Par kukuļu jeb tā dēvēto pateicību došanu ārstiem un citiem publiskā sektora pārstāvjiem turpmāk draudēs kriminālatbildība. Šāds lēmums nenoliedzami ir pareizs, jo principā tas novērš attieksmi, ka kukuļņēmēji ir sliktie, bet devēji – cietušie.
Pārsvarā gadījumu tas ir abpusēji izdevīgs process. Piemēram, ārsts saņem nelegālus papildu ieņēmumus, bet viņa pacients var rēķināties, ka viņa pozīcija rindā uz nepieciešamo ķirurģisko operāciju ievērojami uzlabosies. Turklāt princips, ka kriminālatbildība var tikt piemērota arī kukuļdevējam, itin veiksmīgi jau darbojas attiecībā uz Ceļu policijas darbu. Tomēr šeit ir viens otrs «bet», kurus vajadzētu gan ņemt vērā...
Vispirms jau jāteic, ka saistībā ar pieminēto Ceļu policijas darbu ļoti vienkāršā veidā tika panākts, lai policists tiešām ziņotu par kukuļdevēju, nevis turpinātu no viņa ņemt dienišķos «piecīšus» – tika izstrādāta sistēma, ka policijas darbiniekam tiek piešķirta prēmija par katru aizturēto kukuļdevēju. Pamatprincips elementārs – policists turpina saņemt papildu ienākumus pie algas, bet nu jau legālā veidā. Un šajā kontekstā tad arī rodas būtiskākais jautājums – interesanti, kā likumdevējs, pieņemot attiecīgo lēmumu, ir plānojis pieķert «pateicību» devēju ārstam?! Vienīgā iespēja – ja ārsts vēršas policijā, lai ziņotu par pacientu, kurš viņam atnesis aploksni ar naudu. Pilnīgi bezcerīgi! Lielākoties «pateicības» tiek dotas ārstiem, kuru darbība ir orientēta uz to saņemšanu. Tātad runa ir par cilvēkiem, kuri grib tikt pie lielāka naudas daudzuma savā kabatā, nevis izpelnīties uzslavas no likumsargiem par korupcijas apkarošanas veicināšanu Latvijas Republikā. Diez vai atradīsies arī kāda trešā persona, jo šāda veida darījumi parasti notiek ārstu kabinetos, nevis slimnīcu gaiteņos, kuros mudž no slimniekiem, viņu apmeklētājiem un medicīniskā personāla.
Paraugprāvu rašanos šajā jomā gan nevar izslēgt – jau tuvāko mēnešu laikā varētu būt vismaz kāds gadījums, kad tiek aizturēta pensionāre, kura ārstam iedotā konfekšu kastē pamanījusies paslēpt «desmitnieku».
Protams, par pateicībām, suvenīriem, honorāriem un visādi citādi dēvētā korupcija ārstniecības iestādēs ir jāizskauž, un jebkurš solis, lai to paveiktu, ir apsveicams. Tomēr, rakstot šādus likumprojektus, jāņem vērā kāds būtisks aspekts – nonākot, piemēram, slimnīcā, cilvēks pirmām kārtām domā par savu veselību, savu drošību. Latvijā daudzu gadu laikā cilvēkos ir veidojusies apziņa, ka šo drošības sajūtu var noorganizēt, dodot ar veselības aprūpi saistītiem speciālistiem naudu, lai gan nereti tas nebūt nav jādara. Un pretī ir cilvēki, kas ir gatavi ņemt, lai tādējādi uzlabotu savu materiālo stāvokli. Līdz ar to gaidīt ziņošanu par pacientiem kukuļdevējiem ir diezgan naivi.
Cerams vienīgi, ka līdz ar minēto normu uz policiju netiks mēģināts vest cilvēkus, kuri nolēmuši savam ārstam aiznest puķes, konfektes un citus tamlīdzīgus labumus.
