Jaunākais izdevums

Deli 850 000 sieviešu tiks nodrošināts bezmaksas sabiedriskais transports, Indijas galvaspilsētas pašvaldībai cenšoties padarīt pilsētu drošāku.

Jaunais Deli valdības plāns paredz, ka nākamo divu vai trīs mēnešu laikā tiks īstenots projekts, piedāvājot bezmaksas sabiedrisko transportu sievietēm.

Deli galvenais ministrs Arvinds Kedžrivals sacīja, ka plāna izmaksas gadā sasniegs 103 miljonus eiro, bet uzlabos drošību un samazinās satiksmes radīto piesārņojumu pilsētā.

Viņš piebilda, ka šogad Indijas galvaspilsētā plānots izvietot 150 000 videonovērošanas kameru.

Deli, kur dzīvo nepilni 20 miljoni cilvēku, ir viena no pasaulē piesārņotākajām pilsētām, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas pētījumi.

Indijas galvaspilsētas transporta sistēma ir nesakārtota. Daudzi cilvēki protestē pret pēdējos mēnešos notikušo atsevišķu metro biļešu cenas dubultošanu.

Daži komentētāji nelielās partijas «Aam Aadmi» līderi Kedžrivalu apsūdz centienos iegūt balsis janvārī gaidāmajās štata vēlēšanās.

2015.gadā partija guva pārliecinošu uzvaru, solot bezmaksas dzeramo ūdeni, subsidētu elektrību, kā arī labāku veselības aprūpi un izglītību nabadzīgajiem.

Pēc 2012.gada grupveida izvarošanas Deli partija solīja arī gādāt par sieviešu drošību.

Tomēr Indijas parlamenta vēlēšanās aprīlī un maijā «Aam Aadmi» neguva vērā ņemamus rezultātus. Gaidāms, ka štata vēlēšanās tai būs jācīnās par varu ar premjera Narendras Modi Tautas partiju (BJP).

Deli sieviešu drošībai ir slikta slava kopš 2012.gada, kad Deli autobusā notika studentes grupveida izvarošana un slepkavība. Pēc notikušā Deli sākās plaši protesti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Smoga dēļ Deli slēgtas skolas un ierobežota automašīnu satiksme

LETA--AFP, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgā smoga dēļ Indijas galvaspilsētā pirmdien slēgtas skolas, daļēji aizliegta automašīnu satiksme un apturēti būvdarbi, bet cilvēki smok kodīgajā gaisā.

Indīgā dūmaka Deli pārņem katru ziemu. Smoga iemesli ir automašīnu gāzu, rūpniecības un lauksaimniecības radītie izmeši.

Tomēr šoreiz piesārņojuma krīze ir nopietnākā pēdējo trīs gadu laikā, un Deli galvenais ministrs Arvinds Kedžrivals ierosinājis vairākus pasākumus cīņā pret, kā viņš raksturoja, «nepanesamu piesārņojumu».

«Dūmi ir visur, un cilvēkiem, tostarp jauniešiem, bērniem, senioriem, ir grūti elpot,» viņš sacīja tviterī publicētā uzrunā. «Acis dedzina. Piesārņojums ir tik briesmīgs,» piebilda Deli galvenais ministrs.

Viņa valdība ir devusi rīkojumu nedarbināt pusi privāto automašīnu, balstoties uz pāra un nepāra numuru reģistrācijas zīmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad viesnīcu darbība ir ierobežota, "Grand Poet Hotel by Semarah" konferenču un pasākumu nodaļas vadītājs Dainis Jermaks kopā ar draugiem radījis zīmolu "Ulmo wood", kas radījis savu pirmo pilotproduktu - balansa dēli.

Paralēli algotam darbam D.Jermaks jau pāris gadus nodarbojas ar mazo uzņēmējdarbību – konferenču un pasākumu tehnisko nodrošināšanu. Pagājušajā gadā, pateicoties "Altum" atbalstam, tika iegādāts nepieciešamais inventārs, bet, sākoties pandēmijai, pieprasījums pēc tā ir ievērojami samazinājies. Šovasar vēl sanācis to nedaudz izmantot privātos pasākumos ar lielu piepūšamo āra ekrānu, gan kāzās bilžu rādīšanai, gan pagalma kino vakariem. Tomēr arī citu D.Jermaka draugu nodarbes ietekmēja pandēmija - tādēļ viņi kopā saprata, ka šis ir iespēju laiks.

Tā radīts zīmols "Ulmo wood", kas ir dizaina un attīstošu priekšmetu ražotājs, pamatā no liektām finiera detaļām vai arī finieri kombinējot ar dažādiem hi-tec materiāliem. Šobrīd tehnoloģiju, partneru un tirdzniecības kanālu pārbaudei zīmols ražo un tirgo balansa dēļus, bet pavisam drīz plāno paplašināt sortimentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Indijā ar divām reizēm par maz

Linda Zalāne, 07.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaka Maija Brūkle, Bite Latvija komunikācijas vadītāja

Indijā esmu bijusi divas reizes; lai gan esmu daudz ceļojusi un redzējusi, katrā braucienā šī zeme mani nebeidza pārsteigt, tās kultūra ir īpaša. Pirmo reizi mans ceļš uz šo pasaules malu veda, lai apmeklētu draugu kāzas, kas notika Deli. Mēs, pulciņš latviešu, bijām uz šīm svinībām ielūgti, jo ar indieti precējās latviešu dāma. Toreiz Deli apkaimē pavadīju desmit dienas, kuru laikā paspēju apskatīt tuvumā esošos tradicionālos objektus. Otro reizi vairāk iepazinu Indijas dienvidus, tur valdošo siltumu un okeānu. Indija ir plaša zeme, un katrā no tās daļām ir ko redzēt, līdz ar to es vēlētos šo valsti apmeklēt vēl.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizaineru iecienītais un Facebook daudzgalvainā sekotāju pūļa novērtētais uzņēmums AW Latvia šogad atver jaunus eksporta tirgus un modernizē ražotni.

Latvijas klimata apsudrabotie šķūņu dēļi un sendienās ar īpašu rūpību cirstie kokmateriāli Smiltenes ražotnē atrod jaunu pielietojumu. Veco dēļu kaudzes uzņēmuma AW Latvia teritorijā, Smiltenē, izskatās kā nolemtas malkai, tomēr paviršam skatam paliek nepamanīta to galvenā vērtība – Latvijas skarbā klimata rūdījums, kura dēļ katru vecu dēli šeit uzlūko pavisam citām acīm.

Atbrīvo no liekā

Nopietns izaicinājums ir atbrīvoties no metāla priekšmetiem, kas gadu un pat gadsimtu laikā dūrušies dēļu mugurās. Ne tikai naglas un stiprinājumi, bet arī lodes un šāviņu šķembas no vecajiem dēļiem jāizdabū ar rokām, jo labāka veida, lai atbrīvotos no metāla daļām, vienkārši nav. AW Latvia valdes loceklis Aivars Eglītis norāda uz vairākām paprāvām kastēm ar metāla drazu, un tas viss no dēļiem iz-vilkts vienas nedēļas laikā. Kad dēļi ir atbrīvoti no liekā, tos ar lielu rūpību apzāģē un apstrādā tā, lai izceltu materiāla dabiski veco izskatu. Ražotni dēļi pamet jaunā veidolā kā dekoratīvi sienu paneļi latviski pelēkajā tonalitātē, arī kā mēbeles un durvis. Naglu caurumi un kukaiņu bojājumi uzskatāmi par materiāla efektu, kas demonstrē koksnes cienījamo vecumu, paskaidro valdes locekle Ineta Bendzule. Latvijā daba koksni nokrāso sudraboti pelēku, kamēr citās valstīs dēļi nomelnē. Maigais, sudrabotais tonis sevišķi piesaista interjera dizaineru uzmanību Alpu reģionā, jo turienes dēļos nevis sudrabs rotājas, bet saule izdedzina dēļus līdz tumši brūnam vai pat melnam tonim. Tā kā nepārejoša interjera tendence ir akcentēt vienu no telpas sienām, klientu Smiltenē tapušajiem dekoratīvajiem paneļiem netrūkst, un eksporta tīkls strauji aužas plašāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Līdzsvara dēlis jaunā gaismā

Anda Asere, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan līdzsvara dēļi ir specifisks nišas produkts, SIA Okrafts darbība liecina, ka pēc tiem ir pieprasījums – šovasar uzņēmums pārdevis jau vairāk nekā 250 dēļu vairākās pasaules valstīs

SIA Okrafts ražo līdzsvara dēļus un garos skrituļdēļus – t.s. longbordus. «Pirms pāris gadiem apmeklējām kādu pasākumu, pirmo reizi izbraucām ar longbordu, un iepatikās. Pirmā doma bija netērēt lielu naudu un uztaisīt pašiem, jo tā būs lētāk. Latvieši taču ir praktiski! Ņēmām un taisījām, protams, galu galā nekas lētāk nesanāca. Bijām uztaisījuši pirmos dēļus, cilvēkiem radās interese,» stāsta Valters Odziņš, SIA Okrafts īpašnieks. Pirms kāda no pasākumiem, kur bija paredzēts rādīt un stāstīt par saviem dēļiem, viņam sapnī radās ideja par līdzsvara dēli – tas ir dēlis uz apaļa ruļļa, uz kura cilvēks stāv un cenšas noturēt līdzsvaru. Valters tādu uztaisīja un paņēma līdzi uz tirdziņu, lai būtu, ar ko nodarboties, kamēr runā ar cilvēkiem. Beigās interese par jauno līdzsvara dēli bija lielāka nekā par garajiem skrituļdēļiem, un radās doma pievērsties to ražošanai. «Cilvēki, kas nāca klāt, interesējās nevis par longbordiem, bet balansa dēļiem, jo tas bija kaut kas neredzēts,» saka Valters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzenos pēc perfektā dēļa, kas radīts Latvijas vilnim – tā saka Einārs Landmanis, kurš Liepājā iekārtojis savu sērfošanas dēļu darbnīcu zīmolam DRTY boards.

Rudens un ziemas sezona līdz pat agram pavasarim Latvijā ir īstais laiks, lai sērfotu, jo tieši tad ir lielāka iespējamība noķert īsto vilni. Vajadzīga vien pareizā laika prognoze, sildoša hidra, sērfa dēlis un Baltijas jūra, uzskata E.Landmanis. Sērfošana viņam ir kā hobijs, un viņš izbauda atrašanos ūdenī. Bērnību pavadījis Rojā, bet pirms aptuveni septiņiem gadiem kopā ar draugu novērojuši, ka Latvijā ir daudz labu viļņu, it īpaši Rojā un Rīgas līcī pie attiecīga vēja.

«Kad bijām mazi, pie ziemeļu vēja pa ūdeni lēkājām, plunčājāmies, sērfojām tikai ar ķermeni un vienā brīdī sapratām, ka pašiem ir nepieciešamība pēc dēļa. Pirms septiņiem gadiem nebija tādas izvēles kā tagad, kad vari dēļus pasūtīt internetā un arī Latvijā ir veikali, kas tirgo. Nebija pieejama literatūra, kur iegūt informāciju, izdomājām, kā mēs to darīsim, konsultējāmies ar tiem, kas būvēja laivas, jo process ir līdzīgs – putuplasts, stikla šķiedra un epoksīds. Ķērāmies pie darba,» pirmsākumus atceras Einārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājnieks, kanoe airētājs Aivis Tints Liepājas pusē Latvijas laivu ražotājam «Prestol Boats» darina sup dēļus un jūnija sākumā plāno atvērt savu supošanas skolu.

Lai gan šis bizness ir sezonāls, tomēr liepājnieks novērojis, ka šogad pasūtījumu ir daudz vairāk nekā pērn. Šobrīd viņš saražojis jau aptuveni 13 sup dēļus - puse no tiem eksportēti, viens aizceļojis pat uz Kanādu.

A.Tints biznesa portālam Db.lv pastāsta, ka viens sup dēlis top aptuveni trīs dienās un tas tiek ražots no stikla auduma un karbona. Dēļa darināšanā tiek izmantots infūzijas process un tas ir liels roku darbs.

Sup dēļa formas izgatavošana, pēc kuras tiek darināti visi dēļi, izmaksā aptuveni 10 000 eiro. «Vai kāds ir gatavs to ieguldīt? Tā ir ļoti apņēmīga lieta, ja kāds vēlas izveidot sup dēli,» uzskata A.Tints.

Viņaprāt, Liepāja ir perfekta vieta, lai nodarbotos ar supošanu, tāpēc viņš līdztekus ražošanai vēlas attīstīt sup dēļu izīrēšanas biznesu. «Es pats esmu sportists, airētājs un novēroju, ka mans sporta veids lēnām izmirst, bet redzu, ka cits aug. Supošana ir diezgan līdzīga airēšanai, tāpēc nolēmu, ka to nepieciešams popularizēt arī Liepājā. Pērn novēroju, kāda ir cilvēku atsaucība un interese par to. Sapratu, ka man ir jāizveido supskola,» stāsta A.Tints, kurš pēc izglītības ir treneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Aviokompāniju nedienas turpinās - reisus atceļ Jet Airways

Zane Atlāce - Bistere, 12.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu mēnešu laikā krīzes un likvidācijas pazīmes uzrāda jau kārtējā aviokompānija – šoreiz par lēmumu atcelt starptautiskos lidojumus paziņojis viens no trim Indijas aviopārvadātājiem Jet Airways, vēsta BBC.

Aviosabiedrība ar zaudējumiem strādā jau ilgstoši un tās parāds nu jau pārsniedz miljardu ASV dolāru. Pārvadātājs ir parādā gan darbiniekiem, gan piegādātājiem.Taču kompānija vēl aizvien izmisīgi meklē finanšu glābiņu, lai izvairītos no bankrota.

Dažādi Indijas mediji piektdien ziņo, ka Jet Airways atcēlusi visus starptautiskos lidojumus, kas ietver pakalpojumus Eiropā un Āzijā.

Piemēram, ceturtdien paziņojumā Singapūras Čangi lidostai teikts, ka Jet Airways «pārtraukusi savus pakalpojumus uz Singapūru un no tās līdz turpmākam paziņojumam».

Visi Jet Airways plānotie starptautiskie lidojumi no Deli - uz Singapūru, Londonu, Amsterdamu un Katmandu - tiek atcelti, vēstīts lidostas tīmekļa vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vecos dēļus pārvērš dārgos dizaina izstrādājumos

Māris Ķirsons, 07.10.2019

AW Latvia valdes locekle Inita Bendzule un ražošanas direktors Guntis Bušs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu paneļos, kas sekmīgi jau tiek realizēti 30 valstīs; pieaugošais pieprasījums stimulē radīt jaunu mēbeļu sēriju.

Veci dēļi un citi koka konstrukciju izstrādājumi daudzu acīs nav nekas vairāk par malku vai nevajadzīgiem krāmiem. Tas, ka tie varētu pārtapt par antīka izskata mēbelēm, durvīm, sienu paneļiem, sākotnēji nešķiet ticami, tomēr SIA AW Latvia tieši šādus – jau vienu dzīvi «nodzīvojušus» – kokmateriālus pārvērš dārgos dizaina izstrādājumos.

«No vecās koksnes gatavotie izstrādājumi ir iecienīti tādās valstīs kā Vācija, Austrija, Šveice, kur, lai arī ir attiecīgie ražotāji, taču savu laiku – vismaz 50 gadus – nokalpojušu kokmateriālu, kas nepieciešami kā izejmateriāls, šajā reģionā kļūst arvien mazāk,» stāsta SIA AW Latvia valdes locekle Inita Bendzule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Kā top? Prestol boats sup dēļi

Monta Glumane, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju vērot, kā top Prestol Boats sup dēļi.

Uzņēmums izveidots 2010.gadā, ar mērķi ražot sporta smailītes un kanoe laivas. «Tā kā pats esmu izbijis kanoe airētajs, tā bija un ir sirdslieta. Šo gadu laikā apgūstot kompozītmateriālu tehnoloģijas un gūstot pieredzi ražojot smailītes un kanoe laivas, esam ieguvuši daudz klientu, kas novērtē mūsu zināšanas un uztic mums savus projektus,» komentē uzņēmuma īpašnieks Oto Dzenis.

Uzņēmumam ir vairāki darbības virzieni: sporta inventāru ražošana - smailītes, kanoe laivas, bobsleju, kamanu un skeletonu aptecētāji un sup dēļi. Speciālu pasūtījumu kompozītu detaļu izgatavošana mazās tirāžās - sporta auto, lidmašīnu un jahtu detaļas, dizaina priekšmeti un citi. CAD failu projektēšana, tehnoloģiju izstrādāšana un realizēšana, formu un modeļu izgatavošana, konsultēšana un darbinieku apmācības, kā arī koka laivu restaurācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Piejūras ciemos kūpinātas zivis kļuvušas dārgākas

Monta Glumane, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu mēnešu laikā Rīgas ostā pārkrauts vairāk nekā miljons tonnu kokmateriālu, liecina Rīgas ostas apkopotie operatīvie dati. Šis kravu segments šogad veido lielāko kravu grupu ostā, nodrošinot 24% no kopējā apgrozījuma.

Mežsaimniecības kravu segmentā ietilpst granulas, šķelda, zāģmateriāli, kā arī kokmateriālu ģenerālkravas - apaļkoki, dēļi, koka plāksnes u.c. izstrādājumi. Vairākos Rīgas ostas uzņēmumos bez kokmateriālu uzglabāšanas un pārkraušanas tiek veikta arī kokmateriālu apstrāde - sākot no kaltēšanas un impregnēšanas, līdz pat sagatavju ražošanai koka māju moduļiem. Šādi pakalpojumi palielina kokmateriālu kravu pievienoto vērtību, kā arī Rīgas ostas konkurētspēju mežsaimniecības kravu segmentā.

Stabili augošs mežsaimniecības kravu segments ir koksnes granulas (+7% 10 mēnešos) un šķelda (+ 8% 10 mēnešos). Oktobrī fiksēts gada arī augstākais šogad pārkrauto mežsaimniecības kravu apjoms - 570 tūkstoši tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Izdzīvošanas skolā vēlas izaudzināt atbildīgus vīriešus

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms aptuveni divarpus gadiem biedrība Izdzīvošanas skola iesprauda karogu Pāvilostā.

Tagad šeit notiek korporatīvie pasākumi, nometnes puišiem, izaicinājumiem ļaujas tēvi un dēli, kā arī tēvi kopā ar meitām, stāsta tās vadītājs Oskars Špickopfs.

Vieta personības izaugsmei

Izdzīvošanas skolas aizsākums meklējams Saliedēt.lv komandā, kas organizē apmācību programmas uzņēmumiem efektīva komandas modeļa izveidei. «Mums bija vairāki cilvēki ar militāro pieredzi un vēlmi attīstīt izdzīvošanas prasmju apguvi,» stāsta Oskars. Viņš pats savulaik aktīvi darbojies Zemessardzē. «Līdz ar to izveidojām jaudīgu pakalpojumu. Izdzīvošanas skolā apvienojām mūsu līdzšinējo mācīšanas pieredzi ar jaunu elementu – dabu.»

Ideja par darbu ar jauniešiem, tēviem, dēliem Oskaram radās lūzuma brīdī. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. «Reizēm dzīvē pienāk brīdis, kad piespiedu kārtā tiekam apstādināti,» viņš nosaka. Ar lauztu kāju dzīvojis pa mājām, pārdomājis savu dzīvi, to, kas notiek sabiedrībā un ko vēlētos darīt turpmāk. Sapratis: «Ja gribam, lai nākotnē sabiedrībā ir spēcīgi vīri, tēvi, politiķi, uzņēmēji, dakteri, karavīri – vīrieši ar atbildību, tad jārīkojas jau šodien.» Tā tapa Izdzīvošanas skola – vieta personības izaugsmei, kas notiek mijiedarbībā ar dabu un cilvēkiem. «Kāpēc ar cilvēkiem? Tāpēc, ka esam radīti, lai būtu starp cilvēkiem, bet, ja gribam labi sadzīvot un veiksmīgi sadarboties, tas jāmācās. Kāpēc ar dabu? Būšana dabā sniedz mieru un atpūtu no ikdienas stresa, telefoniem, datoriem, paziņojumiem un tajā pašā laikā rada izaicinājumus, kas ir svarīgi personības izaugsmei, jo īpaši puišiem un vīriem,» skaidro Oskars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturējis Valsts policijas (VP) Transporta remonta, apgādes un ekspluatācijas nodaļas priekšnieku Māri Rumpu un vēl kādu VP darbinieku.

Patlaban gan nav izdevies noskaidrot, vai aizturēšana notikusi IDB izmeklētajā kriminālprocesā, kurā marta beigās aizturēts VP Nodrošinājuma pārvaldes Materiāli tehniskās un mantiskās apgādes biroja priekšnieks Armands Možeiko un vēl trīs VP Galvenās administratīvās pārvaldes darbinieki.

Jau ziņots, ka Možeiko tiek turēts aizdomās par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, kā arī dienesta viltojumu, bet trīs pārējie aizturētie - par krāpšanu.

IDB ieskatā Možeiko pretlikumīgi, savu personisko interešu īstenošanai izmantoja VP resursus, tai skaitā nodarbināja tiešajā pakļautībā esošos trīs darbiniekus. Pretlikumīgās darbības tika veiktas ilgstošā laika periodā, radot būtisku kaitējumu VP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvkompāniju Skonto un LNK dibinātāju dēli reģistrējuši jaunus uzņēmumus

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompāniju «Skonto» un LNK dibinātāju dēli - Rihards Rāvis un Vadims Milovs - pagājušajā nedēļā reģistrējuši jaunus uzņēmumus - SIA «Skonto Group» un SIA «LNK Solutions», liecina «Lursoft» informācija.

Jaundibinātās «Skonto Group» pamatkapitāls ir 10 000 eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir «Skonto» dibinātāja un vadītāja Gunta Rāvja dēls Rihards Rāvis. Vienlaikus «Skonto Group» valdē iecelts Raimonds Freimanis, Edgars Godmanis un Dmitrijs Soldatenko.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Emiļa Melngaiļa iela 1A, Rīgā, kur reģistrēti arī citi «Skonto» grupas uzņēmumi. «Skonto Group» ierakstīta komercreģistrā otrdien, 24.septembrī.

Rihards Rāvis šobrīd ir patiesais labuma guvējs kopumā 74 uzņēmumiem.

Savukārt Milovs, kurš ir LNK grupas dibinātāja Aleksandra Milova dēls, reģistrējis uzņēmumu «LNK Solutions». Kompānija pamatkapitāls ir 5000 eiro, un Milovs ir tās vienīgais īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas jaunuzņēmums Manta North novembrī tiešsaistē pārdevis rūpnieciski ražoto māju, kas ceļos pie pircēja Vācijā, netālu no Berlīnes.

Kopumā uzņēmums 2020. gadā saražojis teju 20 mājas eksportam uz Nīderlandi, Dāniju, Portugāli, Islandi un citām valstīm.

Vīrusa Covid-19 pandēmija radījusi apstākļus, kas sekmējusi iepirkšanos internetā, un interese par māju iegādi tiešsaistē šogad būtiski augusi, atklāj Manta North vadītājs Raimonds Gusarevs.

Rūpnieciski ražotās un pilnībā nokomplektētās mājas iespējams pārvietot un savstarpēji savienot. Manta North ēku konstrukcijā izmanto industriāli izgatavotus vairāku slāņu masīvkoka paneļus (CLT), ko veido ražošanas procesā plaknē perpendikulāri salīmēti dēļi.

CLT koka paneļu un līmētu koka siju izmantošana būvniecībā arvien pieprasītāka 

“Skonto Group” uzņēmums “Skonto Prefab” nepilnos četros mēnešos pabeidzis darbu pie būvkompānijas...

“2020. gads radījis būtisku pagrieziena punktu biznesam. Priecājamies klientus satikt klātienē, tomēr novērtējam, ka pandēmijas laikā varam turpināt ražošanas procesus un pārdot mājas tiešsaistē. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, cilvēks var iepazīties ar māju līdz pat sīkākajām detaļām,” stāsta R. Gusarevs. “Tāpat pasaulē pieaugoša tendence ir izvēlēties mājas no ekoloģiskiem un videi draudzīgiem materiāliem. Sekojot līdzi pieprasījumam, Manta North plāno nākamgad būtiski paplašināt moduļu māju eksporta tirgu.”

Pēc igauņu projekta Latvijā top solārās mājas 

Latvijā, Smiltenes pagasta "Lejas Varicēnos" un Papes dabas parka teritorijā tapuši divi...

Manta North ražotne atrodas 2500 m2 plašās, modernās telpās, Jelgavas Biznesa Parkā, kas ir viens no lielākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā un strauji attīstījies pēdējo pāris gadu laikā, radījis ražošanai draudzīgu vidi, pulcējot vienkopus progresīvus un inovatīvus uzņēmumus.

Manta North ražotnē strādā vairāk nekā 20 darbinieki, lielākā daļa ir vietējie iedzīvotāji no Jelgavas rajona. Ražotne darbojas no 2018. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Pēdējā lielā kūpinātava uz salas

Ilze Žaime, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmuma Kurbads jaunās biroja telpas, kuras uzbūvētas no moduļu tipa konstrukcijām, ir tapušas Latvijā, uzņēmumā KSD kompānija.

"Telpas tapušas uzņēmumā, kurš īpaši specializējies koka dizaina moduļu būvju izstrādāšanu. Mēs varam lepoties Vāczemē ar Latvijas amatnieku veikumu. Īpašu uzmanību raisa pie ieejas durvīm, uz fasādes, no koka izveidots panno ar spēka zīmju motīviem, kuras Kurbads tur cieņā un stāsta par tām. Panno ir autordarbs, kura izgatavošanā izmantoti simtgadīgi dēļi no iznīcībai nolemtām Latvijas lauku mājām. Mums ir īpašs prieks ne tikai par vizuālo baudījumu, bet arī par materiālu otrreizēju izmantošanu, kas šobrīd ir ļoti aktuāli," stāsta Kurbads valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns.

Db.lv jau vēstīja, ka filiāle Vācijā izveidota, lai paplašinātu loģistikas iespējas Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga saglabā vadošo lomu reģionā, plāno pasažieru skaita kāpumu un jaunu infrastruktūru

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce. Viņa sāk ar ļoti labu ziņu. Proti, lidosta saņēmusi Eiropas Komisijas atzinumu, ka Latvijas valsts dividenžu politika attiecībā uz lidostu nav uzskatāma par valsts atbalstu. Tas nozīmē, ka no 2018. g. līdz 2023. g. lielāko daļu dividenžu varēs atstāt uzņēmuma rīcībā infrastruktūras projektu attīstībai. «Tas savukārt nozīmē, ka lidostas attīstības 6. kārta būs simtprocentīgi.»

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai tiešām tā ir, ka nekur un nekad ES valstis lidostas neatbalsta?

Lidostas virs pieciem milj. pasažieru nē. EK ļoti strikti seko avioindustrijas un valsts attiecībām .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās sankcijas pret Baltkrieviju var vismaz īstermiņā radīt daudz biznesa izaicinājumus Latvijas kokrūpniecības nozarei, komentējot turpmāko Latvijas kokrūpniecības nozares sadarbību ar Baltkrieviju, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš skaidroja, ka, neskatoties uz to, ka sadarbība ar Baltkrieviju vienmēr ir saistījusies ar paaugstinātiem biznesa riskiem, Baltkrievijas meža nozare ir būtiska partnere Latvijas meža nozarei. Tostarp pērn Latvija no Baltkrievijas iegādājās koksnes produktus 171 miljonu eiro vērtībā, kas veidoja aptuveni 20% no kopējā koksnes produktu importa.

Klauss norādīja, ka aptuveni pusi no importētā kokmateriāla veido skujkoku dēļi un brusas, ko Latvijā galvenokārt izmanto kā izejvielu tālākai apstrādei dažādu koksnes produktu ražošanai. "Šajā segmentā Baltkrievijas īpatsvars ir ļoti būtisks," uzsvēra LKF izpilddirektors, piebilstot, ka aptuveni puse no skujkoka zāģmateriāla importa nāk no Baltkrievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pieredzes stāsts: Kas jāzina, plānojot ceļojumu uz Butānu

Līva Melbārzde, 10.05.2019

Slavens Timpu simbols ir zelta Budas Dordenmas statuja, kas sēž augstu kalnā un noskatās uz pilsētu. Šī varētu būt pasaulē lielākā sēdošā Budas statuja, kuras iekšpusē izvietotas vēl 125 000 mazākas Budas statujas. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Līva Melbārzde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Butāna ir mistikas pilna, kas ir pilnīgi atbilstoši valstij, kas sevi dēvē par Pērkona pūķa zemi

Iespiesta starp Indiju un Ķīnu, Butāna joprojām ir vieta, kurā paviesojies samērā neliels skaits tūristu. Tas saistīts gan ar šīs valsts imigrācijas politiku, gan faktu, ka tā ilgu laiku dzīvojusi atdalīti no pārējās pasaules, tikai 1999. gadā ieviešot televīziju un internetu. Butānā gada laikā tiek ielaisti ne vairāk kā 40 tūkst. tūristu, lai pārlieku nenoslogotu nelielās- ap 800 tūkst. iedzīvotāju- Himalaju valstiņas infrastruktūru.

Plānojot ceļojumu uz Butānu, jārēķinās, ka viena diena šajā valstī katram tūristam izmaksās no 200-250 ASV dolāriem (atkarībā no sezonas), kas jāsamaksā iepriekš, lai vispār saņemtu vīzu. Šajā naudas summā ir iekļautas ne tikai valsts tūrisma nodevas, gida, šofera un transporta pakalpojumi, bet arī naktsmītnes, ieejas maksa tūrisma objektos, kā arī ēdināšana trīs reizes dienā. Par to, kur tiks ēsts, gan lēmumu pieņems jūsu gids. Tomēr mana pieredze liecina, ka tūrisma infrastruktūra ir sakārtota labi- viesnīcas ir tīras un patīkamas, ēdiens garšīgs un atbilstošs Himalaju iedzīvotāju ēdienkartei. Proti, uzturā tiek lietoti daudzi jaka produkti- gan gaļa, gan piena produkti- sviests un siers. Jaka sviests tiek pievienots arī tējai, kas papildināta ar sāli un sodu, un ir iecienīts himalajiešu tautu dzēriens. Ēdienkartes tradicionāla sastāvdaļa ir arī rīsi un sarkanie čili pipari. Čili butānieši mīl īpaši, tāpēc viens no slavenākajiem produktiem ir ar čili aizdarīts siers. Savukārt saldajā butānieši labprāt sevi palutina ar pankūkām. Interesants fakts, tā kā budisma reliģija aizliedz dzīvnieku nogalināšanu, butānieši uzturā lietojamo gaļu importē no citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

JRT būvnieki sola novērst pāļu urbšanas radītās plaisas blakus ēkās

Zane Atlāce - Bistere, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecībā ir apturēti pāļu urbšanas darbi, jo konstatēta neliela blakus esošo ēku Ģertrūdes ielā 30 un Ģertrūdes ielā 32 sēšanās. Būvniecības procesā iesaistītie cer, ka būvdarbu termiņus kopumā tas neietekmēs un teātra ēku izdosies pabeigt plānotajā laikā.

Problēmas radušās iekšpagalmā, kur plānots JRT jaunais būvapjoms – 21 metru augsta ēka, kurā atradīsies divas mazās zāles, mēģinājumu zāle un dekorāciju uzglabāšanas telpa pagrabstāvā.

«Iekšpagalmā pa perimetru ir jāizbūvē pāļu atbalsta siena, kas nepieciešama, jo šajā projektā jāizbūvē arī viens stāvs zem zemes. Tā ir kā norobežojošā konstrukcija jaunajam apjomam no kaimiņu īpašumiem. Būvējot šo atbalsta sienu, novembrī pamanījām nelielu sēšanos 1-6 mm, darbus apturējām, lai noskaidrotu, kā rīkoties tālāk, kā uzlabot darbu, lai ietekme būtu pēc iespējas mazāka. Kopš 4.decembra nekādas izmaiņas blakus ēkās vairāk nav konstatētas,» skaidro ēkas būvnieka, PS RERE Būve 1 projekta direktors Valdis Koks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidojumu drošums ir galvenais VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) darbībā; apgrozījuma un peļņas kāpums gan sagaidāmi arī šogad

Par to sarunā ar VAS Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētāju Dāvidu Tauriņu.

Saistībā ar neseno Sukhoi Superjet 100 katastrofu Maskavā sociālajos tīklos parādījās Šerementjevas lidostas gaisa satiksmes kontrolieru darbam neglaimojoši komentāri. Atceroties vēl arī franču Total prezidenta, kā arī poļu politiķu bojāeju Krievijas lidostās, cik profesionāli ir jūsu kolēģi kaimiņvalstī?

Jebkuram gaisa satiksmes vadības kontrolierim jābūt sagatavotam saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kuri reglamentē šo darbu.

Vai standarti ir vienādi jums un Maskavas lidostās strādājošajiem?

Galvenie standarti, ko nosaka ICAO, attiecas uz visām šīs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalstīm. Eiropā ICAO standarti tiek vēl pastiprināti. Šis jautājums ir dažādu organizāciju pārziņā, sākot ar Eurocontrol (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija) un beidzot ar EASA (Eiropas aviācijas drošības aģentūra). Cik katrā konkrētajā gadījumā šie standarti tiek ievēroti, ir katras ICAO dalībvalsts un attiecīgās iestādes atbildība. Mums līdz šim nav bijušas problēmas sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem, un nekādi nopietni incidenti nav bijuši.

Komentāri

Pievienot komentāru