tas ir kārtējais atgādinājums valdībai, ka lēmumprojekti ir jāsagatavo kvalitatīvi, lai tos nebūtu pamata atcelt Satversmes tiesai vai nu jau arī rīkojot referendumu. Tomēr šajā gadījumā būtu jāņem vērā viens otrs godmanisks «bet»…

Pirmkārt, vienam no PLL līderiem Andrim Šķēlem, ņemot vērā, ka viņš trīs reizes ir bijis valdības vadītājs, būtu jāzina, ka virzīt uz referendumu jautājumus, kas skar valsts budžeta lietas, finanšu jautājumus, ir bīstami. Jāatzīst, ka minētie jautājumi ir sabiedrībā aktuāli, turklāt pietiekami daudziem cilvēkiem arī sāpīgi. Tāpēc pastāv diezgan reāla iespēja, ka šāds referendums tiešām var notikt, un rezultāts būs labvēlīgs pabalstu saņēmējiem. Tas nozīmē, ka attiecīgais finansējums būs burtiski jāizrauj kaut kur citur. Tikmēr pēc līdzīgas analoģijas kāda cita organizācija var panākt vēl divu trīs referendumu sarīkošanu par jautājumiem, kas skar valsts finanses, panākot noteiktām sabiedrības grupām labvēlīgu rezultātu. Nenoliedzami, vismaz pāris pēdējo gadu valsts budžeti, kā arī 2011. gada budžeta grozījumi ir vērtējami kā totāls brāķis, kuru diez vai ir veidojuši par valsts interesēm domājoši speciālisti, politiķi. Tomēr budžets ir jāskata kopsakarībās kā viens veselums un nevar pēkšņi sarīkot referendumu par vienu pozīciju, neņemot vērā visas pārējās. Cita runa būtu tad, ja PLL ar attiecīgo lēmumprojektu dotos uz Satversmes tiesu, lai noskaidrotu, vai tas ir likumīgs. Jāatzīst, ka ir jau bijuši precedenti, kad šī tiesa skaidri pasaka - Saeima pieņēmusi prettiesisku lēmumu, kas jāatceļ!

Teju pirmais oficiālais premjera kandidāta Valda Dombrovska paziņojums vēstīja, ka Latvija var bankrotēt. Laikraksta Telegraf aptaujātie speciālisti šādu iespēju uzskata par maz ticamu.

«Man šķiet, ka runāt par Eiropas Savienības dalībvalsts bankrotu, ir nenopietni, tomēr pilnībā noliegt šādu iespēju arī nevar. Tādēļ, pieņemot, ka valsts izdevumus neizdosies samazināt par 700 miljoniem latu, var prognozēt, ka starptautiskie kreditori var atteikt turpmākos kredītus, savukārt šādos apstākļos nebūs iespējams saglabāt pašreizējo lata kursu.

Latvijas bankrots ir maz ticamsTurklāt tādā gadījumā notiek strauja lata devalvācija – lats kļūs lētāks un par vienu eiro varēs nopirkt pat divus latus. Ir pat viedoklis, ka devalvējot latu, par vienu eiro varēs nopirkt trīs latus. Šādā gadījumā strauji augs cenas importam, tajā skaitā gāzei un siltumam,» uzskata investīciju kompānijas Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Par 58% sarucis šogad pirmajā pusgadā Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu ārvalstīs izraisīto negadījumu skaits, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Tai pat laikā kopējā atlīdzību summa par negadījumiem ārvalstīs, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, ir samazinājusies tikai par 19%,veidojot 2.2 miljonus latu. Ārvalstīs šī gada sešos mēnešos mūsu iedzīvotāji visvairāk izraisījuši negadījumus Vācijā, Lietuvā, Polijā un Igaunijā.

Līdz šim lielākā saņemtā zaudējumu prasība ir gandrīz 6 milj. eiro par negadījumu, kas noticis 2007. gadā Īrijā ar Latvijā reģistrētu transportlīdzekli. Negadījumā nopietni cieta 2 transportlīdzekļa pasažieri un vadītājs. Zaudējumu apmēru veido gan ārstēšanās un rehabilitācijas izmaksas, gan invaliditātes pabalsti, kā arī morālās kompensācijas un juridiskie pakalpojumi.

Vairāk nekā 20 gadu pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas pilnā sparā rit diskusijas - vajag vai nevajag latviešu valodai būt vienīgajai valsts valodai šajā zemē. Absurds, protams!

To, vai šāds referendums ir rīkojams, šodien acīmredzot izspriedīs Satversmes tiesa (ST), un tālākais scenārijs jau vistiešākajā mērā būs atkarīgs no tās lēmuma. Proti, ja tiks nospriests, ka šāda referenduma rīkošana būtu antikonstitucionāla, šī bezjēdzīgā diskusija beigsies. Savukārt, ja lēmums būs pretējs, nāksies vien kārtējo reizi doties uz vēlēšanu iecirkņiem un šajā gadījumā balsot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Taču ar to vien šis stāsts nebūt nebeidzas…

Jāatgādina, ka dažu pēdējo gadu laikā dažādu referendumu ir bijis bez sava gala, turklāt tiem visiem ir viena kopīga iezīme: katram no tiem iniciators ir savs politiskais spēks, un katrā gadījumā ir tikai viens mērķis - celt konkrētu politiķu reitingus. Un viss! Nesenā pagātnē vispirms jāpiemin neveiksmi piedzīvojušais referendums Par grozījumu Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā atcelšanu 2007. gadā. Taisnību sakot, reti kurš saprata, par ko īsti balso, bet savus uzplečus ar šīs nobalsošanas palīdzību meģināja spodrināt toreizējais Jaunais laiks. Gadu vēlāk bija vēl viens neveiksmīgs referendums - par grozījumu likumā Par valsts pensijām, ar kura palīdzību popularitāti mēģināja iekarot tobrīd svaigi dibinātā Aigara Štokenberga organizācija Sabiedrība citai politikai. Šobrīd, kā zināms, notiek izmisīgi mēģinājumi saprast, kā sociālajā budžetā savilkt kopā galus.

Trešdien demisionējusi Krievijas valdība, paziņojis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Prezidents Vladimirs Putins uzdevis līdzšinējai valdībai pildīt savus pienākumus līdz jaunas valdības iecelšanai.

Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus.

Putins paziņoja, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un piedāvāt to Medvedevam.

"Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.

Vienotība vēlas ierobežot referendumus tāpēc, ka ir nobažījusies par eiro ieviešanu, uzskata Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Sarunā ar laikrakstu Diena viņš norādīja, ka nepiederot pie cilvēkiem, kuri uzskata, ka jautājums par eiro ir izšķirts jau Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES). A. Brigmanis esot gājis uz referendumu skaidri un gaiši parakstīties par vienu jautājumu – vai viņš ir par dalību ES. Par eiro referendumā neesot bijis nekādas runas.

«Aizbraucu pie radiem uz Angliju, kas ir ES valsts, un redzu, ka tur ir angļu mārciņa. Kaut Lielbritānija ir ES dalībvalsts, viņi nemaz netaisās ieviest eiro. Eiro un Eiropas Savienība ne tuvu nav a apriori identiski jautājumi. Domāju, ka tāpēc Vienotība ir par referendumu ierobežošanu, ka viņiem ir liela baža par eiro,» sacīja A. Brigmanis.

Droši var teikt, ka šis gads Latvijā paiet referendumu zīmē: divas tautas nobalsošanas vienas vasaras laikā - tā nav nekāda joka lieta.

Viens no tiem jau ir izgāzies, uz otru vismaz daļa mūsu valsts iedzīvotāju mēros ceļu šosestdien, lai paustu savu attieksmi pret sagatavotajiem grozījumiem Pensiju likumā.

Tajā pašā laikā gana interesanti (lai nebūtu jāsaka - nekvalitatīvi) ir arī rītdienas balsošanai sagatavotie grozījumi. Redz, tajos tiek paredzēts, ka pensijām ir jābūt noteiktā līmenī līdz? 2009. gada 31. decembrim. Tātad, ja uz šo referendumu aizies pietiekams cilvēku skaits, ja vairums no viņiem nobalsos par (droši var prognozēt, ka pārliecinoši lielākā daļa no tiem, kas aizies uz šo balsošanu, būs par grozījumiem), tad viss tādējādi panāktais darbosies apmēram gadu un pāris mēnešus. Un tas jau skan visai bezjēdzīgi.

Kopienas Latvijā izveidojušas racionālu sadzīvošanas modeli, ko nosaukt citādi kā par sekmīgu ir grūti, jo nav bijis nekādu būtiski pamanāmu starpetnisku konfliktu. Starpetniskās attiecības Latvijā ir veiksmes stāsts uz daudzu citu valstu fona, savu viedokli sarunā ar laikrakstu Diena pauda sociologs, Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis.

Viņš atgādināja notikumus Igaunijā saistībā ar Bronzas kareivja pieminekļa pārvietošanu, kad valsts galvaspilsētā Tallinā izcēlās nekārtības. «Mums nekas tāds nav bijis,» uzsvēra A. Freimanis.

Runājot par paredzēto 150 tūkstošu parakstu nepieciešamību, lai rīkotu referendumu, A. Freimanis atzina, ka šāda versija viņam šķiet pārspīlēta. Viņš pieļāva, ka varētu ņemt piemēru no līdzīgiem pilsoniskās brīvas ierobežojumiem, piemēram, Saeimas vēlēšanām, kurās pastāv piecu procentu barjera. Tomēr tas arī ir spēcīgs sašaurinājums mazskaitlīgajām sabiedrības grupām.

«Ja 10 tūkstošu parakstu gadījumā radās sajūta, ka mazskaitlīga grupa uzkrauj procesa otro kārtu visai sabiedrībai, kas to apmaksā no valsts budžeta, tad 150 tūkstošu pavisam noteikti ir demokrātijas ierobežojums - šāds atbalstītāju skaits jau atbilst nopietnai politiskajai pārstāvniecībai Saeimā, » piebilda A.Freimanis.

Roma izturas pret Venēciju un tās apkārtni tā it kā tās būtu Romas impērijas priekšpilsētas, pavēstījis Itālijas Veneto reģiona prezidents. Vietējie iedzīvotāji balsos, vai atdalīties no Itālijas, vēsta thelocal.it.

«Roma uzskata, ka tā joprojām ir impērija. Tā iet pati savā ātrumā un bremzē pārējos,» Luca Zaia sacījis ārvalstu žurnālistiem.

Itāļi Veneto reģionā balso nedēļu ilgā tiešsaistes aptaujā par to, vai reģionam vajadzētu atdalīties no pārējās Itālijas. Aptauja nav juridiski saistoša, bet tās mērķis ir sagatavoties oficiālam referendumam.

Sabiedriskās domas aptaujas liecinot, ka aptuveni 60 procenti no 3,8 miljoniem reģiona iedzīvotāju, kuri ir tiesīgi balsot, atbalsta reģiona atdalīšanos.

Spānijas ārlietu ministrs pavēstījis, ka ir skaidri saskatāmas paralēles starp nelegālo plānoto neatkarības referendumu Spānijas Katalonijas apgabalā un neseno balsojumu Krimā par pievienošanos Krievijai, vēsta thelocal.es.

Ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija-Margallo (José Manuel García-Margallo) šādu salīdzinājumu paudis pēc tam, kad Eiropas Savienība svētdienas referendumu Krimā nodēvēja par nelegālu un nelikumīgu.

Provizoriskās aplēses liecina, ka aptuveni 96 procenti balsotāju Ukrainas dienvidu reģionā nobalsojuši par pievienošanos Krievijai.

«Neviens saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nevar atzīt Krimas referendumu, jo tas pārkāpj (Ukrainas) konstitūciju,» Garsija-Margallo sacījis reportieriem Briselē.

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

Šādu vienošanos atzina arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņš pirms koalīcijā panāktās vienošanās Saeimā iesniedza līdzīga veida priekšlikumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu».

Deputāts rosinājis noteikt, ka līdz 2015. gadam pirmajā posmā būtu jāsavāc 30 tūkst. parakstu.

Gadījumā, ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015. gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, kuri būs jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

«Fakts, ka Lielbritānijā varētu notikt referendums par iespējamu izstāšanos no Eiropas Savienības, var radīt negaidītas pozitīvas sekas - tas var rosināt arī cilvēkus citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs uzsākt dziļākas diskusijas par to, kāda ir ES tagadne un nākotne - vai mēs Eiropas Savienībā sadarbojamies jomās, kas tiešām ir nepieciešamas, vai integrācija un likumdošanas saskaņošana nav automātiski notikusi arī jomās, kurās risinājumi būtu labāk atrodami nacionālā līmenī,» uzskata Providus Eiropas politikas pētniece Dace Akule.

«Tas būtu loģisks iznākums, ja Lielbritānijas sabiedrība censtos, pateicoties referenduma iespējai, definēt, kas viņus neapmierina ar pašreizējiem ES dalības noteikumiem vai ES attīstību, un, ja mēs - citu ES valstu iedzīvotāji - patiesi censtos ieklausīties Lielbritānijas iedzīvotāju teiktajā, kritiski pavērtētu ES tagadni un attīstību, kopīgi meklējot risinājumus. Papildus Lielbritānijas faktoram, šādas diskusijas var veicināt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas (partiju dažādie redzējumi par to, kurp ES dodas un kādi jautājumi būtu jārisina ES līmenī), gan arī jau uzsāktās debates par ES integrācijas dažādajām alternatīvām,» piebilst D. Akule.

Konstitucionālo tiesību komisija atzinusi, ka atsevišķus Satversmes pantus varētu noteikt par negrozāmiem, tādējādi stiprinot valsts konstitucionālos pamatus! Tā ir atzinis šīs komisijas vadītājs, jurists Egils Levits, un, protams, ir labi, ka tā ir nonākusi pie šāda secinājuma, kas ļauj domāt vai vismaz cerēt, ka kaut kad nākotnē tiešām tiks arī pieņemts attiecīgs lēmums.

Jautājums par to, ka Satversmē būtu nepieciešami negrozāmie punkti, aktualizējās, kad atsevišķi nepilsoņi, kuriem ir bijusi saķeršanās ar tiesībsargājošajām iestādēm, pamanījās sarīkot referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Par laimi, referendums izgāzās, taču paradoksālā kārtā to atbalstīja Rīgas mērs, bet Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris paziņoja, ka tautas nobalsošanu Latvijā varot ļaut rīkot kaut vai Jaunzēlandes pilsoņiem, un nekā nosodāma tur neesot. Šāda divu augsta līmeņa amatpersonu attieksme vien liek domāt, ka ir tomēr atsevišķi likumdošanas aspekti, kas būtu jānosaka par negrozāmiem. Piemēram, Satversmes pirmais pants, kurā skaidri pateikts, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, vai arī otrais, kurā ir noteikts, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Kā mēdz teikt - drošs paliek nedrošs, lai kādam neienāktu prātā sarīkot referendumu par šiem punktiem un nenotiktu vēl kāds psihopātisks gara lidojums, kā tas bija saistībā ar valsts valodu. Šeit situācijai ir jābūt līdzīgai kā ar pelikāniem, kuri pirmo reizi nonākuši zoodārzā - vispirms viņiem apgriež spārnus un tikai pēc tam izrāda, kāda būs jaunā mājvieta, kur un cikos dabūjams ēdiens utt.

«Piemēram, Zatlera gājiens ar Saeimas atlaišanu nostrādāja, jo «mums ir slikti, viņiem ir labi, mēs viņus atlaidīsim!». Tas fascinēja. «Mēs atlaidīsim bagātus cilvēkus!» Tautai šķita ārkārtīgi patīkama ideja nodarīt pāri tiem, kuriem ir labi,» intervijā izdevumam Ir sacījis psihoanalītiķis Arkādijs Pancs.

Vaicāts: «Tajā bija kaut kas simbolisks?», Pancs atbildējis: «Saprotiet, simbolisks akts nozīmē nostāties pret savu tēvu, edipālais komplekss, «es viņu izmetu, un pats tagad būšu galvenais!». Taču tā ir fantāzija. Kad mēs balsojam vēlēšanās vai referendumā, mēs remdējam savas sāpes par to, ka «esmu mazs, nabags, nenozīmīgs un tagad parādīšu tiem spēcīgajiem!» Tur ir maz simbolisma, tas ir reāls akts. Zatlers tā arī nenonāca pie varas, visiem citiem viņš nebija vajadzīgs. Uztaisīt revolūciju, balstoties uz ideju «pret», ir daudz vienkāršāk, nekā noturēties pie varas ar šādu ideju. Tas parasti neizdodas. Ir jābūt «par». Lai būtu «par», jāizgudro kāda ideja.»