Jau ilgus gadus maršrutā uz Bausku «melnie» vedēji noceļ pasažierus valsts dotētajiem autobusiem, vēsta Latvijas Avīze.

«Jūtos kā bēglis, kuram bez dokumentiem jāšķērso robeža. Vispirms ir klusa norāde doties pie balta busiņa ar taksometra plafonu. Tur mīņājas vēl 13 cilvēki. Nē, visiem kāpt iekšā busiņa šoferis šoreiz neļauj, jo ātri izkalkulē, ka izdevīgāk doties ceļā ar desmit braucējiem. «Es braukšu tikai līdz Iecavai. Te ir četri līdz Bauskai... Brauc šurp!» viņš ātri sazvana citu šoferi, kas piebrauc ar vieglo auto. Atbraucējs, sauksim viņu par Andri, izrādās omulīgs latvietis, kurš rullē ar prieku un veikli pārslēdz gan radio kanālus, gan uztur spraigu sarunu. Divus latus no katra pasažiera viņš iekasē tikai galapunktā. Paveros pulkstenī – līdz Bauskas centram esam nokļuvuši 55 minūtēs,» pieredzēto apraksta žurnāliste.

Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra veiktie vērienīgie rekonstrukcijas darbi radioteleskopu antenām Irbenē tuvojas noslēgumam un 10. jūnijā plānots atjaunoto RT - 32 antenu pacelt atpakaļ balsta tornī, informē Ventspils Augstskolas Speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Ozola.

Rekonstrukcijas darbi notiek projekta IKSA-CENTRS ietvaros. 2014. gada nogalē antena tika nocelta renovācijas darbu veikšanai, kurus plānots pabeigt līdz 10. jūnijam, kad antenu novietos atpakaļ balsta tornī. Pilnībā radioteleskopu modernizācijas darbus plānots pabeigt šī gada rudenī.

Lai uzstādītu celtni uz Irbeni dosies 30 tehnikas vienības - 27 kravas automašīnas, kā arī trīs celtņi. No tiem divi būs lielie celtņi – pamatceltnis, kurš veiks antenas pacelšanu balsta tornī un palīgceltnis, ar kura palīdzību veiks montāžu un sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu pamatceltņa darbību. Papildus šiem celtņiem tiks atgādāts arī pacēlējs, kurš tiks izmantots, lai darbinieki varētu veikt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus.

Vēloties īrēt dzīvokli vai iegādāties mašīnu, nereti nākas dienām ilgi pārskatīt sludinājumus, lai atrastu īsto, turklāt bieži gadās, ka kāds cits kāroto «noceļ» no paša degungala, tāpēc scn.lv piedāvā sludinājumu monitoringu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs ietaupām laiku cilvēkiem, kuri meklē māju vai mašīnu. Ja cilvēks vēlas nopirkt, piemēram, 2004. gada Audi A4 un tobrīd sludinājumos nav piedāvājuma, katru dienu jāpārbauda, vai nav pievienots kāds jauns, jāpārlūko visi sludinājumi. Mēs reizi minūtē skenējam visus ss.lv un latauto.lv sludinājumus un izsūtām e-pastu, ja kāds no tiem atbilst meklētājam. Ja ir labs darījums, tas ļauj meklētājam pirmajam par to uzzināt. Ja nu vēl kāds meklē tieši to pašu, sludinājumi tiek izsūtīti reizē un vinnētājs ir tas, kurš pirmais piezvana sludinājuma ievietotājam,» raksturo Kristaps Kovaļevskis, sludinājumu monitoringa rīka scn.lv attīstītājs. Vaicāts, vai ss.lv nav pretenziju, ka scn.lv monitorē tajā ievietotos sludinājumus, Kristaps teic, ka viņu rīks nepārpublicē paziņojumus, bet tieši aizved cilvēkus uz ss.lv. Viņš gan piekrīt iespējai, ka tas varētu ss.lv samazināt apmeklētāju skaitu un «klikšķus», tomēr uzskata, ka rīks ss.lv pamatbiznesu netraucē.

Apstākļos, kad ārvalstu investori izslīd no Latvijas apskāvieniem kaimiņvalstu degungalā, premjers mierina, ka visu savās vietās nolikšot «zināms laiks»

Ģeopolitikas saspīlējums, protams, nav garšīga konfekte, kuru vēlētos pagaršot ārvalstu investori, bet nospriegotajā joslā starp Rietumiem un Krieviju Latvija neatrodas kā okeāna apskalota saliņa.

Neapskaužami līdzīgā ģeopolitikas dzirksteļu lidojuma zonā atrodas arī Lietuva un Igaunija. Lielāko investoru saraksta augšgalā esošā DNB banka, kas apvienojas ar Nordea, apvienotās bankas mājvietu izraudzījusies Igaunijā, arī Swedbank veikusi naudas sainīšu pārcilāšanu prom no Rīgas. Vēl viens piemērs ir Turkish Airlines, viena no pasaules lielākajām aviokompānijām, kas klientu centru nolēmusi atvērt Viļņā, lai apkalpotu pasažierus Baltijā un Skandināvijā. Uzņēmums lēmumu pamatojis ar kaimiņvalsts patīkamo investīciju vidi. Un tas ir kārtējais pliķis par Baltijas galvaspilsētu sevi uzdodošajai Rīgai.

Topošās māmiņas specializētajos grūtnieču apģērbu veikalos pērk tikai preces, kuras nevar iegādāties citur

Kaut arī grūtnieču apģērba piedāvājums Latvijā ir ierobežots, tirgotāji stāsta, ka konkurence šajā segmentā pieaug, daļu klientu «noceļ» ārvalstu interneta veikali, tādēļ ieņēmumi jāaudzē ar citu preču realizāciju.

Jāteic, ka vairāku specializēto veikalu izvēle nebūt nav nejauša – daži atrodas tieši Rīgas Dzemdību nama rajonā, Miera ielā, kur pieprasījums pēc šīm precēm varētu būt lielāks, tostarp, piemēram, Marija, Māmiņas veikals, Maxxxi mode, ražotāja Tonus Elast veikals.

Kas nav citur

Daļa grūtnieču apģērbus pērk internetā vai mēģina pielāgot ikdienas apģērbu auguma aprisēm, tādēļ pieprasījums specializētajos grūtnieču apģērba veikalos lielākoties ir pēc specifiskām precēm. «Pieprasījums grūtnieču apģērbu segmentā palielinās, bet pārsvarā - pēc noteiktiem produktiem,» novērojusi Mothercare veikala vadītāja t/c Spice Līga Kotāne. Veikalā biežāk tiek pikti barošanas krūšturi, barošanas krekli, grūtnieču bikses un kleitas, tāpat pieprasījums pieaug arī pēc nakts veļas un grūtnieču zeķubiksēm. Līdzīgas tendences min arī veikala Engelitis.lv īpašniece Māra Drāzniece. Pieprasījums palielinās pēc konkrētām lietām, ko nevar iegādāties citos veikalos un nav pielāgojamas grūtniecības figūras izmaiņām. Visu pārējo topošās māmiņas izvēlas pirkt parastajos veikalos vai lietoto apģērbu veikalos, tikai - lielākus izmērus, viņa norāda. «Grūtniecība ir īss periods, kas jau tā prasa ievērojamus naudas tēriņus, lai sarūpētu visas nepieciešamās lietas gaidāmajam mazulim, tādēļ topošās māmiņas nevēlas tērēt liekus naudas līdzekļus apģērbiem, kurus izmantos tikai dažus mēnešus. Tās meklē pielāgojamus apģērbus parastajos apģērbu veikalos, kurus varēs izmantot gan grūtniecības periodā, gan pēc tam. Latvijas tirgū ir vairāk veikalu, kas savā darbībā kā papildus tirdzniecību ir ieviesušas un uztur grūtnieču apģērbus un preces topošajām māmiņām, bet tā nav viņu veikalu pamatdarbība, jo tas ir ļoti šaurs uzņēmējdarbības virziens,» skaidro M. Drāzniece.

Latvijas skolēni regulāri plūc laurus dažādās starptautiskās olimpiādēs, kur viņus noskata pasaulē atzītas universitātes, liela daļa no viņiem vairs neatgriežas

Katru gadu Latvijas skolēni no prestižām sacensībām ārvalstīs atved vairāk nekā desmit augsta kaluma medaļas dažādos mācību priekšmetos. Pērn bijis viens no ražīgākajiem godalgu birumiem – 17 medaļas. Valsts Izglītības satura centra (VISC) dati liecina, ka 2018. gadā Latvijas skolēni guvuši jau 11 dažādas medaļas starptautiskās olimpiādēs – trīs sudraba un vienu bronzas godalgu ķīmijā, vienu sudraba un divas bronzas – bioloģijā, trīs sudraba un četras bronzas – fizikā. Tāpat iegūtas trīs sudraba un trīs bronzas medaļas Eiropas Savienības dabaszinātņu olimpiādē, trīs bronzas medaļas Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē, trīs bronzas medaļas Baltijas informātikas olimpiādē un viena bronzas medaļa Eiropas meiteņu matemātikas olimpiādē.

Līdz pat pēdējam Latvija balansējusi uz naža asmens, un daudz noteiks tas, kā būs nostrādājuši piena ražotāji pēdējā dienā pirms piena kvotu sistēmas krišanas 31. martā. Ir vai nav pārsniegtas piena kvotas, būs skaidrs ap 10. aprīli.

Kaut arī grūtnieču apģērba piedāvājums Latvijā ir ierobežots, tirgotāji stāsta, ka konkurence šajā segmentā pieaug, daļu klientu «noceļ» ārvalstu interneta veikali, tādēļ ieņēmumi jāaudzē ar citu preču realizāciju.

Uzņēmums Drive eO izziņo, ka noslēgumam tuvojas eO PP03 - pasaulē pirmā viena megavata elektriskā sacīkšu auto - izstrāde. Auto projektēts un uzbūvēts Latvijā, un šī gada 28. jūnijā 1020 kW (1368 ZS) jaudīgais spēkrats piedalīsies leģendārajās Paikspīkas kalnā braukšanas sacensībās ASV.

Par šīm un citām tēmām plašāk lasiet raksta galerijā!

Lai aizkavētu pārgalvjus no kāpšanas Vanšu tilta vantīs, Rīgas pilsētas pašvaldība šogad paredz tērēt vairāk nekā desmit tūkstošus Ls, Db.lv uzzināja Rīgas Domē.

Paredzēts, ka vantis tiks noklātas ar bruno stiepli jeb dzeloņdrātij līdzīgu stiepli ar žiletveida dzelkšņiem, ko lieto dažādu režīmu iestādēs un ko bez īpašas pieredzes un ekipējuma nav iespējams pārvarēt. Stieple tiks pirkta Vācijā un tā maksā 740 Ls. Lielāko daļu izmaksu veidos tilta un stieples sagatavošana un uzstādīšana, kā arī citi tehniskie izdevumi - kopumā vairāk nekā 10,3 tūkst. Ls, Db.lv skaidroja RD Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola. Patlaban tiek izskatīta arī iespēja tiltu aprīkot ar signalizāciju.

Tāpat kopš svētdienas Vanšu tiltam nodrošināta apsardze, kas izmaksā aptuvenu 2-3 Ls stundā. Iepriekš – pēc traģiskā gadījuma, kad kāds vīrietis, nolecot no tilta, gāja bojā - vantis tika noziestas ar eļļainu materiālu, kas izmaksāja 785 Ls, tāpat vantis tika norobežotas ar sietu, kas izmaksāja 2631 Ls. Tāpat tika veikta uzlauztās slēdzenes nomaiņa, par kuru rēķinu pašvaldība saņems otrdien.

Pļaviņu hidroelektrostacijā noslēgumam tuvojas vērienīgs remonts — augšējā bjefa pastatņu celtņa sliežu ceļa siju maiņa. Remontu bija paredzēts pabeigt līdz nākamā gada novembrim, bet jau tagad atlicis nomainīt tikai divas sijas virs sestā hidroagregāta, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Latvenergo hidroelektrostaciju tehniskais direktors Dzintars Ostaņēvičs skaidrojis, ka nomainīt sijas uzsāka pirms pusotra gada. Līdz šim šāda veida darbi spēkstacijā nav veikti, tāpēc tiem ieplānoja vairāk laika.

« Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti veica mērījumus un konstatēja, ka dzelzsbetona konstrukcijas savu laiku nokalpojušas un vairs nav pietiekami drošas. Tāpēc tās nolēmām aizstāt ar tērauda sijām. Tās ir pietiekami izturīgas, turklāt ievērojami vieglākas nekā no dzelzsbetona gatavotās,» skaidrojis Ostaņēvičs. «Metāla konstrukcijas ekspluatācijas laikā ir daudz vieglāk kontrolējamas nekā no dzelzsbetona izgatavotās, un pat sīkas izmaiņas var redzēt vizuāli. Lai noteiktu izmaiņas dzelzsbetonā, vajadzīgi speciāli sarežģīti mērījumi,» viņš teicis.

Pļaviņu hidroelektrostacijā sākts vērienīgs remonts — augšas bjefa pastatņu celtņa sliežu ceļa siju maiņa. Līdz gada beigām plānots nomainīt laidumus virs pirmajiem pieciem hidroagregātiem, bet nākamajā gadā — virs pieciem pārējiem, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Latvenergo Hidrotehnisko būvju dienesta vadītājs Andris Zēģele informējis, ka spēkstacijas celtniecības laikā izmantotas sliežu ceļu sijas no dzelzsbetona. Lai arī agrāk veikts siju kosmētiskais remonts, tās savu laiku nokalpojušas. Dzelzsbetona konstrukcijas ir nolietojušās, un tās nomaina ar jaunām sijām no tērauda.

«Dzelzsbetona sijas nepārtraukti ietekmē meteoroloģiskie apstākļi, un tās ar laiku zaudē izturību,» teicis A. Zēģele. «Tomēr konstrukcijas sākotnējā stāvoklī atjaunot nevar. Tāpēc nolēmām sijas mainīt pilnībā. Vecos laidumus nomaina ar tērauda konstrukcijām. Ģenerāluzņēmēja ir SIA Latvijas energoceltnieks, taču darbus veic SIA Tilts strādnieki,» viņš skaidrojis.

Divus gadus pēc kruīza kuģa Costa Concordia traģiskās avārijas pie Džiļjo salas Itālijā tas aizvien atrodas nelaimes vietā, vēsta Reuters.

Arī šogad, tāpat kā pērn, janvāra sākumā avārijas vietu apmeklēja bojāgājušo radinieki, pieminot nelaimes upurus. Kuģa avārijā bojā gāja 32 cilvēki.

Pieminot avārijas upurus, Džiļjo salā tika noturēts dievkalpojums.

Db.lv jau rakstīja, ka pirms dažiem mēnešiem kuģa vraks tika pacelts peldus stāvoklī. Operācija notika 2013. gada septembra vidū.

Paredzams, ka no līča avarējušā kuģa vraks tiks aizvākts šā gada jūnijā, kad to pacels trīsdesmit ar gaisu piepildītas tvertnes. Costa Concordia nocelšana no sēkļa būs vēl viens posms lielākajos glābšanas darbos jūrniecības vēsturē, raksta Reuters. Pašlaik vēl nav zināms, kur notiks kuģa demontāža, šo darbu pēdējais posms.

Irbenē atpakaļ balsta tornī šodien tika pacelta Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskopa RT - 32 antena, informē Ventspils Augstskolā.

2014.gada nogalē antena tika nocelta renovācijas darbu veikšanai, pilnībā radioteleskopu modernizācijas darbus plānots pabeigt šoruden.

Antenas pacelšana balsta tornī un nostiprināšana ir daudz sarežģītāks process nekā nocelšana rekonstrukcijai. Gandrīz 80 tonnu smago antenu balsta tornī novietoja SIA Arsava īpašumā esošais celtnis, kura nogādāšanai Irbenē bija nepieciešamas 30 smagās kravas automašīnu vienības un visas nedēļas laikā notiek sagatavošanās process, lai pacelšanu varētu veiksmīgi realizēt. Šāda mēroga antenas rekonstrukcijas darbi līdz šim nav veikti, tādēļ piesaistīti spēcīgākie Ventspils Augstskolas inženieri un zinātnieki, kā arī speciālisti no ārvalstīm.

Neskatoties uz to, ka leiši noceļ Latvijai kravas, bet igauņi sevi labāk prezentē, Latvija un Lietuva ir visefektīvākās dzelzceļa valstis Eiropas Savienībā (ES), intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda dzelzceļa kravu pārvadātāja SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs.

Caur Latviju kravas tiek sūtītas augstās kravu saglabāšanas un apstrādes kvalitātes dēļ, līdz ar to uzņēmuma finanšu rādītāji seko līdzi 18,2% kravu apgrozījuma pieaugumam pirmajā pusgadā, intervijā DB atklāj lielākā dzelzceļa kravu pārvadātāja starp Baltijas valstīm - SIA LDz Cargo - valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs. Viņš uzskata, ka jāturpina attīstīt arī starptautiskos pasažieru pārvadājumus, lai nekaitētu ekonomiskajām un politiskajām attiecībām.

Kādas investīcijas paredzētas uzņēmumā?

Savu iespēju robežās mēģinām atjaunot ritošo sastāvu, izvairoties no lieliem kredītiem. Pēdējos divarpus gados esam palielinājuši ritošo sastāvu apmēram par 1000 vienībām. Ļoti labi attīstās programma par platformu iepirkumu, jo, pirmkārt, mums ir kravas uz Afganistānu. Otrkārt, ļoti labi strādā konteineru līnija uz Kazahstānu Baltika tranzīts. Lai konteinerpārvadājumos neizmantotu citu valstu ritošo sastāvu, šobrīd mums pietrūkst 400-500 platformu, lai mēs būtu lieli un spēcīgi. Esam arī pietuvojušies ritošā sastāva skaita ziņā Lietuvas dzelzceļam, kuram bija pāri par 6000 vienību. Lietuvieši ir mūsu sīvākie konkurenti par piekto vietu kravu pārvadājumos gan Eiropas Savienībā, gan bijušajā PSRS telpā. Ja skatāmies uz darbinieku skaitu, uz pārvadāto kravu apjomu pret infrastruktūras kilometriem, Latvija un Lietuva ir visefektīvākās dzelzceļa valstis ES. Pat Vācijai šajā ziņā rādītāji ir sliktāki par mūsējiem, turklāt viņi arī dotē kravu pārvadājumus atsevišķos posmos, ko mēs nedarām nekad.

Valsts organizēts garantiju fonds būtu labs tramplīns mazajam biznesam, no kā iegūtu valsts. To rāda BDO Zelmenis & Liberte veiktais pētījums par mazā biznesa atbalstu Eiropā.

«Mazo uzņēmumu kreditēšana ar garantiju sistēmu ļautu samazināt bezdarbnieku skaitu, un budžetā izdevumu vietā, kas jāmaksā bezdarbniekam kā pabalsts vai sociālā palīdzība, būtu ieņēmumi,» uzsver ZAB BDO Zelmenis & Liberte partneris Jānis Zelmenis. Proti, viens bezdarbnieks, kļūstot par darbinieku ar bruto algu 500 Ls mēnesī, budžetam rada papildus aptuveni 275,45 Ls ieņēmumus ik mēnesi, pieci cilvēki - jau 1377,25 Ls (gadā 16 527 Ls).

Aģentūra S&P aizskar neaizskaramās ASV

Pirmo reizi vēsturē kāda no reitingu aģentūrām ir uzdrošinājusies aizskart pasaules ekonomikas flagmaņa - ASV - kredītreitingu.

Piesaucot finanšu mahinācijas un nespēju nodrošināt kvalitatīvus apsaimniekošanas pakalpojumus, Vienotības Rīgas domes deputātu frakcija pieprasa no amata atstādināt Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdi.

Domes opozīcija medijiem izplatītajā paziņojumā norāda, ka «tad, kad no SIA Rīgas namu pārvaldnieks pazuda 247 tūkst. Ls, valde to pamanīja tikai pēc gada, turklāt, tikai mēnesi pēc šo nelikumību konstatēšanas valde vērsās tiesībsargājošās institūcijās».

Tāpat opozīcija par aizdomīgu uzskata gadījumu, kad no Rīgas namu pārvaldnieka iecirkņa Valdemārs tika nozagts personālais dators, jo tieši šajā iecirknī «KNAB [Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs] 2011. gadā aizturēja divus darbiniekus aizdomās par kukuļņemšanu; sakritība ir pārāk liela», teikts paziņojumā.

Pirmo reizi Peugeot sērijmodeļu aptverē parādās 100% elektrisks auto. Kopā ar parasto Peugeot 208 startēs arī e-Peugeot 208

Jaunā Peugeot 208 benzīna, kā arī dīzeļversija nonāks tirdzniecībā jau šā gada nogalē, turpretim elektriskais vāģis sola tiem pievienoties tikai 2020. gadā. Pēc optimistiskajām prognozēm, tas būtu gatavs piezemēties pašmāju Peugeot tirgotāju autosalonos jau 2020. gada janvārī, bet iespējams, ka tikai martā. Viss atkarīgs no tā, cik gludi aizritēs noslēdzošie darbi pie auto izstrādes.

Peugeot amatpersonas neslēpa, ka Portugālē notiekošajos testa braucienos e- Peugeot 208 vēl bija t.s. preproduction jeb pirmsražošanas stadijā. Attiecīgi ar auto varējām pavizināties tikai pārdesmit kilometru. Pēc sajūtām – viss lieliski. 50 kWh ietilpības bateriju bloks, kas integrēts automašīnas grīdā, dod labu artavu, lai mazais lauvēns pat ar klāt nākušiem liekiem 340 kilogramiem spētu ņipri paātrināties. Izņemot liekos kilogramus, citu graujošu atšķirību ar parasto versiju nav. Ir tikpat liels bagāžnieks, arī tikpat maz vietas aizmugurē, galu galā pat uzlādes vieta ir turpat, kur degvielas uzpildes kakls, proti, labās puses sānos. Pavaicājot Peugeot runasvīriem, kāpēc uzlādes vieta ir šeit, nevis automašīnas degungalā vai priekšējo spārnu galos, sekoja īsa un izsmeļoša atbilde: «Tā vienkārši ir lētāk, jo virsbūves paneļi ir identiski gan parastajiem, gan elektriskajam Peugeot 208, turklāt tā būs ierastāk un saprotamāk arī automašīnas lietotājiem.»

Darius ir pasaulē lielākais trusis - apmēram tik liels, cik piecus gadus vecs bērns, vēsta ārvalstu mediji.

Piecus gadus vecais trusis, kurš mitinās Anglijā, sver 22,5 kilogramus un ir 1,22 metrus garš, ja mēra no degungala līdz astes galam.

Milzu mājdzīvnieks gada laikā apēdot 4000 burkānus, 120 kāpostus un 730 suņu bļodas ar trušu barību. Viņa īpašniecei Annettei tas izmaksā apmēram 2500 Lielbritānijas sterliņu mārciņas (apmēram 3000 eiro). Taču viņa esot tik laimīga, ka jau samierinājusies ar truša neremdināmo apetīti.

«Nav noslēpuma, kā izaudzēt pasaulē lielāko trusi. Es pret Darius izturos tā it kā viņš būtu suns,» stāstījusi saimniece.

Arī uzlabotais Ford Focus ir brauktgribošs un brauktprotošs auto, turklāt, uzvelkot degungalā Aston Martin dekoratīvo resti, izskatīsies dārgāks, nekā patiesībā ir , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ford Focus ir slavens un visā pasaulē pieprasīts modelis, attiecīgi pieder pie autoindustrijas lielākajiem veiksminiekiem. Kā gan citādi varētu raksturot pasaulē populārāko modeli, kurš aiz muguras ir atstājis Toyota Corolla, VW Golf un citus planētas Zeme motorizētos dižpārdokļus. Tomēr tik salda un bezrūpīga dzīve Ford Focus nemaz nav, jo īpaši Eiropā, kur bez VW Golf, Opel Astra, Renault Megane uzglūn milzīga konkurentu armija.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Tāpat kā iepriekš Focus patiks tiem, kas augsti vērtē labas braukšanas īpašības. Viegla, rotaļīga gaita un izveicība dažādas sarežģītības līkumu sasaistēs un pats galvenais – braukšanas prieks, ko brauciena laikā garantē Ford Focus. Tomēr jāpatur prātā arī Focus ēnas puses. Ko tur slēpt, Focus nav ergonomijas pirmrindnieks ne tikai starp savas klases modeļiem, jo pat atsevišķi mazās klases modeļi ir krietni saimnieciskāki par Focus. Salons ir šaurs, otrajā krēslu rindā trijiem pasažieriem nav ko darīt, ja nu vienīgi nav citas iespējas, lai, aizmirstot par komfortu, nokļūtu vēlamajā galapunktā. Tas pats attiecas uz bagāžas telpu, proti, 277 litru lielā hečbeka astes gala ietilpība vai arī universāla 476 litri mūsdienu autobūvē ir skaitļi, ar ko parasti nelepojas. Salīdzinājumam var minēt, ka jaunākās paaudzes Škoda Fabia Combi bagāžas telpa ar nenolaistiem otrās rindas beņķiem sasniedz 530 litru (!). Lai vai kā, Focus ir pieskaitāms pie kompaktklases labākajiem eksemplāriem, kura vērtību papildina jaunākās paaudzes Eco Boost turbomotoru paaudze. Uzlabotā Ford Focus piecdurvju hečbeka bāzes modeļa cena, sākot no 13 260 eiro.

Atskaitot virsbūves čaulu un par braukšanu atbildīgo mezglu regulējumus, visu pārējo jaunajai Toyota GR Supra ir izveidojis vācu ražotājs BMW

Auto, kura izstrādes procesā aktīvi iesaistījās viens no planētas Zeme aizņemtākajiem cilvēkiem, proti, Toyota Motor Corporation prezidents Akio Toijota (Akio Toyoda). Kaislīgs autoentuziasts, kurš testēja Supra prototipus un pieņēma galalēmumu par modeļa sērijveida ražošanu. Auto izlolots ar Toyota sporta apakšnodaļas Toyota Gazoo Racing tiešu atbalstu, attiecīgi auto nosaukumā, kā arī uz automašīnas virsbūves daudzviet atradīsim Gazoo Racing (GR) logo.

Kāpēc tas būtu jāpērk?

Leģendāras personības atgriešanās. BMW un Toyota sadarbības sinerģija ir radījusi unikālu auto, kas būs pamanāms koplietošanas satiksmē un atpazīstams pēc savām gaitas īpašībām. 340 ZS jaudīgs sešcilindru rindas turbomotors ar trīs litru tilpumu kupejas degungalā, astoņpakāpju automāts, aizmugurējā diferenciāļa bloķētājs un citas sastāvdaļas liks ortodoksālas orientācijas autofaniem sajūsmināties. Pirmās atsauksmes ir ļoti pozitīvas, jo neba velti japāņu koplietošanas ceļiem piejaucētā klasiskās piedziņas sporta auto 900 vienību kvota pirmajam gadam jau ir pārdota. Arī 90 vienībās tiražētās limitētās Mate Gray Metallic virsbūves krāsas Toyota GR Supra modeļi jau atraduši savus pircējus, starp citu, viens no tiem esot ceļā pie kaimiņzemes Igaunijas klienta. Atgādināsim, ka pats modelis tiks ražots Austrijā, Grācā jeb turpat, kur dvīņubrālis BMW Z4. Tādējādi var teikt, ka Toyota GR Supra ir Eiropā dzimis un arī Eiropā attīstīts produkts ar japāņu zīmotni pierē.

Ja šobrīd sarīkotu konkursu par to, kuras ministrijas vadība ir pati despotiskākā, droši vien uzvarētu Ekonomikas ministrija. Proti, Valsts kontrole konstatējusi, ka šajā ministrijā un tās padotības iestādēs pagājušajā gadā izdevumi par virsstundu darbu palielinājušies par 460%. Ārprāts!

Nu, kā gan var tik zvērīgi izdzīt cilvēkus, liekot viņiem strādāt nepilnas piecas reizes vairāk?! Tiesa, pastāv arī zināmas aizdomas par šo virsstundu pamatotību. Var jau būt, ka šīs aizdomas ir vienīgi Valsts kontroles darbinieku nenovīdība, tomēr vairāk gan izskatās, ka tādējādi Ekonomikas ministrijas strādājošie ir izdomājuši, kā sev kompensēt liesajos gados jeb konsolidācijas procesā zaudēto ienākumu daļu.

Redz, ja, piemēram, valdības lēmumā ir teikts, ka algas ir jāsamazina par noteiktiem procentiem, tas ir jādara - no tā izvairīties ir grūti. Protams, Latvija var «lepoties» arī ar tādu talantu kā kādreizējā Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane, kura prēmijas pamanījās pārdēvēt par materiālajiem stimuliem un mierīgi turpināja tērēt nodokļu maksātāju naudu. Nav izslēgts, ka Ekonomikas ministrija ir mācījusies no šī piemēra, un tās pašas prēmijas nosaukusi par virsstundu darba samaksu. Nenoliedzami ir tas, ka cilvēkiem ir jāsaņem adekvāts atalgojums par savu darbu - arī tiem, kuri strādā valsts sektorā. Arī virsstundas cilvēkiem nedrīkst likt strādāt, par to attiecīgi nesamaksājot. Tajā pašā laikā nekādi neiet kopā divas dažādas ziņas… Pirmā - valsts budžets tiek konsolidēts pēdējos trīs gadus, šogad papildu konsolidācijas pasākumi vien biznesam un sabiedrībai kopumā izmaksā 50 milj. Ls, un vēl pat nav īsti skaidrības, par cik simtiem miljoniem latu būs jāsavelk jostas nākamgad. Otrā - uz valsts institūcijām šī konsolidācija, kā redzams, vairs neattiecas, jo to darbiniekiem atļaujas gan palielināt algas, gan arī maksāt naudu par nenotikušām virsstundām.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Joprojām ar superērtu salonu, joprojām ar priekšpiedziņu, tikai zem motora pārsega paslēpts 182 ZS turbomotors. Augstas veiktspējas turbomotora klātbūtne ir Honda HR-V Sport galvenā sastāvdaļa.

Uz ikdienišķo Honda HR-V fona Sport versija atšķirsies ar īpašo virsbūves krāsojumu, kas izdaiļots ar melnas krāsas virsbūves elementiem, melnas krāsas 18 collu vieglmetāla diskiem, bet salonā dominēs vīnsarkana ādas apdare.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Neatkarīgi no tā, kāds motors ir automašīnas degungalā, Honda HR-V ir superērts auto, to pašu var teikt par Honda HR-V Sport. Ņemot vērā, ka HR-V Sport arī būs priekšpiedziņas pseidokrosovers, tas ir saglabājis savu vieglumu un praktiskumu. Neraugoties uz automobiļa apkārtmēriem, tam ir negaidīti plašs salons gan priekšā, gan aizmugurē sēdošajiem, turklāt tam visam klāt arī brangs bagāžas nodalījums. Skaitļu valodā tie būs 470 litri, bet, noguldot HR-V otro sēdekļu rindu, bagāžas telpa sasniegs 1103 litrus. Arī Sport versijas funkcionalitāti izcels Hondas aizmugurējie maģiskie krēsli, kas atļauj sēdekļa apakšējo daļu uzlocīt tā, lai izveidotu plašu telpu nestandarta bagāžas vizināšanai.

Slavenās britu luksusmarkas Rolls- Royce ne mazāk slavenā degungala rota Spirit of Ecstasy šogad svin 100 gadu jubileju.

Lidojošā Lēdija (Flying Lady) vai Emīlija (Emily), kā dažbrīd tiek dēvēta slavenā Rolls Royce luksuslimuzīnu figūra 100 gadu laikā ir piedzīvojusi kosmētiskas izmaiņas, taču lidojošās Lēdijas statuja nekad nav pametusi Rolls Royce degungalu. Pie izņēmumiem var minēt vienīgi jaunākās paaudzes Rolls Royce modeļus, kuros Spirit of Ecstasy drošības apsvērumu dēļ apzināti tiek iegremdēta RR purngalā.