Dažu cilvēku grupa ir norūpējusies, ka kāds nepatīkams fakts varētu nākt gaismā par Zatleru.
Premjers Aigars Kalvītis polemiku ap jaunievēlēto Latvijas prezidentu Valdi Zatleru vērtē kā viņa nomelnošanas kampaņu, kurā visi paņēmieni ir labi. Viņš aicinājis valsts finansētas iestādes atturēties no iesaistīšanās šajā kampaņā, pretējā gadījumā "tiks saņemts pēc nopelniem".
Šķiet, šis premjera vēstījums ir skaidrs sveiciens vairākām valsts institūcijām vismaz līdz prezidenta zvēresta nodošanai piebremzēt ar Zatlera darbības izvērtēšanu. Šķiet, tas attiecas uz KNAB, kas solījies līdz prezidenta zvēresta nodošanai nākt klajā ar savu ziņojumu saistībā ar aplokšņu maksājumiem.
Tāpat Kalvīša brīdinājums, šķiet, attiecas arī uz VID, kas visai neveiksmīgi pēdējo nedēļu laikā cenšas izdarīt izņēmumu vienai personai un noformulēt savu viedokli par pateicībām Zatleram, kas visbeidzot ir rezultējies ar 250 latu naudassodu.
Jādomā, ka arī Latvijas televīzijā ēteru vismaz kādu laiku varētu piepildīt jūsmīgi sižeti par jaunievēlēto prezidentu. Tas viss atgādina to, ka dažu cilvēku grupa ir norūpējusies, ka kāds nepatīkams fakts varētu nākt gaismā par Zatleru, kas beigu beigās varētu atturēt no zvēresta nodošanas vismaz uz izmeklēšanas laiku.
Šķiet, tas izskaidro faktu, kāpēc premjerministrs solījies bargi vērsties pret visiem, kas šajā saspringtajā laikā ar saviem provokatīvajiem paziņojumiem varētu nomelnot Zatleru. Tiesiskā, demokrātiskā valstī, kāda, jācer, vēl arvien ir Latvija, gadījumos, ja kāda persona jūtas apmelota vai nomelnota, tā dodas uz tiesu. Tikai pēc tiesas sprieduma tiek secināts par pāri nodarījumu personai.
Tomēr vai premjera solījumi par bargajiem sodiem par nomelnošanu nozīmē, ka turpmāk jebkāda kritika, kas vērsta pret valsts augstākajām amatpersonām, ieskaitot pašu valsts garantu jeb Zatleru, automātiski tiks klasificēta kā nomelnošana ar izrietošajām sekām? Šāds pavērsiens sāk atgādināt valstis, kurās tiek ierobežotas tiesības brīvi paust savu viedokli, arī kritizēt valsts amatpersonas, un kuras tiek sauktas par autoritārām.
Zīmīgi, ka tik asa reakcija uz it kā Zatlera nomelnošanu nav pirmais gadījums, kad Kalvītis reaģējis pārlieku asi. Vai tiešām par Latvijas realitāti ir kļuvis tas, ka, ja augstā valsts amatā tiek ievēlēta kāda persona, tā automātiski iegūst neaizskaramās personas jeb svētās govs statusu?

































