Lietuva starptautiskajos finanšu tirgos otrdien aizņēmusies divus miljardus eiro, emitējot divus eiroobligāciju laidienus katru viena miljarda eiro vērtībā, paziņoja Finanšu ministrija.

Finanšu viceministrs Darjus Sadecks norādīja, ka ar emitētajām eiroobligācijām Lietuva aizņēmusies trešdaļu no šogad plānotā ārējā aizņēmuma apmēra. Tā ir arī pirmā reize kopš 2021.gada, kad Lietuva emitējusi eiroobligācijas, kuru termiņš pārsniedz desmit gadus.

Tā ir pirmā Lietuvas eiroobligāciju emisija, kopš pagājušā gada nogalē darbu sāka jaunā valdība sociāldemokrāta Gintauta Palucka vadībā.

Ministrijā informēja, ka vienā laidienā emitētas piecu gadu eiroobligācijas ar gada kupona likmi 2,875%. Eiroobligāciju dzēšanas termiņš ir 2030.gada 28.janvāris.

Otrā laidienā emitētas 15 gadu eiroobligācijas ar gada kupona likmi 3,625%. Eiroobligāciju dzēšanas termiņš ir 2040.gada 28.janvāris.

Šajā gadā vidējā gada inflācija būs augstāka par 2024.gadā vēroto - aptuveni 2% robežās, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus būtiska ietekme uz cenu izmaiņām arī turpmāk būs cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība, īpaši ģeopolitiskā situācija.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2024.gada novembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%, kas bija straujākais cenu kāpums decembra mēnesī pēdējo trīs gadu laikā.

Precēm vidējais cenu līmenis nemainījās, bet pakalpojumiem pieauga par 0,9%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai, pakalpojumiem un degvielai, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem un ar mājokli saistītiem energoresursiem.

Decembrī vēja elektrostacijās saražotas 38 GWh elektroenerģijas, kas ir vēsturiski augstākais sniegums, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Kopumā Latvijā saražotās un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjoms pret novembri pieauga par 7% un sasniedza 370,2 gigavatstundas (GWh), arī patēriņš decembrī turpināja pieaugt – no tīkla patēriņam saņemtais elektroenerģijas apjoms bija 645 GWh, veidojot 5% kāpumu pret novembri.

Savukārt, salīdzinot ar 2023. gada decembri, vērojams patēriņa un ģenerācijas samazinājums – attiecīgi par 2% un 38%.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, visās Baltijas valstīs pieauga gan elektroenerģijas ģenerācija, gan patēriņš. Tomēr ģenerācijas pieaugums bija ievērojami straujāks – par 15%, kamēr patēriņš auga par 6%. Lietuva saglabāja gan lielākā elektroenerģijas ražotāja, gan patērētāja pozīciju. Decembris Latvijā bija vējains, ar vairākiem spēcīgu vēju periodiem, kas ievērojami veicināja vēja elektrostaciju izstrādi. Tādējādi decembrī tika sasniegts vēsturiski augstākais vēja elektrostaciju tīklā nodotais apjoms - 38 GWh elektroenerģijas, kas ir par 25% vairāk nekā novembrī un par 57% vairāk nekā 2023. gada decembrī.

Sērijveida dzīvokļu cenas decembrī pieaugušas Ogrē un Salaspilī, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Ogrē decembrī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,3%, un viena kvadrātmetra vidējā cena sasniedza 884 eiro par kvadrātmetru. Dzīvokļu cenas Ogrē decembrī bija par 4% augstākas nekā 2025. gada sākumā.

Decembrī sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī palielinājās par 0,2%, un viena kvadrātmetra vidējā cena pieauga līdz 849 eiro par kvadrātmetru. Decembrī sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī bija par 2% augstākas nekā gada sākumā.

Kauguros, Jūrmalā, decembrī sērijveida dzīvokļu cenas saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī - 827 eiro par kvadrātmetru. Kauguros dzīvokļu cenas decembrī bija par 5% augstākas nekā gada sākumā.

Arī Jelgavā dzīvokļu cenas decembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī - 766 eiro par kvadrātmetru. Jelgavā sērijveida dzīvokļu cenas decembrī bija par 3% augstākas nekā 2025. gada sākumā.

Pagājušā gada decembrī augušas sērijveida dzīvokļu cenas Jelgavā, Salaspilī un Kauguros, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Kauguros, Jūrmalā, decembrī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,7% un vidējā cena sasniedza 788 eiro par kvadrātmetru. Kopš 2024.gada sākuma dzīvokļu cenas Kauguros decembrī bija augstākas par 4%.

Arī Salaspilī sērijveida dzīvokļu cenas decembrī palielinājās par 0,3%, sasniedzot 830 eiro par kvadrātmetru. Decembrī sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī bija par 1% zemākas nekā 2024.gada sākumā.

Jelgavā dzīvokļu cenas decembrī palielinājās par 0,3% un vidējā cena pieauga līdz 743 eiro par kvadrātmetru. Jelgavā sērijveida dzīvokļu cenas decembrī bija par 4% augstākas nekā 2024.gada sākumā.

Savukārt Ogrē cenas decembrī nemainījās un dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena bija 848 eiro par kvadrātmetru. Dzīvokļu cenas Ogrē 2024.gada decembrī bija par 2% augstākas nekā 2024.gada sākumā.

Kopumā 2025. gads uzņēmēju noskaņojuma ziņā bija salīdzinoši stabils, ar pakāpenisku uzlabošanos gada otrajā pusē, tomēr visu gadu konfidences rādītāji pozitīvajā teritorijā saglabājās vien pakalpojumu un mazumtirdzniecības nozarē.

Pēc mērenas stabilitātes gada pirmajā pusē, tuvojoties rudenim noskaņojums sāka uzlaboties visās nozarēs. Tomēr gada pēdējie mēneši nesa pesimistiskāku noskaņojumu visās nozarēs, izņemot pakalpojumu sniedzējus.

Iepriekšējā gada decembrī visu sektoru uzņēmēju, kā arī patērētāju noskaņojums, salīdzinot ar pēdējo trīs gadu sezonāli koriģētiem vidējiem rādītājiem, ir bijis pozitīvāks, kas apliecina Latvijas ekonomikas atveseļošanās turpināšanos.

Pakalpojumu sektorā – augstākais uzņēmēju noskaņojums pusotra gada laikā

Pērnā gada nogalē kopumā uzņēmēju noskaņojums bijis viduvējs, salīdzinot ar novembri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Uzņēmēju noskaņojums atspoguļo atšķirīgu dinamiku dažādās nozarēs – pakalpojumu sektorā noskaņojums mēneša laikā uzlabojies par 0,6 procentpunktiem, kamēr mazumtirdzniecībā pasliktinājies, tomēr noturoties pozitīvs. Rūpniecībā un būvniecībā saglabājas piesardzība, konfidences rādītājiem nepametot negatīvo teritoriju.

2024.gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,7 milj. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 10,9% pieaugumu pret 2023.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pērn pavadīja 4,7 milj. nakšu, un tas ir par 7,4% vairāk nekā 2023.gadā. Turpina pieaugt arī vietējā tūrisma apjoms.

2024.gadā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 58,8% jeb 1,6 milj. bija ārvalstu viesi, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2023.gadā, bet par 18,4% mazāk nekā 2019.gadā jeb laikā pirms Covid-19 pandēmijas. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājies par 10,2% un bija 2,8 milj. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis (2023.gadā - 1,9 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (280,7 tūkst.), Igaunijas (180,5 tūkst.), Vācijas (165,7 tūkst.), Somijas (112,3 tūkst.), Apvienotās Karalistes (94,7 tūkst.), Polijas (74,1 tūkst.), ASV (59,6 tūkst.), Spānijas (55,5 tūkst.), Zviedrijas (54,8 tūkst.) un Norvēģijas (45,1 tūkst.).

Iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā janvārī salīdzinājumā ar decembri samazinājies par vairāk nekā 33% un veidoja 3280 mājokļu, informē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Savukārt īres dzīvokļu piedāvājums veidoja 2430, kas ir par 19% mazāk, salīdzinot ar decembri.

Nepilnus 40% iegādei un 77% īrei pieejamo īpašumu veidoja dzīvokļi Rīgas sērijveida projektos. Cenas segmentā saglabājušās nemainīgas - dzīvokļa kvadrātmetrs sērijveida ēkā apkaimēs janvārī maksāja 1010 eiro, bet centrā sasniedza 1410 eiro par kvadrātmetru.

Pēc "Latio" apkopotajiem tirgus datiem, pirmo reizi ilgākā laika periodā dzīvokļu piedāvājums jaunajos projektos janvārī pārsniedza piedāvājumu apkaimju sērijveida ēkās. Janvārī iegādei pirmreizējā tirgū bija pieejami 1570 dzīvokļu jeb 48% no visiem pārdošanā esošajiem mājokļiem. Īpatsvara izmaiņas "Latio" skaidro ar sarūkošo sērijveida dzīvokļu skaitu, nevis krasu jauno projektu mājokļu pieaugumu.

2024.gada decembrī zāļu ražotāju cenu pieaugumu deklarējuši 85 medikamentiem, bet gada laikā jau 803 medikamentiem, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati.

54 no medikamentiem, kam decembrī ražotāji cēluši cenu, ir recepšu medikamenti, bet pārējie bezrecepšu. Kā norāda ZVA, tad par iemeslu cenu pieaugumam zāļu reģistrācijas apliecību īpašnieki galvenokārt minējuši ražošanas un loģistikas izmaksu pieaugumu.

Kā ziņots, no 2025.gada 1.janvāra stājusies spēkā ir zāļu cenu reforma, kas bijusi vērsta uz izmaksu samazināšanu aptiekās un vairumtirgotājiem, bet ražotājiem nav noteikti cenu griesti – vienīgais nosacījums, ka ražotāja noteiktā cena nevar būt Latvijā augstāka nekā Lietuvā vai Igaunijā. Attiecīgi ražotāji joprojām var deklarēt cenu izmaiņas bez noteiktiem griestiem, ja tās veic visās Baltijas valstīs.

Kā liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati, tad piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro). Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējām, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē.

Jāatzīmē, ka vairākām iestādēm pēdējo divu gadu laikā mainījās nosaukumi un arī funkcijas. No 2024. gada 1. janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir Bērnu aizsardzības centrs. Valsts reģionālās attīstības aģentūra tagad ir Valsts digitālās attīstības aģentūra. No 2024. gada 1. jūlija mainījās Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja padotība, tāpēc, iespējams, šo struktūru 2023. un 2024. gada dati nav savstarpēji salīdzināmi. Valsts kancelejas publiskotajos datos Satversmes tiesai ir norādīti ļoti atšķirīgi dati par štata vietu un nodarbināto skaitu. 2021. gadā Satversmes tiesai ir dotas 53 štata vietas un 2024. gadā - 55 štata vietas, bet 2023. un 2022. gadā - 8 štata vietas. 2023. gadā Satversmes tiesas atalgojumu izdevumu apjoma dalījums ar attiecīgā gadā norādīto štata vietu skaitu ir astronomiski liels. Tas netika ņemts vērā. Tas nozīmē, ka šajā rakstā publiskotie dati ir ar tikpat lielu precizitātes pakāpi, kāda ir valsts struktūru publiskotajiem datiem. No datu kopas tika izslēgti dati, kuros bija aizdomīgi lielas atšķirības par štata vietu un nodarbināto skaita lielumu viena gada ietvaros. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi. Izņēmums ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas tiek finansēta no sociālā budžeta, un Latvijas Banka, kurai ir ar valsts pamatbudžetu nesaistīti ieņēmumi.

Mazumtirdzniecības apgrozījums 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri pieaudzis vien par 0,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Latvijas iedzīvotāji decembrī tērējuši piesardzīgāk, nekā tirgotāji bija cerējuši, ko apliecina arī mazumtirdzniecības uzņēmēju konfidences rādītāja samazinājums par 2,9 procentpunktiem. Vienlaikus šogad gaidāma mērena izaugsme, jo algu pieaugums turpinās pārsniegt inflāciju.

Šogad iedzīvotāji īstenos atliktos pirkumus

2026. gadā mazumtirdzniecības perspektīvas kopumā ir pozitīvas, taču izaugsme, visticamāk, būs pakāpeniska, nevis strauja. Pirktspēja turpinās uzlaboties, jo algu kāpums Latvijā saglabāsies straujāks par inflāciju. Inflācijas spiediens 2026. gadā varētu mazināties salīdzinājumā ar 2025. gadu, kas radīs labvēlīgu vidi patēriņa pieaugumam. Ja raugāmies uz vidējo bruto algu pieaugumu un vidējo cenu līmeņa izmaiņām pēdējos piecos gados, jāsecina, ka iedzīvotāju pirktspēja ir ievērojami uzlabojusies. Kopš 2021. gada sākuma vidējais bruto atalgojums Latvijā ir pieaudzis par 51,3 %, savukārt vidējais cenu līmenis – par 38,4 %. Ja ņemam vērē pēdējos gados īstenotās izmaiņas darba nodokļos, tai skaitā neapliekamā minimuma palielināšanu, tad reālo ienākumu pieauguma starpība pret vidējo cenu pieaugumu ir vēl lielāka.

Gada nogalē Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) inflācija palikusi nemainīga 2,7 % apgabalā, un pēc analītiķu aplēsēm gada pirmajā pusē šī valsts piedzīvos nelielu inflācijas paātrinājumu.

Savukārt Ķīnas eksports 2025. gada laikā izauga par 5,5 % par spīti tarifu izraisītajam eksporta kritumam uz ASV, tikai nedaudz atpaliekot no 2024. gada izaugsmes tempa. Ražošanas pieaugumu uzrāda arī Eiropa – gada griezumā eirozonas ražošanas izaugsme paātrinājās līdz 2,4 %, kas bija straujākais pieaugums pusgada laikā.

Mēneša griezumā patēriņa cenas ASV pieauga par 0,3 %, un pamatinflācija sastādīja 0,2 %. Preču cenas bez pārtikas un energoresursiem mēneša griezumā nemainījās, bet gada griezumā pieauga par 1,4 %. Tas liecina, ka tarifu ietekme uz ASV patēriņa cenu dinamiku līdz šim bija salīdzinoši neliela.

ASV ekonomikas aktivitāte uzrāda stabilu izaugsmi

2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+11,9%) un sviestam (+34,9%). Dārgāki bija arī piena produkti (+10,8%), šokolāde (+20,6%), piens (+13,1%), mājputnu gaļa (+8,9%). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+5,6%), svaigiem dārzeņiem (+5,4%), olīveļļai (+20,3%), konditorejas izstrādājumiem (+3,4%), kartupeļiem (+12,7%), augļu un dārzeņu sulām (+10,1%). Gada laikā sadārdzinājās arī žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9%), jogurts (+7,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+9,2%), atspirdzinošie dzērieni (+10,9%), kā arī maize (+1,3%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-26,1%), miltiem un citiem graudaugiem (-6,0%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-8,5%).

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,7%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus 2025. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar 2024. gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,5%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, bija alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,2 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2%.

Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Licencētie patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus tirgus dalībnieki 2024. gadā ar patērētājiem noslēdza vairāk nekā 1 miljonu jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus vairāk nekā 811 miljonu eiro apmērā, kas skaitā ir par 3.89 % un summā par 9,08 % vairāk nekā 2023. gadā, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats.

Šī summa – 811, 8 miljoni eiro- ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža 2013. gadā.

2025.gada 1.janvārī Latvijā spēkā bija 37 speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un tas ir tik pat, cik 2024.gada 1.janvārī.Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar 2013.gadu, par kuru pirmo reizi apkopota statistika, izsniegto jauno kredītu apjoms ir dubultojies (+ 99,55%), savukārt salīdzinājumā ar 2020. – Covid 19 krīzes gadu izmaiņas ir (+) 62,06%. Pieļaujams, ka pieaugums skaidrojams ar būtisku minimālās algas pieaugumu no 430 eiro 2020.gadā līdz 700 eiro 2024.gadā, kas pieļauj patērētājiem aizņemties vairāk un kredītiem novirzīt lielākus ikmēneša maksājumus.

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Latvijā šobrīd ir noslēgti 21 800 studiju kredītu līgumu un 5400 studējošo kredītu līgumu, un kopumā vairāk nekā 25 000 iedzīvotāju ir aktīvas finanšu saistības par studijām, liecina AS "Kredītinformācijas birojs" (KIB) dati.

Tostarp 40% kredītņēmēju, kuriem ir aizdevums studijām, ir C jeb vidējs kredītreitings. KIB izpilddirektors Intars Miķelsons skaidro, ka tas ir piesardzīgs kredītreitings, jo lielai daļai šis ir pirmais aizdevums un vēl nav vēsturiskas informācijas, cik disciplinēti studenti kredītu atmaksās.

Tajā pašā laikā 26% ir D kredītreitings, un tas liecina par to, ka ir bijuši kavējumi, bet 19% ir ļoti labs (A) vai labs (B) kredītreitings, proti, kredīta atmaksa netiek kavēta.

Miķelsons norāda, ka kopumā finanšu disciplīna uzlabojas, jo līgumi ar maksājumu kavējumiem vairāk nekā 90 dienas galvenokārt ir slēgti pirms vismaz pieciem gadiem.

Studiju kredītu jeb finansējumu studiju maksas segšanai galvenokārt piešķir iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 25 gadiem (43%), bet 28% izsniedz jauniešiem 18 un 19 gadu vecumā. Savukārt trešā populārākā grupa ir iedzīvotāji vecumā no 31 līdz 40 gadiem (14%). Miķelsons skaidro, ka, visticamāk, tas ir laiks, kad daudzi iegūst otro augstāko izglītību, taču studējošā kredītu parasti šajā vecumā vairs neņem, jo ir jau stabili ienākumi un var sevi uzturēt studiju laikā.

Vairāku gadu garumā novērojama tendence, ka janvārī būtiski pieaug gan kredītu pieteikumu skaits, gan arī izsniegto kredītu apjoms, liecina SIA “eLizings.lv” dati. Tiek prognozēts, ka līdzīgu situāciju piedzīvosim arī 2025. gada janvārī.

Ierasts, ka jauno gadu liela daļa sabiedrības sāk ar jaunu mērķu uzstādīšanu, atzīmē SIA “eLizings.lv” eksperti. “Kāds vēlas vairāk sportot un ēst veselīgāk, vēl kāds - izremontēt dzīvokli vai iegādāties sen kārtoto automašīnu vai nekustamo īpašumu. Visu sapņu īstenošanai, sevišķi, ja tie prasa lielus finansiālos ieguldījumus, bieži gan naudas nepietiek, tāpēc cilvēki lemj par labu kredītam. Mūsu novērojami liecina, ka pēdējos trīs gados kredītu pieteikumu skaits gada sākumā ir būtiski lielāks, nekā gada beigās. Tā, piemēram, 2024. gada janvārī kredītu pieteikumu skaits bija par 21% augstāks, nekā 2023. gada decembrī, savukārt gadu iepriekš pieaugums bija vēl ievērojamāks - janvārī kredītu pieteikumu skaits pieauga par 43%,” norāda Aleksandrs Šmatčenko, SIA “eLizings.lv” vadītājs.

Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmusies 1,25 miljardus eiro, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

Valsts kase ceturtdien, 25.septembrī, Latvijas vārdā starptautiskajos finanšu tirgos izcenojusi 10 gadu eiroobligācijas, piesaistot finansējumu 1,25 miljardu eiro apmērā ar ienesīgumu 3,583% un fiksējot kupona likmi 3,5%.

Latvijas valsts vērtspapīrus iegādājušies apmēram 70 investoru no dažādām Eiropas valstīm, tostarp Lielbritānijas, Vācijas, Spānijas un Beniluksa valstīm.

Kopējais pieprasījums pēc Latvijas eiroobligācijām pārsniedzis 2,5 miljardus eiro.

Emisijas vadošās bankas bija "Deutsche Bank", "Erste Group" un "Goldman Sachs Bank Europe".

Iepriekš Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmās 2025.gada maijā. Šogad 14.maijā Valsts kase starptautiskajos finanšu tirgos emitēja piecu gadu eiroobligācijas, piesaistot vienu miljardu eiro ar ienesīgumu 2,971% un fiksējot kupona likmi 2,875%. Šo eiroobligāciju dzēšanas termiņš ir 2030.gada 21.maijs.

Gada noslēgumā finanšu tirgos iezīmējās nevienmērīga dinamika, kur akciju tirgi kopumā uzrādīja mērenu pieaugumu, kamēr obligāciju segments piedzīvoja vājāku sniegumu. ASV akciju tirgus palielinājās vien simboliski, savukārt Eiropas un attīstības tirgos kāpums bija izteiktāks. Globālie finanšu tirgi pagājušo gadu noslēdza ar jauktiem rezultātiem.

ASV akciju tirgus uzrādīja pavisam nelielu 0,03 % pieaugumu, savukārt Eiropā akcijas pakāpās par 2,8 %, bet attīstības tirgus akciju vērtība pieauga gandrīz par 3 %. Obligāciju pusē valdīja vājāks sniegums, lielākoties uzrādot negatīvu atdevi kā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), tā Eiropā. ASV valdības obligāciju cenas saruka par 0,5 %, bet Vācijas – par 0,8 %. Arī investīciju reitinga uzņēmumu obligāciju cenas uzrādīja negatīvu atdevi, globāli cenām krītot par 0,3 %, ASV par 0,4 %, bet eirozonā cenas samazinājās par 0,2 %. Tikmēr paaugstināta riska obligāciju segments spēja nodrošināt nelielu pozitīvu rezultātu, kur ASV un eirozonā cenas pieauga par 0,4%. Attīstības tirgu obligāciju cenas tālu neatpalika, pieaugot par 0,3 % decembra griezumā.

Piegādes loģistikas uzņēmuma "Omniva" grupa pērn Baltijā provizoriski piegādājusi aptuveni 35 miljonus sūtījumu, informē uzņēmumā.

"Omniva" Baltijas valstīs decembrī piegādāja 3,5 miljonus sūtījumu, kas ir par 15% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp Latvijā un Igaunijā pagājušā gada decembrī uzņēmums piegādāja vairāk nekā vienu miljonu sūtījumu, bet Lietuvā gandrīz 1,5 miljonus sūtījumu.

Latvijā 2024.gada decembrī piegādāts par 32% vairāk sūtījumu nekā decembrī gadu iepriekš, bet Igaunijā un Lietuvā - par 9%.

"Omniva" grupas valdes loceklis Gusts Muzikants norāda, ka straujais piegādes pieaugums Latvijā atspoguļo e-komercijas tirgus pieaugošo dominanci, kas arvien vairāk kļūst par vadošo mazumtirdzniecības formu.

Viņš uzsver, ka Ziemassvētku sezona un augošais e-komercijas tirgus ir būtiski veicinājis sūtījumu apjoma pieaugumu. Tāpat "Omniva" izveidotā infrastruktūra un stratēģiskā pieeja inovācijām un efektivitātei nodrošinājusi stabilu piegādes servisu arī pīķa periodos.

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.

Aizvien vairāk cilvēku meklē premium klases dzīvokļus, kuru vērtība nākotnē augs, intervijā Dienas Biznesam atklāja LNK Properties valdes locekle Aleksandra Strode.

Kāda šodien ir situācija dzīvojamo projektu attīstības nozarē Rīgā? Kāda tā izskatās pret 2019. gadu, kas kļuva par robežšķirtni daudzām nozarēm?

LNK Properties ir attīstītājs, kas pārdomāti virzās uz priekšu pat laikā, kad nozarē un ekonomikā kopumā ir ļoti daudz izaicinājumu. Pandēmijas gados mēs attīstījām projektu Rīgas klusajā centrā Antonijas ielā 20, un tas ir bijis ļoti veiksmīgs. Ekonomikas krīzes laikā pieprasījums ierasti sadalās divās daļās: vieni meklē kaut ko lētāku, bet otri – izvēlas no premuim klases īpašumiem, kas ir labs ieguldījums. Šajos gados arī realizējām vēl vienu projektu klusajā centrā – Renaissance, kurā bija 10 dzīvokļi. Tad sekoja klusuma un pārdomu brīdis, jo ECB likmes mainīja patērētāju tirgus uztveri. Bet tieši pirms gada izlēmām uzsākt vērienīgu dzīvokļu projektu Hanzas ielā. Tobrīd tas bija ļoti drosmīgs lēmums, bet šodien redzam, ka tas bijis pareizs. Šobrīd pārdoti vai rezervēti jau 40% no visiem dzīvokļiem. 127 dzīvokļi – tas ir ievērojams apjoms mums kā attīstītājam, un arī Rīgas vēsturiskajam centram tas ir daudz.

Nopietnu un lielu avio incidentu skaits kopumā katru gadu arvien samazinās, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Zigmārs Vestfāls.

Komentējot 2024.gada nogales lidmašīnu katastrofas Kazahstānā un Dienvidkorejā, Vestfāls norādīja, ka aviācijas nozare ir ļoti stingri regulēta nozare, kurā pilnīgi jebkurš negadījums un incidents tiek ļoti skrupulozi un detalizēti izmeklēts.

"Lai gan tieši pagājušā gada decembris aviācijas industrijai diemžēl bija ļoti traģisks, tomēr ir jāuzsver, ka tie gluži nav regulāri un sistemātiski gadījumi, un lielu, nopietnu avio incidentu skaits kopumā katru gadu arvien samazinās. Noteikti varam teikt - civilā aviācija un lidošana ir drošāka nekā jebkad agrāk," sacīja Vestfāls.

Kā visbiežākos iemeslus dažādiem aviācijas incidentiem viņš minēja cilvēcisko faktoru, tehniskās kļūmes un laika apstākļus, piebilstot, ka visas kompetentās un regulējošās iestādes, piemēram Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) un ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA), ļoti nopietni strādā, lai ar uzlabotiem procesiem un inovācijām nodrošinātu maksimālu pasažieru drošību.